rēciens
rēciens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dažiem dzīvniekiem raksturīgu dobju, skaļu skaņu kopums.
PiemēriLauvas rēciens.
- Lauvas rēciens.
- Tīģera rēcieni.
2.Skaļš, skarbs troksnis, ko rada, piem., mehānismi.
PiemēriAtskanēja motora rēcieni.
- Atskanēja motora rēcieni.
3.Skaļu, neartikulētu skaņu kopums, ko rada cilvēki.
PiemēriStadionu pāršalca pūļa sajūsmas rēcieni.
- Stadionu pāršalca pūļa sajūsmas rēcieni.
4.sarunvaloda, neliterārs; formā: vienskaitlis Smiekli.
PiemēriMan nāk rēciens.
- Man nāk rēciens.
- Uznāca tāds rēciens!