Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ložņa
ložņa [luõžņa] dat. -am lietvārds; vīriešu dzimte, kopdzimte
ložņa [luõžņa] dat. -ai lietvārds; sieviešu dzimte, kopdzimte
1.Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
PiemēriArī pavisam vientuļā vietā, tālu no galveniem ceļiem dažkārt slēpās pretinieka ložņas, glūņas.
  • Arī pavisam vientuļā vietā, tālu no galveniem ceļiem dažkārt slēpās pretinieka ložņas, glūņas.
2.Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
Stabili vārdu savienojumiMizu ložņa.