rubāto
rubāto [ruˈbãtõ] lietvārds; vīriešu dzimte, nelokāms
Atkāpe no stingra tempa, piem., lai panāktu izpildījuma ekspresivitāti.
PiemēriKlavesīniste, izmantojot rubāto, piešķīra skaņdarbam īpašu skanējumu.
- Klavesīniste, izmantojot rubāto, piešķīra skaņdarbam īpašu skanējumu.
Cilme:No itāļu rubato.