Paplašinātā meklēšana
Meklējam tu.
Atrasts vārdos (200):
- citur:1
- atutot:1
- batuts:1
- datums:1
- dotumi:1
- ēstuve:1
- izture:1
- aizture:1
- aktuāls:1
- aptumst:1
- apturēt:1
- atstatu:1
- atstumt:1
- atturēt:1
- austuve:1
- baltums:1
- ceptuve:1
- cietums:1
- cirtums:1
- citugad:1
- čukstus:1
- fistula:1
- grūtums:1
- iestumt:1
- ieturēt:1
- izstumt:1
- izturēt:1
- iztušēt:1
- kaktuss:1
- kaltuve:1
- aizstumt:1
- aizturēt:1
- apmetums:1
- apstulbt:1
- aptumšot:1
- aptuvens:1
- atstutēt:1
- atturīgs:1
- augstums:1
- aukstums:1
- bezakotu:1
- bikšturi:1
- bitumens:1
- blastula:1
- cittautu:1
- citudien:1
- častuška:1
- datubāze:1
- divtaktu:1
- dzertuve:1
- fakturēt:1
- gratulēt:1
- ģērbtuve:1
- halturēt:1
- iestudēt:1
- iestutēt:1
- ieturēts:1
- ieturīgs:1
- ietusnīt:1
- izsitumi:1
- izstudēt:1
- izsutums:1
- izštukot:1
- iztukšot:1
- iztulkot:1
- izturēts:1
- izturīgs:1
- aiztumšot:1
- apsārtums:1
- apstulbot:1
- aptumsums:1
- aptupties:1
- apustulis:1
- atkritumi:1
- atstatums:1
- attupties:1
- bezlietus:1
- botulisms:1
- brauktuve:1
- ceturtais:1
- cietušais:1
- cituriene:1
- četrtaktu:1
- čīkstulis:1
- denaturēt:1
- dievturis:1
- divpalātu:1
- eventuāls:1
- galvturis:1
- garstulmu:1
- glāzturis:1
- grieztuve:1
- ietupināt:1
- ietupties:1
- intuīcija:1
- intuitīvs:1
- izcirtums:1
- izgāztuve:1
- izmutuļot:1
- izretušēt:1
- izstumdīt:1
- aiztupties:1
- aizvēsture:1
- aktualizēt:1
- arborētums:1
- arlaburītu:1
- atstumtība:1
- atstumties:1
- atturēties:1
- brīvstunda:1
- ceturksnis:1
- ceturtdaļa:1
- ceturtdien:1
- ceturtkārt:1
- cietumsods:1
- čīkstulīgs:1
- denaturāts:1
- desmitlatu:1
- dievturība:1
- dramaturgs:1
- entuziasms:1
- entuziasts:1
- epistulārs:1
- futurologs:1
- gāzturbīna:1
- iestumties:1
- ietuntuļot:1
- ieturējums:1
- ieturēties:1
- izstumties:1
- iztuntuļot:1
- izturēties:1
- izvirtulis:1
- abiturients:1
- aizslēptuve:1
- aiztuntuļot:1
- aizturētais:1
- aktualitāte:1
- apakštituls:1
- apstulbināt:1
- aptumšoties:1
- apustulisks:1
- astoņstundu:1
- atskurbtuve:1
- atstutēties:1
- barbiturāti:1
- bezprocentu:1
- bezrakstura:1
- bezsaturīgs:1
- ceturtdiena:1
- cietumnieks:1
- cietumsargs:1
- domkapituls:1
- iebrauktuve:1
- ieskrietuve:1
- iespiestuve:1
- iestudējums:1
- ietusnīties:1
- izbrauktuve:1
- iztukšotība:1
- izturēšanās:1
- kalnraktuve:1
- atturībnieks:1
- bezkonfliktu:1
- cilvēkstunda:1
- dramaturģija:1
- futuroloģija:1
- halālkautuve:1
- intelektuāls:1
- intuitīvisms:1
- intuitīvists:1
- kapitulācija:1
- aizvēsturisks:1
- akmeņlauztuve:1
- caurbrauktuve:1
- ceturtdaļnots:1
- cietumniecība:1
- denaturalizēt:1
- divvientulība:1
- dramaturģisks:1
- dzimtsarakstu:1
- futuroloģisks:1
- gaismizturīgs:1
- grāmatsietuve:1
- intelektuālis:1
- atkritumvielas:1
- cietumniecisks:1
- daudzkulturāls:1
- dienvidrietumi:1
- institucionāls:1
- augstummērītājs:1
- aukstumizturīgs:1
- ceturtdaļfināls:1
- daudzkomponentu:1
- gabarītlukturis:1
- intelektuālisms:1
- intelektuālists:1
- jauniestudējums:1
- divpadsmitpirkstu:1
- antikonstitucionāls:1
Atrasts etimoloģijās (761):
- No itāļu virtuoso, latīņu virtus 'teikums, talants'. (šķirklī virtuozs)
- No spāņu embargo, embargar 'aizturēt'. (šķirklī embargo)
- Onomatopoētisks darbības vārds. Pirmo reizi minēts Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa" tulkojumā (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2024; tulkojis Gundars Āboliņš), (šķirklī gurgulēt)
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No latīņu sub 'zem, pie' un acutus 'ass'. (šķirklī subakūts)
- No jaunlatīņu palātālis, latīņu palātum 'aukslējas'. (šķirklī palatāls)
- No latīņu dictatura. (šķirklī diktatūra)
- No latīņu tekstus 'savijums, sakārtojums'. (šķirklī teksts)
- No latīņu lit(t)eratura. (šķirklī literatūra)
- No latīņu privatus 'personisks; tāds, kas neieņem valsts amatu'. (šķirklī privāts)
- No lībiešu vabā 'kārts, miets tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai'. (šķirklī vaba)
- No latīņu temperatura 'pareizs sajaukums'. (šķirklī temperatūra)
- No latīņu architectura, grieķu architektonikē. (šķirklī arhitektūra)
- No latīņu metallum, grieķu metallon 'raktuve, šahta'. (šķirklī metāls)
- No krievu грамота, kam pamatā grieķu grammata 'rakstu zīmes'. (šķirklī grāmata)
- No latīņu quadrans, quadrantis 'ceturtā daļa'. (šķirklī kvadrants)
- No franču rédacteur, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redaktors)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- No itāļu conto, kam pamatā latīņu computus (computare 'saskaitīt'). (šķirklī konts)
- No franču rédaction, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redakcija)
- No latīņu familiaris 'ģimenei, mājai piederīgs; tuvs'. (šķirklī familiārs)
- No latīņu statutum 'noteikumi'. (šķirklī statūti)
- No latīņu institutio 'dibināt; sakārtot; mācīt'. (šķirklī institūcija)
- No vācu Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon 'dzintars', jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu. (šķirklī elektrība)
- Senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes. J. Alunāns ieteica vārdu burts lietot agrākā bokstāba (no vācu Buchstabe) vietā. (šķirklī burts)
- No latīņu emeritus 'savus pienākumus izpildījis'. (šķirklī emeritēts)
- Ārzemju latviešu 20. gs. 90. gadu sākumā radīts jaunvārds no angļu dat(a) (process)or 'datu apstrādātājs'. (šķirklī dators)
- No angļu tunnel. (šķirklī tunelis)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No latīņu transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīt-)
- No lietuviešu giminė 'dzimta'. (šķirklī ģimene)
- grieķu 'nestuves' (šķirklī Prokrusts)
- No angļu mini- (miniature 'miniatūrs'). (šķirklī mini-)
- No latīņu apparatus. (šķirklī aparāts)
- Iespējams, no gotu katile, kam pamatā latīņu catillus 'bļodiņa'. (šķirklī katls)
- No itāliešu pesto (pag. divd. pesta 'spiests, lai sadrupinātu'). (šķirklī pesto)
- No latīņu virtualis 'varbūtējs'. (šķirklī virtuāls)
- No latīņu affectus 'uzbudinājums'. (šķirklī afekts)
- No vācu Komtur, kam pamatā latīņu commendator, commendare 'uzticēt'. (šķirklī komturs)
- No vācu Soldat, kam pamatā viduslatīņu sol(i)datus 'atalgots'. (šķirklī zaldāts)
- No latīņu spiritualis. (šķirklī spirituāls)
- No latīņu effectus 'iedarbība'. (šķirklī efekts)
- No latīņu strictus 'cieši savilkts'. (šķirklī strikts)
- No latīņu adventus 'atnākšana, parādīšanās'. (šķirklī advente)
- No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals'. (šķirklī krio-)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- Vārda mūsdienu nozīme 'apkārtējā vide' radās 18. gs., tulkojot vācu Natur; šo nozīmi latviešu valodā ieviesa G. F. Stenders (1774. g.). (šķirklī daba)
- No latīņu alibi 'citur'. (šķirklī alibi)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- No latīņu cultura 'kopšana, apstrādāšana, attīstīšana'. (šķirklī kultūra)
- No franču blanc 'balts, tīrs; izlaidums, tukša vieta (tekstā)'. (šķirklī blanka)
- No vietvārda Devone Devonšīras grāfistē Anglijas dienvidrietumos. (šķirklī devons)
- No grieķu ekleiptikē, ekleipsis 'aptumsums'. (šķirklī ekliptika)
- No latīņu deputatus 'sūtītais'. (šķirklī deputāts)
- No vācu imperfektiv, latīņu imperfectus 'nepabeigts'. (šķirklī imperfektīvs)
- No latīņu instrumentum 'rīks'. (šķirklī instrumentālis)
- Nosaukumu devis franču ģeologs A. Bronjārs 1829. gadā pēc Juras kalnu (Šveicē) nosaukuma, kam pamatā ķeltu juria 'mežs'. (šķirklī jura)
- No angļu cache (memory), kam pamatā franču cache 'slēptuve'. (šķirklī kešatmiņa)
- No latīņu Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānisms)
- No latīņu magistratus 'valsts amats'. (šķirklī maģistrāts)
- No latīņu maioratus (maior 'lielākais, vecākais'). (šķirklī majorāts)
- No latīņu ordinatus 'sakārtots'. (šķirklī ordināta)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī periodontīts)
- No vācu Superstrat, kam pamatā latīņu super 'pār, virs' un stratum 'slānis'. (šķirklī superstrāts)
- No vācu der Stutzer 'švīts, frants, modes āksts'. (šķirklī štuceris)
- No latīņu thermae, grieķu therme 'siltums, karstums'. (šķirklī termas)
- No krievu (бюро) З(аписи) А(ктов) Г(ражданского) С(остояния) 'civilstāvokļa aktu reģistrācijas birojs'. (šķirklī zagss)
- No latīņu epistula, epistola, grieķu epistolē 'vēstule'. (šķirklī epistulārs)
- No latīņu finitus 'pabeigts'. (šķirklī finīts)
- No latīņu lateralis (latus, lateris 'sāns, puse'). (šķirklī laterāls)
- No latīņu abortus 'priekšlaicīgas dzemdības'. (šķirklī aborts)
- No latīņu abituriens, abiturientis 'tāds, kas gatavojas iet projām'. (šķirklī abiturients)
- No viduslaiku latīņu abracadabra (buramvārds, ko lietoja, lai atvairītu slimību). (šķirklī abrakadabra)
- Latīņu abbreviatur 'lai top saīsināts' no abbreviare 'saīsināt', brevis 'īss'. (šķirklī abreviatūra)
- No franču absolutisme, kam pamatā latīņu absolutus. (šķirklī absolūtisms)
- No latīņu abstinentia 'atturēšanās, atturība'. (šķirklī abstinence)
- No latīņu abstractus 'nošķirts'. (šķirklī abstrakts)
- No franču, angļu acetate, kam pamatā latīņu acetum 'etiķis'. (šķirklī acetāts)
- No franču, angļu acetone, kam pamatā latīņu acetum 'etiķis'. (šķirklī acetons)
- No latīņu adaequatus 'pielīdzināts'. (šķirklī adekvāts)
- No latīņu adventus 'atnākšana, parādīšanās'. (šķirklī adventisti)
- No latīņu advocatus, advocare 'saukt palīgā'. (šķirklī advokāts)
- No latīņu agglomeratus 'uzkrāts'. (šķirklī aglomerāts)
- No latīņu aggregatus 'pievienots'. (šķirklī agregāts)
- No latīņu agricultura. (šķirklī agrikultūra)
- No vācu Agentur, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī aģentūra)
- No angļu chips 'smalki sagriezti cepti kartupeļi'. (šķirklī čipsi)
- No angļu tuner. (šķirklī tūners)
- No latīņu accentus 'akcents, uzsvars'. (šķirklī akcents)
- No latīņu acceptus 'saņemts'. (šķirklī akcepts)
- No latīņu tunica. (šķirklī tunika)
- No franču actualité, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktualitāte)
- No vācu Akupunktur, angļu acupuncture, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un punctura 'duršana, dūriens'. (šķirklī akupunktūra)
- No franču actuel, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktuāls)
- No vācu akkurat, kam pamatā latīņu accuratus. (šķirklī akurāts)
- No latīņu acutus (accentus). (šķirklī akūts)
- No latīņu aquarium 'ūdenskrātuve'. (šķirklī akvārijs)
- No latīņu aqueductus 'ūdensvads'. (šķirklī akvedukts)
- No latīņu acutus 'ass'. (šķirklī akūts)
- No latīņu albumen, albuminis 'olbaltumviela'. (šķirklī albumīni)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- No latīņu alimentum 'barība'. (šķirklī alimenti)
- No latīņu altus 'augsts', altar 'ziedoklis'. (šķirklī altāris)
- No latīņu amplitudo 'plašums'. (šķirklī amplitūda)
- No vācu Amulett, latīņu amuletum. (šķirklī amulets)
- No grieķu analphabētos 'tāds, kas nezina alfabētu, nemācīts'. (šķirklī analfabēts)
- No portugāļu ananas. (šķirklī ananass)
- No portugāļu anil 'indigo', kam pamatā arābu an-nīl. (šķirklī anilīns)
- No latīņu antichristus, grieķu antichristos 'pret Kristu'. (šķirklī antikrists)
- No latīņu antiquarius 'senlietu mīļotājs'. (šķirklī antikvārs)
- No latīņu apparatura. (šķirklī aparatūra)
- No grieķu apatē 'māns, maldi', jo sākotnēji apatītus bija ļoti grūti atšķirt no citiem minerāliem. (šķirklī apatīts)
- No latīņu applicatus 'pieguļošs'. (šķirklī aplikatūra)
- No angļu tuning. (šķirklī tūnings)
- No vācu Arrest, kam pamatā viduslaiku latīņu arrestum 'apcietināšana'. (šķirklī arests)
- No franču argument, kam pamatā latīņu argumentum. (šķirklī arguments)
- No franču armature, kam pamatā latīņu armatura 'bruņojums'. (šķirklī armatūra)
- No latīņu articulus, artus 'savienojums'. (šķirklī artikuls)
- Latviešu valodnieku darināts termins, lai aizstātu angļu offshore. (šķirklī ārzona)
- No latīņu aspectus 'skats'. (šķirklī aspekts)
- No grieķu athlētikos 'tāds, kas raksturīgs cīkstonim'. (šķirklī atlētisks)
- No latīņu attributum 'piešķirtais'. (šķirklī atribūts)
- No angļu audit, kam pamatā latīņu auditus 'klausīšanās, dzirdēšana'. (šķirklī audits)
- No latīņu Augustus. (šķirklī augusts)
- Sens vārds, ko 19. gs. ieviesa J. Alunāns, lai aizstātu pēc vācu valodas parauga darināto aizguvumu oriņi (Ohrringe). (šķirklī auskars)
- No franču aventure. (šķirklī avantūra)
- No apdzīvotas vietas Badmintona nosaukuma (Anglijas dienvidrietumos). (šķirklī badmintons)
- No franču bayadère, portugāļu bailadeira. (šķirklī bajadēra)
- Aizguvums no franču ballon 'lode ar tukšu vidu'. (šķirklī balons)
- No portugāļu banana vai spāņu banano. (šķirklī banāns)
- No vācu Barbitursäure, kam pamatā īpašvārds Barbara un lietvārds Säure 'skābe'. (šķirklī barbitūrskābe)
- No latīņu barbarismus, grieķu barbarismós 'svešai valodai raksturīgs'. (šķirklī barbarisms)
- No ķeltu bard. (šķirklī bards)
- No itāļu battuta 'sitiens, trieciens'. (šķirklī batuts)
- No arābu badwiyyīn 'tuksneša iemītnieki'. (šķirklī beduīni)
- No latīņu benedictini, kam pamatā Nursijas Benedikta (Benedictus de Nursia) vārds. (šķirklī benediktieši)
- No triju valstu nosaukuma (Be)lgique, (Ne)derland, (Lux)embourg. (šķirklī Benilukss)
- No itāļu bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī 'kunga bumbiere'. (šķirklī bergamote)
- No franču bibliographie, kam pamatā grieķu bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī bibliogrāfija)
- No grieķu bibliothēkē (biblion 'grāmata' un thēkē 'krātuve, noliktava'). (šķirklī bibliotēka)
- No grieķu bios 'dzīve, dzīvība' un bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī biobibliogrāfija)
- No grieķu bio un graphō 'rakstu'. (šķirklī biogrāfija)
- No latīņu bitumen. (šķirklī bitumens)
- No lejasvācu bise 'pāri galvai sasieta matu pīne'. (šķirklī bize)
- No angļu BMX – (b)icycle (m)oto(cross), ar burtu x aizvietojot vārdu cross. (šķirklī BMX)
- No lietuviešu búožė. (šķirklī boze)
- No latīņu botulus 'desa'. (šķirklī botulisms)
- No latīņu brutus 'bezjūtīgs, truls'. (šķirklī brutāls)
- No turku bulgur. (šķirklī bulgurs)
- No turku burka, arābu burquɁ, persiešu burqa' 'šķidrauts, plīvurs'. (šķirklī burka)
- No vācu Zement, kam pamatā latīņu caementum 'saskaldīti akmeņi'. (šķirklī cements)
- No vācu Zentner, kam pamatā latīņu centum 'simts'. (šķirklī centners)
- No latīņu Cicero 'Cicerons', jo ar šāda lieluma burtiem 1467. gadā iespieda Cicerona vēstules. (šķirklī cicero)
- Valodnieces E. Hauzenbergas-Šturmas jaunvārds (1940. g.). (šķirklī cilme)
- No Jeruzalemes (Izraēlā) tuvumā esošā Cionas kalna nosaukuma. (šķirklī cionisms)
- No latīņu citatum, citare 'piesaukt, nosaukt'. (šķirklī citāts)
- Krievu чобот 'zābaks ar papēdi un uzliektu purnu', kas savukārt aizgūts no tirku valodām. (šķirklī čabatas)
- No itāliešu ciabatta 'rītakurpe, čība' (pēc maizei raksturīgās formas). (šķirklī čabata)
- No tatāru tschâlma, turku čalma. (šķirklī čalma)
- No kečua indiāņu chirimuya 'aukstās sēklas' (šo augu aukstumizturības dēļ). (šķirklī čerimoija)
- No turku tschibûk. (šķirklī čibuks)
- No angļu choky, chokey 'cietums'. (šķirklī čoks)
- No latīņu datum 'dotais', dare 'dot'. (šķirklī dati)
- No latīņu datum 'dotais'. (šķirklī datums)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī defektoloģija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu skopien 'skatīties'. (šķirklī defektoskopija)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina'. (šķirklī defekts)
- No latīņu degeneratus, kam pamatā latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerāts)
- No vācu Dekanat, kam pamatā latīņu decanatus. (šķirklī dekanāts)
- No franču décret, kam pamatā latīņu decretum 'lēmums'. (šķirklī dekrēts)
- No latīņu delegatus 'sūtītais, sūtnis'. (šķirklī delegāts)
- No latīņu delictum. (šķirklī delikts)
- No franču démographie, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un graphō 'rakstu'. (šķirklī demogrāfija)
- No jaunlatīņu denaturatus 'tāds, kas zaudējis dabiskās īpašības'. (šķirklī denaturāts)
- No franču dénaturer. (šķirklī denaturēt)
- No franču depilation, kam pamatā latīņu depilare 'izraut matus'. (šķirklī depilācija)
- No franču dépôt, kam pamatā latīņu depositum. (šķirklī depo)
- No latīņu depositum 'noliktais'. (šķirklī depozīts)
- No latīņu derivatus 'novadīts, atvasināts'. (šķirklī derivāts)
- No turku dervis, persiešu darvīš 'ubags'. (šķirklī dervišs)
- No latīņu destillatus 'pa pilienam tekošs'. (šķirklī destilāts)
- No latīņu desertare, desertus. (šķirklī dezertēt)
- No dez un latīņu insectum 'kukainis'. (šķirklī dezinsekcija)
- No vācu Diathermie, kam pamatā grieķu dia 'caur' un thermē 'karstums'. (šķirklī diatermija)
- No grieķu diaita 'dzīvesveids, uztura režīms'. (šķirklī diēta)
- No latīņu diffractus 'pārlauzts, salauzts'. (šķirklī difrakcija)
- No angļu digital 'ciparu', kam pamatā latīņu digitus 'pirksts'. (šķirklī digitāls)
- Pēc ASV Dienvidu pavalstu apzīmējuma Dixieland. (šķirklī diksilends)
- No vācu Diktat, kam pamatā latīņu dictātum. (šķirklī diktāts)
- No franču discotheque 'skaņuplašu krātuve', kam pamatā disque 'skaņuplate' un grieķu thēkē 'krātuve, glabātava'. (šķirklī diskotēka)
- No latīņu discantus. (šķirklī diskants)
- No latīņu discretus 'atdalīts'. (šķirklī diskrēts)
- Līdz 19. gs. otrajai pusei pazīstams g. k. Kurzemē, vēlāk ieviesies citu novadu valodā. (šķirklī dižs)
- No franču documenter, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentēt)
- No franču documentaire, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentārs)
- No latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokuments)
- No grieķu dōrikos 'senās Grieķijas doriešu ciltīm raksturīgs'. (šķirklī dorisks)
- No latīņu dublicatus 'divkāršots'. (šķirklī dublikāts)
- No japāņu jū 'maigums, mīkstums' un dō 'ceļš'. (šķirklī džudo)
- No latīņu edictum. (šķirklī edikts)
- No franču écossaise, écossais 'skotu'. (šķirklī ekosēze)
- No latīņu exactus 'nomērīts'. (šķirklī eksakts)
- No latīņu excerptum. (šķirklī ekscerpts)
- No latīņu excrementum. (šķirklī ekskrementi)
- No latīņu experimentum 'mēģinājums'. (šķirklī eksperiments)
- No vācu explodieren, kam pamatā latīņu explodere 'plaukšķinot padzīt no skatuves'. (šķirklī eksplodēt)
- No franču expert, kam pamatā latīņu expertus 'pieredzējis'. (šķirklī eksperts)
- No latīņu explicitus. (šķirklī eksplicīts)
- No krievu экспонат, kam pamatā latīņu exponatus 'nolikts apskatei'. (šķirklī eksponāts)
- No latīņu extractum 'tas, kas izvilkts'. (šķirklī ekstrakts)
- No grieķu kardio 'sirds' un grapho 'rakstu'. (šķirklī elektrokardiogrāfija)
- No vācu Elf, kam pamatā Alp 'lietuvēns, murgi'. (šķirklī elfs)
- No latīņu elementum 'stihija, pirmviela'. (šķirklī elements)
- No angļu emu, portugāļu ema. (šķirklī emu)
- No angļu enduro (endurance 'izturība'). (šķirklī enduro)
- No latīņu eremita, grieķu erēmitēs, erēmos 'vientuļš'. (šķirklī eremīts)
- No franču esplanade, kam pamatā latīņu explanatus 'nolīdzināts, plakans'. (šķirklī esplanāde)
- No latīņu eruditus 'izglītots, mācīts'. (šķirklī erudīts)
- No franču étude. (šķirklī etīde)
- No franču étui. (šķirklī etvija)
- No latīņu evacuatio 'iztukšošana'. (šķirklī evakuācija)
- No latīņu evacuare 'iztukšot'. (šķirklī evakuēt)
- No franču eventuel, kam pamatā latīņu eventus 'gadījums'. (šķirklī eventuāls)
- No latīņu factum 'padarītais'. (šķirklī fakts)
- No latīņu factura 'apstrāde, uzbūve'. (šķirklī faktūra)
- No Färöer, kam pamatā senislandiešu faer 'aita', öer 'salas'; 'aitu salas'. (šķirklī farēri)
- No franču fée, kam pamatā latīņu fatum 'liktenis'. (šķirklī feja)
- No vācu Föhn, kam pamatā latīņu favonius 'silts rietumu vējš'. (šķirklī fēns)
- No latīņu fermentum (fervēre 'vārīties'). (šķirklī ferments)
- No itāļu fermata 'apstāšanās, pietura'. (šķirklī fermāta)
- No franču fétiche, kam pamatā portugāļu feitiço 'amulets, burvība'. (šķirklī fetišs)
- No itāļu fioritura 'ziedēšana, uzplaukšana'. (šķirklī fioritūra)
- No latīņu fiscalis (fiscus 'valsts kase, dārgumu glabātuve'). (šķirklī fiskāls)
- No grieķu physis 'daba' un latīņu cultura 'kopšana, apstrādāšana'. (šķirklī fizkultūra)
- No portugāļu flamingo, kam pamatā latīņu flamma 'liesma'. (šķirklī flamings)
- No itāļu flauto, kam pamatā latīņu flatus 'vējš, vēsma'. (šķirklī flauta)
- No latīņu fistula 'caurulīte'. (šķirklī fistula)
- No latīņu fluor 'plūsma' un grieķu graphō 'rakstu'. (šķirklī fluorogrāfija)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un graphō 'rakstu'. (šķirklī fonogrāfs)
- No latīņu formatus 'izveidots' (forma 'veids, āriene'). (šķirklī formāts)
- No latīņu formatus 'izveidots'. (šķirklī formatēt)
- No latīņu fortuna 'liktenis, nejaušība, veiksme'. (šķirklī fortūna)
- No latīņu fragmentum. (šķirklī fragments)
- No latīņu fractura 'aizlauzums, lūzums'. (šķirklī fraktūra)
- No latīņu frigididas (frigididatis) 'aukstums'. (šķirklī frigiditāte)
- No latīņu fructus 'auglis'. (šķirklī fruktoze)
- No franču frivole, kam pamatā latīņu frivolus 'muļķīgs, tukšs'. (šķirklī frivols)
- No latīņu fundamentum 'pamats'. (šķirklī fundamentālisms)
- No latīņu fundamentum 'pamats'. (šķirklī fundaments)
- No latīņu valodas fundamentalis (fundamentum 'pamats'). (šķirklī fundamentāls)
- No franču fourniture (fournir 'piegādāt, gādāt'). (šķirklī furnitūra)
- No franču futurisme, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futūrisms)
- No vācu Futurologie vai angļu futurology, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futuroloģija)
- No itāliešu caricatura, caricare 'pārspīlēt'. (šķirklī karikatūra)
- Pēc skotu botāniķa A. Gārdena (A. Garden) uzvārda. (šķirklī gardēnija)
- No vācu Garnitur, franču garniture. (šķirklī garnitūra)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- No angļu ketchup, kam pamatā ķīniešu kē chap 'tomātu sula'. (šķirklī kečups)
- No franču gnou, holandiešu gnoe, kam pamatā hotentotu ngu. (šķirklī gnu)
- No franču gothique 'gotu'. (šķirklī gotika)
- No latīņu Gothi, grieķu Go(t)thoi, kam pamatā gotu Gutthiuda 'gotu tauta'. (šķirklī goti)
- No latīņu grammatica, grieķu grammatikē (technē) 'rakstu, valodas (zīmes)'. (šķirklī gramatika)
- No latīņu (malum) granatum 'graudains (ābols)'. (šķirklī granāts)
- No latīņu (lapis) granatus 'graudains (akmens)'. (šķirklī granāts)
- No latīņu gratulari 'apsveikt'. (šķirklī gratulēt)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- No krievu грузин, kam pamatā osetīnu gurdziag un turku gurdži, girdži. (šķirklī gruzīni)
- No krievu Главное управление лагерей (Galvenā ieslodzījumu vietu pārvalde). (šķirklī gulags)
- No franču habit, kam pamatā latīņu habitus 'āriene'. (šķirklī habits)
- No lietuviešu gỹmis. (šķirklī ģīmis)
- No grieķu historia 'vēsture' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī historiogrāfija)
- No latīņu historia 'vēsture'. (šķirklī historisms)
- No angļu holding 'tāds, kas tur'. (šķirklī holdings)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- No grieķu eikōn 'attēls' un graphō 'rakstu'. (šķirklī ikonogrāfija)
- No latīņu (tempus) imperfectum 'nepabeigtais (laiks)'. (šķirklī imperfekts)
- No latīņu incestus 'nešķīsts'. (šķirklī incests)
- No latīņu informare 'izveidot priekšstatu par kaut ko'. (šķirklī informēt)
- No latīņu infarctus 'piebāzts', infarcīre 'bāzt iekšā'. (šķirklī infarkts)
- No latīņu in 'uz' un scaena 'skatuve'. (šķirklī inscenēt)
- No latīņu insectum 'kukainis' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī insekticīds)
- No latīņu insectum. (šķirklī insekts)
- No latīņu instantia 'tiešs tuvums'. (šķirklī instance)
- No instinctus 'mudinājums, ierosme'. (šķirklī instinkts)
- No latīņu institutum 'iekārta, iestādījums'. (šķirklī institūts)
- No latīņu instrumentum 'rīks'. (šķirklī instruments)
- No insultus, latīņu insultare 'ielēkt'. (šķirklī insults)
- No latīņu intellectus 'saprašana, saprāts'. (šķirklī intelekts)
- No latīņu intellectualis 'intelektuālis'. (šķirklī intelektuāls)
- No latīņu interjectio 'iemetums, iespraudums' (intericere 'iemest starpā'). (šķirklī interjekcija)
- No latīņu interpretari 'izskaidrot, iztulkot'. (šķirklī interpretēt)
- No latīņu intervallum 'atstarpe, atstatums'. (šķirklī intervāls)
- No franču interpréte, kam pamatā latīņu interpres 'tulks, izskaidrotājs'. (šķirklī interprets)
- No latīņu intuitio, intueri 'vērīgi skatīties'. (šķirklī intuīcija)
- No izo- un grieķu thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī izoterma)
- No portugāļu jaguar, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu jagwâr(a) 'gaļēdājs dzīvnieks'. (šķirklī jaguārs)
- No turku yeni çeri 'jauns karaspēks'. (šķirklī janičārs)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No turku yoğurt 'sarūdzis piens'. (šķirklī jogurts)
- No latīņu jurisconsultus 'tiesību zinātājs'. (šķirklī juriskonsults)
- No vācu Kaffee, kam pamatā turku kahve, arābu kahwa. (šķirklī kafija)
- No vācu Kakadu, kam pamatā malajiešu kakatua. (šķirklī kakadu)
- Saistīta ar pīlēm neraksturīgo šā putna klaigāšanu (apmēram "kā-o-lit" vai "aa-aulik"). (šķirklī kākaulis)
- No latīņu cactus, grieķu kaktos. (šķirklī kaktuss)
- No latīņu Maurus, grieķu Mauros (grieķu mauros 'tumšs'). (šķirklī mauri)
- No franču calorifère, kam pamatā latīņu calor 'siltums, karstums' un ferre 'nest'. (šķirklī kalorifers)
- No latīņu calor 'siltums'. (šķirklī kalorija)
- Latīņu calor 'siltums, karstums' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī kalorimetrs)
- Latīņu calor 'siltums, karstums'. (šķirklī kaloritāte)
- No franču camélia, pēc jezuītu mūka G. J. Kamela (G. J. Komel, 1661–1706) vārda, kas šo augu no Japānas atveda uz Eiropu. (šķirklī kamēlija)
- No vācu Kandidatur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidatūra)
- No lietuviešu kanklės. (šķirklī kankle)
- No latīņu candidatus 'baltās drēbēs tērpies' (Senajā Romā valsts amatpersonas tērpās baltā togā). (šķirklī kandidāts)
- No latīņu capitulatio 'vienošanās; dalīšanās nodaļās'. (šķirklī kapitulācija)
- No franču capituler, kam pamatā viduslaiku latīņu capitulare 'vienoties zināmos punktos'. (šķirklī kapitulēt)
- No latīņu capitulum. (šķirklī kapituls)
- No senebreju qarā'îm 'rakstu pratēji'. (šķirklī karaīmi)
- No lietuviešu karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā). (šķirklī karalis)
- No itāļu quarantina '40 dienas' (šādu stāvēšanas laiku pirms ienākšanas Itālijas ostās senāk noteica kuģiem, lai noskaidrotu, vai nav mēra slimnieku). (šķirklī karantīna)
- No japāņu (kara)ppo 'tukšs' un (oke)sutura 'orķestris'. (šķirklī karaoke)
- No portugāļu caravela. (šķirklī karavela)
- No japāņu kara 'tukšs' un te 'roka'. (šķirklī karatē)
- No latīņu carcer 'cietums'. (šķirklī karceris)
- No franču carrière 'akmeņlauztuve'. (šķirklī karjers)
- Aizguvums no lietuviešu kareivis – J. Alunāna ieteikts vārds (1860). (šķirklī kareivis)
- No portugāļu casta 'ģints, paaudze', kam pamatā latīņu castus 'tīrs'. (šķirklī kasta)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- No latīņu castratus. (šķirklī kastrāts)
- No franču cachalot (portugāļu cachola 'galva'). (šķirklī kašalots)
- No angļu catamaran, kam pamatā tamilu kattumaram 'saistīti baļķi'. (šķirklī katamarāns)
- No grieķu katarrhaktēs 'ūdenskritums'. (šķirklī katarakta)
- No vācu Kattun, kam pamatā arābu kutun 'kokvilna'. (šķirklī katūns)
- No vācu Kaviar, franču caviar, kam pamatā turku chāvijār. (šķirklī kaviārs)
- No latīņu cavitas, cavitatis 'tukšums, dobums'. (šķirklī kavitācija)
- No angļu cashew, portugāļu caju, kam pamatā tupi indiāņu acajú 'rieksts, kas rada pats sevi'. (šķirklī kešjukoks)
- No franču kiosque, kam pamatā turku köşk 'dārza paviljons'. (šķirklī kiosks)
- No angļu clan, ķeltu clann. (šķirklī klans)
- No latīņu classicus 'uz Romas pilsoņu augstāko kārtu attiecīgs; parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasika)
- No vācu Klaviatur, kam pamatā latīņu clavis 'atslēga'. (šķirklī klaviatūra)
- Latviešu valodnieku jaunvārds, kas darināts, lai aizstātu anglicismu laptops (laptop). (šķirklī klēpjdators)
- No vācu Kobalt, Kobold 'raktuvju gars'. (šķirklī kobalts)
- No portugāļu cobra. (šķirklī kobra)
- No angļu collie (dog) 'derīgs suns', kam pamatā ķeltu vārds. (šķirklī kollijs)
- No itāļu coloratura 'krāsojums, rotājums'. (šķirklī koloratūra)
- No grieķu kolossos 'liela statuja'. (šķirklī koloss)
- No latīņu compactus. (šķirklī kompakts)
- No latīņu completus 'pilnīgi'. (šķirklī komplekts)
- No latīņu compositum 'maisījums'. (šķirklī komposts)
- No vācu Komturei. (šķirklī komturija)
- No latīņu concentratus 'sakopots'. (šķirklī koncentrāts)
- No latīņu conceptus 'doma, priekšstats'. (šķirklī koncepts)
- No latīņu conceptus 'doma, jēdziens'. (šķirklī konceptuālisms)
- No latīņu condesatus 'sabiezināts'. (šķirklī kondensāts)
- No latīņu confoederatus. (šķirklī konfederatīvs)
- No latīņu con 'ar, kopā' un dominatus 'kundzība; kopīga valdīšana'. (šķirklī kondomināts)
- No spāņu condor, kam pamatā kečvu cuntur. (šķirklī kondors)
- No latīņu conflictus 'sadursme'. (šķirklī konflikts)
- No latīņu conglomeratus 'savelts, sablīvēts'. (šķirklī konglomerāts)
- No franču conduction, kam pamatā latīņu conductus 'savilkšana, bīdīšana'. (šķirklī kondukcija)
- No latīņu contactus 'saskaršanās'. (šķirklī kontakts)
- No latīņu concretus 'biezs, ciets'. (šķirklī konkrēts)
- No vācu Konjunktur, kam pamatā latīņu conjungere 'savienot, saistīt'. (šķirklī konjunktūra)
- No latīņu concordatum (concordare 'būt vienprātīgiem, saskanēt'). (šķirklī konkordāts)
- No latīņu concubinatus. (šķirklī konkubināts)
- No latīņu concrementum 'saaugums'. (šķirklī konkrementi)
- No (kon)teksts un situācija. (šķirklī konsituācija)
- No vācu konspektieren, kam pamatā latīņu conspectus. (šķirklī konspektēt)
- No latīņu conspectus 'apskats'. (šķirklī konspekts)
- No latīņu constitutio (constituere 'nodibināt, noteikt'). (šķirklī konstitūcija)
- No latīņu constitutio 'uzbūve'. (šķirklī konstitūcija)
- No latīņu constituere 'noteikt'. (šķirklī konstituēt)
- No latīņu consulatus. (šķirklī konsulāts)
- No latīņu contactus 'saskaršanās'. (šķirklī kontakt-)
- No latīņu contextus 'savijums, saaudums'. (šķirklī konteksts)
- No latīņu contractus. (šķirklī kontrakts)
- No vācu Kontrapunkt, kam pamatā latīņu punctum contra punctum 'punkts pret punktu'. (šķirklī kontrapunkts)
- No latīņu contusio 'sasitums'. (šķirklī kontūzija)
- No latīņu conventus 'sapulce, sanāksme' (convenire 'sanākt kopā, sapulcēties'). (šķirklī konvents)
- No latīņu convergere 'savstarpēji tuvoties, tiekties'. (šķirklī konverģence)
- No latīņu co(n) 'ar, kopā' un ordinatus 'sakārtots'. (šķirklī koordināta)
- No portugāļu copra, kam pamatā malajiešu koppara 'kokosrieksts'. (šķirklī kopra)
- No latīņu correctus 'iztaisnots, izlabots'. (šķirklī korekts)
- No latīņu corpulentus. (šķirklī korpulents)
- No franču costume 'tērps'. (šķirklī kostīms)
- Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un genos 'dzimšana, izcelšanās'. (šķirklī kriogēns)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un latīņu chirurgia, grieķu cheirourgia. (šķirklī krioķirurģija)
- Poļu zinātnieka A. Dobrovolska 1923. gadā ieviests termins, kam pamatā grieķu kryos 'aukstums, sals' un sphaira 'lode'. (šķirklī kriosfēra)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un statos 'stāvošs'. (šķirklī kriostats)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un therapeia 'rūpes, kopšana, ārstēšana'. (šķirklī krioterapija)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristiānisms)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristietība)
- No latīņu Christus, grieķu christos 'svaidītais'. (šķirklī Kristus)
- No grieķu christianos 'kristietis, Kristus piekritējs'. (šķirklī kristietis)
- No vācu Kubatur, kam pamatā latīņu cubus, grieķu kýbos. (šķirklī kubatūra)
- No franču culinaire, kam pamatā latīņu culinarius 'virtuves-'. (šķirklī kulinārs)
- No latīņu culinarius 'virtuves' (culina 'virtuve'). (šķirklī kulinārija)
- No latīņu cultus 'kopšana, apstrādāšana'. (šķirklī kultivēt)
- No latīņu cultus 'kopšana; godāšana, cienīšana'. (šķirklī kults)
- No franču culturisme, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī kultūrisms)
- No vācu Kulturträger 'kultūras nesējs'. (šķirklī kultūrtrēģerisms)
- No franču coumarine, kam pamatā tupu (Dienvidamerikas indiāņu valoda) cumaru, commaru. (šķirklī kumarīns)
- No vācu Quadrat, kam pamatā latīņu quadratum 'četrstūris'. (šķirklī kvadrāts)
- No latīņu quattuor 'četri'. (šķirklī kvadricikls)
- No latīņu quattuor 'četri' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī kvadrofonija)
- No vācu quartär, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartārs)
- No latīņu quantum 'cik, cik daudz'. (šķirklī kvantums)
- No itāļu quarta, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No angļu quart, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No vācu Quartal, kam pamatā viduslaiku latīņu quartale (anni) '(gada) ceturksnis'. (šķirklī kvartāls)
- No itāļu quartetto, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartets)
- No vācu Quant, kam pamatā latīņu quantum 'cik, cik daudz'. (šķirklī kvants)
- No vācu Quartär, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartārs)
- No vācu Quittung. (šķirklī kvīts)
- No itāliešu quintetto, kam pamatā latīņu quintus 'piektais'. (šķirklī kvintets)
- No grieķu lakōnismos (lakōnizein 'izturēties kā spartietim'). (šķirklī lakonisms)
- No portugāļu lambada. (šķirklī lambada)
- No latīņu latifundium (latus 'plašs' un fundus 'zeme, muiža'). (šķirklī latifundija)
- No latīņu laureatus 'ar lauru vainagu vainagots'. (šķirklī laureāts)
- No latīņu legatus 'sūtnis' (legatum 'testamentārs novēlējums'). (šķirklī legāts)
- No vācu Legislatur, franču législature, kam pamatā latīņu lex (ģen. legis) 'likums' un latura 'nešana'. (šķirklī leģislatūra)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No vācu Lektüre, kam pamatā viduslaiku latīņu lectura 'lasīšana'. (šķirklī lektīra)
- Aizguvums no lietuviešu valodas vai apvidvārds, kuru A. Kronvalds ieteica lietot (gan formā leņķe) attiecīgā ģeometriskā jēdziena izteikšanai. (šķirklī leņķis)
- No latīņu Lettus 'latvietis'. (šķirklī letika)
- No franču libéralisme, kam pamatā latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberālisms)
- No latīņu Lyceum, grieķu Lykeion 'Likejs' (vieta Atēnu tuvumā pie Apollona tempļa, kur mācīja Aristotelis). (šķirklī licejs)
- No viduslaiku latīņu licentiatus 'apgādāts ar atļauju'. (šķirklī licenciāts)
- No itāļu lido 'krasts', kam pamatā latīņu litus. (šķirklī lido)
- No latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberāls)
- No latīņu ornamentum 'rotājums'. (šķirklī ornaments)
- No lietuviešu litas. (šķirklī lits)
- No latīņu Lithuanus 'lietuvietis; ar Lietuvu saistīts'. (šķirklī lituānistika)
- No latīņu liturgia, grieķu leitourgia 'publiska lūgšana' (leitos 'uz tautu attiecīgs' un ergon 'darbs'). (šķirklī liturģija)
- Pēc Portugālei piederošo Madeiras salu nosaukuma. (šķirklī madeira)
- No latīņu magnatus (magnus 'liels'). (šķirklī magnāts)
- No latīņu magnitudo 'lielums' (šķirklī magnitūda)
- No latīņu magistratus 'valsts amats'. (šķirklī maģistratūra)
- No latīņu machinatio 'viltība, viltus; veikls paņēmiens'. (šķirklī mahinācija)
- No portugāļu macaco. (šķirklī makaks)
- No angļu mackintosh, kam pamatā ir skotu ķīmiķa, šāda auduma izgudrotāja Čārlza Makintoša (Charles Macintosh, 1766–1843) uzvārds. (šķirklī makintošs)
- No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No vācu Makulatur, kam pamatā jaunlatīņu maculatūra 'aptraipīts papīrs' (latīņu macula 'traips'). (šķirklī makulatūra)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No angļu Malthusianism, pēc angļu ekonomista T. R. Maltusa (T. R. Malthus, 1766–1834) vārda. (šķirklī maltusisms)
- No portugāļu mandarim, kam pamatā sanskrita mantrin 'padomdevējs'. (šķirklī mandarīns)
- No latīņu mandatum 'uzdevums, pilnvarojums'. (šķirklī mandāts)
- No latīņu manifestus 'atklāts, redzams'. (šķirklī manifests)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No latīņu, grieķu manna, kam pamatā aramiešu mannā, arābu mann 'dažu tuksneša augu sula'. (šķirklī manna)
- No latīņu manuscriptum (manus 'roka' un scriptum 'raksts; rakstītais'). (šķirklī manuskripts)
- No spāņu vai portugāļu maraca (maracas). (šķirklī marakass)
- No portugāļu maracujá, spāņu maracuyá. (šķirklī marakuja)
- No lietuviešu mārė 'jūra, jūras līcis', kam pamatā latīņu mare 'jūra'. (šķirklī mare)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No latīņu masturbatio, masturbari (manus 'roka' un stuprare 'apgānīt)'. (šķirklī masturbācija)
- Iespējams, aizguvums no lietuviešu mėgìnti (J. Endzelīns, A. Sabaļausks). Vārds minēts 18. gs. vārdnīcās, plašāk ieviesies 19. gs., latviešu literārajai valodai to ieteicis A. Kronvalds (1869). (šķirklī mēģināt)
- No franču ménage 'mājturības piederumi'. (šķirklī menāža)
- No grieķu metrikē '(pantu) mērīšanas māksla' (metron 'mērs'). (šķirklī metrika)
- No vācu Waldhorn tulkojuma 'meža taure'. (šķirklī mežrags)
- No krievu пельмень, kam pamatā komi vai udmurtu valodas vārds. (šķirklī pelmenis)
- No latīņu mixtura 'savienojums, maisījums'. (šķirklī mikstūra)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un kardia 'sirds'. (šķirklī perikards)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No franču miniaturisation. (šķirklī miniaturizācija)
- No vācu Minute, kam pamatā latīņu minutus 'sīks, mazs'. (šķirklī minūte)
- No franču mise en scène 'likšana uz skatuves'. (šķirklī mizanscēna)
- No latīņu momentum (movere 'kustināt'). (šķirklī moments)
- No latīņu monumentum 'piemineklis'. (šķirklī monuments)
- No latīņu moratorius 'tāds, kas aiztur, aizkavē'. (šķirklī moratorijs)
- No vācu Motorik, kam pamatā latīņu mōtus 'kustība'. (šķirklī motorika)
- No zviedru vai dāņu munk, kam pamatā latīņu monachus, grieķu monachos 'vientuļnieks'. (šķirklī mūks)
- No latīņu multi (multum 'daudz'). (šķirklī multi-)
- No kabardiešu nart-sanē (teiksmainās nartu cilts dzēriens). (šķirklī narzāns)
- No latīņu natura 'daba'. (šķirklī natūra)
- No franču naturalisme, kam pamatā latīņu natura 'daba'. (šķirklī naturālisms)
- No franču naturalisation. (šķirklī naturalizācija)
- No angļu tumbler. (šķirklī tumblers)
- Vārdu latviešu valodā ieviesis J. Endzelīns (agrāk lietotā neklātums vietā). (šķirklī neklātiene)
- No latīņu neos 'jauns', nātus 'dzimis' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī neonatoloģija)
- No latīņu Neptunus. (šķirklī Neptūns)
- Aizguvums no vācu Nücke 'untums'. (šķirklī niķis)
- No latīņu nitratum, grieķu nitron 'salpetris'. (šķirklī nitrāti)
- No franču nocturne, kam pamatā latīņu nocturnus 'nakts-, naksnīgs'. (šķirklī noktirne)
- No latīņu nomenclatura 'vārdu saraksts'. (šķirklī nomenklatūra)
- No latīņu nota 'rakstu zīme'. (šķirklī nots)
- No latīņu objectivus 'uz priekšmetu attiecīgs'. (šķirklī objektīvs)
- No latīņu objectum 'priekšmets'. (šķirklī objekts)
- No latīņu obsidianus, kam pamatā personvārds Obsijs (Obsius). Vēsturnieks Plīnijs viņu min kā šā akmens atradēju. (šķirklī obsidiāns)
- No latīņu obscurare 'aptumšot'. (šķirklī obskurantisms)
- No franču odalisque, kam pamatā turku odalyk 'istabas meita'. (šķirklī odaliska)
- No latīņu objectivus 'uz priekšmetu attiecīgs'. (šķirklī objektīvs)
- No latīņu obligatus 'saistīts'. (šķirklī obligāts)
- No latīņu occultus 'slepens, apslēpts'. (šķirklī okultisms)
- No franču opportunisme, kam pamatā latīņu opportunus 'ērts, izdevīgs'. (šķirklī oportūnisms)
- No latīņu Ordovices (ķeltu cilts, kas dzīvoja Ziemeļvelsā, nosaukums). (šķirklī ordoviks)
- No grieķu orgia 'slepens rituāls'. (šķirklī orģijas)
- No latīņu ornatus 'rotājums, rota'. (šķirklī ornāts)
- No turku sultānu dinastijas Osmaņu uzvārda. (šķirklī osmaņi)
- No portugāļu pagoda, kam pamatā sanskrita vārds. (šķirklī pagoda)
- No krievu паёк 'uztura deva'. (šķirklī paika)
- No latīņu pactum 'līgums'. (šķirklī pakts)
- No portugāļu palanquin. (šķirklī palankīns)
- No grieķu panikos, kam pamatā personvārds Pāns – sengrieķu dievs, kas ar savu izskatu baidījis cilvēkus. (šķirklī panika)
- No grieķu parallēlogrammon (parallēlos 'blakus ejošs' un gramma 'rakstu zīme'). (šķirklī paralelograms)
- No grieķu paranoia 'ārprāts, prāta aptumsums'. (šķirklī paranoja)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un typhos 'dūmi; apziņas aptumšošanās; drudža veids'. (šķirklī paratīfs)
- No itāliešu partitura 'sadale, sadalīšana'. (šķirklī partitūra)
- No vācu Pastorat, kam pamatā latīņu pastoratus. (šķirklī pastorāts)
- No latīņu saturare 'piesātināt, piepildīt'. (šķirklī saturācija)
- No turku paşa. (šķirklī pašā)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī scenogrāfija)
- No latīņu patriciatus. (šķirklī patriciāts)
- No latīņu pectoralis (pectus, pectoris 'krūtis'). (šķirklī pektorāls)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un latīņu natalis 'ar dzimšanu saistīts'. (šķirklī perinatāls)
- No latīņu perfectus. (šķirklī perfekts)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un derma 'āda'. (šķirklī periderma)
- No grieķu periphrasis (peri 'pie, tuvumā' un phrasis 'izteiciens'). (šķirklī perifrāze)
- No latīņu perfectum 'tāds, kas pabeigts'. (šķirklī perfekts)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un osteon 'kauls'. (šķirklī periostīts)
- No latīņu perturbatio 'sajukums'. (šķirklī perturbācija)
- No latīņu tumor. (šķirklī tumors)
- No latīņu pigmentum 'krāsa, krāsviela'. (šķirklī pigments)
- No angļu pixel, pic(ture) el(ement) 'attēla elements'. (šķirklī pikselis)
- No latīņu pictus 'ar krāsām gleznots' un grieķu gramma 'burts, ieraksts'. (šķirklī piktogramma)
- Pēc metodes pamatlicēja, fizkultūras instruktora Džozefa Humberta Pilatesa uzvārda (Joseph Humbertus Pilates, 1880–1967). (šķirklī pilates)
- No portugāļu piranha, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu tupu valodas vārds (pirá 'zivs' un sanha 'zobi'). (šķirklī piraija)
- No vācu Platzkarte 'dzelzceļa biļete, kas garantē sēdvietu'. (šķirklī plackarte)
- No franču plébiscite, kam pamatā latīņu plebiscitum, plebs 'vienkāršā tauta' un scitum 'lēmums'. (šķirklī plebiscīts)
- No grieķu plēsios 'tuvs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pleziozaurs)
- No krievu плов, kam pamatā turku pilâv. (šķirklī plovs)
- No grieķu plutokratis, kam pamatā ploutus 'bagātība' un kratos 'vara'. (šķirklī plutokrātija)
- No latīņu politura 'pulējums, apdare'. (šķirklī politūra)
- Pēc Portugāles pilsētas Portu (Porto) nosaukuma. (šķirklī portvīns)
- No latīņu post scriptum 'pēc uzrakstītā'. (šķirklī postskripts)
- No latīņu postulatum 'prasība'. (šķirklī postulāts)
- No latīņu postulare 'prasīt'. (šķirklī postulēt)
- No lejasvācu pravest, kam pamatā latīņu praepositus 'nolikts priekšā'. (šķirklī prāvests)
- No latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statuss)
- No latīņu praefectus 'priekšnieks'. (šķirklī prefekts)
- No latīņu praefectura. (šķirklī prefektūra)
- No latīņu praelatus 'izvirzīts, pāri citiem nostādīts'. (šķirklī prelāts)
- No vācu Präparat, kam pamatā latīņu praeparatus. (šķirklī preparāts)
- No latīņu praemixtus 'iepriekš samaisīt'. (šķirklī premikss)
- No latīņu primatus 'tie, kas ir pirmie'. (šķirklī primāti)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu typos 'nospiedums, forma'. (šķirklī stratotips)
- No vācu Prozent, kam pamatā latīņu pro centum 'uz simtu'. (šķirklī procents)
- No vācu prozentual. (šķirklī procentuāls)
- No vācu Produkt, kam pamatā latīņu productus 'radīts, ražots'. (šķirklī produkts)
- No latīņu profanatio 'svētuma apgānīšana'. (šķirklī profanācija)
- No vācu Projekt, kam pamatā latīņu proiectum 'uz priekšu mests'. (šķirklī projekts)
- No vācu, angļu proximal, kam pamatā latīņu proximus 'tuvākais'. (šķirklī proksimāls)
- No latīņu prospectus 'skats; skatiens'. (šķirklī prospekts)
- No franču prostitution, kam pamatā latīņu prostitutio 'nodošanās netiklībai'. (šķirklī prostitūcija)
- No latīņu prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta)
- No franču pointiller 'punktēt, likt punktu'. (šķirklī puantilisms)
- No latīņu pulpa 'mīkstums'. (šķirklī pulpa)
- No vācu Pult, kam pamatā latīņu pulpitum 'paaugstinājums'. (šķirklī pults)
- No latīņu punctum 'dūriens; punkts'. (šķirklī punkts)
- No latīņu purpura 'purpurgliemezis; sarkana krāsa', kam pamatā grieķu porphura 'tumšsarkana krāsa'. (šķirklī purpurs)
- No latīņu rationalis 'uz prātu attiecīgs, saprātīgs' (ratio 'prāts'). (šķirklī racionālisms)
- No arābu ramadān 'karstums, svelme'. (šķirklī ramadāns)
- No Amerikas spāņu rancho 'kopīgas maltītes ieturētāji'. (šķirklī rančo)
- J. Endzelīna jaunvārds (1922), darināts pēc lietuviešu rašýti 'rakstīt' parauga. (šķirklī rasēt)
- No viduslaiku latīņu ratificare (ratus 'spēkā esošs' un facere 'darīt'). (šķirklī ratificēt)
- No latīņu receptum 'saņemtais'. (šķirklī recepte)
- No latīņu re 'atpakaļ' un evacuare 'iztukšot'. (šķirklī reevakuācija)
- No latīņu refractus 'lauzts' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī refraktometrs)
- No latīņu rectoratus. (šķirklī rektorāts)
- No latīņu rectum 'taisnā zarna' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī rektoskopija)
- No latīņu requisitum 'prasītais, nepieciešamais'. (šķirklī rekvizīts)
- No franču renégat, kam pamatā latīņu renegatus, renegare 'noliegt'. (šķirklī renegāts)
- No latīņu rescriptum 'rakstiska atbilde'. (šķirklī reskripts)
- No franču respect, kam pamatā latīņu respectus 'cieņa, bijība, godāšana, ievērošana'. (šķirklī respekts)
- No latīņu residentia (residere 'palikt uz vietas, uzturēties'). (šķirklī rezidence)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- No latīņu ritus 'paraža, ceremonija, rituāls'. (šķirklī rits)
- No latīņu ritualis 'uz rituālu attiecīgs'. (šķirklī rituāls)
- No latīņu robustus 'no cieta koka, ozolkoka pagatavots; spēcīgs'. (šķirklī robusts)
- No latīņu rubrica 'likuma virsraksts' (ruber 'sarkans', jo savulaik virsrakstus rakstīja ar sarkanu krāsu). (šķirklī rubrika)
- No latīņu rudimentum 'pirmsākums, aizmetnis'. (šķirklī rudiments)
- No latīņu titulus. (šķirklī tituls)
- Saīsinājums no zviedru Svenska Aeroplan Aktiebolaget (uzņēmums sākotnēji ražoja lidaparātus). (šķirklī SAAB)
- No latīņu sabbatum, kam pamatā senebreju šabbāt (šāvat 'atpūsties'). (šķirklī sabats)
- Atvasinājums no biedrs, biedrība. Vārds sabiedrība valodā iesakņojies ar rakstu krājumu "Pūrs" (1891) un laikrakstu "Dienas Lapa". (šķirklī sabiedrība)
- No franču sabotage (saboter 'klaudzināt ar koka tupelēm; tīši kaut ko graut'). (šķirklī sabotāža)
- No lietuviešu sõdžius, kam pamatā darbības vārds sodìnti 'sēdināt, stādīt, dēstīt'. (šķirklī sādža)
- No latīņu sacramentum 'svinīga saistība'. (šķirklī sakraments)
- No latīņu sacristia, sacrum 'svētums'. (šķirklī sakristeja)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- No portugāļu samba. (šķirklī samba)
- Abreviatūra no angļu Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development. (šķirklī SAPARD)
- No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
- No latīņu satira (satura 'dažādu augļu maisījums', 'satīra'). (šķirklī satīra)
- No latīņu Saturnus. (šķirklī Saturns)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scēna)
- No itāliešu scenario, kam pamatā latīņu scēna, grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scenārijs)
- No latīņu sedimentum 'nogulsnes'. (šķirklī sedimentācija)
- No latīņu sedimentum (sedere 'nosēsties, iegrimt'). (šķirklī sediments)
- No latīņu segmentum 'atgriezums'. (šķirklī segmentācija)
- No latīņu segmentum 'atgriezums'. (šķirklī segments)
- No lietuviešu sueiga, suėjimas 'satikšanās, sapulce', poļu Sejm. (šķirklī seims)
- No franču sextillion, kam pamatā latīņu sextus 'sestais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī sekstiljons)
- No latīņu vacuum 'tukšums'. (šķirklī vakuums)
- No portugāļu selva, kam pamatā latīņu silva 'mežs'. (šķirklī selva)
- No latīņu senatus 'vecajo padome' (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senāts)
- No latīņu separatus 'atdalīts'. (šķirklī separātisms)
- No spāņu, portugāļu centavo. (šķirklī sentavo)
- No latīņu separatus 'atdalīts'. (šķirklī separāts)
- No franču certificat, kam pamatā latīņu certus 'noteikts'. (šķirklī sertifikāts)
- No latīņu servitus (servitutis) 'pienākums, saistība, klausība'. (šķirklī servitūts)
- No viduslaiku latīņu signatura (signare 'apzīmēt, norādīt'). (šķirklī signatūra)
- No grieķu synodos 'satuvināšanās; sapulce, sanāksme'. (šķirklī sinode)
- No vācu situiert, kam pamatā franču situé, latīņu situs 'stāvoklis, atrašanās'. (šķirklī situēts)
- No franču situation. (šķirklī situācija)
- No angļu skateboard 'skrituļdēlis'. (šķirklī skeitbords)
- No angļu sketch 'īss jautra satura dramatisks darbs'. (šķirklī skečs)
- No latīņu sculptura. (šķirklī skulptūra)
- No baltu valodām (lituānisms pēc J. Endzelīna uzskata). (šķirklī snuķis)
- No latīņu spiritualis 'garīgs'. (šķirklī spiričuels)
- No latīņu spiritus 'gars'. (šķirklī spiritisms)
- No latīņu spiritus 'gars'. (šķirklī spirituālisms)
- No franču stabilisateur, kam pamatā latīņu stabilis 'noturīgs'. (šķirklī stabilizators)
- No vācu Statistik, kam pamatā latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statistika)
- No vācu Statist, kam pamatā latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statists)
- No franču statuette, kam pamatā latīņu statua. (šķirklī statuete)
- No latīņu statua. (šķirklī statuja)
- No grieķu stereo 'telpisks' un latīņu effectus 'iedarbība'. (šķirklī stereoefekts)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratisfēra)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī stratonauts)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu pausis 'pārtraukums, mitēšanās'. (šķirklī stratopauze)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī stratosfēra)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu statos 'stāvošs'. (šķirklī stratostats)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un vulkāns. (šķirklī stratovulkāns)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī stratigrāfija)
- No latīņu strictura 'sažņaugšanās, saspiešanās'. (šķirklī striktūra)
- No auga nosaukuma Strophantus, no kura sēklām iegūst strofantīnu. (šķirklī strofantīns)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums'. (šķirklī struktūra)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un elementum 'stihija, pirmviela'. (šķirklī struktūrelements)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un formula. (šķirklī struktūrformula)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums', grieķu geō- (gē 'zeme') un logos 'mācība'. (šķirklī struktūrģeoloģija)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī struktūrshēma)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu theōria 'aplūkošana, vērošana'. (šķirklī struktūrteorija)
- No itāliešu studio. (šķirklī studija)
- No latīņu substituere 'likt kā vietā, aizstāt'. (šķirklī substituēt)
- No latīņu subiectum 'pamatā esošs', 'subjekts'. (šķirklī subjekts)
- No latīņu sub 'zem, pie' un productus 'radīts, ražots'. (šķirklī subprodukti)
- No latīņu substitutio 'aizstāšana, maiņa'. (šķirklī substitūcija)
- No latīņu substitutus 'nolikts kā vietā'. (šķirklī substitūts)
- No latīņu sub 'zem, pie', stratum 'segums, slānis' un grieķu sphaira 'lode'. (šķirklī substratosfēra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un stratum 'slānis'. (šķirklī substrāts)
- No latīņu sub 'zem, pie' un litoralis (litus (litoris) 'krasts'). (šķirklī sublitorāls)
- No latīņu suggestus 'izteikts priekšlikums, doma'. (šķirklī suģestija)
- No latīņu succullentus 'sulīgs'. (šķirklī sukulents)
- No arābu sunna 'izturēšanās, paradums'. (šķirklī Sunna)
- No angļu support 'atbalsts', franču support 'paliktnis', kam pamatā latīņu supportare 'turēt'. (šķirklī suports)
- No latīņu surdus 'kurls' un tulkojums. (šķirklī surdotulkojums)
- No latīņu surrogatus 'izvēlēts cita vietā'. (šķirklī surogāts)
- No turku šakal, persiešu šagāl. (šķirklī šakālis)
- No latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī štats)
- No vācu studieren. (šķirklī študierēt)
- No latīņu tubernaculum 'telts'. (šķirklī tabernākuls)
- No turku tábor 'nometne'. (šķirklī tabors)
- No latīņu tactus 'pieskāriens', 'sajūta'. (šķirklī takts)
- No vācu Takt, kam pamatā latīņu tactus 'pieskāriens, sajūta'. (šķirklī takts)
- No grieķu talanton, latīņu talentum. (šķirklī talants)
- No vācu die Tastatur (Taste 'taustiņš, poga'). (šķirklī tastatūra)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- J. Endzelīna jaunvārds (1940. g.), lai aizstātu aizguvumu rene. (šķirklī tekne)
- No latīņu textura 'savijums'. (šķirklī tekstūra)
- No latīņu temperamentum 'īstais, pareizais samērs'. (šķirklī temperaments)
- No grieķu thermē 'karstums'. (šķirklī termīts)
- No grieķu thermos 'silts; karsts', thermē 'karstums'. (šķirklī termo-)
- No latīņu testamentum, kam pamatā latīņu testari 'apliecināt'. (šķirklī testaments)
- No itāļu tessitura 'siešana, aušana, sapīšana'. (šķirklī tesitūra)
- Latīņu thesaurus, no grieķu thēsauros 'dārglietu krātuve, krājumi'. (šķirklī tēzaurs)
- No turku тебе, тобе, тюбе 'paugurs, uzkalns, virsotne'. (šķirklī tibeteika)
- No angļu teak, kam pamatā portugāļu teca. (šķirklī tīkkoks)
- No grieķu typhus 'dūmi; apziņas aptumšošanās'. (šķirklī tīfs)
- No angļu teak, kam pamatā portugāļu teca. (šķirklī tīks)
- No franču tulle. (šķirklī tills)
- No vācu Türkis, franču turquoise 'turku (akmens)'. (šķirklī tirkīzs)
- No latīņu tuba 'taure' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī tubafons)
- No latīņu tolerantia 'iecietība, izturība'. (šķirklī tolerance)
- No latīņu tractatus 'pētījums'. (šķirklī traktāts)
- No angļu translator, kam pamatā latīņu translator 'pārnesējs; tulks'. (šķirklī translators)
- No latīņu transitus 'pāreja, pāriešana'. (šķirklī tranzīts)
- Vārds latviešu valodā varētu būt ienācis ap 2010. gadu, lai aizstātu aizguvumu frīkbaiks. (šķirklī ērmritenis)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī hipotermija)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No latīņu (al)cohol (dehyd)rogenatum 'alkohols, kurā nav ūdeņraža'. (šķirklī aldehīdi)
- No vācu Askorbinsäure; grieķu a (nolieguma partikula) un latīņu scorbutus 'skorbuts'. (šķirklī askorbīnskābe)
- No latīņu caelibatus. (šķirklī celibāts)
- No latīņu caerimonia 'godbijība, kulta rituāls'. (šķirklī ceremonija)
- No franču délicat, kam pamatā latīņu delicatus. (šķirklī delikāts)
- No franču gavotte, provansiešu gavoto 'Alpu kalniešu – gavotu deja'. (šķirklī gavote)
- No spāņu, portugāļu infante, infanta, kam pamatā latīņu infans 'bērns'. (šķirklī infants)
- No franču caramel, kam pamatā spāņu, portugāļu caramelo 'dedzināts cukurs'. (šķirklī karamele)
- No angļu contextual, franču contextuel. (šķirklī kontekstuāls)
- No latīņu ligatura 'savienojums, savijums'. (šķirklī ligatūra)
- No franču manufacture, itāliešu manifattura, kam pamatā latīņu manufactum 'izgatavots ar rokām'. (šķirklī manufaktūra)
- No franču minaret, kam pamatā turku minare, arābu manāra 'bāka'. (šķirklī minarets)
- No latīņu occultus 'slepens, apslēpts'. (šķirklī okults)
- No latīņu patronatus. (šķirklī patronāts)
- No latīņu pontificatus, pontifex. (šķirklī pontifikāts)
- No latīņu praedicatum. (šķirklī predikāts)
- No latīņu relictus 'atlikums'. (šķirklī relikts)
- No latīņu restitutio 'agrāko tiesību atjaunošana'. (šķirklī restitūcija)
- No vācu Seminar, kam pamatā latīņu seminarium 'dēstu audzētava'. (šķirklī seminārs)
- No krievu спирт, kam pamatā latīņu spiritus 'elpa, dzīvības spēks, gars'. (šķirklī spirts)
- No vācu Scherbett, kam pamatā turku şerbet, persiešu šerbet. (šķirklī šerbets)
- No itāļu tuba 'taure'. (šķirklī tuba)
- No franču tube 'caurule' (šķirklī tūba)
- No latīņu via 'ceļš' un ductus 'novadīšana'. (šķirklī viadukts)
- No latīņu tuberculum 'pauguriņš'. (šķirklī tuberkulīns)
- No latīņu tuberculum 'pauguriņš'. (šķirklī tuberkuloze)
- No itāļu tufo, kam pamatā latīņu tofus. (šķirklī tufs)
- No portugāļu tucano. (šķirklī tukāns)
- No lejasvācu tuffel. (šķirklī tupeles)
- No franču turban, kam pamatā persiešu dulbend 'muslīns'. (šķirklī turbāns)
- No franču turbine, latīņu turbineus 'virpuļveida'. (šķirklī turbīna)
- No krievu тундра, kam pamatā somu tunturi 'plakankalne bez meža'. (šķirklī tundra)
- No latīņu turbulentus 'saviļņots'. (šķirklī turbulents)
- No latīņu turgere 'būt piebriedušam, uztūkušam'. (šķirklī turgors)
- No angļu turnip. (šķirklī turnepsis)
- No latīņu ultimatum, kam pamatā vārds ultimate 'tuvoties beigām, beigties'. (šķirklī ultimāts)
- No poļu ulan, kam pamatā turku valodas vārds. (šķirklī ulāns)
- No franču urbanisation (urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'). (šķirklī urbanizācija)
- No franču urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'. (šķirklī urbanizēt)
- No franču ouverture, kam pamatā latīņu apertura 'atvēršana, atklāšana'. (šķirklī uvertīra)
- No vācu Vakanz, kam pamatā latīņu vacans 'tukšs, brīvs'. (šķirklī vakance)
- Pēc skotu izgudrotāja un inženiera Džeimsa Vata (James Watt, 1736–1819) uzvārda. (šķirklī vats)
- No sanskrita vēda 'zināšanas, zināšanu krātuve'. (šķirklī vēdas)
- No angļu vegetarian, kam pamatā latīņu vegetus 'ziedošs, veselīgs, saprātīgs, svaigs, mundrs'. (šķirklī veģetārietis)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- No angļu verdict, kam pamatā latīņu vere dictum 'pareizi teikts'. (šķirklī verdikts)
- No angļu Western, kam pamatā angļu west 'rietumi'. (šķirklī vesterns)
- Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
- No vācu Virbulenz, latīņu virulentus 'indīgs'. (šķirklī virulence)
- No vācu virtuos. (šķirklī virtuozs)
- No latīņu virulentus 'indīgs'. (šķirklī virulents)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- No portugāļu zebra 'savvaļas ēzelis'. (šķirklī zebra)
- No grieķu zephyros 'rietumvējš'. (šķirklī zefīrs)
- No franču geste, kam pamatā latīņu gestus. (šķirklī žests)
- No franču julienne 'smalki sagrieztu sakņu zupa'. (šķirklī žuljēns)
- No ne- un latīņu adaequatus 'pielīdzināts'. (šķirklī neadekvāts)
- No latīņu naturalis. (šķirklī naturāls)
- No latīņu post scriptum 'pēc uzrakstītā'. (šķirklī P. S.)
- No franču crédit, itāļu credito, kam pamatā latīņu creditum, credere 'ticēt, uzticēties'. (šķirklī kredīts)
- No latīņu expromtus 'tāds, kas ir pie rokas, ir gatavs'. (šķirklī ekspromts)
- No latīņu litus (litoris) 'krasts'. (šķirklī litorāls)
- No latīņu thermae, grieķu therme 'siltums, karstums'. (šķirklī termāls)
- No vācu ultimativ, kam pamatā latīņu ultimatus 'tāds, kas beidzies, sasniedzis galu'. (šķirklī ultimatīvs)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
Atrasts normatīvajos komentāros (116):
- Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Vārda izejošs vietā ieteicams lietot darbības vārda nosūtīt formas: nosūtāmie dokumenti, nosūtītās vēstules. (šķirklī izejošs)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasports)
- Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Vārdu samiksēt (un tā pamatvārdu miksēt) latviešu valodā būtu vēlams lietot tikai terminoloģiski, saistībā ar elektrotehniku. (šķirklī samiksēt)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Nebūtu ieteicams vārdu remonts attiecināt uz apģērbu vai apavu labošanu. (šķirklī remonts)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
- Šo vārdu par latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā iederīgu atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2024. gada 10. aprīļa sēdes protokola Nr. 4 2. §). (šķirklī māsība)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 3. §) apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī parasportists)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Vārda formu 2024. gada 11. decembra sēdē precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī mača)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Rakstiski vēršoties pie kāda cilvēka, piem., vēstulē, vietniekvārdus jūs, jūsu, jums raksta ar lielo sākuma burtu – Jūs, Jūsu, Jums. (šķirklī jūs)
- Šis termins lietojams salikteņa formā datubāze. (šķirklī datu bāze)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Anglisma menedžments vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldība, vadībzinība, administrēšana u. tml. (šķirklī menedžments)
- Vārda formu 2022. gada 11. maija sēdē apstiprinājusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (protokola Nr. 5 4. §). (šķirklī hrivna)
- Anglismu menedžeris, menedžere vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldnieks, vadītājs, pārzinis, direktors, administrators u. tml. (šķirklī menedžeris)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- 2014. gada 8. oktobrā sēdē Latviešu valodas Ekspertu komisija vārdu brūnītis ieteica kā analogu angļu brownie. (šķirklī brūnītis)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Lietvārds haltūra rakstāms ar garo patskani ū, bet attiecīgais darbības vārds halturēt ar īso patskani u. (šķirklī halturēt)
- Rakstu valodā iekš izplatījies citvalodu (vācu, latīņu valodas) ietekmē; stilistiski neitrāli lietots līdz 20. gs. 40. gadiem. (šķirklī iekš)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
- Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Jāatceras, ka valsts nosaukumā vārds karaliste rakstāms ar lielo burtu. (šķirklī karaliste)
- Daudzskaitļa ģenitīvā šim vārdam nav līdzskaņu mijas: kastes – kastu. (šķirklī kaste)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
- Vārda rakstību 2022. gada 11. maija sēdē (prot. Nr. 5 5. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. (šķirklī kupāti)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Būtu vēlams šo latvisko terminu lietot patlaban biežāk sastopamā aizguvuma šarnīrs vietā. (šķirklī locīkla)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Anglisma menedžēt vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldīt, vadīt, pārzināt, administrēt u. tml. (šķirklī menedžēt)
- Astronomijas termina nozīmē vārdu mēness raksta ar lielo burtu. (šķirklī mēness)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Anglicisma miksēt vietā būtu vēlams lietot citus vārdus. (šķirklī miksēt)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Praksē lieto arī šādas darbības vārda svētīt formas: nosvētu, nosvēti, nosvēta. (šķirklī nosvētīt)
- Vārdi ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens)
- Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Praksē reizumis lieto lietvārdu padebess gan 6. deklinācijas (melna padebess), gan 1. deklinācijas (tumšs padebess) formā. (šķirklī padebesis)
- Latviešu valodas ekspertu komisija socioloģijas terminam padomisms pieļāvusi paralēlformu sovetisms. (šķirklī padomisms)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
- Praksē lieto arī vēl citus nosaukumus – rozenkreiceri, rožkrustieši. (šķirklī rozenkreicieši)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Šīs personas apzīmēšanai lieto arī citus nosaukumus: salatētis, salatēvs, salavecītis, salavectēvs, kurus raksta gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. (šķirklī salavecis)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Praksē lietvārds sholasts nereti lietots ar nozīmi 'sholastiķis'. No šāda lietojuma būtu vēlams izvairīties, lai novērstu pārpratumus. (šķirklī sholasts)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Šo darbības vārdu vēlams lietot bez priedēkļa no-: raksturot, raksturoja, raksturots utt. (šķirklī noraksturot)
- Kristīgajā nozīmē vārds Trīsvienība rakstāms ar lielo sākumburtu. (šķirklī trīsvienība)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Latviešu valodas ekspertu komisija vārdus "uzputenis" un "uzpūtenis" ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
- Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
- Ieteicams lietot latvisko variantu tīmekļa, interneta lapa. (šķirklī veblapa)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
- No botānikas viedokļa zemesriekstu augļi nav rieksti. (šķirklī zemesrieksts)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (ak) tu piķis!
- (ak) tu žēlīgais!
- (ar) atplestu muti
- (ar) mīļu prātu
- (ar) tukšām rokām
- (iet) kā pa sviestu
- (kā) par postu
- (kaut) jods būtu (pa)rāvis
- (ne)turēt naidu
- (pār)mest krustu
- (tik) tumšs, ka vai acī duras
- (tik) tumšs, ka vai acīs duras
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc
- (tur jau) pat akmeņiem jākliedz
- (tur jau) pat akmenim jābrēc
- (tur jau) pat akmenim jākliedz
- (uz)turēt kārtībā
- absurda dramaturģija
- acis satumst
- acs baltums
- adatu terapija
- agra (rīta) stunda
- aitu ģints
- aizlikt priekšautu (priekšā)
- aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē
- aizturēt elpu
- Ak (tu) debestiņ!
- Ak (tu) dieviņ!
- ak (tu) kungs
- ak (tu) kungs un dievs
- Ak (tu) mūžs!
- Ak (tu) pasaulīt!
- Ak (tu) tētīt!
- Ak tu debess!
- Ak tu mūžs!
- Ak tu nolāpīts!
- Ak tu posts!
- Ak tu vilks!
- akadēmiskā stunda
- akadēmiskais ceturksnis
- akantu dzimta
- akmeņplekstu dzimta
- aktu zāle
- alatu dzimta
- amarantu dzimta
- apaugt ar mantu
- apbērt ar zeltu
- apdedzināt pirkstus
- aptīt (kādu) ap pirkstu
- apturēt pusvārdā
- apturēt uguni
- apturēt vēstures ratu
- ar atpakaļejošu datumu
- ar aukstu prātu
- ar baltu galvu
- ar degunu mākoņus stumdīt
- ar degunu mākoņus stumt
- ar ierautu asti
- ar labu (prātu)
- ar mierīgu prātu
- ar neapbruņotu aci
- ar nolaistu asti
- ar paceltu galvu
- ar pilnu gaitu
- ar skatu mērīt
- ar skatu mērot
- ar vēsu prātu
- ar vienu slotu perami
- ārējais apmetums
- ārstnieciskais uzturs
- atklātā plaušu tuberkuloze
- atklātā stunda
- atklāta vēstule
- atkritumu kaste
- atkritumu konteiners
- atkritumu šķirošana
- atstāt pēc stundām
- atturēties balsošanā
- atvērt testamentu
- aug kā sēnes pēc lietus
- augšgala krautuve
- Augstu laimi!
- augstu stāvošs
- augstu uzkāpt
- aukstuma pols
- avotu kreses
- beidzamā stunda
- bibliogrāfisks retums
- brīvais tulkojums
- burtu garnitūra
- būt par postu
- būt uz tu
- čakstu dzimta
- Ceturtais maijs
- ceturtais tramvajs, trolejbuss, autobuss
- cietuma sods
- Cik tur vajag!
- cilvēks ar lielo burtu
- cinka baltums
- čipstu ģints
- cits caur citu
- čurkstu ģintis
- dabūt pa mīkstumiem
- dabūt sirmus matus
- dabūt sutu
- dabūt vietu
- datu banka
- datu bāze
- depozītu noguldījums
- depozītu operācija
- dienvidu platums
- dokumentu unifikācija
- dot parakstu
- Dots pret dotu!
- draudēt ar pirkstu
- dūrējutu kārta
- dziedāt citu dziesmu
- ēd pirkstus laizīdams
- eikaliptu ģints
- Ej (tu) dirst!
- Ej (tu) pa gaisu!
- Ej (tu) pie velna!
- Ej (tu) ratā!
- Ej tu (galīgi) šķērsām!
- Ej tu!
- elementu periodiskā sistēma
- ēst matu no galvas nost
- ezerriekstu dzimta
- gabarītu uguņi
- gaišā piemiņā (paturēt, saglabāt)
- gājēju tunelis
- gara tumsa
- gara tumsonība
- gatavot stundas
- gatavot stundu
- gāzes krātuve
- ģeogrāfiskais platums
- glābt situāciju
- gotu burti
- gotu raksts
- grābstīties pa tukšu
- grāmatu draugs
- grāmatu galds
- grāmatu gudrība
- grāmatu tārps
- granātu dzimta
- griestu lampa
- griezt sarunu uz citu pusi
- griezt valodas uz citu pusi
- griezt valodu uz citu pusi
- grimt tumsā
- grūst vainu (uz citu)
- gūt vārtus
- iebāzt cietumā
- iegūt vārtus
- iegūt vietu
- ieiet vēsturē
- iemest vārtus
- iepirkt par dzimtu
- ierakstīt vēstuli
- ierakstīt zelta burtiem (vēsturē)
- ieraudzīt skatuves gaismu
- iesist vārtus
- iet citu ceļu
- iet savu gaitu
- iet savu parasto gaitu
- ietupināt aiz restēm
- ieturēt azaidu
- ieturēt pauzi
- ieturēt soli
- iks stunda
- instrumentu atslēdznieks
- intelektuālais īpašums
- intelektuālās attīstības koeficients
- invalīdu nobrauktuve
- īpatnējā siltumietilpība
- īpatnējais siltums
- izbeigt lietu
- izdzīvojis prātu
- izkūkot prātu
- izlīdzināt rezultātu
- izlikties par beigtu
- izmeklēt visus kaktus
- izmest pār bortu
- izsitumu tīfs
- iztukšot līdz dibenam
- iztukšot rūgto biķeri
- izturēt eksāmenu
- izturēt konkursu
- izturēt skatienu
- izturīgs pret veldri
- jaukt prātu
- jaunie naturālisti
- jautājumu krustugunis
- jenotu dzimta
- jūtu cilvēks
- kā (ar slotu) izslaucīts
- kā ar (aukstu) ūdeni apliets
- kā ar mietu pa galvu
- kā cietumā
Atrasts skaidrojumos (200):
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
- mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
- izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
- aģentūra Aģentu kopums.
- aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- čabans Aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- auns Aitu tēviņš.
- teķis Aitu tēviņš.
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
- aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
- aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
- augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
- atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
- grāmatniecisks Aizgūts no grāmatām, grāmatām raksturīgs.
- baltisms Aizguvums no baltu valodām.
- lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aptumšot.
- maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
- insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
- diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
- norakstīt Aizrakstīt (vēstuli).
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
- aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
- mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
- mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
- mainīties Aizstāt citam citu.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
- aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
- aizdzīt Aizstumt, aizgrūst; aizvest.
- uzmeilot Aizsūtīt elektroniskā pasta vēstuli.
- pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- iespurgties Aizturēti iesmieties.
- paspurgt Aizturēti pasmieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- spurkšķēt Aizturēti smieties.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
- gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
- skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
- (uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- ass Aktuāls, svarīgs.
- taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
- kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- raust Alkatīgi censties iegūt lielā daudzumā (mantu, naudu).
- saraust Alkatīgi vācot, krājot, iegūt (mantu, naudu u. tml.) lielā daudzumā.
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no vīnogu vai citu augļu un ogu sulas.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
- kasiterīts Alvu saturošs minerāls, galvenā rūda alvas ieguvei.
- zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
- tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
- galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
- daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo no skārda dažādus priekšmetus.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
- galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
Atrasts piemēros (200):
- krāsa .. ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
- komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- sārtme .. raugos melnā tumsā, redzu Austras iegareno seju dzīvības un sārtmes pilnām lūpām.
- raut .. Viņa sajūsma auga un rāva arī citus līdzi.
- tukšs ...kur tu tādas [meža ogas] atradīsi, ja tas bija tukšais gads.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- glīzda ..[zvēri] atsperas šķeltajiem nagiem zilajā glīzdā un, kad nogulušās duļķes, ilgi dzer no klusās, tumšās upes.
- vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- aizsliet ..aizslien durvīm priekšā slotu, lai nācējs zina, ka saimnieku nav mājās..
- slieties ..ap mūsu apmetni slējās asu mietu žogs.
- aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
- tuša ..ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- viegls ..ārsts neļāva celties, jo biju viegli kontuzēts.
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- tuberoze ..baltā kaislībā smaržoja tuberoze, sāpes pārkvēpinādama priekā.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- vībotne ..ceļā viņus appūta smaržīga vībotņu vēsma, vībotnes slēpās grāvja tuvumā un stipri smaržoja.
- vingrotājs ..cirkā, skatoties gaisa vingrotājus, jūsmoju par viņu partnerības izjūtu.
- nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- apsievoties ..dzirdēju, ka tu apsievojies..
- prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- pretī ..es tādu mīkstu plaukstiņu padevu [skolotājam] pretī.
- tukšs ..es, tukšu vēderu diendusā aizgājis, klusi pinkšķu..
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- kaiva ..Gar tukšo krastu kliedzot laižas kaivas.
- lukturis ..gar Vērmaņa dārzu jau aizdegti stūrainie gāzes lukturi.
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
- murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
- aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
- ķepēt ..ir tik auksts, ka varētu arī ķepēt slapjdraņķis.
- uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- tu ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
- kārīgs ..kārīgi lidinās brokastu odi, tālumā mauj govis..
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- lādzīgs ..lādzīgās, mīkstās [kaķa] trifeļacis ir pārvērtušās melnās vellatās, kas nu dusmās zalgo kā olīvas.
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- turēt ..mums bija labs zirgs, kurš turēja vagu.
- nolauzīt ..mūsu barku mastus nolauzīja spāņu lielgabali..
- tuvība ..naktī starp viņu un Sandru bija tuvība..
- tukšā ..nauda būs vējā, un jūs abi tukšā.
- mežonis ..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- vilkties ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
- pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
- šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- lietussargs ..Plaukst lietussargu daudzkrāsainās puķes, – Vispēdējās no visiem rudens ziediem...
- šarlatāns ..Rīgas nervu ārsti viņu [ārstu] atklāti saucot par šarlatānu.
- slauktuve ..saimniece viņu pamodinājusi, virtuvē darbojoties ar savām skārda piena slauktuvēm.
- tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
- šīberēt ..savu sajūtu viņa sauca par debešķīgu. Tā kļuva vēl debešķīgāka, šīberējot ar Jāni..
- treji ..sieviete vēro vīru ar trejās bizēs sapītu bārdu..
- sievišķa ..stāsta, ka mežā klejojusi kāda kaila sievišķa un vīlusi visus tur iekšā. Pat putni un zvēri prātu zaudējuši no viņas daiļuma..
- mice ..šķiet, ka māte noraus ārstes mici, virsvalku, paķers meitu..
- liesmot ..šur tur vēl ziedēja kartupeļu lauki, un viņu tumšā, rupjā zaļuma vidū liesmoja saulespuķes.
- raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
- zobenists ..termins zobenists darināts pēc analoģijas ar sportistu nosaukumiem: futbolists, hokejists, šahists u. c.
- tupēt ..tēvs tup bibliotēkās, raksta un mokās ar galvassāpēm..
- piesarkt ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.
- sirds ..Tomēr skaistākais no visiem [ziediem] – Mātes svētums, mātes sirds.
- tūkstošveidis ..tu citiem tūkstošveidis esi, Sev pašam – viens un nedalāms.
- visgudrs ..tu esi izgaršojusi dzīves sūrumu un tālab vari visgudri raudzīties sarunu biedram acīs..
- tumšs ..tu pēkšņi sajūti viņa tumšos, dārdošos sirdspukstus.
- izmelot ..tu smaidot klausīsies – Kā no plika mieta var zaļu alksni izmelot.
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- trijkrāsains ..tur saulīte rotā trijkrāsaina, Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- pārsalt ..ūdens upē bija jau pārsalis ar biezu ledus kārtu.
- tūdaliņ ..uz tik slikta ceļa viņš tūdaliņ iestigtu dubļos..
- priekšsacīkstes ..vajadzēja treniņos un priekšsacīkstēs sasniegt labus rezultātus.
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- sabiedrotais ..vientulība vecam cilvēkam ir slikts sabiedrotais.
- trubiņa ..viņa ierunājās nedabīgi skanīgā un skaidrā balsī, it kā runātu telefona trubiņā..
- lovelass ..viņa jūtu apliecinājumi atgādina lēta lovelasa tukšo tarkšķēšanu..
- turki ..viņa sēdēja kā turciete, kājas saritinājusi..
- utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
- izaurot ..viņi pilnās balsīs izauro kulšanas laika negulēto nakšu grūtumu..
- nocirpt ..vīrs labsirdīgām acīm un rūpīgi nocirptu sirmu bārdu apkārt visai pazodei.
- plātīt ..vista.., spārnus šaurajā telpā plātīdama, atstāja paslēptuvi..
- ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
- lunka ..zēni devās uz lunku – tā vietējie iedzīvotāji sauca zvejnieku ostu..
- tak ..ziemeļnieki tak pat lepojas ar savu intraverto raksturu.
- skotele ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
- lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
- nodžumpoties "..Ei, tev mati slapji, tu esi jau nodžumpojusies!"
- kaite "..labi gurķi, bez rūgtuma un citām kaitēm.."
- mīnuss "..tu esi pārāk svaidīgs. Policista darbā tas ir liels mīnuss."
- piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
- kantēties "..tu viņam klāt nekantējies, citādi Kate.. tev galvu noraus."
- tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
- puika "..vecais puika! Tiešām tu?" Viņi apskāvās..
- rotāties "Ai zaļā līdaciņa, nāc ar mani rotāties! tu iekš zaļiem jūras viļņiem, es ozola laiviņā."
- pukšķināt "Ak tu palaidnis!" pukšķina māte.
- pagāns "Ak tu, pagāna puika!"
- karot "Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."
- godīgs "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
- esamība "Ar viņu kopā es zinu, ka es esmu, es sajūtu katru savu esamības šūniņu, viņā spoguļodamās, es sevi apliecinu."
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
- vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
- tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
- papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
- pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
- he "He, tas jau pirmais draugs šiem te augšā, kāda tad tur vairs inspicēšana."
- pagriezties "Ja liktenis būtu pagriezies citādi, Kārlis varbūt mācītos augstās skolās.."
- novilkt "Jā," viņš domīgi novilka. "tu?" viņa neticīgi novilka.
- kā "Kā? tu nelasi avīzes?"
- sastostīties "Kad esi zaudējis visu, tu kļūsti brīvs pa īstam. Nu," Anna sastostījās, "es runāju par jūtām."
- blogot "Kāpēc sāku blogot? Gribēju izpaust savas izjūtas, kas varbūt palīdzētu arī citiem ieskatīties sevī."
- labdien "Kāpēc tu nesacīji man labdien? Skolā tu jau ej, tātad tev jāsveicina ik pretimnācējs."
- nolādēts "Kas tev tas par nolādētu niķi – ievilkt bez prasīšanas otra mantu?"
- pļāpāt "Ko tu te pļāpā," – Jānis spēji atgrūž sievu..
- viņļaudis "Ko tu, viņļaužu veci, še plosies nakts laikā kā nepilnīgs!?"
- kristāltīrs "Kristāltīrais cilvēks..." Kas es, sasodīts, par kristāltīro? Nomazgāja baltu, uzspodrināja, uzlika oreolu virs galvas..
- noraizēties "Kur tu esi?" noraizējies jautāju.
- lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
- nospriest "Laikam tur neviena nav," viņš nosprieda.
- atjokot "Man nav pasaku prinča, kas kavētu laiku," es atjokoju.
- glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
- piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
- liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
- nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
- nolādēts "Nekur tu nespruksi, nolādētā! Tūlīt gulēt un muti ciet!"
- jūs "Nesen saņēmu Jūsu vēstuli."
- piebriest "Nevaru tā ēst kā tu. Esmu pārāk piebriedusi."
- tetraloģija "Nībelungu gredzena" tetraloģijas iestudēšana.
- pagaidīt "Nu pagaidi tu man!"
- kārot "Nu, kas tad nekāro mantu? Pagājušo nedēļu es kāroju kurpes. Pēc gada es varbūt kārošu māju. Tāds ir cilvēks."
- lākturis "Ņem līdzi vējlukturi, citādi tu tumsā nomaldīsies," vecā krustmāte sniedza Šteinu mammiņai aizdegtu lākturi.
- tikpat "Ņem mazāku nastu, tikpat otru reizi jānāk!"
- preteklis "Pa kuru laiku tu tāds preteklis esi palicis..?"
- atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- pasvilpt "Paņem svilpi, Jurka, un pasvilp Arturu mājās," māte mani norīkoja.
- vīrišķis "Pasaule ir tā iekārtota: kur ir vīrišķis, tur vajag būt arī sievišķim.."
- putnubiedēklis "Pēc kā tu izskaties? Gatavais putnubiedēklis!"
- rādīt „Redzi, kur viņš nāk!" Jānis izsaucās un rādīja ar roku uz vīrieti tumšā mētelī.
- sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
- pašauties "Sveicināta!" Liela roka pašaujas man pretim un sagrābj manus pirkstus cietā tvērienā.
- aizrīties "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. Lai viņš ņem un aizrijas."
- sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
- jā "tu bankā strādā jau divus gadus, jā?"
- prātot "tu domā, ka es tikai guļu, raudu un prātoju par dvēseles nemirstību?"
- nē "tu esi ļoti noguris?" – "Nē, nemaz."
- ķērkt "tu gribi nogremdēt teātri?" uz Nīnu ķērc režisors – pusmūža vīrs.
- noķiķināt „tu izskaties pēc lāča," viņš noķiķināja.
- žēl "tu nevari atnākt? Cik žēl!"
- ne "tu to varēsi, vai ne?"
- jaunekle "tu trīsi?" viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
- vienādi "tu vienādi ar saviem radiem!" Andra māte vai jau ar dusmām atteica..
- tū "Tū, tū," atskanēja taures skaņas. "tu-tū!" garām aizbrauca vilciens.
- izteikties "tu" izteicās pats no sevis.
- tuk "tuk, tuk!" pie durvīm kāds klauvēja. "Tuk, tuk, tuk", klaudzēja vilciena riteņi.
- kverpis "turi muti, kverpi!" tēvs uzbrēca ..
- u "U-ū, Jāni! Kur tu esi?"
- uhū "Uhū!" viņš iesaucas. "Kur tu paliki?"
- noņirgt "Un ko tad tu gaidīji?" viņa noņirdza.
- puika "Un šodien tu arī izturējies kā muļķis! .. Puika, vairāk nekas!"
- kukainis "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
- atmosties "Vai es drīkstu jūs pavadīt?" Zigī atmodās bijušais kavalieris.
- svētulis "Vai esmu kļūdījies? Protams, neesmu jau nekāds svētulis"
- rādīt „Vai manas acis rāda pareizi? Tas tiešām esi tu?"
- peļot "Vai tu iesi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
- kalibrs "Vai tu proti kādu svešvalodu?" – "Angļu. Drusku vācu – ar vārdnīcu." – "Tu varētu nākt uz Ārlietu ministriju, tur ļoti vajag tava kalibra sievieti, atnāc rīt.."
- paplest "Vasara būs gara, gara," mazā Guntiņa papleš rociņas, lai parādītu, cik gara būs vasara.
- ķēms "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
- feods 11. gs. feods kļuva par feodālās hierahijas ekonomisko pamatu.
- abiturients 12. klases abiturients.
- summārs 147 kilovatu elektromotors ļauj panākt summāro jaudu 345 zirgspēku apmērā.
- sasniegt 16. gadsimta sākumā Eiropā amatniecības attīstība bija sasniegusi augstu līmeni.
- trakts 1632. gadā ierīko starptautisko pasta traktu Rīga-Jelgava-Liepāja-Kēnigsberga.
- krājums 17. gadsimta monētu krājums.
- svērtuve 17. gs. celtajā svērtuvē tika turēti precīzi svari tirgotāju vajadzībām.
- karāts 18 karātu sarkanais zelts.
tu citās vārdnīcās:
LLVV