tualete
tualete dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
PiemēriTualetes telpa.
2.Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
PiemēriRīta tualete.
2.1.formā: ģenitīvs Tāds, kas nepieciešams šādai ārienes sakopšanai.
PiemēriTualetes ziepes.
Stabili vārdu savienojumiTualetes ūdens.
3.Rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots tērps, parasti ar atbilstošiem aksesuāriem.
PiemēriIzmeklēta publika elegantās tualetēs.
Cilme:No franču toilette.