Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tu
tu ģen. tevis, dat. tev, akuz. tevi, instr. ar tevi, lok. tevī personas vietniekvārds; formā: otrā persona, vienskaitlis
1.Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
PiemēriKur tu kavējies?
  • Kur tu kavējies?
  • Tev nekad nav laika!
  • Vai tu saproti, ko runā?
  • Tu vēl esi mazs puika.
  • Iesim ciemos pie tevis.
  • Gribam ar tevi iepazīties.
Stabili vārdu savienojumiBūt uz tu.
  • Būt uz tu1. Būt tādās attiecībās, kad viens otru uzrunā ar "tu".2. Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
2.Norāda uz vispārinātu personu.
Piemēri..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
  • ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
3.partikulas nozīmē; formā: "ak tu" Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
PiemēriAk tu neraža!
  • Ak tu neraža!
  • Ak tu pasaulīt!
Stabili vārdu savienojumi(Ak) tu žēlīgais! Ak tu mūžs!
  • (Ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
  • Ak tu mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
Stabili vārdu savienojumi(Ak) tu piķis! Ak (tu) debestiņ! Ak (tu) dieviņ! Ak (tu) kungs. Ak (tu) kungs un dievs.