Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
zobiņš
zobiņš [zùobìņš] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → zobs.
PiemēriBērnam parādījies pirmais zobiņš.
  • Bērnam parādījies pirmais zobiņš.
2.formā: daudzskaitlis Ornaments – līnija ar trīsstūrveida vai taisnstūrveida izvirzījumiem.
PiemēriMāla trauku ornaments veidots ar ķemmveida zobiņu iespiedumu.
  • Māla trauku ornaments veidots ar ķemmveida zobiņu iespiedumu.
3.formā: daudzskaitlis Gareni izvirzījumi (priekšmetam).
PiemēriĶemme ar metāla zobiņiem.
  • Ķemme ar metāla zobiņiem.
  • Dakšiņas uz galda liek ar zobiņiem uz augšu.
3.1.Sīki izvirzījumi, robiņi (piem., augam).
PiemēriŽibulītim lapas ir zaļas, bez spīduma, ar 5 vai 7 zobiņiem.
  • Žibulītim lapas ir zaļas, bez spīduma, ar 5 vai 7 zobiņiem.