tualete
tualete dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
PiemēriTualetes telpa.
- Tualetes telpa.
- Tualetes pods.
- Tualetes papīrs.
- Sabiedriskā tualete.
- Tualete ar vairākām kabīnēm.
- Visvaldis greznās tualetes spoguļa priekšā saglauda matus, sakārtoja kaklasaiti..
2.Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
PiemēriRīta tualete.
- Rīta tualete.
2.1.formā: ģenitīvs Tāds, kas nepieciešams šādai ārienes sakopšanai.
PiemēriTualetes ziepes.
- Tualetes ziepes.
- Tualetes piederumi.
Stabili vārdu savienojumiTualetes ūdens.
- Tualetes ūdens — 1. Kosmētisks šķidrums sejas ādas kopšanai.2. Parfimērijas izstrādājums ar nelielu smaržvielu koncentrāciju.
3.Rūpīgi izraudzīts, īpašam gadījumam piemērots tērps, parasti ar atbilstošiem aksesuāriem.
PiemēriIzmeklēta publika elegantās tualetēs.
- Izmeklēta publika elegantās tualetēs.
Cilme:No franču toilette.