zobs | MLVV

zobs

zobs [zùobs] lietvārds; vīriešu dzimte

1.Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.

PiemēriBalti zobi.

Stabili vārdu savienojumiBakstīt zobus. Cirst zobus. Gudrības zobs.

2.Trīsstūrveida vai taisnstūrveida izvirzījums (priekšmetam).

PiemēriZāģa zobi.

Stabili vārdu savienojumiKā zāģa zobi.

2.1.Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.

PiemēriIzkapts zobs.

3.joma: tehnika Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piem., zobratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.

PiemēriZoba augstums, biezums.

Stabili vārdu savienojumi(Ar) gariem zobiem. Aci pret aci, zobu pret zobu. Acs pret aci, zobs pret zobu. Apvārdot zobus.

(Ar) gariem zobiem sarunvaloda — 1. Negribīgi, bez ēstgribas (ēst).2. Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
Aci pret aci, zobu pret zobu idioma — saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
Acs pret aci, zobs pret zobu idioma — saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
Apvārdot zobus idioma — virzīt sarunu tā, lai panāktu sev vēlamo; pierunāt, iestāstīt, lai apmānītu, pieglaimotos.
Ar zobiem un nagiem sarunvaloda — ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Būt pa zobam sarunvaloda — atbilst kāda prasībām, iespējām.
Ciest kā zobu sāpes idioma — saka par ko nepatīkamu, ar ko ir jāsamierinās.
Ēst (ar) gariem zobiem idioma — ēst bez apetītes.
Griezt zobus — 1. Cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.2. sarunvaloda Būt ļoti sadusmotam, naidīgi noskaņotam, censties kaitēt, atriebties.
Griezt zobus pretī idioma — bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
Iekost mēli zobos idioma — savaldīties un nepateikt (ko).
Ir zobs (uz kādu) idioma — saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
Izgrūst caur zobiem — dusmīgi, īgni, parasti paklusu izrunāt.
Izspiest caur zobiem idioma — negribīgi ko pateikt.
Laika zobs idioma — novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
Likt uz kārā zoba idioma — sarunvaloda ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu.
Likt uz zoba idioma — sarunvaloda nogaršot, ēst (ko).
Nobruņoties līdz zobiem — iespējami pilnīgi nobruņoties.
Nokļūt (kāda) zobos idioma — tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku).
Ņemt uz zoba idioma — sarunvaloda izzobot, izsmiet, apcelt (kādu).
Parādīt zobus idioma — 1. Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).2. Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
Patrīt zobus idioma — parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
Pavilkt uz zoba idioma — pazoboties, pasmieties, parasti labsirdīgi (par kādu).
Rādīt zobus idioma — 1. Smieties, smaidīt.2. (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.3. formā: trešā persona Saka, ja apaviem purngalā ir atplīsusi zole.
Riezt zobus idioma — būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
Runāt caur zobiem idioma — negribīgi runāt.
Rūkt bārdā caur zobiem idioma — neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
Sadot pa zobiem idioma — vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa piekaut.
Sakost zobus idioma — 1. Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.2. Sasprindzināt spēkus.
Saule ar zobiem idioma — saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti ziemā, agrā pavasarī).
Trīt zobus idioma — 1. Tenkot, baumot.2. Izjust ienaidu pret kādu; ļaunoties.
Turēt mēli aiz zobiem idioma — sarunvaloda nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
Uz kārā zoba idioma — saka par ko garšīgu, kārojamu, kas kādam paredzēts, tiek iedots u. tml.
Zoba cements — kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni.
Zobi vaļā vien stāv sarunvaloda — saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas.
Zobs uz zoba neturas sarunvaloda — saka, ja (kādam) ļoti salst, ka (kādam) ir drebuļi.
Zobu diegs — īpaši apstrādāts pavediens zobu starpu tīrīšanai.
Zobu pulveris — pulveris zobu tīrīšanai.
Zobu trūde — kariess.