Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 217 šķirkļi
zobs
zobs [zùobs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
PiemēriBalti zobi.
  • Balti zobi.
  • Stipri zobi.
  • Veseli zobi.
  • Zobu emalja.
  • Zoba sakne.
  • Zobu sāpes.
  • Tīrīt zobus.
  • Labot zobus.
  • Zobu protēze.
  • Zobu diegs.
Stabili vārdu savienojumiBakstīt zobus. Cirst zobus. Gudrības zobs.
  • Bakstīt zobus — ar irbulīti tīrīt zobu starpas.
  • Cirst zobus — strauji, ar sparu ēst.
  • Gudrības zobs — pēdējais lielais dzeroklis katrā žokļa pusē, kas izaug parasti 18–25 gadu vecumā.
  • Iecirst zobus — 1. Strauji (ie)kost (kur).2. Iekārot (ko) un iegūt, arī censties iegūt (to).
  • Noturēt mēli aiz zobiem sarunvaloda — nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
  • Pakārt zobus vadzī sarunvaloda — palikt bez pārtikas, uztura; badoties.
  • Piena zobi — pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
  • Zibināt zobus — runājot, smejoties u. tml., padarīt redzamus zobus.
  • Zobi klab — saka, ja sajūt stipru aukstumu vai izjūt lielas bailes, satraukumu.
  • Zobi stingst — saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
  • Zobu tehniķis — speciālists, kas izgatavo zobu protēzes.
2.Trīsstūrveida vai taisnstūrveida izvirzījums (priekšmetam).
PiemēriZāģa zobi.
  • Zāģa zobi.
  • Atslēga ar smalki ievīlētiem zobiem.
Stabili vārdu savienojumiKā zāģa zobi.
2.1.Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
PiemēriIzkapts zobs.
  • Izkapts zobs.
  • Cirvja zobs.
3.joma: tehnika Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piem., zobratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
PiemēriZoba augstums, biezums.
  • Zoba augstums, biezums.
  • Iefrēzēt zobus.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) gariem zobiem. Aci pret aci, zobu pret zobu. Acs pret aci, zobs pret zobu. Apvārdot zobus.
  • (Ar) gariem zobiem sarunvaloda — 1. Negribīgi, bez ēstgribas (ēst).2. Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
  • Aci pret aci, zobu pret zobu idioma — saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
  • Acs pret aci, zobs pret zobu idioma — saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
  • Apvārdot zobus idioma — virzīt sarunu tā, lai panāktu sev vēlamo; pierunāt, iestāstīt, lai apmānītu, pieglaimotos.
  • Ar zobiem un nagiem sarunvaloda — ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
  • Būt pa zobam sarunvaloda — atbilst kāda prasībām, iespējām.
  • Ciest kā zobu sāpes idioma — saka par ko nepatīkamu, ar ko ir jāsamierinās.
  • Ēst (ar) gariem zobiem idioma — ēst bez apetītes.
  • Griezt zobus — 1. Cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.2. sarunvaloda Būt ļoti sadusmotam, naidīgi noskaņotam, censties kaitēt, atriebties.
  • Griezt zobus pretī idioma — bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
  • Iekost mēli zobos idioma — savaldīties un nepateikt (ko).
  • Ir zobs (uz kādu) idioma — saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
  • Izgrūst caur zobiem — dusmīgi, īgni, parasti paklusu izrunāt.
  • Izspiest caur zobiem idioma — negribīgi ko pateikt.
  • Laika zobs idioma — novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
  • Likt uz kārā zoba idioma — sarunvaloda ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu.
  • Likt uz zoba idioma — sarunvaloda nogaršot, ēst (ko).
  • Nobruņoties līdz zobiem — iespējami pilnīgi nobruņoties.
  • Nokļūt (kāda) zobos idioma — tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).
  • Ņemt uz zoba idioma — sarunvaloda izzobot, izsmiet, apcelt (kādu).
  • Parādīt zobus idioma — 1. Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).2. Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
  • Patrīt zobus idioma — parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
  • Pavilkt uz zoba idioma — pazoboties, pasmieties, parasti labsirdīgi (par kādu).
  • Rādīt zobus idioma — 1. Smieties, smaidīt.2. (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.3. formā: trešā persona Saka, ja apaviem purngalā ir atplīsusi zole.
  • Riezt zobus idioma — būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
  • Runāt caur zobiem idioma — negribīgi runāt.
  • Rūkt bārdā caur zobiem idioma — neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
  • Sadot pa zobiem idioma — vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa piekaut.
  • Sakost zobus idioma — 1. Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.2. Sasprindzināt spēkus.
  • Saule ar zobiem idioma — saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti ziemā, agrā pavasarī).
  • Trīt zobus idioma — 1. Tenkot, baumot.2. Izjust ienaidu pret kādu; ļaunoties.
  • Turēt mēli aiz zobiem idioma — sarunvaloda nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
  • Uz kārā zoba idioma — saka par ko garšīgu, kārojamu, kas kādam paredzēts, tiek iedots u. tml.
  • Zoba cements — kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni.
  • Zobi vaļā vien stāv sarunvaloda — saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
  • Zobs uz zoba neturas sarunvaloda — saka, ja (kādam) ļoti salst, ka (kādam) ir drebuļi.
  • Zobu diegs — īpaši apstrādāts pavediens zobu starpu tīrīšanai.
  • Zobu pulveris — pulveris zobu tīrīšanai.
  • Zobu trūde — kariess.