Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
apmale
apmale dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
apmalojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (piem., apģērba, cepures, apavu) malai.
PiemēriCepure ar ūdeļādas apmali.
1.1.Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
PiemēriLogu apmales.
1.2.Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
PiemēriŠķīvji ar zeltītām apmalēm.
2.Ārējā robeža, (priekšmeta) mala.
PiemēriTilta apmales bija paaugstinātas.