Paplašinātā meklēšana

Meklējam tu.

Atrasts vārdos (685):

Atrasts vārdu savienojumos (29):

Atrasts skaidrojumos (9997):

starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
aģentūra Aģentu kopums.
aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
čabans Aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
auns Aitu tēviņš.
teķis Aitu tēviņš.
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
grāmatniecisks Aizgūts no grāmatām, grāmatām raksturīgs.
baltisms Aizguvums no baltu valodām.
lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aptumšot.
maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
norakstīt Aizrakstīt (vēstuli).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
mainīties Aizstāt citam citu.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
aizdzīt Aizstumt, aizgrūst; aizvest.
uzmeilot Aizsūtīt elektroniskā pasta vēstuli.
pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
iesprausloties Aizturēti iesmieties.
iespurgties Aizturēti iesmieties.
paspurgt Aizturēti pasmieties.
spurgt Aizturēti smieties.
spurkšķēt Aizturēti smieties.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
(uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
ass Aktuāls, svarīgs.
taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
raust Alkatīgi censties iegūt lielā daudzumā (mantu, naudu).
saraust Alkatīgi vācot, krājot, iegūt (mantu, naudu u. tml.) lielā daudzumā.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
vīns Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no vīnogu vai citu augļu un ogu sulas.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
kasiterīts Alvu saturošs minerāls, galvenā rūda alvas ieguvei.
zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo no skārda dažādus priekšmetus.
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; amatpersona, kas vada, pārzina (ko).
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
izanalizēt Analizējot noteikt (sastāvu, uzbūvi), izvērtēt (saturu).
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
lords Angļu aristokrātijas (pēru) tituls; persona, kam ir šāds tituls.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi aptuveni līdz 100 kilometru augstumam.
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
mīksts Apaļīgs, tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
belašs Apaļš eļļā vārīts virtulis ar gaļas pildījumu.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus.
monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
sabāzt cietumā apcietināt, ievietot cietumā (vairākus, daudzus).
likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
zvejniekciems Apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
izēst Apēst (visu ēdienu); ēdot iztukšot (trauku).
dzīvu apēst apēst veselu, nesakošļātu.
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (ko).
apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
diapazons Apgabals (radioviļņu vai citu elektromagnētisko viļņu skalā).
apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
paēdināt Apgādāt ar uzturu.
termofikācija Apgāde ar siltuma enerģiju.
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
lākturis Apgaismošanas ierīce – metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
rādīt Apgaismot ceļu, virzienu (par gaismas avotu).
apcirpt Apgriezt (matus, bārdu).
apcirpties Apgriezt sev matus.
aizcietējums Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa vietu.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
negods Apkaunojošs stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
saskaitļot Apkopojot (piem., rezultātus, datus), noskaidrot (ko).
sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
apzvērēt Apliecināt ar zvērestu.
applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
apvīt Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
apkārties Aplikt sev apkārt, uzkārt sev vairākus priekšmetus.
apkārties Aplikt sev pārāk daudz rotu.
apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
zirgaploks Aploks zirgu turēšanai vai ganīšanai.
paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
atmaksāt Apmaksāt, segt izdevumus (par ko iegādātu, veiktu u. tml.).
apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
plus mīnus apmēram, aptuveni.
kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
ārējais apmetums apmetums mājas ārpusei.
štukatūra Apmetums.
sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
iežogot Apņemt (kādu vietu).
ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
apolonisks Apolonam raksturīgs; ļoti skaists, harmonisks.
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
uzplūst Applūst, pārplūst (par vietu).
appļaustīt Appļaut vietumis vai pavirši.
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
aplēst Aprēķināt, arī aptuveni novērtēt.
aplēse Aprēķins, arī aptuvens novērtējums.
uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
defektoskopija Apslēptu defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
pieturēt Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli).
nogrābt Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
pārstaigāt Apstaigāt, izstaigāt (ar noteiktu uzdevumu).
faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
barjera Apstākļu kopums, kas aptur vai kavē (ko).
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
parakstīt Apstiprināt, apliecināt (ko) ar savu parakstu (1).
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
krāsot Apstrādāt (matus) ar krāsvielu, mainot (to) krāsu.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot (tā) zarus; cirst, zāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
nodarināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus; nocirst, nozāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
kveldināt Apstrādāt ar karstumu.
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi, uz īsu brīdi.
apšaudīties Apšaudīt citam citu.
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
aptumst Aptumšoties (3).
stoppoga Apturēšanas poga.
ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
noslāpēt Apturēt, izbeigt (kādu procesu).
noķert Apturēt; atrast (lai to iegūtu, izmantotu).
apjēga Aptuvena jēga, aptuvena izpratne.
pusgalva Aptuvena puse no cilvēka galvas augstuma.
pussolis Aptuvena puse soļa, nepilns solis.
tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (lieto Lielbritānijā, ASV).
pusmūžs Aptuveni 40–50 gadu vecums.
pārdesmit Aptuveni divdesmit.
pārdesmits Aptuveni divi vai vairāki desmiti.
pārsimt Aptuveni divi vai vairāki simti.
pārsimts Aptuveni divi vai vairāki simti.
pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
pārstundas Aptuveni pēc pāris stundām.
uz aci Aptuveni, apmēram.
noprast Aptuveni, netiešā veidā saprast; nojaust.
kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta.
nojausma Aptuvens priekšstats.
stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
provizorisks Aptuvens, vēl galīgi neprecizēts.
uzbrauciens Apvainojums, aizskārums, pārmetums.
vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
ielogot Apvilkt, norobežot (piem., tekstu) ar kontūru, slēgtu līniju.
garlaicīgs Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
garš Apzīmē noteiktu garumu.
garš Apzīmē noteiktu ilgumu.
plats Apzīmē noteiktu platumu.
silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
falsificēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus, datus).
fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
pētīt Apzinot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko).
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
sabotēt Ar apzinātu rīcību censties izjaukt (ko).
spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
griezt Ar asu rīku, priekšmetu sadalīt daļās, atdalīt no veselā; arī smalcināt.
ar pirkstiem nobakstīt ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
ar pirkstiem nobadīt ar atklātu nosodījumu vērsties pret kādu.
iedzīt Ar ātrāku, spraigāku darbību atgūt (nokavēto), panākt darbā (citus).
sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
bālgans Ar baltu nokrāsu.
brunets Ar brūniem, tumšiem matiem (par cilvēku).
izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
atkarot Ar cīņu (parasti bruņotu) atgūt.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (ziņas, datus u. tml.).
piestiprināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) turas (pie kā, kam klāt).
šķobīt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
elektrotehnika Ar elektrību darbināma ierīce, instrumentu vai to kopums.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, kādu vietu u. tml.).
fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu.
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, arī pārmetumu.
garstulmu Ar gariem stulmiem (par apaviem).
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, atmudžināt (ko sasietu, sapinušos).
piņķēt Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
piņķēt Ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
plosīties Ar grūtībām, ilgi darboties, strādāt, lai panāktu, sasniegtu (ko).
abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
izgudrēm Ar iepriekšēju slēptu nodomu, arī ar viltību.
nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
zvejot Ar īpašiem rīkiem ķert zivis un citus ūdensdzīvniekus.
urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
lievenis Ar jumtu pārsegta (vaļēja vai slēgta) ieeja ēkā.
palievenis Ar jumtu pārsegts lievenis; nojume (pie mājas ieejas).
pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
smērēt papīrus ar kādu ierakstu sabojāt dokumentu.
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
kultorgs Ar kultūru saistītu kolektīvu pasākumu organizators (padomju iekārtā).
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
šķipelēt Ar lāpstu pārvietot (ko).
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
bez elpas Ar lielu interesi, aizturot elpu.
nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
augsts Ar lielu svārstību skaitu sekundē (par skaņu, balsi).
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko).
izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt vēlamo rezultātu, iegūt vai sagādāt (ko).
uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
matracis Ar mīkstu vai elastīgu materiālu pildīts četrstūra priekšmets gulēšanai.
izdzīt velnu ar mītiskām vai reliģiskām darbībām panākt, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
apmēram Ar nelielu novirzi (no minētā); aptuveni.
palīgā Ar nolūku palīdzēt; lai palīdzētu.
uzskaite Ar noteikta veida slimību slimojošu pacientu reģistrs (ārstniecības iestādē).
regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piem., maksājuma) saņemšanu.
noriet Ar pārmetumiem, apvainojumiem vērsties (pret kādu, ko).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
uzstibīt Ar pūlēm, grūtībām uznest, arī uzvilkt, uzstumt (ko smagu).
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
ietusnīt Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
ietusnīties Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem veidot (kādu tekstu).
šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
apsvētīt Ar reliģisku rituālu dot, piešķirt (kam) svētību.
iejaukties Ar rīcību, padomu u. tml. censties pārmainīt (notikuma, norises u. tml.) gaitu, attīstību.
ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
rokraksts Ar roku rakstītu burtu forma, rakstīšanas veids; ar roku rakstīts teksts.
runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
sabradāt Ar rupju, netaktisku izturēšanos vai rīcību iznīcināt (ko).
sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
iesārts Ar sārtu nokrāsu, viegli sārts.
sārtens Ar sārtu nokrāsu; iesārts.
cigarete Ar sasmalcinātu tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
ražot Ar savu darbību radīt produktus pārdošanai tirgū.
radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
aplaist ar miegu ar savu izturēšanos izraisīt citos miegu.
lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
zemoties Ar savu izturēšanos pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu; ar savu rīcību u. tml. izrādīt pazemību.
uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību sabojāt (ko).
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu).
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, savaldību panākt, ka (psihisks stāvoklis) ārēji neizpaužas, citiem nav pamanāms.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
palīdzēt Ar savu rīcību sniegt atbalstu (kādam); veikt kādu darba daļu.
nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
darīt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādu stāvokli), sagādāt (kādam pārdzīvojumu).
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
paust Ar savu rīcību, izturēšanos izteikt (ko).
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
ieinteresēt Ar savu saturu, īpašībām u. tml. izraisīt (kādā) interesi.
siltumvads Ar siltumizolāciju pārklāts siltumapgādes cauruļvads.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt (kādam), ievietot (kur iekšā).
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
ieskenēt Ar skeneri ievadīt, iekopēt datorā (attēlu, tekstu).
skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
izfilēt Ar speciālām šķērēm izgriezt (matus šķipsnās).
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
virmot Ar šādām gaisa strāvām izplatīties (piem., par smaržu, siltumu).
iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
tipoloģija Ar šo metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
portretēt Ar tēlotājmākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
vienmasta Ar vienu mastu.
vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu).
izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod.
izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (ko); izkrāpt.
izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž.
atvilt Ar viltu, arī negodīgi atņemt.
vilināt Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
mānīt Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
(pār)mest krustu ar žestu veidot šādu zīmi.
sirsniņmāja Āra tualete.
intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme.
salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā.
pretarguments Arguments, kas vērsts pret citu argumentu.
argumentācija Argumentu kopums; pamatojums.
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
patriciāts Aristokrātisko dzimtu kopums (Senajā Romā).
pērs Aristokrātu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
drausmīgs Ārkārtīgi slikts (par priekšmetu, parādību).
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
benzoskābe Aromātiska skābe – izejviela medikamentu, krāsvielu un smaržvielu ražošanā.
garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
jasmīnu rīsi aromātisks gargraudu rīsu paveids ar niansētu garšu.
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
atart Arot atsegt (parasti kartupeļus vagā).
apart Arot padziļināt vagu, apraust (piem., kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
ordinācija Ārsta dots medicīniska rakstura rīkojums, priekšraksts.
riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
fizioterapija Ārstēšana ar fizikāliem līdzekļiem, piem., elektrību, siltumu, ūdeni, masāžām.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
ārstnieciskais uzturs ārstēšana, izmantojot uztura ārstniecisko un profilaktisko iedarbību uz organismu.
reitterapija Ārstēšanas metode (piem., kustības spēju uzlabošanai), kurā izmanto speciāli trenētus zirgus.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
riebt Ārstēt, izmantojot maģiskus rituālus; pūšļot, vārdot.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
slimnīca Ārstniecības un profilakses iestāde, kurā sniedz specializētu stacionāru medicīnisku palīdzību.
konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
valūta Ārvalstu nauda.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, ideju u. tml.) izpausme, saskaršanās, cīņa.
bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
uzkrist Asi, kategoriski prasīt, izteikt pārmetumus (kādam).
asinsrade Asins formelementu (asinsķermenīšu) veidošanās organismā.
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, sākot no vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
šķautņains Ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
durklis Ass, zobenveidīgs tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
teleskops Astronomisks instruments debess objektu novērošanai, fotografēšanai.
zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
atirt Atārdīties (piem., par ko sašūtu).
stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
pieturēt Atbalstīt (piem., kādu priekšmetu), lai (tas) nekristu, negāztos.
uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
atstutēt Atbalstīt, atsliet (pret ko, pie kā); atbalstīt (ko), pieliekot balstu.
atspiest Atbalstīt, lai ieņemtu ērtāku stāvokli.
atbultēt Atbīdot bultu, aizbīdni, atdarīt.
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu citu.
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
nokārtot dabiskās vajadzības atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
atāķēt Atbrīvot, atkabināt (ko pieāķētu).
nokārtoties Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
restaurēt Atcerēties (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
atkabināt Atdalīt, atvienot (ko piekabinātu); atāķēt.
atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
atlīmēties Atdalīties, atnākt vaļā (par ko pielīmētu, aizlīmētu).
atlipt Atdalīties, atnākt vaļā (piem., par ko pielipinātu, salipušu).
drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
iejusties (kāda) lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai liekot nodot).
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt.
piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
reabilitēt Atjaunot iepriekšējā statusā.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
rubāto Atkāpe no stingra tempa, piem., lai panāktu izpildījuma ekspresivitāti.
tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
ū Atkārtojumā "ū-ū" vai savienojumā "u-ū": lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
bakstīties Atkārtoti skart; atkārtoti skart citam citu.
pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, izraudzīties (ko citu).
mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
riņķot Atkārtoti virzīties ap vienu un to pašu vietu.
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas, piemēram, kādam nav zināms); atklāt (kāda vai kā atrašanās vietu).
pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
atmaskot Atklāt, pierādīt (kāda kaitīgu, noziedzīgu darbību, ko negatīvu, slēptu).
atšifrēt Atklāt, saprast, noskaidrot (ko grūti izprotamu, ārēji slēptu u. tml.).
atzīties Atklāti pateikt, paziņot (ko par sevi, ar sevi saistītu).
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
mēsli Atkritumi; augu un citu organisku vielu atliekas.
izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
mēslu bedre Atkritumu bedre.
šmucspainis Atkritumu spainis.
urna Atkritumu trauks.
miskaste Atkritumu tvertne, arī tās saturs.
mēslu kaste atkritumu tvertne.
apkust Atkust, nokust (daļēji, vietumis).
palaist Atlaist (ko savilktu, piesietu u. tml.).
ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
gandarījums Atlīdzinājums (cietušajam).
maksāt naudā vai graudā atlīdzināt naudā vai naturālijās.
atvāzt Atlocīt (ko savāztu).
autorizēt Atļaut rakstīt savu biogrāfiju; atzīt par adekvātu savu biogrāfiju.
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
jonosfēra Atmosfēras augšējie jonizētie slāņi (aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā).
laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
pārnākt Atnākt atpakaļ, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atraisīties Atnākt vaļā (piem., par ko sasietu); atvērties (piem., par ko aizsietu).
atrist Atnākt vaļā, atraisīties (piem., par ko sapītu); atplesties.
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot (piem., cietumā, nometnē).
denaturalizēt Atņemt (kādam) pilsoņa, pavalstnieka statusu.
atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
nuklīdi Atomi ar atšķirīgu neitronu vai protonu un neitronu skaitu (piem., izotopi).
izpīt Atpīt (matus); atpinot (matus), izņemt (piem., lenti).
izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā.
skrituļslēpošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslēpēm.
skrituļslidošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslidām.
drebuļi Ātra, bieža muskuļu raustīšanās (piem., no aukstuma, uztraukuma).
kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības u. tml.
atpīt Atraisīt (ko saistītu ar pinekļiem).
atmudžināt Atraisīt (ko samudžinātu).
atšķetināt Atraisīt (ko samudžinātu).
atpīt Atraisīt (ko sapītu).
noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu, piesietu).
atjozt Atraisīt, attaisīt (ko sajoztu).
izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
sēdēt tuptūzī atrasties cietumā.
palikt Atrasties kādā situācijā, apstākļos; nonākt kādā stāvoklī.
pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
degt Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā; spēcīgi izpausties (par psihiskām norisēm).
kaist Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
saskarties Atrasties, būt kontaktā (ar kādu priekšmetu, vielu u. tml.).
pievirzīties Atrasties, būt novietotam tuvu klāt (piem., par ceļu, upi).
tupēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā) sēžot.
aizkavēties Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
būt Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
prezidentūra Atrašanās valsts prezidenta amatā vai prezidējošas valsts statusā.
izture Atrašanās, turēšana noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā); piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
izvicot Ātri izēst (ēdienu), iztukšot (trauku).
pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
svilpt Ātri virzoties gaisā, radīt augstu, stieptu skaņu.
nitrokrāsa Ātri žūstoša krāsa, ko izgatavo, iemaisot krāsu pigmentus nitrolakā.
piemest Ātri, aptuveni aprēķināt.
bērt Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
pāršļūkt Ātri, pavirši pārlasīt (tekstu).
piesteigties Ātri, steidzīgi pievirzīties; atsteigties (piem., lai sniegtu palīdzību kādam).
nomesties Ātri, strauji nomainīt savu ķermeņa stāvokli (piem., notupjoties, nosēžoties).
atribūtika Atribūtu (kādai parādībai raksturīgu simbolu, priekšmetu) kopums.
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (sarežģītu jautājumu, problēmu).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
nonākt Atrodoties kustībā, cirkulējot nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
klātesot Atrodoties, uzturoties, piedaloties (kur, kopā ar kādu).
mezgls Ātruma mērvienība – jūras jūdžu skaits, ko kuģis nobrauc vienā stundā, aptuveni 1852,2 metri stundā.
atmest ar roku Atsacīties (no kā), neturpināt (ko).
atkāpties Atsacīties (piem., no lēmuma, solījuma); neievērot (pieņemtu normu, kārtību).
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
reference Atsauce (uz citu publikāciju), tekstā ievietotā norāde.
reference Atsauksme, atzinums; (kā) vērtējošs raksturojums.
konfiscēt Atsavināt (mantu, īpašumu) piespiedu kārtā bez atlīdzības.
rekvizēt Atsavināt mantu piespiedu kārtā (piem., kara laikā).
klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
sējums Atsevišķa grāmata (piem., bibliotēkā, grāmatu kopumā).
sējums Atsevišķa grāmata (piem., kopotu rakstu izdevumam).
kamera Atsevišķa izolēta telpa cietumā ieslodzītajiem.
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
galīgais rezultāts atsevišķos sacensību posmos vai disciplīnās iegūto rezultātu kopsavilkums.
domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
detaļa Atsevišķs elements (piem., mākslas darbā, teksta saturā); sīkums.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
pinnes Atsevišķs mezgliņš, strutu pūslītis.
eksemplārs Atsevišķs priekšmets no vienādu vai līdzīgu priekšmetu grupas.
krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
gabals Atsevišķs priekšmets, vienība (no līdzīgu priekšmetu grupas).
kompozīcija Atsevišķu daļu, elementu izkārtojums (piem., tēlotājas mākslas darbos).
montāža Atsevišķu elementu, detaļu salikšana, savienošana viena vesela priekšmeta izgatavošanai.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
kazuistika Atsevišķu, konkrētu gadījumu izskatīšana, atrisināšana saskaņā ar jurisprudences normām.
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (parasti metāla) posmu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
nosiet Atsiet, atraisīt un noņemt (ko apsietu); noraisīt.
rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu; būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
kruķīt Atskaņot, demonstrēt (audio vai videoierakstus).
krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
koda atslēga atslēga, kas darbojas, lietojot noteiktu kodu.
uzslēgt Atslēgt (piemēram, ar pielāgotu atslēgu).
atdzerties Atspirgt, uzsūcot ūdeni (par pavītušiem augiem, ziediem).
nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
iziet Atstājot uzturēšanās vietu, doties (kur, veikt kādu darbību).
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
rindstarpa Atstarpe starp iesētu, iestādītu augu rindām.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
iznākt Atstāt (kādu vietu).
uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
katapultēties Atstāt lidaparātu ar katapultu (2).
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu, izbraukt ārpus savas zemes robežām; emigrēt.
palaist Atstāt neizmantotu; nokavēt.
uzlikt (savu) zīmogu atstāt noteiktu ietekmi (uz ko), paliekamas pēdas.
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
atstāt ar garu degunu atstāt tukšā, bez kā.
iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
nomaļus Atstatu no citiem; savrup.
atstarpe Atstatums, brīva telpa (starp diviem punktiem, priekšmetiem u. tml.).
atdzīt Atstumt šurp.
atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
sastutēt Atstutēt no visām pusēm.
atlaist Atsūtīt (piem., pa pastu).
rokas lote atsvars ar graduētu auklu.
attālināt Atsvešināt; panākt, ka netuvinās.
adapters Atšķirīgu modeļu elementu salāgošanas ierīce fototehnikā.
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), sašķelt (kādu cilvēku kopumu).
atdalīt Atšķirt, nošķirt (citu no cita).
atkorķēt Attaisīt (ko aizkorķētu).
atkrampēt Attaisīt (ko aizkrampētu).
atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu); atbrīvot (pogu) no pogcauruma vai cilpas.
atsprādzēt Attaisīt (sprādzi vai ko sasprādzētu).
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
ksilogrāfija Attēla iegriešana vai iegrebšana koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, pārāk labu; izskaistināt.
negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
fotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot fotoaparātu; fotografēšana.
attēlu segmentācija attēlu sadalīšana apgabalos, saskaņā ar punktu (pikseļu) īpašību līdzību.
pazīšanās Attiecības, saskarsme, kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas pazīst cits citu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
pāradresēt Attiecināt (uz ko citu).
cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga (kā, piem., resursu) izmantošana, nerūpējoties par (to) atjaunošanu vai atjaunošanos.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
dezaktivēt Attīrīt no radioaktīvajām vielām (teritoriju, priekšmetu u. tml.).
progress Attīstība (1), kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
retardācija Attīstības aizkavēšanās; psihiskās attīstības aizture.
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
pāraugt Attīstoties intelektuāli kļūt pārākam (par kādu).
atšķetināt Attīt, atvīt (ko satītu, sašķetinātu, savītu).
abstinence Atturēšanās (parasti no alkoholisko dzērienu lietošanas).
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
distance Atturīgas, rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
ieturīgs Atturīgs, savaldīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rezervēts Atturīgs, vēss.
akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
vēmekļi Atvemtais, izvemtais kuņģa saturs.
uzšķirt Atvērt (tīmekļa vietni, elektronisku dokumentu u. tml.).
atvērt rēķinu atvērt kontu.
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
ievest Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
apaļkoki Atzaroti koku stumbri vai to nogriežņi.
vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
diskvalifikācija Atzīšana par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
diskvalificēt Atzīt (kādu) par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
ieskaitīt Atzīt par apgūtu, izpildītu (piem., mācību vielu, uzdevumu).
kanonizēt Atzīt par kanonisku (tekstu).
noraidīt Atzīt par nepiemērotu (kam).
izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu, nederīgu.
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
balstaudi Audi, kas piešķir organismam mehānisku izturību un elastību.
macerācija Audu atmiekšķēšanās un sadalīšanās mikroorganismu, ūdens, skābju, fermentu u. tml. faktoru iedarbībā.
miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
infiltrāts Audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu un šķidruma uzkrāšanās audos.
skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu.
mežģīņaudums Audums ar sīki caurumotu rakstu.
kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (tie) labi augtu.
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
skelets Auga galveno daļu (piem., stumbra, galveno zaru) kopums.
veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā augšanu un attīstību (piem., lapas, stumbrs, sakne).
serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
mežatundra Augājs, kurā mijas meža un tundras veģetācija.
smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
deviņvīruspēks Augs ar dzelteniem ziediem uz gara stublāja; saulessvece.
tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
svešapputes augs augs, kam ziedi apptuteksnējas ar cita zieda putekšņiem.
ēnaugs Augs, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu, ēnmīlis.
parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
karstums Augsta gaisa temperatūra; laikapstākļi ar augstu gaisa temperatūru.
muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
civilizēts Augsti attīstīts, izglītots, kulturāls.
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
splīns Augstprātība, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
splīnīgs Augstprātīgs, untumains, kaprīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
labdzimtība Augstu amatpersonu (piem., valsts padomnieku) tituls.
izkāpt Augstu ceļot kājas, atbrīvoties (no kā); novilkt.
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko).
cienīt Augstu vērtēt, just cieņu, godbijību (pret kādu, ko).
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi.
treļļi Augstu, dzidru, mainīga augstuma (parasti putna) balss skaņu kopums.
nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
elites klase augstvērtīgākā, izcilākā kādas grupas (priekšmetu klases) daļa.
galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
veģetatīvā pavairošana augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
liliju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tulpes, hiacintes, muskares.
nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
imunitāte Augu izturība pret slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem.
rinda Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
klase Augu sistemātikā – radniecīgu rindu grupa; dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu kārtu grupa.
lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
sīkplankumainība Augu slimība, kam raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
vēzis Augu slimība, kurai raksturīgi dažādi izaugumi uz auga stumbra, saknēm.
vīte Augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
ģenealoģija Augu vai dzīvnieku evolucionārās attīstības vēsture.
pārtika Augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, ko cilvēks izmanto uzturā.
macerācija Augu, to daļu mērcēšana, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvas vielas.
lecamaukla Aukla ar rokturiem abos galos, ko izmanto lēkšanai.
atsaite Aukla, virve, trose u. tml., kas notur (priekšmetu) nepieciešamā stāvoklī.
vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
kortiks Aukstais ierocis – duncis ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi.
zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par augiem, to daļām).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā iegūt cietu agregātstāvokli; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties (par ko).
sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
aizsalt Aukstuma iedarbībā, salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdenstilpni).
sasalt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
sastingt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
sastingt Aukstumā kļūt nekustīgam.
pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
pieauļot Auļojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
šatiersega Austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
erchercogs Austrijas prinču tituls.
drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju ātrbojīgu kravu transportēšanai.
pārgājība Automašīnas spēja virzīties uz priekšu pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu.
brauniņš Automātiska pistole ar vītņotu stobru.
mašīntulkošana Automātiska tulkošana, kuru pilnībā veic dators.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
mašīntulkojums Automātisks tulkojums ar datoru.
robotizēt Automatizēt, ieviešot robotus (2).
datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu virsu.
poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
sistava Aužamo stāvu, steļļu sastāvdaļa – kustināma ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
noaust Aužot izgatavot (ko); aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs; ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
avīžnieks Avīžu un citu preses izdevumu pārdevējs.
karstie avoti avoti ar augstu ūdens temperatūru.
rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
badīties Badīt citam citu.
buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
liels Bagāts, turīgs.
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
aizbaidīt Baidot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
uzbakstīt Bakstot ar pirkstu (pirkstiem), uzrakstīt.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
nobalansēt Balansējot noturēt, saglabāt (līdzsvaru).
baletmeistars Baleta režisors; deju autors, iestudētājs.
balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
izbalsināt Balsinot padarīt baltu, tīru.
izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
modulācija Balss stipruma, augstuma, tembra maiņa (dziedot, runājot).
kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji (igauņi, latvieši, lietuvieši).
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
kokospiens Balts, pienam līdzīgs šķidrums, ko satur kokosrieksts.
jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
zalktis Baltu etnogrāfijā – ornamentāla zīme [∾].
lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu.
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
sadot vēju bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
bārties Bārt (citam citu).
ņemt priekšā Bārt, izteikt pārmetumus, kritizēt.
delfinārijs Baseins, kurā tur, pētī, kā arī demonstrē delfīnus.
kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
būvbedre Bedre celtnes pamatu izvietošanai.
tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
nodienēt Beigt pildīt karadienestu.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar pozitīvu rezultātu.
apšu beka beka ar sārti vai dzeltenīgi brūnu cepurīti un melnbaltu kātiņu.
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
izbērt Berot iztukšot.
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
trīt Berzēt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmetu, tā virsmu).
ieberzt Beržot, beržoties radīt (piem., rievu, tulznu).
(ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, nežēlojot (mantu, naudu).
viens Bez citiem, bez citu līdzdalības, palīdzības.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
patukšs Bez dziļāka satura.
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
bešā Bez kā; tukšā.
dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
pēc acumēra bez mērīšanas, aptuveni.
jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
mājas čurkste bezdelīgai līdzīgs zilgani melns putns ar baltu asti, kurš ligzdu taisa no dubļiem zem jumta dzegām, nokarēm.
čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u. c. dzērieni; alkoholisks dzēriens.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tipa tārpi, kuriem raksturīgs posmains ķermenis.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
ūdens gabals bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
bezzarains Bezzaru; tāds (piem., dēlis, koksne), kurā nav zaru vietu.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
Bībeles stāsts Bībeles fragments, kurā vēstīts par kādu notikumu, faktu.
evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizbiedēt Biedējot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
nigrols Bieza, tumša eļļa, ko agrāk lietoja transportlīdzekļu zobratu u. c. pārvadu eļļošanai.
humoss Biezenis no turku zirņiem, sezama pastas un garšvielām.
pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
tumēt Biezēt, kļūt tumīgam.
brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
Rīgas melnais balzams biezs alkoholisks dzēriens tumši brūnā krāsā ar rūgtenu garšu, kura sastāvā ir dažādu augu uzlējumi.
tūba Biezs, blīvs skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst no vilnas u. c. šķiedrām, tās veļot un blīvējot.
nodrillēt Bieži atskaņojot, padarīt parastu, apnicīgu.
badināt Bieži atstāt neēdušu, nebarotu; regulāri dot par maz barības.
frāze Bieži lietots izteikums bez dziļāka satura.
raustīt Bieži likt (kādam) mainīt nodarbošanos, darbības virzību, vietu.
jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
štrumbante Bikšturi no šādas elastīgas gumijas lentes.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
fermentācija Bioķīmisks process, kas notiek fermentu iedarbībā (piem., rūgšana, pūšana, skābšana).
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piem., par trauku).
svētbirzs Birzs, kas izmantota par pagāniska kulta vietu.
lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
lapseņu midzenis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
biškopība Bišu audzēšana un kopšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
trese Blīvi sastiprinātu, ar diegiem sapītu grieztu matu veidojums.
koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
kalikons Blīvs kokvilnas audums, ko piesūcina ar saistvielām un lieto grāmatu vāku apvilkšanai.
pikē Blīvs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
marokens Blīvs mākslīgā zīda audums ar viļņotu reljefu.
perkals Blīvs, izturīgs (kokvilnas) audums.
bazalts Blīvs, tumšs vulkānisks iezis.
blogeris Bloga autors; cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; emuārists.
diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām).
klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
bonapartists Bonapartu dinastijas atjaunošanas piekritējs.
boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
atpakaļbrauciens Brauciens atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā).
komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
koncertceļojums Brauciens, kura laikā sniedz koncertus.
izbraukt Braucot pa nepiemērotu ceļu, šķēršļiem u. tml., pabeigt braucienu.
pārbraukt Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pārbraukāt Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nobraucīt Braukot (ar roku, plaukstu) noberzēt, arī noglaudīt (kādu ķermeņa daļu).
raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
skrituļot Braukt ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
braukt malkā braukt, piem., uz mežu, lai iegūtu kokus malkai.
pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
celt trauksmi brīdināt par briesmām, bīstamu situāciju.
draudēt ar pirkstu brīdināt, kratot pirkstu.
piebrist Brienot pienākt, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija u. tml.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
Skotlendjards Britu policija.
BBC Britu raidstacija.
mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
zeltbrūns Brūns ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
Buda Budas statuja vai attēls.
dzenbudisms Budisma virziens, kura mācība pamatojas uz meditācijām un intuīcijas attīstīšanu.
lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
pagoda Budistu templis – celtne ar daudzpakāpju jumtiem.
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
avokado Bumbierveida auglis ar tumši zaļu mizu un dzeltenīgu, sviestainu mīkstumu.
pieburāt Burājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārburt Burot pārvērst (par ko citu).
pārvērsties Buršanas, maģisku darbību rezultātā kļūt par ko citu.
parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli – švertu.
piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
pārvaldīt Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
raksturot Būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
justies labi būt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
maksāt Būt ar (noteiktu) cenu, vērtību; izmaksāt (2).
ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
noaugt Būt ar labi attīstītu, spēcīgu, arī skaistu augumu.
nosolīt Būt ar mieru (izsolē) nomaksāt (noteiktu summu); šādā veidā nopirkt izsolē.
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā izpratnē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
nodriskāties Būt ar nodriskātu apģērbu.
turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
svērt Būt ar noteiktu masu.
nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi, jēgu.
tecēt Būt ar noteiktu virzienu.
griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi.
būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
būt no viena kaula (un miesas) būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
spļaut piķi un zēveli būt ārkārtīgi dusmīgam, neapmierinātam, sašutušam.
durt Būt asu dūrienu sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
ieturēties Būt atturīgam, savaldīgam.
laistīties zeltā un sudrabā Būt bagātīgi rotātam ar zeltu un sudrabu.
beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura; badoties.
klaiņot Būt bez pastāvīgas dzīves vietas, bieži mainīt savu uzturēšanās vietu.
kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
caurvīt Būt cieši saistītam (ar ko citu).
durstīt Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
riestot Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī; ar raksturīgu uzvedību paust savu dzimumuzbudinājumu (par dažiem dzīvniekiem).
pazīt Būt iepazinušam (emocijas, stāvokli, situāciju u. tml.).
pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
samīlēt Būt intīmā tuvībā (ar kādu).
dzīvot Būt intīmās, tuvās, attiecībās.
grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
palikt Būt kādā situācijā, apstākļos.
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); karst (2).
izstāvēt klāt būt klāt, lai, piem., uzmanītu, aprūpētu (kādu).
grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur, kā tuvumā).
ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušam kāda būtību, raksturu.
saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (pēc satura, formas).
pārsniegt Būt lielākam par kādu konkrētu skaitlisku vai pieļaujamu lielumu.
atrasties bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
būt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
stāvēt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
(būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
mīt uz papēžiem būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
piķi un zēveli spļaut būt neapmierinātam, sašutušam.
klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, mainot objektu.
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam.
jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu, arī uguni).
neredzēt saules gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
neredzēt dienas gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
noteikt toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību.
sēdēt kaulos būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
sēdēt asinīs būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
akreditēties Būt oficiāli pilnvarotam, veikt (noteiktus pienākumus).
salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti; arī karst (1).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai; pakāpeniski kļūt karstam.
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam.
izplatīt Būt par (gaismas, smaržu, siltuma u. tml.) avotu.
nosacīt Būt par (kā) juridisku pamatu.
noturēt Būt par (kā) pamatu, balstu.
sakņoties Būt par (kā) pamatu.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst tumšs, brūngans, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta.
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
vadīt Būt par cēloni, ka (cilvēks) izturas kādā veidā.
uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
darbināt Būt par enerģijas avotu (piem., mehānismam).
iepazīstināt Būt par informācijas avotu.
kandidēt Būt par kandidātu (1).
pierādīt Būt par pamatu argumentētam atzinumam.
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
reflektēt Būt par reflektantu.
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
pazīties Būt pazīstamam (ar kādu); pazīt vienam otru, citam citu.
līdzināties Būt pēc rakstura, personiskajām īpašībām u. tml., līdzīgam (kam).
nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piem., uzzinot ko negaidītu).
beigties Būt pie savas izplatības robežas; neturpināties.
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) – par vietu, telpu.
piederēties Būt piederīgam, raksturīgam; pieklāties.
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
piktoties Būt piktam, paust piktumu.
nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
piemist Būt raksturīgam, būt nozīmīgai, būtiskai īpašībai.
iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
ēnot Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu; ēnoties.
ēnoties Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu.
likt sevi just būt sajūtamam (par aukstumu, karstumu u. tml.).
būt uz sēkļa būt sarežģītā, finansiāli grūtā situācijā.
turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
nokaist Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
apšaubīt Būt šaubām (par kā īstumu, pareizību, kvalitāti u. tml.); šaubīties (par ko).
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds durtu ar ko asu.
dalīties Būt tādam (skaitlim), ko var bez atlikuma izdalīt ar citu skaitli.
stiept Būt tādam, kam (kas, piem., zari, stumbrs, stublājs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
putot Būt tādam, kam rodas daudz putu vai kurš rada putas.
ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piem., vielu, siltumu).
saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
nodarbināt Būt tādam, kas izraisa, aktivizē noteiktus psihiskus procesus.
turēt Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piem., par telpu, vietu, vidi).
dimdēt Būt tādam, kur skan šāds troksnis (par vietu, telpu).
dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
zumēt Būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
skanēt Būt tādam, kurā izplatās skaņas (par telpu, vietu, vidi).
turēties uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
svilpt Būt tādam, kurā signālierīce rada spalgu, stieptu skaņu.
saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
staigāt Būt tādam, kuram ir kas raksturīgs tā ārienē (piem., apģērbā, matu sasukājumā).
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
būt uz tu Būt tādās attiecībās, kad viens otru uzrunā ar "tu".
būt pie durvīm Būt tuvu, tuvoties (par laiku).
būt pie durvīm Būt tuvu, tuvumā (par vietu).
klauvēt pie durvīm būt tuvu; tuvoties (laika ziņā).
gražoties Būt untumainam, kaprīzam.
untumoties Būt untumainam.
novest kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt (kāda) nāves tuvošanos.
iedzīt kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt nāves tuvošanos.
ziedēt Būt veselīga izskata, arī skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai; kļūt viscaur siltam, sasilt.
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
rādīties Būt, atrasties (kā) redzeslokā, tuvumā; ierodoties kļūt (kādam) redzamam.
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piem., par krastu, mežu).
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piem., viesizrādes, vieskoncertus.
patupēt aiz restēm būt, atrasties cietumā.
būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
salt Būt, pastāvēt salam, aukstumam.
krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
kodols Būtība, pamats, galvenais saturs.
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
pieturpunkts Būtiskākais, svarīgākais (tekstā), kas ņemams vērā, iegaumējams, dod pamatu kādai rīcībai u. tml.
pārvērsties Būtiski pārmainīties, iegūt citu veidu.
nebūtu par ļaunu būtu labi, lietderīgi.
nebūtu par skādi būtu labi, lietderīgi.
kaitēt Būtu vēlams; nenāktu par ļaunu.
doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
būvgruži Būvēšanas procesā radušies būvmateriālu atkritumi.
kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
baļķis Būvmateriāls – apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals.
asfaltbetons Būvmateriāls (ceļu segumam, ražošanas ēku grīdām u. tml.) – bitumena un minerālpulvera maisījums ar smiltīm un šķembām.
šīferis Būvmateriāls jumta pārsegumam – viļņotas plāksnes no cementa javas ar azbestu.
kokskaidu plātnes būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu un paaugstinātā temperatūrā sapresējot.
sabužināt Bužinot (kāda matus, apmatojumu u. tml.) samīļot.
sabužināt Bužinot sajaukt, sacelt uz augšu (piem., matus).
āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
vārtrūme Caurbraucama vārtu telpa.
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
uzmava Cauruļveida elements, detaļa kā savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
nabassaite Cauruļveida orgāns, kas savieno augli ar placentu.
perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
atkarība Cēloniska sakarība (ar citu parādību, faktoru u. tml.).
rakt Celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
angārs Celtne lidaparātu novietošanai un remontam.
kūpinātava Celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu u. tml.) žāvēšanai.
garāža Celtne, telpa spēkratu (galvenokārt automobiļu) novietošanai un apkopei.
virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
trinītis Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
pārceltuve Celtuve, prāmis.
ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru.
vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
noceļot Ceļojot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
mājupceļš Ceļš uz savu mājvietu, mājām.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
kurss Cena, par kādu pārdod un pērk ārvalstu valūtu, vērtspapīrus un dārgmetālus.
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
šifrēt Censties atklāt, izprast (ko jēdzieniski sarežģītu).
skatīties Censties atrast piemērotu dzīvesbiedru.
mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
mācīties Censties iegaumēt, paturēt atmiņā.
izpētīt Censties iepazīt, izprast (cilvēku, viņa raksturu).
glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
ietekmēt Censties panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina rīcību, uzskatus u. tml.
spiest stūrī censties panākt, lai (kāds) ko dara, rīkojas sev par sliktu.
zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, sasniegumiem, darba rezultātiem u. tml.).
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
sargāt Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
piesisties Cenšoties nodibināt kontaktu, pienākt klāt; uzrasties.
uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā, augstāku amatu.
uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā, augstāku amatu.
refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
sacept Cepot pagatavot (ko sajauktu kopā ar citu produktu, citām sastāvdaļām).
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
rostbifs Cepts liellopu filejas gabals (parasti) ar neizceptu vidu.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
AB Ceturtā asinsgrupa (ABO sistēmā).
ceturtdaļa Ceturtā daļa.
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
ceturtais tramvajs, trolejbuss, autobuss ceturtā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
ceturtkārt Ceturtais pēc kārtas; ceturtajā vietā.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
Zaļā Ceturtdiena ceturtdiena nedēļā pirms Lieldienām.
ceturtdien Ceturtdienā.
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
respektabls Cienījams, sabiedrībā atzīts, augstu vērtēts.
respektēt Cienīt un ņemt vērā (kāda, kā) gribu, viedokli, uzskatus u. tml.
turēt godā cienīt; izturēties ar godbijību.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
ērkšķu kronis ciešanu simbols – Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
nobultēt Cieši aizdarīt (ar bultu, stieni u. tml.); aizbultēt.
sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) – par augiem, to daļām.
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
kā zars pie koka cieši saistīts (pie kā); nešķirams, nedalāms (no kā); ļoti tuvs, radniecisks (kam).
saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
sažņaugt Cieši saņemt un saturēt.
ieķerties Cieši satvert un turēties (pie kā); cieši satvert (piem., ar zobiem, nagiem).
saspiest Cieši savienot, piespiest vienu pie otra, citu pie cita.
ņurcīt Cieši turēt rokās, spaidīt (parasti dzīvnieku).
plakt Cieši tuvināties, spiesties klāt.
bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
emalja Cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
stearīns Cietu taukskābju maisījums.
komētas kodols cietu vielu sablīvējums komētas galvā.
cietumniecisks Cietuma dzīvei raksturīgs.
vieninieku kamera cietuma kamera vienam cilvēkam.
krātiņš Cietuma kamera.
aiz restēm cietumā.
zeks Cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
čoks Cietums, ieslodzījums.
ķurķis Cietums.
tuptūzis Cietums.
cietuma sods cietumsods.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu noslēgtu sistēmu).
pasija Ciklisks skaņdarbs orķestrim, korim un solistiem ar evaņģēlija tekstu par Kristus ciešanām un nāvi.
godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
stiebrs Cilindrisks, nezarots (piem., graudzāļu dzimtas) augu stumbrs.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels trauks ar stīpu – rokturi; šāds trauks kopā ar tā saturu.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
raža Cilvēka darbības rezultātu kopums.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste.
biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls.
autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
spīdzināšana Cilvēka mocīšana, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību.
uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas (piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki).
ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
šalkoņa Cilvēka radītu paklusu skaņu kopums.
maska Cilvēka sejas skulpturāls atveids ģipša lējumā.
drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
dabiskās vajadzības cilvēka vajadzība atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
profils Cilvēka virtuālā identitāte.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
seja Cilvēkam raksturīgo, individuālo īpašību kopums.
cilvēcisks Cilvēkam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
pamatlicējs Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas (ko) aizsāk, veido (kā) pamatus.
bērns Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
intelektuālis Cilvēks ar augsti attīstītu intelektu; intelektuāla darba veicējs.
brunets Cilvēks ar brūniem, tumšiem matiem.
melnacis Cilvēks ar ļoti tumšām acīm.
melanholiķis Cilvēks ar melanholisko temperamentu; noslēgts, bieži grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
melnbārdis Cilvēks ar melnu vai ļoti tumšu bārdu.
tumšacis Cilvēks ar tumšām acīm.
tumšmatis Cilvēks ar tumšiem matiem.
moris Cilvēks ar tumšu ādas krāsu (piem., nēģeris).
tumšvaidzis Cilvēks ar tumšu sejas krāsu.
pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
apsardze Cilvēks vai cilvēku grupa, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
piegulētājs Cilvēks, ar kuru kāds uztur dzimumattiecības.
biedrs Cilvēks, ar kuru kopā ieņem vienu amatu.
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
mazs Cilvēks, bērns ar noteiktām rakstura, personības īpašībām.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere; idealizētājs, sapņotājs.
maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
biedrs Cilvēks, kam ir tuvi uzskati, līdzīgi dzīves apstākļi u. tml.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, izturības.
tukšsirdis Cilvēks, kam nav dziļu jūtu.
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu, cilvēks, kas rīkojas bezgodīgi.
vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
gardēdis Cilvēks, kam patīk ēst izmeklētus, izsmalcinātus ēdienus.
estēts Cilvēks, kam patīk skaistais un māksla; smalks, izprotošs skaistuma un mākslas cienītājs.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji nav matu.
nerātnis Cilvēks, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
greizsirdis Cilvēks, kam raksturīga greizsirdība.
pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms; pretstats: egoists.
stoiķis Cilvēks, kam raksturīgs miers, pašsavaldība, izturība.
optimists Cilvēks, kam raksturīgs optimisms.
urāpatriots Cilvēks, kam raksturīgs urāpatriotisms.
bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
pātarnieks Cilvēks, kas (ārpus baznīcas) vada reliģisku tekstu lasīšanu, lūgšanu skaitīšanu u. tml.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas, grāmatu mīļotājs.
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
falsifikators Cilvēks, kas apzināti sagroza (faktus, datus u. tml.).
rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
producents Cilvēks, kas atbild par radio un TV programmu saturu, vada mūzikas ierakstīšanu u. tml.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
kalpotājs Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā, sniedzot materiālu palīdzību.
pasaules staigātājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules klaiņotājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
skrituļotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
skrituļslēpotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslēpēm, arī sportists, kas specializējies skrituļslēpošanā.
skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
braucējs Cilvēks, kas brauc, dodas (uz kādu vietu).
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, arī krājējs.
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piem., ārstniecībā.
askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma principiem; cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
ekspluatators Cilvēks, kas gūst peļņu, iedzīvojas no citu cilvēku darba.
vuārists Cilvēks, kas gūst seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
ieliktenis Cilvēks, kas iecelts amatā ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
ieklīdenis Cilvēks, kas ieklīdis, ieradies no citurienes.
gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
cietumnieks Cilvēks, kas ievietots cietumā.
pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
diktors Cilvēks, kas ir ierunājis sagatavotu tekstu (piem., kinofilmā).
grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
kalnā kāpējs cilvēks, kas īsteno augstus mērķus, pilnveido sevi.
politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
izsūcējs Cilvēks, kas izmanto citu darbu savā labā; ekspluatators.
kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
malēnietis Cilvēks, kas izturas, rīkojas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalicis cilvēks.
dulburs Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par apsmiekla objektu; muļķis.
filatēlists Cilvēks, kas kolekcionē pastmarkas un citus pasta dokumentus.
līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
kurinātājs Cilvēks, kas kurina (1); speciālists, kas apkalpo apkures vai tvaika ražošanas iekārtu.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
referents Cilvēks, kas lasa vai brīvā runā izklāsta referātu, ziņojumu u. tml.
cilvēkēdājs Cilvēks, kas lieto uzturā cilvēka gaļu; kanibāls.
dedzinātājs Cilvēks, kas ļaunprātīgi aizdedzina (kādu objektu), lai iznīcinātu.
mūžīgais students cilvēks, kas ļoti ilgus gadus studē, nespēj pabeigt augstskolu.
bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
māceklis Cilvēks, kas mācās (ko), apgūst amatu, profesiju.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev pastāvīgu algotu darbu.
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un tos nelieto; atturībnieks.
despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augstu procentu ņemšanu par aizdoto naudu.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu, grāmatiesiešanas speciālists.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi; zeltraktuves strādnieks.
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
līdzjutējs Cilvēks, kas pārdzīvo (ko) līdz (ar kādu citu).
izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
seksists Cilvēks, kas pauž seksisma uzskatus.
burta kalps cilvēks, kas pedantiski ievēro priekšrakstus, neiedziļinoties būtībā.
rokpelnis Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
atturībnieks Cilvēks, kas pilnīgi atturas no alkoholisku dzērienu lietošanas.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet pa kādu maršrutu.
melnsimtnieks Cilvēks, kas publiski pauž galēji reakcionārus, šovinistiskus vai antisemītiskus uzskatus.
regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
sekotājs Cilvēks, kas reģistrējies kādā interneta mājas lapā un regulāri interesējas par šīs lapas saturu.
eremīts Cilvēks, kas reliģisku iemeslu dēļ norobežojies no citiem cilvēkiem un dzīvo vientulībā.
retušētājs Cilvēks, kas retušē; retušas speciālists.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākošos plostus.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
konjunktūras cilvēks cilvēks, kas savā labā izmanto konkrētos apstākļus, pastāvošo situāciju, stāvokli; konjunktūrists.
egoists Cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par citu interesēm.
bļodlaiža Cilvēks, kas savtīgos nolūkos iztop, pakalpo, lai iegūtu (kāda) labvēlību.
diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu pie kāda mājās; mājkalpotājs.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
stundinieks Cilvēks, kas strādā noteiktas stundas.
strādnieks Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, saņemot par to atlīdzību, lai kādu apgādātu.
kristietis Cilvēks, kas tic Jēzum Kristum, viņa mācībai; kristīgās baznīcas loceklis.
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
tusnis Cilvēks, kas tusnī.
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
viltvārdis Cilvēks, kas uzdodas par kādu citu, ir piesavinājies cita vārdu.
supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
šovmenis Cilvēks, kas vada izklaidējoša rakstura pasākumus, TV raidījumus.
lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu; pilots.
mafijas krusttēvs cilvēks, kas vada organizētu noziedznieku grupu, mafijas vadītājs.
vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
ekspresis Cilvēks, kas veic mantu pārvadāšanas, piegādes u. tml. pakalpojumus.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski smagu darbu.
emuārists Cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; blogeris.
maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
makans Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
mašīnrakstītājs Cilvēks, kura uzdevums ir pārrakstīt tekstus ar rakstāmmašīnu.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
tranzītpasažieris Cilvēks, kurš brauc uz citu teritoriju, šķērsojot kādu citu vietu, valsti u. tml.
hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
emigrants Cilvēks, kurš ir izceļojis uz kādu citu valsti.
nestrādājošs Cilvēks, kurš nestrādā algotu darbu.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
bada dzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
dārgais Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru jūt dziļu sirsnību, mīlestību; tuvs, mīļš cilvēks.
ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
sindikāts Cilvēku grupa, kas apvienojas, lai veiktu kādu darbību.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids – zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
īkšķis Cimda daļa, kas aptver rokas pirmo pirkstu.
komunārs Cīnītājs par komunistisku iekārtu, komunistisko ideju atbalstītājs.
cīkstēties Cīnīties, lai (ko) iegūtu vai (kādu) pārspētu.
džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
vieta Cita stāvoklī, situācijā.
regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
citviet Citā vietā, citur.
militārā ekspansija citas valsts pakļaušana ar bruņotu spēku palīdzību.
okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
ekspluatācija Citu cilvēku darba rezultātu izmantošana savā labā.
nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
cittautu Citu tautu; ārzemju.
citvalodu Citu valodu; svešvalodu.
imigrācija Citu valstu pilsoņu ieceļošana kādā valstī (parasti uz pastāvīgu dzīvi).
svešzemnieks Citu zemju augs, dzīvnieks.
citzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
svešzeme Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
civilprocess Civillietu tiesāšanas kārtība; civillietas izskatīšanas process.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
melase Cukura ražošanas blakusprodukts – tumši brūns sīrupveida šķidrums.
pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
graizījumi Cukurbiešu pārstrādes atkritumi.
piečāpot Čāpojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
lāde Četrstūraina kaste ar vāku (dažādu mantu glabāšanai).
četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
tetraloģija Četru tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
nočīgāt Čīgāt (kādu noteiktu laiku).
čīkstulis Čīkstulīgs cilvēks.
pīkstulis Čīkstulis.
sačubināt Čubinot padarīt mīkstu, kuplu.
atčukstēt Čukstus atbildēt.
nočukstēt Čukstus īsi pateikt.
čuksts Čukstus izrunāts izteikums.
izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
pačukstēt Čukstus pateikt; paslepus (ko) paziņot, pastāstīt.
iečukstēt Čukstus pateikt.
sačukstēties Čukstus sazināties.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
negaiss Dabas parādība – zibens ar pērkonu, lietu, arī stiprām vēja brāzmām.
melodija Dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
pustuksnesis Dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni) matu krāsošanai.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
ūdensbaseins Dabisks reljefa iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
monokristāls Dabisks vai mākslīgi iegūts kristāls ar viendabīgu, nepārtrauktu kristālrežģi.
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
fabula Daiļdarba satura īss izklāsts; sižets.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piem., kādā virzienā, žanrā).
dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
segmentācija Dalīšana segmentos (par tekstu, attēlu u. tml.).
lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
pārnest Dalot (tekstu), novietot (tā daļu) citā vietā.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
liesums Daļa (gaļas gabalam), kas nesatur taukumu.
treknums Daļa (gaļas gabalam), kas satur daudz tauku; taukums.
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
posms Daļa (parasti auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
pustumsa Daļēja tumsa.
pusguļus Daļēji guļus, ar paceltu un atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
pustumšs Daļēji tumšs.
rāpu Daļēji tupus, daļēji – rāpojot uz ceļiem vai četrrāpus.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
apgraizīt Daļēji, vietumis apgriezt [2].
ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkam).
īsts daļskaitlis daļskaitlis, kas nesatur veselo skaitli.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
dāmu istaba dāmu tualete.
atpūta Darba gaitu izbeigšana vecuma dēļ.
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
ražošanas līdzekļi darba rīku un citu priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanas procesā.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
mantinieks Darba turpinātājs; pēctecis.
pēcnācējs Darba, amata turpinātājs.
pēctecis Darba, amata, arī tradīciju turpinātājs.
ķeksis Darbarīks – pagarš kāts ar nosmailinātu metāla kāsi galā.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
gludeklis Darbarīks drēbju gludināšanai ar karstumu un spiedienu.
ota Darbarīks krāsošanai, gleznošanai u. tml. – kātā iestiprināts matu vai saru saišķis.
uzgriežņu atslēga darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai ar noteiktu žokļu atvērumu.
špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai – neliela, plāna plātne ar rokturi.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
augļošana Darbība --> augļot; augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
izdevējdarbība Darbība, kas saistīta ar grāmatu, žurnālu, avīžu u. c. iespieddarbu izdošanu un realizēšanu.
tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
aizture Darbība, process --> aizturēt.
akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1); elektrolītiska pārklāšana ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2); pretstatu cīņa, sadursme.
nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1); kļūšana par ko citu.
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
pārveide Darbība, process, kurā (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu.
pārvade Darbība, process, kurā notiek (kā) plūsma no vienas vietas uz citu.
saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
aprīkojums Darbības nodrošināšanai, (kā) funkcionēšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču, mehānismu u. tml. kopums.
dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
sacīkstes Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu; sacensība (1).
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
dzīt Darbināt (ierīci, mehānismu) – par motoru, enerģijas avotu u. tml.
taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
rekvizitors Darbinieks, kas gādā rekvizītus (1), atbild par tiem.
kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
sildīt Darbinot (piem., ierīci, iekārtu) panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
urbis Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
sietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; grāmatsietuve.
grāmatsietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; sietuve.
garantijas darbnīca darbnīca, kas veic garantijas remontu.
noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
pārslēgties Darbojoties ar kādu iekārtu, ierīci, pārslēgt.
uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
segt Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
forsēt Darboties ar pastiprinātu jaudu.
reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā), atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakusienākumus.
liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar iegravētu vai iegrieztu reljefu miniatūru attēlu.
norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
madarot Darināt (ko), veidojot krāsainus rakstus, ornamentus; izrakstīt, musturot.
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, (kādam) slepeni darīt sliktu.
lauzties atvērtās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
lauzties vaļējās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
rokas smērēt darīt ko sliktu, noziedzīgu.
iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu) klātbūtnē nosaucot (personas) vārdu.
skaistināt Darīt skaistu, arī skaistāku.
graut Darīt sliktu, ļoti kaitēt.
izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (savu rīcību, izturēšanos).
īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
sacīties Darīt zināmu (piem., kādu faktu), parasti runājot.
sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
uzrādīt Darīt zināmus (datus, faktus, ziņas u. tml.).
nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
malējs Darītājs --> malt; cilvēks, kas strādā maltuvē, dzirnavās.
turētājs Darītājs --> turēt.
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
krāšņumdārzs Dārzs, kurā audzē dekoratīvos augus un kas ierīkots skaistumam.
regulārais dārzs dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
regulārais parks dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
rādītājs Dati, kas iegūti kādas darbības rezultātā un raksturo kādu parādību, jomu u. tml.
miskaste Datne nevajadzīgu dokumentu novietošanai.
datu bāze datora failā (datnē) sakārtots noteiktu datu kopums.
taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
diskvedis Datora ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem; draiveris.
procesors Datora mezgls, kas pēc norādītās programmas veic datu apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
konverters Datu formāta pārveidotājs.
verifikators Datu kontroles iekārta.
datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
izvade Datu pārsūtīšana no pamatatmiņas uz ārējām ierīcēm.
nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums.
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums.
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
(par) galvas tiesu Daudz pārāks (salīdzinājumā ar kādu citu).
rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas) raupjas, tulznainas.
nošļūkāt Daudz šļūkājot, padarīt (ko) gludu, cietu.
pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
motete Daudzbalsīgs garīga rakstura skaņdarbs korim bez pavadījuma.
mesa Daudzbalsīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu.
apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
koks Daudzgadīgs augs ar augstu (parasti vienu) stumbru un zariem.
kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
artišoks Daudzgadīgs augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
sētložņa Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
sētvija Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, matiņiem klātām lapām, zaļganbaltiem ziediem un melnām ogām; brionija.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs augs ar taisnu stublāju vai telpaugs ar ložņājošu stublāju.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
pirkstainais grīslis daudzgadīgs grīšļu dzimtas lakstaugs ar tievu, stāvu stublāju un ziediem vārpiņā.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un sarkanbrūniem ziediem.
pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
silpurene Daudzgadīgs lakstaugs ar matainu stumbru, staraini vai plūksnaini dalītām lapām un violetiem zvanveida ziediem.
mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
ugunspuķe Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, biezi aplapotu stublāju, lancetiskām lapām un violeti sārtiem ziediem ķekarā.
vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
pulkstenīte Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveidīgiem vai piltuvveidīgiem baltiem, ziliem vai violetiem ziediem.
lucerna Daudzgadīgs lopbarībā izmantojams lakstaugs ar gariem stublājiem un ziliem, violetiem vai dzelteniem ziediem.
zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
rāmija Daudzgadīgs nātru dzimtas augs, no kura iegūst izturīgu šķiedru.
palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
mātere Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, šķeltām lapām un violeti sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
lilija Daudzgadīgs sīpolaugs ar stāvu stublāju un smaržīgiem zvanveida ziediem; šā auga zieds.
vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā.
klājiens Daudzu priekšmetu kopums kādā vietā.
somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
aerobuss Daudzvietīga (250–500 vietu) pasažieru lidmašīna.
kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
disonanse Dažāda augstuma muzikālu skaņu nesaskanīga kopskaņa.
burkšķis Dažāda augstuma un stipruma trokšņu kopums.
enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (piem., do diēzs – re bemols).
redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
raibs Dažāds, nevienāds (pēc sava sastāva, satura u. tml.).
panoptiks Dažādu dīvainu objektu (piem., savdabīgu dzīvu būtņu) krājums; krātuve, kurā atrodas šādi objekti.
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
kokteilis Dažādu elementu sajaukums.
kompozīcija Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
dezinsekcija Dažādu kaitīgu kukaiņu (mušu, odu, blusu, utu u. tml.) iznīcināšana.
turmalīns Dažādu krāsu boru saturošs silikātu klases minerāls.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
eklektika Dažādu stilu elementu apvienojums (piem., arhitektūrā).
eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, elementu apvienojums.
rēciens Dažiem dzīvniekiem raksturīgu dobju, skaļu skaņu kopums.
klaigas Dažiem putniem raksturīgas skaļas balss skaņas.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
serde Dažu augļu vidusdaļa, kur cietu plāksnīšu nodalījumos atrodas sēklas; augļa sēklotne.
zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augu sēkla, auglis.
soprāns Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
alts Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
orda Dažu klejotājtautu militāri administratīva apvienība, valstisks veidojums.
mētra Dažu nelielu ogulāju (piem., brūkleņu, melleņu, zileņu) stublāji ar lapām.
feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
sprēgāt Dedzīgi paust (piem., savu sašutumu).
kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
kurināt Dedzinot kurināmo (krāsnī, plītī u. tml.), panākt, ka telpā rodas siltums.
pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
iesnas Deguna gļotādas iekaisums, kas rada gļotainus izdalījumus, apgrūtinātu elpošanu.
dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
tvistot Dejot tvistu.
aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
horeogrāfija Deju un dejisku izrāžu radīšanas un iestudēšanas māksla.
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
drapēt Dekoratīvi krokot (audumu); norobežot, aizsegt (ko) ar šādi krokotu audumu.
metālmāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas nozare, kurā izgatavo mākslas priekšmetus no metāla.
juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
roze Dekoratīvs krūmveida augs ar ērkšķainu stumbru un krāšņiem (parasti smaržīgiem) ziediem dažādās krāsās.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
lukturītis Dem. --> lukturis.
stundiņa Dem. --> stunda.
tumsiņa Dem. --> tumsa.
tupelīte Dem. --> tupele.
populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
sātana izdzīšana dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ar lūgšanu un īpašu rituālu palīdzību.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
karjers Derīgo izrakteņu atklātas ieguves vieta; uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
dabas bagātības derīgu izrakteņu vai citu dabisku izejvielu krājumi.
rupjmaizes kārtojums deserts no saberztas rupjmaizes, skāba ievārījuma un putukrējuma.
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
reglamentēt Detalizēti noteikt (piem., darba gaitu, darbības kārtību).
klanis Detaļa (dzinējā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
bukse Detaļa ar caurumu vidū divu kustīgu elementu savienošanai (mehānismos).
skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
atloks Detaļa, kas nodrošina (piem., cauruļvada) savienojuma hermētiskumu un izturību.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
ass Detaļa, kas satur kopā rotējošas mehānisma daļas.
ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
bloks Detaļu elementu, sastāvdaļu apvienojums vienā sistēmā, kopumā.
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
nona Deviņrindu pants ar noteiktu atskaņu kārtību.
deviņnieks Deviņu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
iesals Diedzētu graudu produkts, ko izmanto, piem., alus gatavošanai.
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
novakare Dienas beigu posms, kad tuvojas, iestājas vakars.
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
darbadiena Diennakts daļa, kurā cilvēks strādā algotu darbu.
diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
koka Dienvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
dienvidvakari Dienvidrietumi.
DR Dienvidrietumi.
dienvidrietenis Dienvidrietumu vējš.
svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
rits Dievkalpojumu sistēma; priekšrakstos paredzēts noteiktu reliģisku darbību kopums.
dievturis Dievturības piekritējs.
vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
koloīdi Dispersas sistēmas ar ļoti augstu sasmalcinājuma pakāpi.
dīvāngulta Dīvāns, kas ir viegli pārveidojams par gultu.
diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
uz pusēm divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
zem četrām acīm divatā, bez citu klātbūtnes.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
diloģija Divi saturā savstarpēji saistīti daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
briga Divmastu buru kuģis ar taisnām burām abos mastos.
senāts Divpalātu parlamenta augšpalāta (vairākās valstīs).
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
divkauja Divu cilvēku cīņa ar ieročiem divu sekundantu klātbūtnē, lai aizstāvētu savu godu.
sadura Divu detaļu, elementu u. tml. savienojuma vieta.
īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
divlatnieks Divu latu monēta.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
intervāls Divu skaņu augstuma attiecība.
unisons Divu vai vairāku balsu vai instrumentu atskaņota melodija prīmas vai oktāvas intervālā; melodijas dublējums.
ligatūra Divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
kombinācija Divu vai vairāku elementu apvienojums (piem., daiļslidošanā).
šoneris Divu vai vairāku mastu burinieks ar slīpām un taisnām burām priekšējā mastā.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
vidējais aritmētiskais lielums divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
vidējais aritmētiskais (lielums) divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
aritmētiskais vidējais divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
sinonīmija Divu vai vairāku valodas vienību pilnīgs vai daļējs nozīmes vienādums vai tuvums.
monetārā savienība divu vai vairāku valstu naudas sistēmu aizstāšana ar vienu naudas sistēmu.
muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
alianse Divu vai vairāku valstu, organizāciju apvienība.
unisons Divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu vienlaicīgs skanējums.
pāris Divu vienādu, savstarpēji saistītu priekšmetu kopums.
cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs.
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
docentūra Docentu kopums augstskolā.
iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj čeku, orderu un citu grāmatiņu pasaknī.
rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (parasti par aktuāliem notikumiem); attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, tiesības u. tml.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina kādu faktu.
liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
biļete Dokuments, kas dod tiesības pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piem., sanatorijā).
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
slimības vēsture dokuments, kurā ārsts regulāri ieraksta datus par slimnieka veselības stāvokli un ārstēšanas gaitu.
testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
uzziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu fizisku vai juridisku personu, faktu.
izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
dokumentācija Dokumentu kopums (piem., iestādē, uzņēmumā); nepieciešamie dokumenti.
portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
aktis Dokumentu kopums.
personiskā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
personīgā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
prezentācija Dokumentu uzrādīšana tajā norādītās darbības izpildīšanai.
robežkontrole Dokumentu, bagāžas, kravas u. tml. pārbaude uz robežas.
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (piem., par kādu cilvēku); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
rūpes Domas, bažas par ko nokārtojamu, padarāmu, arī turpmāk veicamu.
deklarācija Domas, faktu u. tml. izklāsts daiļdarbā bez tēlainības, bez emocionalitātes.
spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
doma Domāšanas saturs; tas, par ko domā.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
izgājiens Došanās, pārvietošanās, atstājot iepriekšējo atrašanās vietu (piem., hokejā, paukošanā).
sazāļot Dot (kādam) zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (ko citu).
dalīt Dot (no kopuma) katram noteiktu daudzumu.
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
mitināt Dot dzīvesvietu, pajumti; nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
kreditēt Dot kredītu (1).
nest augļus dot labumu, kādu rezultātu.
ordinēt Dot medicīniska rakstura rīkojumu, priekšrakstu.
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
dot mutes dot skūpstu, skūpstīt.
ievirzīt Dot vispārēju priekšstatu (par ko), iepazīstināt (ar ko).
komentēt Dot zinātniskus paskaidrojumus, piezīmes (par kādu tekstu, tekstu kopumu).
tikt Doties (uz kādu vietu, iestādījumu u. tml.), lai (tur) ko darītu.
iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
piknikot Doties piknikā un ieturēt maltīti zaļumos.
nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
remarka Dramatiskā sacerējumā – īss autora paskaidrojums, kas sniedz informāciju par darbības vietu, laiku, tēla rīcību u. tml.
skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
izrāde Dramatiska, arī teatrāla situācija.
melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
monodrāma Dramaturģisks darbs, kurā darbojas viena persona.
žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
tudraudzība Draudzība, kurā viens otru uzrunā ar "tu".
brālīgs Draudzīgs, tuvs.
tudraugs Draugs, ko uzrunā ar "tu".
izdrāzt Drāžot izgatavot (priekšmetu).
drebināties Drebēt (parasti no aukstuma).
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
grauzt Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu).
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs, piem., pēc spēcīgām lietusgāzēm, intensīvas sniega un ledāja kušanas.
atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
manteļskurstenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; apvalkdūmenis.
apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; manteļskurstenis.
skurstenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; dūmenis.
dūmenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; skurstenis.
kinžals Duncis ar samērā slaidu, smailu abpusēji asu asmeni un rokturi, kam ir šķērsis.
šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu); iestiprināt (kur iekšā asu priekšmetu).
bārt Dusmīgi izteikt neapmierinātību, pārmetumus; rāt.
bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
rāties Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties.
rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties pie kāda; teikt pārmetumus, bārt.
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
atdzejotājs Dzejas darbu tulkotājs.
liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
strofa Dzejas rindu kopa, kas veido vienotu veselumu; pants.
ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
piedzejot Dzejojot izveidot (tekstu) un pievienot (kam klāt).
fabula Dzejolis (retāk īss prozas darbs) ar pamācošu vai satīrisku saturu.
rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
franču balāde dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību.
gazele Dzejoļa forma Austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
laškrāsa Dzeltenīgi sārta (laša gaļai raksturīga) krāsa.
sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un dzeltenas krāsas laukumi.
zeltdzeltens Dzeltens ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
padzīt Dzenot panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piem., stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.).
grādīgs Dzēriens, kas satur alkoholu.
slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
izdzert Dzerot izlietot (šķidrumu); dzerot iztukšot (trauku).
mest Dzerot vienā paņēmienā, tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu).
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
lāpīt paģiras dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
lāpīties Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
šņabot Dzert degvīnu vai citu alkoholisku dzērienu.
tukšot līdz dibenam dzert tukšu, dzert visu.
sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
izdzesēt Dzesējot padarīt viscaur aukstu; atdzesēt.
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu.
izdzēst Dzēšot iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.).
tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
jodelēt Dziedāt Alpu kalnu iedzīvotājiem raksturīgā veidā, strauji pārejot no krūšu reģistra falsetā.
solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
gavilēt Dziedāt, ilgāk izturot skaņas dziesmas vidū vai beigās.
cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
dziedātājstrazds Dziedātājputns ar brūnganu apspalvojumu un baltu ar brūnganiem raibumiem klātu vēderpusi [Turdus philomelos].
saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
locīt Dziedot mainīt, variēt (skaņas augstumu, balsi, melodiju).
nodziedāt Dziedot radīt raksturīgas skaņas (par putniem).
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
apdziedāties Dziesmās savstarpēji izzobot, izjokot; arī cildināt citam citu (piem., kāzās).
sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība; sirds siltums.
sirds siltums dziļa iejūtība, sirsnība; sirdssiltums.
seklība Dziļāka satura, dziļāku jūtu trūkums; virspusējība.
nakts melnums dziļas nakts tumsa.
nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
zagss Dzimtsarakstu nodaļa.
incests Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; asinsgrēks.
asinsgrēks Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; incests.
impotence Dzimumnespēja – vīrieša nespēja veikt dzimumaktu.
gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
ūdenszars Dzinums, kas attīstās uz koka stumbra vai vainaga skeletzariem, nezarojas un neveido ziedus.
sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, pamatzara vai stublāja.
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas neobjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
izdzenāt Dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
organisms Dzīva būtne, kam raksturīga vielmaiņa, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējas vides apstākļiem.
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga temperatūra.
drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
pasaulskatījums Dzīves uztvere, uzskatu kopums.
viltība Dzīvnieka īpašība, kas izpaužas kā laba orientēšanās un situācijas izmantošanas spēja dažādos apstākļos savā labā.
nagaiņi Dzīvnieki (pārnadži un nepārnadži), kuriem pirkstus sedz īpašs ragvielas veidojums.
mugurkaulnieki Dzīvnieki, kam ir raksturīgs mugurkauls vai tam līdzīgs veidojums kā skeleta iekšējā ass.
maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
neproduktīvie mājdzīvnieki dzīvnieki, kas tiek turēti bez nolūka gūt no tiem saimniecisku labumu; mīļdzīvnieki.
baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
melnītis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
konkurents Dzīvnieks, augs, kas eksistences cīņā sacenšas ar kādu citu dzīvnieku vai augu.
ložņa Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
ieklīdenis Dzīvnieks, kas ieklejojis no citurienes.
mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
mednieks Dzīvnieks, kas medī citus dzīvniekus.
ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
caurceļotājs Dzīvnieks, kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
asinssūcējs Dzīvnieks, kas sūc citu dzīvnieku vai cilvēku asinis.
vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
draugs Dzīvnieks, kura izturēšanās iepazīta, kas ir pieradis (pie kā, kāda) u. tml.
kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
vitamīnbarība Dzīvnieku barība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
mutes un nagu sērga dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs iekaisums mutē, ap muti, nagiem un uz tesmeņa.
migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
drogas Dzīvnieku valsts produkti (piem., dzīvnieku orgāni, izdalījumi), ko lieto ārstniecībā un preparātu gatavošanai.
bioloģiskais pulkstenis dzīvo organismu spēja izjust laika ritumu, reaģēt uz to.
filoģenēze Dzīvo organismu vēsturiskā attīstība.
komunālais dzīvoklis dzīvoklis, kurā dzīvo vairāki īrnieki, kopīgi izmantojot vienu virtuvi, tualeti un vannas istabu.
sadzīve Dzīvošana kopā, ciešā saistībā vienam ar otru, citam ar citu.
dzīvot uz parāda dzīvot ar aizņemtu naudu, mantu.
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vietās).
sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
mitināties Dzīvot, uzturēties (kur) – par cilvēkiem.
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
simfodžezs Džeza mūzika, kas paredzēta atskaņošanai orķestrim, izmantojot simfoniskā un džeza orķestra instrumentus.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
J Džouls – enerģijas, darba un siltuma daudzuma mērvienība.
ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gs. pirms mūsu ēras; senie ebreji.
šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu.
sviesta beka ēdama beka ar dzeltenbrūnu, lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka.
bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti un tievu kātiņu.
saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
krimilde Ēdamā sēne ar baltu vai dzeltenīgu, lēzeni ieliektu vai piltuvveida cepurīti un baltu piensulu.
čigānene Ēdama sēne ar dzeltenīgu cepurīti un baltu plēvjainu gredzenu ap kātiņu.
rumpucis Ēdamā sēne ar dzeltenīgu, daivainu, krokotu cepurīti.
raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
atmatene Ēdama sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām.
cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti. [Lactarius turpis].
zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
eskalops Ēdiens – cepta gaļas šķēle no (cūkas, liellopa) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
sniega pikas ēdiens – saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem, arī kartupeļiem un žāvētas cūkgaļas; grūdenis.
zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
salds Ēdiens, dzēriens, kas satur samērā daudz cukura; arī saldēdiens.
suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
paika Ēdiens, uzturs.
ēdienkarte Ēdienu kopums, ko lieto uzturā.
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
kafejnīca Ēdināšanas uzņēmums, kurā pasniedz kafiju, konditorejas izstrādājumus, citus dzērienus un uzkožamos.
kopgalds Ēdināšanas veids (piem., skolā), kurā visiem izsniedz kopējā katlā gatavotu ēdienu.
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus).
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
piegrauzt Ēdot vai dzerot grauzt klāt (ko cietu).
faraons Ēģiptes valdnieks; šā valdnieka tituls.
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
Eiropas Savienības Padome Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju pārstāvības institūcija.
Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
būri Eiropiešu kolonistu pēcnācējs Dienvidāfrikā.
pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes); ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt (kur); ejot sasniegt (kādu vietu).
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
radionams Ēka, kurā izvietotas radio (1) studijas, redakcijas u. tml.
mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
vainags Ēkas karkasa guļkoku josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu kārta.
pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
guļbūve Ēkas pamatu un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
centralizētais eksāmens eksāmens, kura rezultātus novērtē centralizēti, vienā (parasti augstākstāvošā) iestādē.
iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
lipeklis Elastīga masa, ko veido nešķīstošās graudu olbaltumvielas.
vantis Elastīgi elementi (troses), kas notur laidumus (piem., tiltiem).
šiks Elegantums, īpaša izsmalcinātība; arī dārdzība, greznība.
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
kondukcija Elektrības, arī siltuma vadīšana.
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
hidroģenerators Elektriskās strāvas ģenerators, ko darbina ūdens turbīna.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās vai ķermeņa magnetizēšanās, atrodoties elektrizēta vai magnetizēta ķermeņa tuvumā.
augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
elektrolīze Elektroķīmisks process, kas rodas, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 2 milimetriem; infrasarkanie stari.
tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
e-mails Elektroniskā pasta vēstule.
meils Elektroniskā pasta vēstule.
īsziņa Elektroniskā veidā nosūtāms ziņojums, īsa vēstulīte, ko var izlasīt mobilajā tālrunī.
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
e-paraksts Elektroniskais paraksts apliecina parakstāmā elektroniskā dokumenta, elektronisko datu autentiskumu.
elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
fails Elektronisko ierakstu vienība, kas datorā tiek uzglabāta ar savu nosaukumu; datne.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
permutācija Elementu pārstatīšanās, apmainīšanās.
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
pieelpot Elpojot padarīt smacīgu, siltu (gaisu, telpu).
frī Eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes.
pončiks Eļļā vārīts apaļš mīklas pīrādziņš; virtulis.
transmisiju eļļa eļļa zobratu pārvadu eļļošanai.
reemigrācija Emigrantu atgriešanās dzimtenē.
patoss Emocionāla pacilātība, liela jūsma, aizgrābtība; arī aizrautība, entuziasms; šādu jūtu izpausme.
noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
dvēsele Emocionāli nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piem., kādai vietai, priekšmetam).
pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
sentimentalitāte Emocionalitāte, jūtīgums (piem., jūtu izpausmē); sentimentāla attieksme.
līdzcietība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, ciešanām un vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
līdzjūtība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, paužot izpratni un humānu attieksmi.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko), prieks, labsajūta.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, sašutums, niknums.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, sašutums, arī agresivitāte.
žēlums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, līdzjūtība.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piem., par kādu nevēlamu rīcību, norisi).
žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
izjūta Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kāda situācija, attieksme u. tml.
rigiditāte Emocionāls, intelektuāls inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
izsauciens Emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem.
enciklopēdiska vārdnīca enciklopēdisks izdevums, kurā doti jēdzienu skaidrojumi ar minimālu faktu materiālu.
kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
ieēnot Ēnojot padarīt tumšāku.
biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
stabule Ērģeļu sastāvdaļa – cilindriska detaļa noteikta skaņas augstuma un tembra iegūšanai.
asins grimšana eritrocītu grimšanas reakcija.
mazasinība Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
anēmija Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; tas, kas izraisa šādas izjūtas.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
šmakstināt Ēst (ko), radot šmakstus.
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
niekoties Ēst, lietot uzturā (vieglu barību, našķus).
krimst Ēst; grauzt (parasti ko cietu).
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
ātrās apkalpošanas restorāns ēstuve, kurā ātri var paēst vai paņemt ēdamo līdzi.
uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
izops Ēteriskās eļļas saturošs daudzgadīgs garšaugs ar lancetiskām lapām un (parasti) tumšziliem ziediem.
uzlija Ēterisku eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (piemēram, alkoholisku dzērienu ražošanai).
etiķis Etiķskābi saturošs šķidrums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
huculi Etniska grupa, kas dzīvo Austrumkarpatos; Karpatu kalnieši.
klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 15. gs. iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
reevakuācija Evakuētu personu, iestāžu, uzņēmumu, priekšmetu u. tml. vešana atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
pieēvelēt Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
sensācija Fakts, notikums u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību izpelnījies īpašu sabiedrības ievērību, izraisījis sevišķu interesi.
prezumpcija Faktu atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
faktogrāfija Faktu reģistrēšana, aprakstīšana bez analīzes.
reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, uzskaite; uzskaitījuma saraksta sastādīšana.
falsifikācija Faktu, datu u. tml. apzināta sagrozīšana.
safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
farizejisms Farizeju mācība; farizejiem raksturīgs dzīvesveids.
obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
kunga tiesa feodālās rentes veids – noteikta produktu daudzuma daļa.
lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
perimetrs Figūras robežpunktu veidotās līnijas garums.
uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
dokumentēt Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam raksturīgs pieaugošs sasprindzinājums.
komēdija Filma vai lugas iestudējums, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa skatītāju smieklus.
šaurfilma Filma, kuras kadra platums nav lielāks par 16 milimetriem.
dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
finanšu piramīda finanšu pieauguma sistēma, kas balstās uz arvien pieaugošu investoru skaitu.
auditorfirma Firma, kas veic auditu.
magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
temperatūra Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) sasiluma pakāpi.
darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
gaismas stiprums fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
doza Fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma iedarbību uz apstarojamo vidi.
spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu [S].
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
leņķiskais paātrinājums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma maiņas raksturošanai.
leņķiskais ātrums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
siltumfizika Fizikas nozare, kas pēta siltumu.
cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
kvēle Fizioloģiska vai psihiska stāvokļa izraisīts sārtums (piem., sejā), spīdums (piem., acīs).
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa vai rezultāta radīšanai.
ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
fizkultūra Fiziskās audzināšanas, sporta stunda (padomju laika skolās).
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
sabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības vai citu uzdevumu veikšanai.
teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
fonoloģija Fonētikas nozare, kurā pēta skaņu (skanisko elementu) funkcijas.
disimilācija Fonētiska parādība, kad kādā vārdā divas vienādas skaņas kļūst dažādas vai viena no tām zūd, lai atvieglotu izrunu.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
asimilācija Fonētisks process – blakus vai tuvu esošu skaņu artikulācijas pielāgošanās.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
noformēt Formējot nepieciešamos dokumentus, iekārtot (kādu) darbā.
noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
iezīmēt Formulēt, raksturot vispārīgos vilcienos (piem., uzdevumu, mērķi).
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatu meklētājs.
mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
brī Franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu.
enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
epigrāfs Frāze vai īss citāts, literāra darba vai atsevišķas tā daļas sākumā, kas raksturo darba tematiku, ideju vai emocionālo noskaņu.
intonācija Frāzes jēdzieniskā un emocionālā noskaņa, ko atklāj, piem., vārdkārta, pieturzīmes u. tml.
safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
kvartāls Gada ceturksnis (trīs mēneši).
aprīlis Gada ceturtais mēnesis.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piem., kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piem., kādam stāvoklim, darbībai).
paliatīvā aprūpe gādība par neārstējami slimu pacientu, viņa apkopšana, apkalpošana.
troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
juniors Gados jaunu sportistu vecumgrupa (parasti līdz 21 gada vecumam).
seniors Gados vecāku sportistu vecumgrupa.
nogaidīt Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
slēpt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
gailis Gaiļa skulpturāls atveidojums.
aspirācija Gaisa attīrīšana no netīrumiem, putekļiem un atlikumiem, kas rodas ražošanas iekārtu darbības procesā.
eskadra Gaisa karaspēka vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
elpa Gaisa strāva, plūsma, arī smarža; kādai vietai raksturīgais gaiss.
piezemes temperatūra gaisa temperatūra divu metru augstumā no zemes virsmas.
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
monohromatiska gaisma gaisma ar vienu noteiktu viļņu garumu.
oreols Gaismas aplis, gaiša josla ap kādu objektu.
uguņošana Gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
gabarītu uguņi gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
gabarītlukturis Gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
uguns Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
uguns Gaismas un siltuma starojums, kas rodas, kam degot ar liesmu.
refleksija Gaismas, skaņas vai siltuma viļņu atstarošana, atstarošanās.
gaismēna Gaišāku un tumšāku laukumu mija (gleznā, zīmējumā).
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir salātu lapu krāsa.
ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
zebra Gājēju pāreja – horizontāls marķējums baltu svītru veidā uz ceļa braucamās daļas.
atceļš Gājiens vai brauciens atpakaļ uz vietu, no kuras devās ceļā.
gaita Gājums, ritums (laikposmam, mūžam).
servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
kūku lāpstiņa galda piederums – neliela plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savu mērķu sasniegšanai (parasti politikā).
pliks pauris galva, tās daļa, kurā ir izkrituši mati.
smadzeņu satricinājums galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
pamatkodols Galvenā satura sastāvdaļa.
princips Galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u. tml.).
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
vadlīnija Galvenais virziens, pamatuzdevums.
pamatslānis Galvenais, (kā) pamatu veidojošais slānis.
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piem., dejā).
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences satura organizācijas veids.
pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts, ko lieto uzturā.
būtība Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
fileja Gaļas gabals bez kauliem; gaļas mīkstums, parasti no muguras daļas abpus mugurkaulam.
ieblakus Gandrīz blakus, tuvu.
uz to pusi gandrīz tā; tuvu tam.
turpat Gandrīz, aptuveni.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
saganīt Ganot panākt, ka (parasti mājlopi) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
arkāns Gara virve ar cilpu galā zirgu un citu dzīvnieku ķeršanai, ko lieto turki, kazahi u. c.
stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piem., kalnraktuvēs).
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
caurule Garens cilindra formas veidojums ar tukšu vidu.
vija Garens kopā savītu puķu, lapu, zaru u. tml. veidojums, virkne (parasti kā izgreznošanai); vītne.
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
lancetisks Garens, ar platāko vietu pie pamata (parasti par lapām).
gāgas Gari stieptas, skaļas (parasti zosīm raksturīgas) balss skaņas.
meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
spiričuels Garīga rakstura dziesma (Amerikas nēģeru mūzikā).
rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
korālis Garīga rakstura skaņdarbs, baznīcas dziesma (parasti luterāņu baznīcā).
gara radniecība garīga tuvība, saprašanās.
ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
enduro Garš izturības brauciens ar motociklu pa dabiski šķēršļotu teritoriju.
sliede Garš lineāls ar šķērsi vienā galā leņķa ieturēšanai.
kimono Garš, ar jostu apjožams halātveida tērps ar platām piedurknēm (Japānā).
makintošs Garš, gumijota auduma lietusmētelis.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
kārts Garš, tievs, elastīgs cauruļveida stienis, ko izmanto par atbalstu kārtslēkšanā.
krustnagliņa Garšviela – žāvēts nagliņkoka ziedu pumpurs ar raksturīgu smaržu un garšu.
kanēlis Garšviela ar raksturīgu smaržu un īpatnēju garšu, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
aršīna Garuma mērvienība – aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā); šāda garuma mērlineāls.
jūras ass garuma mērvienība – aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
ass Garuma mērvienība – aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
colla Garuma mērvienība – aptuveni 2,54 cm (angļu mērvienību sistēmā).
astronomiskā vienība garuma mērvienība – Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
uzpūst Gatavojot izveidot (ko) ar palielinātu apjomu un porām.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
preparēt Gatavot (kā) preparātu (2).
jaut Gatavot (mīklu), maisot miltus šķidrumā.
post Gatavot (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
vārīt Gatavot ēdienu, ievietojot, turot (to) šķidrumā.
pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
formaldehīds Gāze ar asu smaku, ko izmanto sintētisko sveķu, krāsvielu, medicīnas preparātu u. tml. izgatavošanai.
turbolokomotīve Gāzturbīnas lokomotīve.
degazācija Gāzu izvadīšana (piem., no raktuvēm, izkausētiem materiāliem).
izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
pieglabāt Glabājot mirušos, piepildīt (kādu vietu).
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt.
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
freska Glezniecības tehnika – gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; šādā tehnikā izpildīts darbs.
stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
pārgleznot Gleznot virsū ko citu.
pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
vīngliemezis Gliemezis ar ķermeni masīvā, biezā, izturīgā, parasti koniskā čaulā.
vārpstiņgliemezis Gliemezis ar rievotu vārpstveida čaulu.
kailgliemezis Gliemezis ar tārpveidīgu, čaulas neietvertu ķermeni.
gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
izskatīgs Glīts, ar labu izskatu (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
ogļu gludeklis gludeklis ar tukšu vidu, kurā iepilda kvēlojošas ogles, kas sakarsē gludekli.
mīkstčaulis Gļēvs, izlutināts cilvēks, kam nav stingra rakstura.
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
iedzert Godinot ko, (parasti) ar tostu izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē.
sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
piegrābt Grābjot savākt vienkopus (ko izkaisītu, izkliedētu).
apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
lāpstot Grābt, bērt ar lāpstu.
plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
lietišķā grafika grafikas veids, kas saistīts ar praktisku objektu (piem., pastmarku, etiķešu) gatavošanu.
stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
dzelis Grafiķa darba rīks – rokturī iestiprināts asmens (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
atslēga Grafiska zīme, kas norāda skaņu atrašanās vietu nošu sistēmā.
reālijzīme Grafisks attēls valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos.
hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
pasīte Grāmatā ieliekama bibliotēkas uzskaites kartīte ar datiem par grāmatu un tās lasītājiem.
rokasgrāmata Grāmata, kas satur praktiska rakstura informāciju, noderīgus padomus (kādā jomā, nozarē).
telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
metriku grāmatas grāmatas ar civilstāvokļa aktu ierakstiem; baznīcas grāmatas.
apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
obligātā literatūra grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
grāmatveikals Grāmatnīca; grāmatu veikals.
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
grāmatizdevējs Grāmatu izdevējs.
redakcija Grāmatu izdevniecības nodaļa.
bibliotēka Grāmatu krājums (piem., personas īpašumā).
kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
grāmatnīca Grāmatu veikals.
pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
debets Grāmatvedībā – konta ierakstu kreisā puse, kurā raksta kontā iemaksātās summas, kā arī uz šo kontu attiecinātos izdevumus un parādus.
pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
kredīts Grāmatvedības konta labā puse, kurā veic grāmatvedības ierakstu.
granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
rupja maluma milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; līga [3].
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
nograuzt Graužot apēst, noēst (ko cietu).
piegrauzties Graužoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iegravēt Gravējot ieveidot (virsmā, piem., rakstu).
uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
bandāža Gredzens vai uzmava, ko uzliek uz detaļām, lai palielinātu to izturību.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
mērcēt Gremdēt, likt (ko) kādā vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu.
zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
celiakija Gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība.
dekorēt Greznot, rotāt (telpu, vietu).
linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga auduma, linsēklu eļļas un korķa pulvera, bet tagad galvenokārt no sintētiskiem polimēriem.
sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam; senie grieķi.
delta Grieķu alfabēta ceturtais burts [Δ, δ].
vērbaļķis Griestu sija.
urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
dzirkles Grieznes (parasti ar atsperi, piem., aitu cirpšanai).
lobīt Griezt (plānu kokmateriāla kārtu) ar īpašu mašīnu no rotējoša kluča.
frizēt Griezt matus, veidot frizūru (cilvēkam).
frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
siluetgriezums Griezums (piem., kokā), kas veido (kā) siltuetu.
uzgriezt Griežot (ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (ierīce) darbojas.
iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā); pievienot (ko) sagrieztu.
izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
izgriezties Griežoties, lokoties atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
kords Grods, ļoti izturīgs diegs no ķīmiskās šķiedras, ko izmanto zvejas tīklu, virvju, tauvu u. tml. izgatavošanai; audums, ko gatavo no šāda diega.
pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
apbērt Grūstot (kam), tikt apklātam ar biezu (kā) kārtu.
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
nolaist rokas grūtā situācijā pakļauties nevarībai, bezspēcībai.
smags Grūti uztverams (piem., par tekstu, valodu).
sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
piegrūst Grūžot, stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
iegulēt Gulēt (vienā un tajā pašā vietā), padarot (to) piemērotu, pierastu gulēšanai – par dzīvniekiem.
sust Gulēt pludmalē karstumā.
likties slīpi gulties, lai gulētu miegā.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
garšļaukus Guļus visā garumā, guļus ar izstieptu augumu.
zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
ķert Gūstīt (dzīvniekus), lai iegūtu lomu, medījumu u. tml.; medīt (par dzīvnieku).
apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
nojaust Gūt aptuvenu priekšstatu, iztēloties.
rezultēties Gūt izpausmi (kur, kādā veidā), beigties ar kādu rezultātu.
tikt galā Gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā).
mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
fiziskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kurā pēta Zemes virmu, klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.
kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
dienvidu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
ziemeļu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
heraldika Ģerboņu vai citu līdzīgu simbolisku zīmju kopums.
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu.
piederīgais Ģimenes loceklis, tuvinieks, arī radinieks.
klans Ģimeņu kopa, kuras locekļus saista kopīga izcelsme (piem., ķeltu tautām); dzimta.
bandžo Ģitārai radniecīgs stīgu strinkšķināminstruments ar plakanu, apaļu korpusu un garu kātu.
ritms Harmonisks mākslas darba detaļu, arhitektūras elementu u. tml. izkārtojums.
gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; dambis.
straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
mahariši Hinduistu garīgais vadonis.
kvarks Hipotētiska daļiņa, kas varētu veidot elementārdaļiņas.
pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
historiogrāfs Historiogrāfijas speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
hlorskābe Hloru saturoša skābe.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
iks Horizontālā ass koordinātu sistēmā.
abscisu ass horizontālā koordinātu ass.
līmenis Horizontāla virsma (kā) augstuma raksturošanai.
tabula Horizontālās vai vertikālās ailēs izkārtots skaitļu vai citādi izteiktu datu kopums.
pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
dzega Horizontāls izvirzījums ēkas ārsienā (piem., starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem vai durvīm); karnīze.
psoriāze Hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi sārti, plakani, krasi norobežoti plankumi, kuri klāti ar sudrabaini pelēcīgām zvīņām; zvīņēde.
ateroskleroze Hroniska slimība, kam raksturīga lipīdu nogulsnēšanās uz artēriju sienām, tās sašaurinot.
ciroze Hroniska slimība, kam raksturīga saistaudu saaugšana un deģeneratīvas izmaiņas aknās.
čūlas slimība hroniska slimība, kam raksturīgi kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu bojājumi.
izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās; multiplā skleroze.
kupleja Humoristiski satīriska dziesmiņa ar refrēnu par aktuālām sava laika dzīves parādībām.
propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
paugurs Ieapaļš reljefa paaugstinājums ar nelielu augstumu.
krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
ieslēgt strāvu iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
ieslēgt elektrību iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; žāvēt.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
sapņot Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
atdot Iedot uz laiku, lai uzglabātu, salabotu u. tml.
nodzert Iedzert (kādu daļu); dzerot patērēt (noteiktu daudzumu).
izdzert Iedzert (visas zāles vai noteiktu daudzumu).
uzpravīties Iedzert alkoholisku dzērienu (piemēram, lai novērstu paģiras).
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija – pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
ķemme Iegarena plāksnīte ar zaru rindu matu sukāšanai.
atcerēties Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
grebt Iegriežot, ieskrāpējot veidot (rakstu, attēlu).
atmazgāt naudu ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
ieņemt Iegūt (piem., teritoriju, objektu karadarbības rezultātā).
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
iedegt Iegūt brūnganu, tumšāku ādas krāsu (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
pārkrāsoties Iegūt citu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
pārkvalificēties Iegūt citu specialitāti, kvalifikāciju.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā iedarbībā) – par parādībām dabā.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā ietekmē) – par parādībām, norisēm sabiedrībā.
nodzeltēt Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
pārkrievoties Iegūt krieviem raksturīgas iezīmes, sākt lietot krievu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par krievu.
pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
laimēt Iegūt loterijā, izlozē u. tml. (piem., naudu, mantu).
nokļūt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, lai atrastu (ko).
savākt Iegūt noteiktu (kā) skaitu, daudzumu.
nokrāsoties Iegūt noteiktu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
tonēt Iegūt noteiktu nokrāsu, krāsas toni, jaucot krāsas vai krāsojot kādu materiālu.
apaugt ar mantu iegūt pārāk daudz (bieži nevajadzīgu) priekšmetu, lietu.
naturalizēties Iegūt pilsonību, izpildot naturalizācijas noteikumus.
saprast Iegūt skaidrību, izpratni (par ko), aptvert ar prātu (ko).
specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
atsvaidzināties Iegūt svaiguma, možuma sajūtu; iegūt atvēsinājuma sajūtu.
ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); kļūt nozīmīgam (piem., kādā nozarē).
uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.).
uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
uzparikte Iekārta, aparāts u. tml. (aptuvenā lietas raksturojumā).
stends Iekārta, arī īpaši ierīkota vieta (piem., rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai, piem., ar siltumu, gaisa plūsmu.
sildiekārta Iekārtā, ierīcē u. tml. ievietojams siltuma avots, kura uzsilšanu izraisa cauri tam plūstošā strāva.
separators Iekārta, ierīce vielu, priekšmetu atdalīšanai vienam no otra.
radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai.
stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
elektrostacija Iekārtu un būvju komplekss elektriskās enerģijas ražošanai no cita enerģijas veida.
siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
piestrāde Iekārtu, ierīču, atsevišķu detaļu u. tml. papildu apstrāde vai darbināšana, lai (ko) salāgotu, panāktu (kā) sekmīgu darbību.
iesegt Ieklāt, ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
reintegrācija Iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.).
internacionalizācija Iekļaušanās starptautiskajā apritē, starptautiskajā tirgū; starptautiska statusa piešķiršana.
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā, secībā (atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
sakonservēt Iekonservēt (pārtikas produktus) lielākā daudzumā uzglabāšanai; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
izēnot Iekrāsot tumšus laukumus, izcelt (ko).
žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā.
palpācija Iekšējo orgānu vai ķermeņa daļu izmeklēšana, iztaustot pacientu.
tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
botes Ielas apavi, ko valkā virs kurpēm, lai tās aizsargātu no mitruma, aukstuma u. tml.
aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
iejaukt Iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā, sagatavot (mīklu); iejaut.
laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam, fotogrāfam u. tml.
okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
nākt vietā ieņemt (kāda, kā) vietu.
sēsties (kādā, kādam) krēslā ieņemt kāda amatu.
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
garšot Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; iekārtoties.
turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
sapazīstināt Iepazīstināt (ar kādu, citu ar citu).
sapazīties Iepazīties (ar kādu, citam ar citu).
saostīties Iepazīties, satuvināties.
slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
aizņemt Iepriekš nodrošināt savai lietošanai (vietu).
nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
avanss Iepriekšēja samaksa (par vēl darāmu darbu, par vēl nesaņemtu preci u. tml.).
kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
nomitināt Ierādīt dzīvesvietu, ļaut apmesties; izmitināt.
novietot Ierādīt, iekārtot (kam) apmešanās vietu; izmitināt.
pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
mode Ieradums, raksturīgs rīcības, uzvedības veids.
iesist vārtus ieraidīt (bumbu, ripu u. tml.) vārtos, iegūstot punktu (piem., futbola, hokeja spēlē).
iemest vārtus ieraidīt (ripu) vārtos, tā iegūstot punktu (hokejā).
iegūt vārtus ieraidot ripu vārtos, iegūt punktu.
gūt vārtus ieraidot, piem., bumbu vārtos, gūt punktu vai punktus sporta spēlē.
imatrikulācija Ierakstīšana augstskolas studentu sarakstā – matrikulā.
datēt Ierakstīt (piem., dokumentā) datumu; konstatēt, noteikt (piem., daiļdarba) rašanās laiku.
imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā (matrikulā).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule.
formatēt Ierakstot speciālu vadības informāciju, sagatavot datu vidi (piem., disku) lietošanai.
metrika Ieraksts (piem., kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas vai baznīcas grāmatā.
sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
ieceļot Ierasties uz dzīvi, pārceļojot no citurienes.
atnākt Ierasties, lai strādātu (par ko).
stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids.
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi u. tml.).
uztvērējierīce Ierīce (kā) uztveršanai, aizturēšanai.
uztvērējs Ierīce (kā) uztveršanai, aizturēšanai.
lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
kauss Ierīce (zemes darbu, kraušanas u. tml. mašīnām) grunts, beramu materiālu, priekšmetu satveršanai, pārvietošanai.
distances sensors ierīce automašīnas aizmugurējā buferī, kas reaģē uz automašīnai tuvu esošiem objektiem.
kompostrētājs Ierīce biļešu, talonu u. tml. braukšanas dokumentu kompostrēšanai.
reflektometrs Ierīce defektu konstatēšanai kabeļu līnijās.
plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai – maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuļi.
gaļasmašīna Ierīce gaļas (arī citu produktu) samalšanai mājas apstākļos; gaļas maļamā mašīna.
kodolreaktora regulators ierīce kodolu dalīšanās procesa intensitātes regulēšanai, kā arī tā apturēšanai avārijas gadījumā.
lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
ātršuvējs Ierīce papīra lapu iestiprināšanai aktu vākos, mapē; aktu vāki, mape ar šādu ierīci.
katapulta Ierīce priekšmetu (piem., akmeņu, bultu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudē).
sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
sniega arkls ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
ērlifts Ierīce šķidruma pacelšanai ar saspiestu gaisu vai gāzi.
areometrs Ierīce šķidrumu un cietu vielu blīvuma noteikšanai.
svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
grils Ierīce vai speciāla kamera produktu cepšanai uz restēm (režģa).
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
skaņotājs Ierīce, ar kuru var noskaņot mūzikas instrumentu.
padevējs Ierīce, iekārta (kā) padošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu.
termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piem., pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
gaisa kondicionētājs ierīce, kas (telpā, automašīnā) nodrošina vēlamo gaisa kvalitāti (parasti vēsu gaisu karstumā).
metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
analizators Ierīce, kas analizē kāda kompleksa elementus.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
lokators Ierīce, kas ar radiolokācijas metodēm nosaka objekta atrašanās vietu.
vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
autopilots Ierīce, kas automātiski vada lidaparātu.
skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
dublieris Ierīce, kas dublē citu ierīci.
rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
terminālis Ierīce, kas nodrošina operatīvu datu ievadi un izvadi.
papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml.
detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
tralis Ierīce, ko izmanto, lai jūrā atklātu un iznīcinātu mīnas.
spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
aizšaujamais Ierīce, kuru pavirzot aizdara durvis, vārtus u. tml.
regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
spīles Ierīce, rīks (priekšmeta) saspiešanai, saturēšanai noteiktā stāvoklī.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
labierīcības Ierīces, ietaises, kas rada ērtības (piem., sanitārais mezgls, tualete).
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
bortsistēma Ierīču, aparātu sistēma (kuģī, lidaparātā).
trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (ko).
saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
saņemt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
indukcija Ierosas un aiztures procesu mijiedarbība.
iradiācija Ierosas vai aiztures procesa izplatīšanās centrālajā nervu sistēmā.
uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, prettiesisku rīcību); uzkūdīt.
izaicinājums Ierosme (izdarīt, paveikt ko, parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
aizdzert Iesākt dzert, bet neiztukšot (trauku).
ielasīt Iesākt lasīt (grāmatu, žurnālu u. tml.).
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem, lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
uzmutuļot Iesākt mutuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
ieplaisāt Iesākt plaisāt; vietumis saplaisāt.
ieplīst Iesākt plīst, rasties plaisai, bojājumam; vietumis pārplīst.
iepūt Iesākt pūt; mazliet, arī vietumis sapūt.
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas skaļas balss skaņas un apklust (parasti par putniem).
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas, spalgas balss skaņas un apklust (par griezi).
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu samērā augstu skaņu (par parādībām dabā, arī ierīcēm, mašīnām, šāviņiem).
iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu skanējumu).
iespīdēties Iesākt spīdēt (piem., par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
ietupināt Iesēdināt tupus, likt iesēsties sēdēšanai neērtā vietā.
skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
iedublēt Ieskaņot (filmas, filmas lomas tekstu) citā valodā.
dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
ierunāt Ieskaņot (runātu tekstu).
dedzināt Ieslēdzot panākt, ka izstaro gaismu, siltumu.
pie maizes un ūdens ieslodzījumā, cietumā.
pie ūdens un maizes ieslodzījumā, cietumā.
akreditēties Iesniegt akreditācijas vēstuli (akreditēšanās rakstu).
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu ar nolūku mainīt (piem., tiesas) spriedumu, lēmumu.
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
sasniedzamība Iespēja sasniegt (mērķi, rezultātu u. tml.).
bezmaksas zvans iespēja zvanīt bez maksas (piem., uz operatīvo dienestu tālruņiem).
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 mm.
petits Iespiedburtu veids (augstums – aptuveni 3 mm).
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas par kādu ģeogrāfisku vietu.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
nodrukāt tekstu iespiest tekstu vai uzrakstīt to ar datoru.
izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus.
kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
telefonu centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus.
kredītiestāde Iestāde, kas dod kredītu (1).
lombards Iestāde, kas izsniedz aizdevumus pret nodotu kustamu mantu.
pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
kurjerpasts Iestāde, organizācija, kas apkalpo klientus, nogādājot sūtījumus ar kurjeriem; šāda sūtījumu nogāde.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
izstādīt Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
pienākt Iestāties, iesākties (par laika periodu, laika momentu).
iesiet Iestiprināt (grāmatu, žurnālu u. tml.) vākos.
iešūt Iestiprināt (papīra lapas) īpašā saturētājā, vākos.
salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
vatēt Iestrādāt siltinājuma kārtu (piem., vates, vatelīna) (parasti tekstilizstrādājumā).
kompozīcija Iestudējums, kurā apvienoti (piem., dažādu daiļdarbu, skaņdarbu) fragmenti.
uzvest Iestudēt un izrādīt (piemēram, lugu).
iedzīt Iestumt, ievirzīt (kur iekšā).
ievilkties Iesūkties (vielā, masā, šķidrumā); piesātinoties (ar vielu) sasniegt noteiktu gatavību.
mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
iešpricēt Iešļircināt medikamentu.
ieņemt Iešūt (piem., lai padarītu šaurāku, īsāku).
mīt Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
ritēt Iet uz priekšu, turpināties (par laiku, laikposmu).
iet savu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
iet citu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot raksturīgu soļu troksni.
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa ūdeni, staignu pamatu).
laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no algas); atskaitīt.
novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt.
implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu).
bruņot Ietvert izturīgā aizsargkārtā.
saturēt Ietvert sevī, savā saturā.
implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), vēstīt (tā) tuvošanos.
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
drukāt Ievadīt datorā (tekstu).
skenēt Ievadīt datorā informāciju (tekstus, attēlus), izmantojot skeneri.
sazāļoties Ievadīt sev zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
izlūkot Ievākt slepeni (piem., militāra rakstura) ziņas.
iespiest Ieveidot (ar šablonu audumā, ar īpašiem rīkiem kādā virsmā ornamentu, attēlu).
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
nobremzēt Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
kritisks Ievērojams, liels; tāds, kas var radīt sarežģījumus, bīstamu situāciju.
augstums Ievērojams, nozīmīgs stāvoklis; situācija, kurā pastāv šāds stāvoklis.
spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
turēties Ievērot (piem., noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
liesēt Ievērot diētu un censties samazināt savu svaru.
sēdēt uz diētas ievērot diētu.
ieturēties Ievērot mērenību ēšanā; ieturēt diētu.
pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
ieraudzīt Ievērot, uztvert (piem., rakstura, personības īpašības).
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību; pārveidot (1).
industrializēt Ieviest tautsaimniecībā lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu; ieviest šādu ražošanas sistēmu (kādā valstī).
iekārtot Ieviest, iedibināt noteiktu kārtību.
ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
iesēdināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
ietupināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
tupināt Ievietot (cietumā).
iespundēt Ievietot (ieslodzījumā, cietumā).
iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu transportējot, glabājot.
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
iespiest Ievietot (priekšmetu šaurā vietā).
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
ietupināt aiz restēm ievietot cietumā.
ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu); ievietot (kur iekšā, piem., būvmateriālu).
spundēt Ievietot ieslodzījumā, cietumā.
peldināt Ievietot priekšmetu ūdenī, sekmējot tā kustību pa ūdens virsmu.
iemērkt Ievietot šķidrumā, lai mērcētu.
pildīt Ievietot, iestrādāt (ko citu) gatavojamā produkta iekšienē.
ielikt Ievietot, publicēt (piem., rakstu, attēlu laikrakstā, žurnālā).
ietupties Ievietoties tupus, iesēsties (sēdēšanai neērtā vietā).
salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu.
ieķepēt Ieziest, iepildīt (ko mīkstu, lipīgu).
marķēt Iezīmēt (tēlojumā) galvenos darbības akcentus, emocionāli neizspēlējot lomas nianses.
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
cilmiezis Iezis, kas sastāv no citu iežu dēdēšanas materiāliem un no kā veidojas augsne.
skābais iezis iezis, kas satur daudz silīcija oksīda.
starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
saimniecība Ikdienas dzīvē nepieciešamo darbu, ierīču un priekšmetu kopums.
dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
darba devējs ikviens, kas nodarbina algotu darbinieku.
jebkurš Ikviens, katrs (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas).
ieraža Ilgā laikā izveidojusies (rīcības, izturēšanās) kārtība.
uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
nēsāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
valkāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu) sakārtojumu, griezumu; nēsāt (2).
izsalties Ilgāku laiku būt aukstumā un izjust zemas temperatūras iedarbību.
nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
nodzīvoties Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
nomētāties Ilgāku laiku mētāties (pa gultu).
iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
izmīcīties Ilgāku laiku, ar grūtībām iet, pārvietoties (pa staignu vietu).
izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (mūzikas instrumentu, skaņdarbus).
klimats Ilggadēji laika apstākļi, kas raksturīgi kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
permanents Ilgnoturīgs.
delamais Ilgstoša, smaga slimība; arī tuberkuloze.
iegrauzt Ilgstoši beržoties, radīt (piem., sāpīgu vietu, brūci).
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
karsēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
tvaicēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai.
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
lītavas Ilgstošs lietus; lietavas.
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt.
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums, kas dzirdams kam sanot.
švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa.
šalkas Ilgstošu, nepārtrauktu dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkoņa.
žūžas Ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopums, ko rada, piem., vējš, koku zari vējā; liegi, lēni šūpojošas kustības, ko rada, piem., vējš, viļņi.
dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
ķeizariene Impērijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
ķeizars Impērijas valdnieks; šī valdnieka tituls.
robežincidents Incidents uz divu valstu robežas.
džainisms Indiešu reliģiski filozofisks virziens, kam raksturīgs askētisms un aizliegums nogalināt jebkuru dzīvu būtni.
odze Indīga čūska ar tumšu zigzagveida svītru uz muguras.
velna beka indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
luizīts Indīga viela – tumši brūns eļļains šķidrums, kas ādā rada čūlas un izraisa organisma saindēšanos.
solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piem., mušmires.
rīcins Indīga viela, ko satur šī auga sēklas.
degazācija Indīgo vielu neitralizācija; šo vielu notīrīšana no saindēto objektu virsmas.
čūskogas Indīgs liliju dzimtas lakstaugs ar vienu zilganmelnu ogu mieturī.
beladonna Indīgs nakteņu dzimtas ārstniecības augs, kas satur alkaloīdus [Atropa belladonna].
driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
ķeltu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piem., īru, skotu (gēlu), velsiešu, bretoņu valoda.
drosele Induktivitātes spole, ko ieslēdz maiņstrāvas ķēdē, lai regulētu strāvas stiprumu.
tīfs Infekcijas slimība ar drudzi un apziņas aptumšošanos.
lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
kailā ēde infekcioza ādas slimība, kurai raksturīgi bojājumi galvas matainajā daļā.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
materiāls Informācija, dati, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls [1] (2).
liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
optiskais telegrāfs informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
zibatmiņa Informātikā – energoneatkarīga atmiņa, kas operē ar veseliem datu blokiem; ārējais datu nesējs.
norāde Informatīva zīme, plāksne, kas norāda, piem., ceļa virzienu uz kādu objektu.
intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
karbofoss Insekticīds – eļļains šķidrums ar vāju smaku, kas satur fosfora savienojumus.
hlorofoss Insekticīds, kas satur hloru un fosforu.
medības Instinktu nosacīts darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
augstummērītājs Instruments, ierīce augstuma mērīšanai.
kompass Instruments, kas ar magnetizētu adatu rāda ziemeļu virzienu.
pincete Instruments, rīks sīku priekšmetu satveršanai, kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem elementiem.
sitaminstrumentu grupa instrumentu grupa simfoniskajā vai citā orķestrī.
apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
adata Instrumentu, mehānismu detaļa ar nosmailinātu galu.
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
gara dāvanas intelektuālās spējas, apdāvinātība.
intelektuālists Intelektuālis.
intelektuālists Intelektuālisma (1) piekritējs.
intensifikācija Intensitātes kāpināšana, palielināšana, pastiprināšana; uzlabošana ar mērķi iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana.
sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
ogļmelns Intensīvi, tumši melns.
apvārsnis Interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzesloks.
bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
interneta resursi internetā atrodamie informācijas avoti – mājaslapas, datubāzes u. tml.
jūtūbe Interneta kanāls Youtube.
tīmeklis Interneta serveru sistēma, kas pārsūta īpaši formatētus dokumentus.
kvarta Intervāls starp pirmo un ceturto pakāpi (diatoniskā gammā).
intimitāte Intīmas attiecības, noskaņojums; tuvība.
mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
frāze Intonatīvi pabeigta runas vienība; saturiski saistīta saziņas vienība.
iekšējā balss intuīcija.
izjust Intuitīvi uztvert, saprast, novērtēt.
pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
intuitīvists Intuitīvisma pārstāvis, piekritējs.
inventarizācija Inventāra, īpašumu faktiskā stāvokļa pārbaude un attiecīgo sarakstu vai aprakstu veidošana.
kanalizācija Inženierbūvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, aizvadīšanu un attīrīšanu; attiecīgo sanitārtehnisko ierīču, novadcauruļu u. tml. sistēma.
tehnokrātija Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu (tehnokrātu) kopums.
tehnokrāts Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu slāņa pārstāvis.
ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni; šādas sistēmas cauruļvads.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga vielmaiņa.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
matu sprādze īpaša saspraude matu sastiprināšanai, arī rotājumam.
kapsēta Īpaša teritorija dzīvnieku apbedīšanai; sanitāra teritorija, kurā aprok kritušus dzīvniekus, dzīvnieku ķermeņu atliekas.
marķieris Īpaša veida flomāsters ar platu serdeni, piem., teksta iezīmēšanai, rakstīšanai uz tāfeles.
karceris Īpaša vieninieku kamera ar bargāku režīmu nedisciplinētu cietumnieku sodīšanai.
tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
herbārijs Īpašam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
nartas Īpašas samērā šauras ragavas (tundras zonā dzīvojošām tautām), kurās jūdz suņus vai briežus.
peisaki Īpašas sasprogotas matu šķipsnas abpus deniņiem (ebrejiem).
skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
nubuks Īpaši apstrādāta (liellopa) āda ar mīkstu, samtainu virsmu.
zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar baltu, gludu un spīdīgu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgiem plankumiem.
invalīdu nobrauktuve īpaši iekārtota nobrauktuve cilvēkiem ratiņkrēslos.
vivārijs Īpaši iekārtotas telpa laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
novietne Īpaši ierīkota mītne (dzīvnieku) turēšanai.
serpentārijs Īpaši ierīkota mītne čūsku u. tml. rāpuļu turēšanai nebrīvē (piem., zooloģiskajā dārzā).
pietura Īpaši ierīkota vieta, kur pietur sabiedriskie transportlīdzekļi.
pieturvieta Īpaši ierīkota vieta, kur regulāri pietur sabiedriskā transporta līdzekļi.
kristālstikls Īpaši izturīgs mākslīgais stikls.
bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
čarterreiss Īpaši organizēts lidmašīnas reiss (piem., uz vietu, kur nav regulāras lidmašīnu satiksmes); līgumreiss.
sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
detektīvs Īpaši sarežģītu noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas speciālists; aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumu novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
gaisa cilpiņa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
lielums Īpašība (parasti apjoms), ko izsaka, salīdzinot to ar kādu citu priekšmetu, parādību.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
lielums Īpašība, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
iezīme Īpašība, pazīme (piem., cilvēka raksturā, psihē).
valdzinājums Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
tulkojamība Īpašību kopums (piem., tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
skaidrība Īpašību kopums, kas raksturīgs atklātam, godīgam, morāli skaidram cilvēkam.
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
priekškars Īpašs aizkars (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
voljērs Īpašs aploks dzīvnieku turēšanai savvaļā.
sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
rādāmkoks Īpašs kociņš ar smailu galu kādu objektu rādīšanai uz ekrāna, tāfeles u. tml.
dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
slēdzis Īpašs mehānisms (piem., spiedpoga, rokturis), lai (ko) atvērtu, aizvērtu, iedarbinātu, izslēgtu.
mājsēde Īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu noteiktā laikā.
trauksmes sajūta īpašs psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, satraukums, neizskaidrojams sasprindzinājums un bailes.
valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
diēta Īpašs uztura režīms ar noteiktiem ierobežojumiem (piem., liekā svara zaudēšanai).
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
vietvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu.
atšķirīgs Īpatnais, tikai vienam raksturīgais.
maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums.
intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas atzīst intuīciju par galveno izziņas līdzekli.
baltirbe Irbe ar baltu apspalvojumu, kas dzīvo tundrā vai sūnu purvos.
mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
rējiens Īsa, aprauta sunim vai suņu dzimtas dzīvniekam raksturīga skaņa.
piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
konspektēt Īsi pierakstīt (piem., no teksta, runas) svarīgāko saturu.
anotēt Īsi raksturot (grāmatu, sacerējumu).
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
brāziens Īslaicīga, spēcīga (kā, piem., lietus, vēja darbības) pastiprināšanās.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
Sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
konspekts Īss (piem., teksta, runas) satura pieraksts.
pantiņš Īss dzejolis ar vienkāršu saturu.
skečs Īss humoristisks vai dramaturģijas darbs, parasti divām vai trim darbības personām.
starpsauciens Īss izteikums, arī izsauciens (parasti skaļš), paužot savu reakciju uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika.
moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
anekdote Īss stāstījums par kādu komisku notikumu ar negaidītu un asprātīgu nobeigumu.
pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts, piem., kāds fakts; teksts, kurā fiksēts (kā) galvenais saturs.
moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
norāde Īss, parasti saīsināts, vārda gramatiskās nozīmes, stilistiskā u. tml. lietojuma raksturojums (vārdnīcā).
sludinājums Īss, publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (piem., par kāda darījuma piedāvājumu, par kādu sadzīves faktu vai par kādu notikumu).
ēdamistaba Istaba (vairākistabu dzīvoklī, dzīvojamā mājā), kura paredzēta maltīšu ieturēšanai.
mājas svētība istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām.
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
nošausmināties Īsu brīdi izpaust šausmas, arī sašutumu, neapmierinātību (par ko).
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
ravioli Itāliešu ēdiens – mazi mīklas spilventiņi, kas pildīti ar maltu gaļu, sieru, sēnēm u. tml.
masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
minestrone Itāliešu virtuves ēdiens – bieza dārzeņu zupa.
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
ņoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
ņjoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
delartiskā jeb masku komēdija itāļu teātra veids (no 16.–18. gs.), kurā darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu.
risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
provokācija Izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu rīcību), lai kādam kaitētu; nevēlamas situācijas izraisīšana.
provocēt Izaicināt, kūdīt uz rīcību, lai (kādam) kaitētu; panākt, ka izraisās (nevēlama situācija).
lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
izirt Izbeigt pastāvēt (par vienotu cilvēku kopu).
notecēt Izbeigties (par iepriekš noteiktu laikposmu).
pārstāt Izbeigties, vairs neturpināties.
pārbolīt Izbolīt (acis) tā, ka atsedzas acu baltumi.
muliņš Izbūve (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotu kuģu pietauvošanās vietām.
uzsvērt Izcelt (piemēram, domu runā, formas elementu mākslas darbā u. tml.).
pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti akcentētā.
uzmirdzēt Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
paspīdēt Izcelties, izrādīt savu pārākumu citu vidū.
gan Izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (galvenokārt Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
dīvs Izcili skaista un talantīga skatuves māksliniece.
skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
stiga Izcirsta josla mežā, kas atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no citas.
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
garot Izdalīt garaiņus (par ko karstu).
izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (par produktiem, kas satur ūdeni).
lāsmot Izdalīties no apkārtnes ar savu spožumu, spilgtumu.
degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
dabūt gatavu izdarīt (ko grūtu, riskantu, pārdrošu).
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu vai negaidītu).
pastrādāt Izdarīt (parasti ko sliktu, nosodāmu).
izdrāzt Izdarīt dzimumaktu.
nodrāzt Izdarīt dzimumaktu.
eksperimentēt Izdarīt eksperimentus.
ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
(iz)gāzt podus izdarīt ko sliktu, uzvesties, izrunāties tā, kā nevajag.
iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot noteiktu naudas summu; samaksāt daļu (no kādas summas).
izspēlēt joku izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
izspēlēt numuru izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
nokārtot Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
noziegties Izdarīt noziegumu vai ko sliktu, nosodāmu.
nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu, arī ko nosodāmu, sliktu.
pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
pakalpot Izdarīt, paveikt (ko), lai kādam izpalīdzētu.
atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
iztempt Izdzert (parasti strauji, lielā daudzumā); dzerot iztukšot.
izmalkot Izdzert lēni, pa malkam; malkojot iztukšot.
izdzert sausu izdzert tukšu (kādu trauku).
izmest sausu izdzert tukšu (kādu trauku).
izdzert līdz galam izdzert tukšu, izdzert visu.
iztukšot līdz dibenam izdzert tukšu, izdzert visu.
izdzert līdz dibenam izdzert tukšu, izdzert visu.
dzert līdz dibenam izdzert tukšu, izdzert visu.
izkaut Izdzert, dzerot iztukšot.
iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu; izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu).
koksne Izejviela, ko parasti iegūst no nozāģētu koku stumbriem.
iztaisīt Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
būvēt Izgatavot (sarežģītus aparātus, mašīnas, ierīces).
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
izsniegt Izgatavot un nodot (dokumentu tiesīgajai personai); nodot (izgatavoto dokumentu tiesīgajai personai).
piegāzt Izgāžot, izmetot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt vai piepildīt (ar to kādu vietu).
multikulturālā izglītība izglītība, kas sniedz izpratni par dažādu etnisku grupu kultūru un tādējādi sagatavo audzēkņus dzīvei vairāku rasu vai tautu sabiedrībā.
tālākizglītība Izglītošanās turpinājums.
izcirpt Izgriezt (matus, ūsas kādā vietā), piešķirot noteiktu formu.
gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
šīrgaļa Izgriezts gaļas mīkstums bez kauliem un cīpslām.
vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām kustībām.
izgājiens Iziešana, parādīšanās (piem., uz skatuves); uzstāšanās reize.
demontēt Izjaukt pa daļām (mašīnu, iekārtu, ierīci u. tml.); noņemt (mašīnu, iekārtu u. tml.) no pamata, uzstādināšanas vietas.
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
izšķīst Izjukt (piem., par izvalkātu apģērbu).
sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
kaifot Izjust labsajūtu, baudu, tīksmi.
šķebināties Izjust nelabuma sajūtu; izrādīt savu nepatiku, riebumu.
pietuvināties Izjust savu tuvību, piederību (kam).
dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
melodrāma Izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms (piem., aktiera tēlojumā).
izkarst Izkalst karstumā (par augsni); izsust (par ziemājiem).
izdegt Izkalst, iznīkt lielā karstumā un sausumā.
vienroce Izkapts ar īsu kātu; vienrokas izkapts.
kaņepju sviests izkarsētas, sagrūstas kaņepes ar taukvielām (parasti sviestu).
klubs Izklaidējoša rakstura iestāde.
kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (piem., kāda teksta saturu), vārdos attēlot (piem., notikumu).
izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
dispersija Izkliede; skaitlis, kas raksturo vērtību izkliedi ap vidējo vērtību.
jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
izķepuroties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa, nepatīkamas situācijas u. tml.).
tikt uz kājām Izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piem., izvairoties).
augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa); arī padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
izpirkt Izlabot, vērst par labu (savu rīcību, izturēšanos).
atšifrēt Izlasīt (ko šifrētu, arī rakstītu, piem., nezināmā rakstībā).
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
atšifrēt Izlasīt, pārrakstīt salasāmi (piem., ko grūti izlasāmā rokrakstā rakstītu); pārrakstīt parastā rakstībā (piem., audioierakstā rakstīto).
rags Izliekta stieņveida detaļa (piem., kā satveršanai, turēšanai).
pisuārs Izlietne ar urīna noteku, tualete vīriešiem.
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; sabojāt.
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
iegriezties Izmainīties (piem., par sarunas tematu).
kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
piebārstīt Izmantojot (ko) lielākā daudzumā, (ar to) piesātināt (valodu), pieblīvēt (tekstu).
aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
izlietot Izmantot (gadījumu, apstākļus, situāciju u. tml.).
ekspluatēt Izmantot (kādu objektu, mašīnu, dabas bagātības u. tml.).
utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma nepilnību, neprecizitāti, arī citu likumu, lai paliktu nesodīts.
pamatoties Izmantot konkrētus faktus, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību u. tml.
ķerties pie (pēdējā) salmiņa izmantot pēdējo, ne sevišķi drošo iespēju, lai ko panāktu.
aizņemt Izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot.
špikot Izmantot špikeri vai citus līdzekļus zināšanu pārbaudes gaitā.
pārtikt Izmantot uzturam, lietot uzturā un dzīvot (no tā).
žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
apmazgāt Izmazgāt, nomazgāt visu; mazgājot apkopt, uzturēt tīru.
tests Izmēģinājuma pārbaude, piem., defektu konstatēšanai.
piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana, lai precizētu mērķa atrašanās vietu.
aprobācija Izmēģināšana, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
rentgenizmeklējums Izmeklējums, ko veic ar rentgena aparātu.
kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas varētu būt vainīgas nozieguma izdarīšanā.
pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ).
izdobt Izņemt (vidu); izveidot (ko) ar tukšu vidu; izgrebt.
termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
izteikt Izpaust (kādu saturu).
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas.
izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot, dzēlīgi raksturot.
izziņa Izpētīšana, izzināšana; faktu, datu apkopojums.
izlūkot Izpētīt (piem., apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
intonēt Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
liet Izplatīt (piem., spožu gaismu, siltumu, smaržu).
mirgot Izplatīt ātri mainīga stipruma vai īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu).
starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
mirkšķināt Izplatīt īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu, arī izplatot ļoti stipru siltumu, spiedīgi karsēt.
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
pārraidīt Izplatīt, piem., uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
sludināt Izplatīt, popularizēt, vēstīt (piem., mācību, idejas, uzskatus).
matuzāle Izplatīta nezāle – neliels (līdz 30 cm augsts) lakstaugs ar zarainu stublāju, dalītām lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
buboņu mēris izplatītākā mēra forma, kurai raksturīgi strutaini augoņi cirkšņos un padusēs.
izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) – par gaismu.
versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) – par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
iespiesties Izplatoties ieplūst (pa spraugu, šauru vietu).
nonākt Izplatoties nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
lietussargs Izplešams, aiz roktura turams (ar ūdensnecaurlaidīgu audumu klāts) aizsargs pret lietu.
izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
saprasties Izprast (vienam otru, citam citu).
prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
vadīt tautās izprecināt (meitu, māsu).
izdot pie vīra izprecināt (parasti meitu).
prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
apstiprināties Izrādīties par pareizu, pamatotu.
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
iemidzināt Izraisīt (kā) nepamatotu pašpārliecinātību; notrulināt (piem., uztveri, apziņu).
spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, neērtuma sajūtu (par apaviem, apģērbu).
apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
aizžņaugt Izraisīt apgrūtinātu elpošanu.
svilināt Izraisīt asi smeldzošas sajūtas (piem., par ko aukstu, kodīgu).
salikties Izraisīt avāriju, saduroties ar citu transportlīdzekli, šķērsli.
karsēt Izraisīt karstuma sajūtu ķermenī, locekļos u. tml.
šķebināt Izraisīt nelabuma sajūtu (piem., par ko saldu).
iegriezties Izraisīt nepatīkamu sajūtu (ausīs) – par spalgu, griezīgu skaņu.
kutināt pakrūtē Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
kutināt sirdi Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
kutināt pakrūti Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
pārsteigt Izraisīt pārsteigumu, negaidītu prieku, apbrīnu.
garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko labprāt ēd vai dzer.
žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
durt Izraisīt sāpju sajūtu (piem., par salu, vēju, spilgtu gaismu).
sātināt Izraisīt sāta (1) sajūtu.
kveldēt Izraisīt sildošu, karsējošu, dedzinošu sajūtu.
iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par karstu ēdienu, dzērienu); izraisīt reibumu, arī siltuma sajūtu (par alkoholisku dzērienu).
sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
(sa)žņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piem., par pārdzīvojumu).
aizspiest Izraisīt spiedošu sajūtu (kaklā).
iekosties Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par salu, aukstumu).
dzelt Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu u. tml.).
cirst Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu, sāpīgi kairināt.
iekost Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
iegūt Izraisīt, panākt (noteiktu attieksmi pret sevi).
sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
izekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu); apstrādāt (tekstu), izrakstot vārdus, teksta daļas.
ekscerpēt Izrakstīt no teksta noteiktā nolūkā (vārdus, teikumus u. tml.); šādā veidā apstrādāt (tekstu).
deleģēt Izraudzīt, ievēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
izvēlēties Izraudzīties lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
izvēlēties Izraudzīties, atrast no dažādiem variantiem (ko piemērotu, atbilstošu).
iztīt Izritināt, atritināt (ko saritinātu).
inkrustēt Izrotāt (priekšmetu) inkrustācijas tehnikā.
izdekorēt Izrotāt, izgreznot (parasti telpu, vietu).
intonēt Izrunāt (piem., zilbi, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdus) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt.
abi divi izsaka pastiprinātu nojēgumu "gan viens, gan otrs".
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
Sasper jods! izsaucas dusmās, sašutumā, arī pārsteigumā.
Ak tu nolāpīts! izsaucas dusmās, sašutumā.
Vai tu redzējies! izsaucas dusmās, sašutumā.
Žēlīgais Dievs! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
(ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
ak (tu) kungs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
ak (tu) kungs un dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
Ak (tu) mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
Ak tu mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
Mīļā stundiņa! izsaucas izbrīnā, satraukumā, sašutumā.
Mīļo stundiņ! Izsaucas izbrīnā, satraukumā, sašutumā.
lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
Rauj (viņu) piķis! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) vilks! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) velns! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) jods! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Posts man (ar kādu)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
(ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ak tu vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
kad tevi piķis izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis viņu (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, to) (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
vilks viņu (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Vilks to (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, to) (sa)zina! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Piķis parāvis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Kur tas redzēts? izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai velns parauj! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai piķis parauj! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Kur tas dzirdēts! izsaucas, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
pie velna Izsaucas, paužot neapmierinātību, sašutumu, dusmas.
Velns lai parauj! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
Velns parāvis! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
Velns un elle! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
(kaut) jods būtu (pa)rāvis izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
lai jods (pa)rauj izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
jods (pa)rāvis izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
jods lai (pa)rauj izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
kāda joda pēc izsauciens, paužot neizpratni, dusmas, sašutumu.
būt uz pēdām izsekojot, meklējot atrast kādu, uzzināt kāda atrašanās vietu.
interpretācija Izskaidrošana, satura atklāšana; skaidrojums, izskaidrojums.
interpretēt Izskaidrot, atklāt (kā) jēgu, saturu.
izpušķot Izskaistināt (piem., daiļdarbu) ar ko izdomātu, nepatiesu u. tml.
lauzties Izskanēt (par skaņām, ko cenšas aizturēt).
tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā [1] (1); arī spriest tiesu.
revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
iztvīkt Izslāpt; karstumā, tveicē pārkarst.
eksmatrikulēt Izslēgt personu no universitātē studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
salonisks Izsmalcināts (parasti par izturēšanos).
sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
izdot Izsniegt (noteiktai personai attiecīgi noformētu dokumentu).
resertificēt Izsniegt sertifikātu atkārtoti.
izspīlēt Izspiest uz āru (priekšmetu, priekšmeta daļu).
čagas Izspiestu ogu, augļu atliekas.
uztūkt Izspīlēties (par ko, piemēram, piebāztu).
pinkas Izspūrušas, samudžinājušās (matu, apspalvojuma) šķipsnas.
izpiķēt Izstādīt (dēstus).
iziet Izstaigājot (vienu vai vairākas vietas), ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
izbradāt Izstaigāt (piem., staignu, brikšņainu vietu).
atstaipīt Izstaipīt (piem., notirpušu, piepūlētu ķermeņa daļu).
dedzināt Izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
gailēt Izstarot sārtu gaismu; kvēlot (parasti par ko degošu).
kaist Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
sildīt Izstarot, izplatīt siltumu.
spīdēt Izstarot, izplatīt vai šķietami izstarot, izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
sildīt Izstarot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) sasilst.
izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
izplest Izstiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
atšaut Izstiept, atvirzīt atstatu.
nolējums Izstrādājums, kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
pārvalks Izstrādājums, ko pārvelk pāri (kam), lai (to) pasargātu no netīrumiem.
projektēt Izstrādāt (kā) projektu (1).
saprojektēt Izstrādāt (kā) projektu; izprojektēt (ko lielākā daudzumā).
apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
izspiest Izstumt (no kurienes), ieņemot (izstumtā) vietu, telpu.
izdzīt Izstumt, izgrūst, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
samainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
pataisīt Iztaisīt, izgatavot (priekšmetu).
izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
notaustīt Iztaustīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
dramaturģija Izteiksmes līdzekļi, kas izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
nolādēt Izteikt (kādam, kam) lāstu.
prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt, panākt (ko).
izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā; parādīt (piem., ar žestu).
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
piekarināt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
piekārt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
riet Izteikt pārmetumus (kādam).
nolasīt morāli izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
nolasīt lekciju izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
norāt Izteikt rājienu, pārmetumus; nobārt.
nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu; stingri apņemties.
izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
novēlēt Izteikt vēlējumu, lai (kas) būtu, realizētos.
novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
debilitāte Izteikta muļķība, stulbums, nesaprātība.
vestāliete Izteikti dievbijīga, svētulīga sieviete.
debils Izteikti muļķīgs, stulbs, nesaprātīgs.
svaigs Izteikti raksturīgs (kam); patīkams (par smaržu).
iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
pleonasms Izteikums, kam raksturīga liekvārdība.
komentārs Izteikums, paskaidrojums, papildinājums (piem., par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku notikumu).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei).
fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
sapnis Iztēles priekšstats (par ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
izlīdzēties Iztikt (ar ko mazāk piemērotu), arī apmierināties (ar ko).
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
traktēt Iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, faktu) no noteikta viedokļa.
iztuntuļot Iztīt (ko satuntuļotu).
izvīstīt Iztīt (ko vairākās kārtās ietītu).
iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
pārsteigt Iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu).
vēders iziet iztukšojas zarnas.
izsviest Iztukšot (ko), sviežot (ko ārā no tā).
izmest Iztukšot (ko).
atbrīvot Iztukšot (piem., trauku).
pravietot Iztulkot un sludināt Dieva gribu.
iecietība Izturēšanās (pret kādu) ar saudzību, sapratni.
attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
mājiens Izturēšanās, rīcība, izteikums, ar ko (kādam) liek noprast, nojaust (ko).
nodevība Izturēšanās, rīcība, kas ir pretēja cerētajam, gaidītajam un sagādā (kādam) vilšanos.
pazemojums Izturēšanās, rīcība, kas nonicina, pazemo (kādu); emocionāls stāvoklis, ko izraisa šāda izturēšanās, rīcība.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas uzticība (kam), godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
piemērs Izturēšanās, rīcības paraugs.
iznest Izturēt (piem., grūtības).
izciest Izturēt ciešanas.
iziet Izturēt pārbaudījumus, grūtības, ciešanas (kādā dzīves posmā).
iziet ugunskristības izturēt pirmo nopietno pārbaudījumu.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši savas sugas dzīvnieku paradumiem).
uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši uzvedības normām).
ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
atmaksāt Izturēties (pret kādu) atbilstoši (viņa) attieksmei, rīcībai.
lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, izdabāt (kādam).
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
nicināt Izturēties (pret ko) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību.
godāt Izturēties ar cieņu, izrādīt pagodinājumu; atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu.
distancēties Izturēties atturīgi, rezervēti.
sliet degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
sliet degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumdīt izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumt Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
celt degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
celt degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
lūkoties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
raudzīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
skatīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (par dzīvniekiem).
locīt ceļus izturēties godbijīgi; izturēties pazemīgi.
iznesties Izturēties iznesīgi.
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
rotaļāties Izturēties nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
krūtis izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūti izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūtis izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūti izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
pazemoties Izturēties pazemīgi; pazemot sevi.
paklausīt Izturēties pēc (cilvēka gribas, pavēles).
turēt sevi rokās izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
apēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
aprīt bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
noēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
ēst bez sāls (kādu) izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
nievāt Izturēties pret kādu nicinoši, pazemojoši; pelt.
ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibinot tuvākas attiecības.
ākstīties Izturēties skaļi, izaicinoši, censties pievērst sev uzmanību ar savu uzvedību, apģērbu u. tml.; muļķoties.
ālēties Izturēties skaļi, trokšņaini, arī neapvaldīti, nepieklājīgi.
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
atstumt Izturēties vēsi, atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
pieiet Izturēties, attiekties (kādā veidā); pievērsties (kam).
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
stiprība Izturība (piem., pret slodzi, bojājumiem) – cilvēka orgāniem, ķermeņa daļām.
nodilumizturība Izturība pret mehāniskās berzes iedarbību.
vistra Izturīga viskozes šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
nodilumizturīgs Izturīgs pret mehāniskās berzes iedarbību.
klinkers Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai.
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
izvadīt pēdējā gaitā izvadīt mirušo uz apbedīšanas vietu un apbedīt.
mīksti kartupeļi izvārīti kartupeļi.
iecistēties Izveidojot cistu, ievietoties tajā.
pārstiepties Izveidojoties pārklāt (parasti par kā plānu kārtu).
nodibināt Izveidot (iestādi, biedrību u. tml.), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
uzjumt Izveidot (jumtu, jumta segumu).
noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu; apvienot (ko) komplektā.
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
iestiklot Izveidot (kam) stiklotus logus.
atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos.
sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
samocīt Izveidot (piem., tekstu, mākslas darbu) pārlieku sarežģītu, nedabisku.
sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
sastādīt Izveidot (sarakstu, plānu u. tml.).
sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (matus, ūsas).
izgatavot Izveidot gatavā formā (piem., dokumentu).
iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
iedomāties Izveidot iztēlē priekšstatu (par ko).
iedomāt Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
izlocīt Izveidot līkumotu, arī nelīdzenu.
izbetonēt Izveidot no betona; izklāt (no iekšpuses) ar betona kārtu.
savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību.
sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
tapt Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko), iegūstot citu kvalitāti; kļūt (1).
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
vadības izvēlne izvelkamā izvēlne logos un dialoglodziņos, kas satur iespējas aktīvo logu pārvaldīšanai.
uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
attīstīt Izvērst (piem., darbību); risināt (piem., sižetu).
apspēlēt Izvērst (piem., izrādē) darbību (ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu); izmantot spēlē, tēlojumā u. tml.
attīstīties Izvērsties, kļūt plašākam (piem., par darbību); risināt tālāk (piem., sižetu).
izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
eksportēt Izvest (preces u. tml.) uz ārzemēm, lai tur realizētu.
izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita.
izklāt Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu, pieņēmumu) postulāta veidā, bez pierādījumiem.
izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
izbraukt Izvirzīt, piem., roku, pirkstus (cauri kam, caur ko).
izstiept Izvirzīt, piem., uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
izkārties Izvirzīties ārā un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
ostīt gaisu izzināt apstākļus, situāciju.
iepazīt Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
iepazīties Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
uzskats Izziņas, zinātniskās pētniecības ceļā gūta atziņa, secinājums (par konkrētu parādību dabā vai sabiedrībā).
izkust Izzust skatienam (tumsā, miglā u. tml.).
saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
ļaunākajā gadījumā ja notiktu visļaunākais.
slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
nojāt Jājot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
upene Jāņogu ģints krūms ar lapām, kurām ir īpatnēja smarža, un melnām ogām ar zaļganu mīkstumu [Ribes nigrum].
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
kendo Japāņu paukošanās veids ar abās rokās turamu bambusa zobenu; šāds cīņas sporta veids mūsdienās.
hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
megavats Jaudas mērvienība, kurā ir miljons vatu [MW].
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
mīcīt Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
kainozojs Jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
titulsaraksts Jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātu tāmi.
dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
skūtgalvji Jauni, agresīvi noskaņoti cilvēki, kuriem raksturīgas skūtas galvas.
jaunuzvedums Jauniestudējums.
tautu meita jauniete (parasti no cita novada vai citas dzimtas); tautumeita.
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
ražošana Jaunu produktu radīšana (parasti no izejvielām) pārdošanai tirgū; šāda tautsaimniecības nozare.
autosalons Jaunu un lietotu automobiļu tirdzniecības vieta.
ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar valstu robežām.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
pārjautāt Jautāt, atkārtojot iepriekš izteikto tekstu vai tā daļu.
apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
riņķa rādiuss jebkurš nogrieznis, kas savieno riņķa centru ar punktu uz riņķa līnijas.
definīcija Jēdziena satura, priekšmeta vai parādības būtisko pazīmju īss, precīzs formulējums, raksturojums.
nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniskā pamata.
teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas mēģina izskaidrot faktu vai kādu parādību sēriju.
jezuītisms Jezuītu mācība.
Lieldienas Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki.
pasija Jēzus Kristus ciešanas un nāve.
apustulis Jēzus Kristus māceklis.
Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis dievmaizes un vīna veidā.
vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
Bībele Jūdaistu un kristiešu Svētie Raksti.
šindelis Jumta segmateriāls – neliela koka (mūsdienās – bitumena) plāksnīte.
pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
ruberoīds Jumtu seguma un hidroizolācijas materiāls – ar bitumenu piesūcināts un minerālpulveri pārklāts kartons.
jūraszvaigzne Jūras bezmugurkaulnieks ar sarkanīgu vai violetu ķermeni, kam ir zvaigznes forma.
jūras kāposti jūras brūnaļģes laminārijas, ko lieto uzturā un medicīnā.
laminārijas Jūras brūnaļģes, no kurām dažas sugas izmanto uzturā (jūras kāposti), lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
lagūna Jūras daļa, kas atrodas starp koraļļu rifu un krastu vai atola vidū.
karakuģis Jūras kara flotes kuģis noteiktu uzdevumu veikšanai.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta un ir visu valstu kopējā rīcībā.
kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
delfīns Jūras zīdītājdzīvnieks ar smailu purnu un augsti attīstītu nervu sistēmu.
taukzivs Jūras zivs ar garenu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
lucītis Jūras zivs ar gļotām klātu garenu ķermeni, strupu galvu un garu muguras spuru.
lentzivs Jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, garu muguras un anālo spuru.
nigliņš Jūras zivs ar smailu galvu un tievu, garu, sīkām zvīņām klātu ķermeni [Hyperoplus lanceolatus].
izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
papildizmeklēšana Juridiska papildu izmeklēšana, ko veic, piem., kādu apstākļu, faktu precizēšanai.
bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
izmeklēt Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
spēks Juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
Admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs.
salt Just aukstumu, ciest no aukstuma.
kaist Just karstumu; būt karstam, iztvīkušam.
degt Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām).
vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
pierast Justies drošībā, nebaidīties, atrodoties cilvēka tuvumā – par dzīvniekiem.
naids Jūtas, kurām raksturīgs ļaunums, negatīva attieksme, nelabvēlība (pret kādu).
percepcija Jutekliskā uztvere; izziņas procesa posms, kura atspoguļojuma objekti tieši iedarbojas uz sajūtu orgāniem.
dvēselisks Jūtīgs, ar dziļu, bagātu dvēseli (2); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dabas bērns jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
sentiments Jūtu, emociju izpaudums.
ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (mākslas darbos u. tml.); izteiksmība.
gruveši Kā sagruvuša (piem., ēkas) atliekas, drupas; celtniecības materiālu atkritumi.
kabatas baterija kabatas laterna, kabatas lukturītis.
nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
melodika Kāda laikmeta, žanra, komponista raksturīgāko melodiju kopums.
pārklājs Kāda materiāla izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
momentuzņēmums Kāda mirkļa, kādas situācijas fotouzņēmums.
riketsioze Kāda no infekcijas slimībām, ko var izraisīt riketsijas (piem., izsitumu tīfs).
programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība (piem., studentu biedrība).
nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
runa Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
hermetizācija Kāda tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
emigrācija Kādā valstī dzīvojošu emigrantu kopums.
intonācija Kādai (parasti garai) zilbei raksturīgais skaņu augstums un spēks.
korporatīvs Kādai grupai, uzņēmumam, organizācijai u. tml. raksturīgs.
idiomātisks izteiciens kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķa vārdu nozīmes.
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, arī nepatiesu.
koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
maniere Kādam raksturīgs uzvedības, paradumu, runas u. tml. veids.
nominācija Kādas balvas, goda nosaukuma u. tml. pretendentu nosaukšana; šīs balvas, goda nosaukuma u. tml. konkrētā kategorija.
noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
ekipējums Kādas darbības veikšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums.
pamatkurss Kādas nozares nozīmīgākā satura, arī būtiskāko prasmju un zināšanu izklāsts.
vārdisks portrets kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
nobīde Kādas sistēmas daļu, elementu novirze (attiecībā pret ko).
infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums, kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
emfāze Kādas valodas vienības izcēlums (piem., ar akcentu, intonāciju, mainītu vārdu kārtību).
konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
viens Kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
izomorfisms Kādu elementu kopas struktūras vienādība.
parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.
padzīvot Kādu laiku atrasties, uzturēties noteiktā vietā.
pasalt Kādu laiku būt salam, aukstumam.
sabūt Kādu laiku būt, uzturēties (kur, kādā vietā).
nomaisīties Kādu laiku būt, uzturēties (kur), maisīties (pa kurieni).
nopūlēties Kādu laiku ļoti pūlēties (lai ko izdarītu, paveiktu).
pasalt Kādu laiku salt, izjust aukstumu.
palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
pasēdēt Kādu laiku sēdēt, ieturot maltīti, iedzerot alkoholisku dzērienu u. tml.
paūjināt Kādu laiku ūjināt, piem., lai sasauktu kādu.
pavandīties Kādu laiku uzturēties (kur), meklējot (ko).
pavazāt Kādu laiku valkāt šurpu turpu, vilkt līdzi (pa zemi).
piekritējs Kādu uzskatu, kustības, politiska virziena u. tml. atzinējs, atbalstītājs.
apoloģētika Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; apoloģija.
apoloģija Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; pārmērīga slavināšana.
apoloģēts Kādu uzskatu, mācības aizstāvis.
kapučīno Kafija ar karstu, uzputotu pienu.
ķīris Kaiju dzimtas balts ūdensputns ar gaišpelēku muguru un tumšbrūnu vai melnu galvu.
sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
sajūtu slieksnis kairinājums, kas rada tikko manāmu sajūtu.
skāde Kaitējums (1), zaudējums; sliktums.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
(pa)rādīt garu degunu kaitinot, ķircinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
ratiņš Kājminama ierīce ar samērā lielu ratu vilnas vai augu šķiedru vērpšanai dzijā vai diegos, arī dzijas sašķetināšanai.
opuncija Kaktusu dzimtas augs ar plakaniem stublāja posmiem un asiem izaugumiem uz tiem.
gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
kalnracis Kalnraktuves strādnieks.
Golgāta Kalns netālu no Jeruzalemes, kur, kā norādīts Bībelē, sists krustā Jēzus Kristus.
mūmijs Kalnu balzams – bioloģiskas izcelsmes sveķveidīga viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem.
meitas istaba kalpones istaba blakus virtuvei.
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
uzkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
iekalt Kaļot (piem., ar kaltu), ieveidot (uzrakstu, zīmi u. tml.).
apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
spoguļkamera Kamera, kuras optiskā sistēma ļauj redzēt attiecīgo objektu caur uzņemšanas objektīvu.
kamerizrāde Kamerstila izrāde (piem., ar nelielu aktieru skaitu).
igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
dupleksais kanāls kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos.
kāda vella pēc kāpēc, kādēļ, kālab (jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātībā).
buržuāzija Kapitālistu šķira, kurai pieder ražošanas līdzekļi (pēc marksisma teorijas).
kanoniķis Kapitula (1) loceklis.
piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
balustrāde Kāpņu, balkonu u. tml. margu veids – ar plāksni vai šķērskoku savienotu koka, akmens vai metāla stabiņu rinda.
ziedkāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū; puķkāposti.
ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
kāpostu tauriņš kāpostu baltenis.
plikstiņš Kāpostu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām rozetē un sīkiem baltiem, sārtiem vai dzeltenīgiem ziediem.
kolrābis Kāpostu ģints dārzenis ar kālim līdzīgu paresninātu stumbru; šā auga paresninātais stublājs [Brassica caulorapa].
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni.
iznīcinātājs Kara lidmašīna pretinieka lidaparātu iznīcināšanai gaisā.
uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
kara kāvi karadarbības radītu uzliesmojumu, uguns atspīdums.
neuzbrukšana Karadarbības vai agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto masveida nometināšanas un izolēšanas vieta.
sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
karakulaita Karakulādu ieguvei izveidotas aitu šķirnes aita.
infants Karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls (Spānijā, Portugālē).
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
karadraudze Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
teļa karbonāde karbonāde no jaunlopa mīkstuma.
dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
eminence Kardināla tituls; garīdznieks ar šādu titulu.
konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
dominikāņi Karību valstu Dominikas un Dominikānas pamatiedzīvotāji.
vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
opijs tautai Kārļa Marksa 1844. gadā radītais apzīmējums reliģijas raksturošanai.
spoguļkarpa Karpa, kurai raksturīga lielu, spožu zvīņu rinda sānos.
atkārpīt Kārpot dabūt nost (lai ko atsegtu).
karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
plicis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar sāniski saplacinātu sudrabainu ķermeni un vidēja lieluma zvīņām [Blicca bjoerkna].
vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
kaze Karpu dzimtas zivs ar siļķei līdzīgu ķermeni, zilganu, pilnīgi taisnu muguru un sudrabainiem sāniem [Pelecus cultratus].
sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām [Leuciscus idus].
pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
pasterizēt Karsēt (produktus) līdz 100ºC temperatūrai, lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par priekšmetu, vielu); arī sakarst.
sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
uguns Karstuma sajūta, arī spēka palielināšanās sajūta.
degt Karstumā sākt pārogļoties (par to, kas cepas); par daudz sakarst (par to) uz kā cep.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
kvēle Karstums, svelme, ko rada saule.
kvelde Karstums, svelme.
tvīksme Karstums, tveice; arī stipra, skurbinoša smarža.
pasaules karš karš starp lielām valstu grupām.
koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
karināt Kārt (vairākkārt, vairākus priekšmetus u. tml.); novietot (kur, pāri kam u. tml.) tā, ka karājas.
kontrolkarte Karte, kurā ieraksta noteiktus datus (piem., laiku sporta sacensībās).
kārtībnieks Kārtības sargātājs, uzturētājs.
atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
nokārtot Kārtojot (piem., kādu jautājumu, attiecības) panākt vēlamo rezultātu.
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
klāt gultu kārtot gultu gulēšanai.
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
čubināt Kārtot uzbužinot vai pielīdzinot (piem., guļasvietu).
trijskaitļu Kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
rācenis Kartupelis.
tupenis Kartupelis.
miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
kartupeļu biezputra kartupeļu biezenis.
kartupeļu milti kartupeļu ciete.
kartupelājs Kartupeļu lauks.
kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
kas par desām kas par lietu.
šķirsts Kaste ar veramu vāku dažādu mantu un produktu glabāšanai.
koferis Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns.
čemodāns Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
komisks Kategorija, kas raksturo smieklīgo, neatbilstību starp būtību un ārējo izpausmi.
timpāns Katla formas sitaminstruments ar noteikta augstuma skaņu.
grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu izliektu dibenu).
kastrolis Katls ar rokturi.
kardināls Katoļu baznīcā – augstākā garīgā amatpersona pēc Romas pāvesta; šādas amatpersonas tituls.
Dievmāte Katoļu baznīcas tradīcijā – Jēzus Kristus māte, jaunava Marija.
ornāts Katoļu garīdznieka liturģiskais tērps (parasti grezns, izrotāts).
monsinjors Katoļu garīdznieka tituls, ko piešķir par īpašiem nopelniem.
breviārs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata dievkalpojumu noturēšanai, kurā ietverti reliģiskie teksti katrai dienai.
gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
īpatnējā siltumietilpība katrai vielai raksturīgā spēja saņemt vai atdot siltuma daudzumu.
pārrītus Katru otro rītu.
pārstundas Katru otro stundu.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
manevrs Kaujas mācības apvidū, kurās bruņoto spēku vienības darbojas karadarbībai tuvinātos apstākļos.
uzlidojums Kaujas operācija, kurā no lidaparātiem bombardē, apšauda pretinieka karaspēka, pretinieka teritorijas objektus.
kaukāzietis Kaukāza aitu suns.
kaukāzieši Kaukāza tautu piederīgais.
čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
šašliks Kaukāza un Āzijas tautu nacionālais ēdiens – uz oglēm cepti nelieli marinētas gaļas (piem., jēra) gabaliņi.
dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
kauliņš Kauleņa sēkla – kodols ar cietu apvalku.
krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
sarkt (par kādu) kaunēties (par kāda rīcību, izturēšanos u. tml.).
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni vai pārstrādāt (tos) citā priekšmetā.
sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna virsotnē), pa kuru notiek vai ir noticis vulkāna izvirdums.
inscenēt Kaut ko sarīkot, notēlot, lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu.
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piem., aiz drēbēm, matiem).
halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
standarts Kavalērijas pulka karogs daudzu valstu armijās no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam.
kavēt pagastu kavēt citus, likt gaidīt citiem.
glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
kultūrfilma Kinofilma ar izglītojošu saturu vai par kultūras tematu.
kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu.
skaņufilma Kinofilma ar skaņu ierakstu.
stereofilma Kinofilma ar trīsdimensiju efektu.
stereokino Kinofilma ar trīsdimensiju efektu.
kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
kadrs Kinofilmas fragments, kas uzņemts, neapturot kinokameru.
kinovēsture Kinomākslas vēsture.
stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē kinofilmas ar trīsdimensiju efektu.
kinovēsturnieks Kinovēstures speciālists.
kiprieši Kipras (grieķu vai turku daļas) pamatiedzīvotājs.
žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
noklāt Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
jumt Klāt (jumtu) ar segumu.
likt Klāt (kā kārtu uz kā).
otēt Klāt (kā) virsmu ar otu.
pārklāt Klāt (kam) pāri kā kārtu, segumu u. tml.
tilināt Klāt (kaņepju stiebrus) kādā vietā, lai (tos) sagatavotu tālākai apstrādei.
pakot Klāt (ko) ar kādu materiālu (piem., lai siltinātu).
tilināt Klāt (linus) kādā vietā, lai (tos) balinātu.
tapsēt Klāt (parasti sienas) ar tapetēm, audumu vai citu materiālu.
tapsēt Klāt (priekšmeta) virsmu ar mīksta materiāla kārtu.
krāsot Klāt ar krāsu (ēkas) ārpusi, (telpas) sienas, grīdu, griestus u. tml.
servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai to padarītu gludu; tepēt.
pie rokas klāt, tuvumā.
pa rokai klāt, tuvumā.
bruņots Klāts ar izturīgu aizsargkārtu, izolāciju.
klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, piem., darot vai domājot ko citu.
pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piem., citus vārdus).
noklausīties Klausoties uztvert ar dzirdi (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
izklauvēt Klauvējot piesist (vairākās vietās, piem., lai pārbaudītu).
taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements – neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
klavieru kvintets klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis.
sarafānkleita Kleita ar sarafānam raksturīgu piegriezumu.
beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
orda Klejotājtautu vai klejotāju cilšu karaspēks; postošs karapūlis.
nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
mīksts klepus klepus, kam raksturīga viegla krēpu izvadīšana.
pārskaitījums Klienta dots uzdevums bankai pārskaitīt naudas summu uz kādu kontu; šāda uzdevuma izpildījums.
klientūra Klientu kopums.
vēss klimats klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
karsts klimats klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
kartupeļu klimpas klimpas no sarīvētiem kartupeļiem.
vaginoze Klīnisks sindroms, kam raksturīga makstī esošo mikroorganismu skaita un sastāva izmaiņa.
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
īdēt Klusu, aizturēti vaidēt, raudāt.
pielīst Klusu, nemanot pievirzīties, pietuvoties.
sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
iespiedkļūda Kļūda tekstā, kas radusies saliekot, sagatavojot tekstu iespiešanai.
pārskatīšanās Kļūdīšanās (pārskatoties, noturot ko par citu u. tml.).
samainīt Kļūdoties uzskatīt (kādu) par citu.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
misēklis Kļūme, negadījums; arī pārpratums.
pietuvoties Kļūt (kam) tuvākam, (ko) izprotošākam.
apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
nodilt Kļūt apnicīgam, nodeldētam (par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piem., kam iecerētam.
iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam; iegūt mantu, peļņu (parasti uz kā vai citu cilvēku rēķina).
sabrūnēt Kļūt brūnam (parasti karstuma iedarbībā).
izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
noskaidroties Kļūt dzidram (par ūdeni vai citu šķidrumu).
nostiprināties Kļūt dziļākam, noturīgākam.
bālēt Kļūt gaišākam (pēc tumsas).
gaišoties Kļūt gaišākam; būt gaišākam (uz tumšāka fona).
sakarst Kļūt karstam, rasties karstuma sajūtai (ķermenī, ķermeņa daļā).
palielināties Kļūt lielākam, tikt palielinātam (par kāda kopuma sastāvdaļu skaitu).
izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
uzblīst Kļūt ļoti tuklam, pilnīgam.
ieaugt sirdī kļūt ļoti tuvam, mīļam.
bankrotēt Kļūt maksātnespējīgam; nespēt turpināt savu saimniecisko darbību.
pabalēt Kļūt mazliet gaišākam, zaudēt spilgtumu.
iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
nomelnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam, arī netīram.
melnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam.
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam.
nocietināties Kļūt neiejūtīgam, nepiekāpīgam; arī nepieļaut, apvaldīt savu jūtu izpausmi.
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
uzgriezt muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda).
pazust Kļūt nesadzirdamam, citu trokšņu pārmāktam (par skaņu).
izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
zust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
apmigloties Kļūt neskaidram, neasam (par prātu, apziņu).
apsūbēt Kļūt nespodram, tumšam, pārklājoties (no virspuses) ar netīrumiem, pelējumu u. tml.
aplaisties Kļūt nevīžīgam, vienaldzīgam pret savu izskatu; kļūt slinkam, netīrīgam.
ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
pārvērsties Kļūt par ko citu (kā ietekmē, iedarbībā).
nonākt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
nokļūt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
nākt ļaužu valodās kļūt par pārrunu, aprunāšanas objektu.
pārpurvoties Kļūt par purvu, purvainu vietu.
ieiet asinīs kļūt par raksturīgu īpašību vai paradumu.
iepazīties Kļūt pazīstamam (ar kādu, citam ar citu).
izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
pavērties Kļūt redzamam (no kāda skatu punkta).
parādīties Kļūt redzamam (parasti par to, kas tuvojas vai kam tuvojas).
sašūties Kļūt sadusmotam, sakaitinātam, sašutušam.
sasārtoties Kļūt sārtam, iegūt sārtu nokrāsu.
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.); izsusēt.
sasilt Kļūt siltam, atgūt siltuma sajūtu (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvības izjūtu.
sasprēgāt Kļūt tādam, kā virsmā rodas vairākas, daudzas plaisas (par priekšmetu, materiālu u. tml.).
parast Kļūt tādam, kam (piem., darbība, rīcība) izveidojas par pierastu, kļūst par paradumu.
žūt Kļūt tādam, kam (piem., gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms, līmenis (parasti augstums, biezums u. tml.).
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
slāpt Kļūt tādam, kam pilnīgi vai daļēji mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu).
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (piem., augstums, biezums).
zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piem., ātrums, augstums).
sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam.
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
saskābt Kļūt tādam, kurā (parasti ievērojami) palielinās skābes vai skābju saturs.
žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība u. tml. (par vietu, vidi).
svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas lieli, tumši mākoņi; kļūt lieliem, tumšiem (par mākoņiem).
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
satumst Kļūt tumšam vai ievērojami tumšākam.
aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (daļēji vai pilnīgi samazinoties apgaismojumam).
aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (parasti samazinoties apgaismojumam); arī satumst.
tumst Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
sabiezēt Kļūt tumšam vai tumšākam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
nobrūnēt Kļūt tumšam, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
sabiezēt Kļūt tumšam, necaurredzamam.
satumst Kļūt tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam.
pietuvoties Kļūt tuvākam (kā realizācijai).
tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu, arī par cilvēka mūža posmu).
(sa)spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam; satumst.
melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam.
grimt tumsā kļūt vājāk redzamam tumsas dēļ.
sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
atslābt Kļūt vaļīgākam, vaļīgam (par ko savilktu).
dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
nākt gaismā kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, melnam vai tumšam.
samelnot Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam; samelnēt.
saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piem., pārklājoties ar gļotām, saturot gļotvielas.
pārtapt Kļūt, tapt citādam, iegūt citādas īpašības; kļūt, tapt par ko citu.
izknābāt Knābājot izēst, arī iztukšot.
nokodināt Kodinot apstrādāt (piem., sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
iekodināt Kodinot panākt, ka (kodne) iesūcas, izveido toni, rakstu vai padziļinājumus.
nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
materiāla elastības modulis koeficients, kas raksturo materiāla pretestību.
teīns Kofeīns, ko satur tēja.
stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc stumbra nozāģēšanas vai nociršanas.
deka Koka detaļa, pār kuru pārstieptas (mūzikas instrumenta) stīgas, lai pastiprinātu (tā) skaņu.
oboja Koka pūšaminstruments ar vārstuļiem, dubultu mēlīti un kura skanējumam ir mazliet nazāla pieskaņa.
aplieva Koka stumbra ārējā daļa, kas apņem (tā) iekšējo daļu – kodolu.
kodols Koka stumbra iekšējā daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
kocene Koka tupele.
sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
dendrohronoloģija Koka vecuma un tā augšanas īpatnību noteikšana pēc gadskārtām (koka) stumbra šķērsgriezumā.
skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; pundurkrūms.
pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; sīkkrūms.
kankle Koklei līdzīgs lietuviešu tautas mūzikas instruments.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
palma Koks (tropos un subtropos) ar nesazarotu stumbru un lielām, vēdekļveidīgām vai plūksnotām lapām.
bērzs Koks ar baltu mizu, lokaniem zariem un sīki robotām, nelielām lapām.
platāna Koks ar plankumainu stumbru (miza lobās nost), kura lapas ir līdzīgas kļavu lapām.
pūpolvītols Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; blīgzna [Salix capraea].
blīgzna Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
tievkoks Koks, arī kokmateriāls ar samērā mazu (piem., līdz 13 cm) stumbra apkārtmēru.
zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
maigles Koks, koka zars ar diviem žuburiem vai iešķeltu galu (piem., vēžu, čūsku ķeršanai).
gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
ūsainis Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
krājums Kolekcija; (vienāda rakstura priekšmetu, materiālu) sakopojums, vākums.
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
basketbols Komandu sporta spēle ar bumbu, ko viena komanda met otras grozā, par katru iemetienu saņemdama punktus.
salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūt komēdijas tēli.
raksturkomēdija Komēdija, kuras pamatā ir dažādu raksturu, atsevišķu tipāžu komika.
sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
mandātu komisija komisija, kas pārbauda deputātu, delegātu u. tml. pilnvaras.
muzikālā komēdija komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
bufonāde Komisks uzvedums ar spilgtiem efektiem un pārspīlētu aktieru tēlojumu.
nokomplektēt Komplektējot izveidot (noteiktu kolektīvu).
nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piem., priekšmetus).
dodekafonija Komponēšanas metode, kas balstās uz hromatiskās gammas visu 12 toņu absolūtu līdztiesīgumu.
melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
izkārtojums Kompozīcija (piem., daiļdarbam), noteiktā kārtībā izvietojot (tā) atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
daļa Kompozicionāli pabeigta, pastāvīga vienība (mākslas darbā, skatuves priekšnesumā).
turbokompresors Kompresors, ko piedzen turbīna.
tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
sīrups Koncentrēts cukura šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
karaļūdens Koncentrēts skābju maisījums (trīs daļas sālsskābes un viena daļa slāpekļskābes), kas šķīdina zeltu, platīnu.
konceptuālisms Konceptuālā māksla.
paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
koncertdzīve Koncertu rīkošana; koncertu kopums (kādā laikposmā, vietā).
koncertdarbība Koncertu sniegšana.
saldums Konditorejas izstrādājumi ar lielu saldvielu saturu.
zefīrs Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot saputotus olas baltumus ar augļu vai ogu sīrupu un garšvielām.
beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
bezē Konditorejas masa, ko pagatavo no saputota olas baltuma un cukura; izstrādājums no šādas masas.
ķilda Konflikts (parasti sadzīviska rakstura), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
konjunktivīts Konjunktīvas iekaisums, kura pazīmes ir acs ābola un plakstiņu apsārtums, asarošana, sāpes.
konjunktūra Konkrētā laikposma apstākļi, situācija, stāvoklis.
piemērs Konkrēts fakts, ko piemin, lai paskaidrotu, ilustrētu izteikto domu.
izturēt konkursu konkursā tikt atzītam par derīgu, piemērotu (kam).
skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
marinēt Konservēt pārtikas produktus marinādē.
žāvēt Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu pūsmu; kūpināt.
robeža Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
fiksēt Konstatēt; atzīmēt, pierakstīt (kādu faktu).
kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija Krievijā.
ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
ribojums Konstruktīvu elementu – ribu (2) kopums; veidojums no šādiem elementiem.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
šelfs Kontinenta turpinājums zem ūdens līdz 200 m dziļumam.
kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
zosāda Konusveida pacēlumi ādā, kas rodas no aukstuma vai nervu uzbudinājuma dēļ.
simts Kopā aptuveni pa simt vienībām; arī ļoti daudz.
tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām; ļoti daudz.
E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
U Kopā ar skaitli lieto, lai apzīmētu jauniešu komandu vecumposmu.
savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
kopā Kopīgi, līdz ar kādu citu; savstarpēji saistīti, vienoti (par cilvēkiem).
sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
šariats Korānā un reliģiskajās tradīcijās balstītu islāma likumu kopums, kurā paredzēti bargi sodi par to pārkāpšanu.
verificēšana Korektuma pārbaude, noteikšana.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
grācija Korsete kopā ar krūšturi.
smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus u. tml.
pomāde Kosmētisks līdzeklis – parasti smaržīga, taukaina matu vai lūpu ziede.
kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
Haleja armāda kosmisko aparātu grupa, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās 1986. gadā.
pavadonis Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
kontrastkrāsa Krāsa, kas kopā ar citu krāsu rada kontrastu.
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu.
krāsa Krāsains (piem., valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
madarojums Krāsainu rakstu, ornamentu izveide (uz auduma, tekstilizstrādājuma); tekstilizstrādājums, rokdarbs u. tml. ar krāsainiem rakstiem, ornamentiem.
pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma; maigs, gaišs, arī blāvs krāsas tonis.
polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
apgriezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
pārmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
apmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
apsviest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
kamīns Krāsns ar lielu, vaļēju kurtuvi, kas tieši savienota ar skursteni.
mufeļkrāsns Krāsns ar speciālu kameru (mufeli), kurā apdedzināmais izstrādājums nenonāk tiešā saskarē ar siltuma avotu.
tīģeļkrāsns Krāsns metālu (arī, piem., stikla) kausēšanai ar iebūvētu ugunsizturīga materiāla tīģeli, ko karsē, piem., elektriski (ar induktoru).
iemute Krāsns mutes (kurtuves) priekšdaļa.
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
kalla Krāšņumaugs ar lielām lapām un sīku ziedu vālīti, ko aptver balta, piltuves veida seglapa.
izkratīt Kratot iztukšot.
pakratīt pirkstu kratot pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
nokratīties Kratoties nobraukt (noteiktu laiku vai attālumu).
apcirknis Krātuve, glabātava.
glabātava Krātuve.
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
izkraut Kraujot iztukšot (ko).
pārkraut Kraujot pārvietot; novietot (kur citur).
aizkraut Kraujot, novietojot (ko lielākā daudzumā), aizņemt, aizpildīt (kādu vietu).
čipsi Kraukšķīgas, ļoti plānas kartupeļu plāksnītes.
tranzītkrava Krava, kas tiek vesta tranzītā caur kādu citu valsti, teritoriju.
izkravāt Kravājot iztukšot (ko).
atkravāt Kravājot novietot tālāk nost (no kā); kravājot atbrīvot vietu.
tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
sarkans Kreisu politisko uzskatu atbalstītājs.
lūgšanu krelles krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi; rožukronis.
krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī un izlaista caur sietu.
sirmā stunda krēslas stunda, mijkrēslis.
atzveltnes krēsls krēsls ar platu, ērtu aizmugures daļu un sānu malām roku atbalstīšanai.
lielkrievi Krievi (parasti kā sakāpinātu nacionālistisku ideju paudēji).
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
častuška Krievu folkloras žanrs – īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
daktiloskopija Kriminālistikas nozare, kas pētī cilvēka idenficēšanu pēc rokas pirkstu nospiedumiem.
kriminālprocess Krimināllietu tiesāšanas kārtība; krimināllietu izmeklēšana un iztiesāšana.
iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
līt Krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
ūdenskristības Kristības, kurās cilvēku kristību brīdī pilnībā pagremdē zem ūdens (piemēram, adventistu, baptistu draudzēs).
hernhūtisms Kristiešu reliģiski sabiedriska kustība (18.–19. gs.), kuras pārstāvjiem raksturīga dievbijība, vienkāršība un pašaizliedzība; brāļu draudze.
pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
trīsvienība Kristietībā – Dieva trīs personas: Dievs Tēvs, Dievs Dēls (Jēzus Kristus), Dievs Svētais Gars.
Ziemas svētki Kristietībā – Jēzus Kristus dzimšanas svētki.
Ziemassvētki Kristietībā – Jēzus Kristus dzimšanas svētki.
Pestītājs Kristietībā – Jēzus Kristus.
sakraments Kristietībā – rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu Dieva žēlastību.
pareizticība Kristietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
antikrists Kristīgajā reliģijā – Kristus pretinieks.
dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, atsakoties noliegt Kristu un tādējādi pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus.
krusts Kristīgo reliģiska zīme – (parasti) divas taisnes, kas krustojas; šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
sadot Kritizēt, izteikt pārmetumus.
aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks ar īsu un platu purnu.
majestāte Kronētas personas (piem., karaļa) tituls; attiecīgā uzrunas forma.
klintene Krūms ar ovālām, tumši zaļām, spīdīgām lapām un sīkiem ziediem, ko plaši izmanto apstādījumos.
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus skulpturāls attēls.
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
rukola Krustziežu jeb kāpostu dzimtas viengadīgs augs, ko izmanto salātu pagatavošanai [Eruca sativa].
buka Kučiera sēdeklis (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
takelējums Kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums – apaļkoki (piem., bomji, masti), takelāža, buras, signālugunis u. c.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piem., kontrabandas apkarošanai).
stūres māja kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
kambīze Kuģa virtuve.
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
stūmējvelkonis Kuģis (velkonis), kas ar īpaši izveidotu priekšgalu var stumt (kuģi, liellaivu u. tml.).
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaikmašīna vai tvaika turbīna.
navigācija Kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piem., ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu).
palīgflote Kuģu kopums, kas palīdz nodrošināt citu kuģu darbību.
osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu masas kārtu vidū.
vabole Kukainis, kam raksturīgi cieti priekšējie spārni jeb segspārni, kas sedz plēvveida pakaļējos spārnus.
termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
jātnieciņš Kukainis, kura kāpuri parazitē tauriņu, vaboļu vai citu kukaiņu kāpuros.
ezis Kukaiņēdāju kārtas nakts dzīvnieks ar asām adatām klātu ķermeņa virsdaļu un kas briesmu brīžos spēj saritināties kamolā.
prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
izkūkot Kūkojot radīt (raksturīgas skaņas) – par dzeguzi.
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
maizes kule kule līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
dārzenis Kultivēts lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
nemateriālais kultūras mantojums kultūras mantojums, kas ietver mutvārdu izpausmes formas, paražas, rituālus, svētkus u. tml.
kulturoloģija Kultūras un kultūrvēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets.
renesanse Kultūras un sabiedriskās domas uzplaukuma periods Rietumeiropā (14.–16. gs.).
kultūrvēsture Kultūras vēsture – kādas kultūras attīstības gaita; šādas gaitas izpēte, apraksts.
kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
pepsīns Kuņģa sulas ferments, kas piedalās olbaltumvielu šķelšanā.
gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums, kas satur indīgas vielas.
nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
sakurināt Kurinot panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst silts, izstaro siltumu.
speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
cietpienes Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu, zarotu stublāju un nelieliem dzelteniem ziedkurvīšiem.
melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
mīkstpiene Kurvjziežu (asteru) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
rotēt Kustēties apļveidā ap kādu punktu vai asi.
kūļāties Kustēties šurp un turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
luncināties Kustēties, lēkāt (kā tuvumā), luncinot asti (parasti par suni).
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
apgrozība Kustība dažādos virzienos (par transportu, cilvēkiem u. tml.); cikls kustībā.
turpatpakaļkustība Kustība turp un atpakaļ.
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
turpgaita Kustība, plūsma uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības, plūsmas sākuma vietas, punkta).
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piem., durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
svārstīt Kustināt šurp turp (piem., ko rokā saņemtu, arī ķermeņa daļu).
šūpot Kustināt šurp turp.
zvalstīt Kustināt šurp turp.
vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
skalināt Kustinot trauku, jaukt (šķidrumu); kustināt trauku, lai jauktu (tajā) šķidrumu.
sijāt Kustinot, kratot sietu, atdalīt (birstošas vielas) sīkākās daļas no rupjākajām.
izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu.
nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
seklā kūts kūts ar speciāli iekārtotu grīdu un padziļinājumu kūtsmēsliem, ko katru dienu iztīra.
cūkkūts Kūts cūku turēšanai.
maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu; profesionāls amatnieks ar kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
smadzeņu aizplūšana kvalificētu speciālistu došanās prom (piem., uz citu valsti).
krāšņs Kvalitatīvs, ar vērtīgu, bagātu saturu.
solīds Kvalitatīvs, izturīgs; arī liels, apjomīgs.
skaitīšanas vienība kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
skaitīšanas sistēma kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
stafilokoki Ķekarveidā sakopotu šūnu baktērijas, kas izraisa dažādas infekcijas slimības.
nāve Ķekatu maska – balts tēls ar izkapti.
galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa stihiju personificējošs gars.
pārķemmēt Ķemmējot pārlikt (matus) pāri (kam), pār (ko).
pieķemmēt Ķemmējot piekārtot, arī pielīdzināt (matus), arī pieglaust.
noķemmēt Ķemmējot saglaust, sakārtot noteiktā veidā (matus).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par cilvēka ķermeņa kopšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
strangulācija Ķermeņa daļas, orgāna saspiešana, apturot asinsriti.
pīrsings Ķermeņa dažādu vietu, īpaši sejas atsevišķu daļu (deguna, uzacu u. c.) caurduršana un izgreznošana.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
pietupiens Ķermeņa kustība – novietošanās tupus stāvoklī.
piesēdiens Ķermeņa kustība – sēžas virzīšana uz leju, saliecot kājas; pietupiens.
rotācija Ķermeņa kustības veids – griešanās ap kādu punktu vai asi.
vibromasāža Ķermeņa masāža ar speciālu vibrējošu aparātu.
virsma Ķermeņa robežpunktu kopa.
tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā – skaustam) atbalstoties pret pamatu.
skaistumkopšana Ķermeņa, tā daļu (sejas, matu, nagu) kopšana, ievērojot higiēnas un kosmetoloģijas prasības.
saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta atdzišana, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
pieķerties Ķerties (pie kā, kam klāt), piem., lai pieturētos.
alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar meža produktu ķīmisko īpašību izpēti un ķīmisko pārstrādi.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu.
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
platīns Ķīmiskais elements – ciets, sudrabbalts cēlmetāls ar augstu kušanas temperatūru [Pt].
niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uzlabotu to īpašības [Zr].
mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
varš Ķīmiskais elements – sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu [Cu].
magnijs Ķīmiskais elements – spīdīgs, sudrabaini balts metāls, kas deg ar spoži baltu gaismu [Mg].
niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
molibdēns Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
tantals Ķīmiskais elements – tēraudpelēks plastisks, mehāniski izturīgs metāls [Ta].
peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; pārskābe.
izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (piem., apgaismotu negatīvu), lai padarītu attēlu redzamu.
tīrradnis Ķīmiski inertu metālu veidojums, kas ir smagāks par vienu gramu un pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās masas.
nemetāli Ķīmiskie elementi, vielas, kas nepieder pie metāliem un kam nav metāliem raksturīgo īpašību.
kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
halogēni Ķīmisko elementu grupa – gāzes vai viegli gaistošas vielas ar asu smaku (fluors, hlors, broms, jods, astats).
sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums atommasas pieaugšanas secībā.
anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
alumīnijs Ķīmisks elements – viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību [Al].
ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem; gāze ar raksturīgu smaržu.
attīstītājs Ķīmisku vielu maisījums eksponētu gaismjūtīgu materiālu attīstīšanai.
kivi Ķīnas aktinīdijas auglis ar plānu, sīkiem matiņiem klātu mizu, zaļu mīkstumu un melnām sēklām.
daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
rādīt garu degunu (kādam) Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
ketguts Ķiruģiskie diegi no (parasti) aitu zarnām, kurus nevajag ņemt ārā no šuves.
mikroķirurģija Ķirurģijas paveids, kurā operē ļoti sīkus objektus (piem., sīkos asinsvadus), izmantojot optiskas ierīces un īpašus smalkus instrumentus.
lāpstiņa Ķirurģisks instruments – šaura metāla plātne ar īsu kātu.
tritons Ķirzakai līdzīgs astains abinieks ar slaidu, līdz 18 cm garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
labklājība Labi materiālie apstākļi, nodrošinājums ar vajadzīgajiem pakalpojumiem; pārticība, turība.
kokalis Labības nezāle – lakstaugs ar stāvu, matainu stublāju, violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām [Agrostemma githago].
pielabot Labojot (ko), novērst nelielus defektus.
salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
izlabot Labojot novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
retorte Laboratorijas trauks ar garu, uz sāniem noliektu kaklu (piem., šķidrumu pārtvaicēšanai).
griezt par labu labot (piem., ko aplam izdarītu).
gludināt Labot, precizēt (stilu, valodu), darīt (tekstu) saprotamu, viegli uztveramu.
turēties pie sava krēsla labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
turēties pie saviem krēsliem labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
omulīgs Labs, patīkams (par garastāvokli, pašsajūtu).
saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); gaišs (3).
koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
lineārais paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā daļiņu trajektorija ir taisne.
sals Laika apstākļi, kad gaisa temperatūra ir zem nulles; liels aukstums.
aukstums Laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
saltums Laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
pērkons Laika apstākļi, kam raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības; negaiss.
iziet Laika gaitā attīstoties, sasniegt (noteiktu pakāpi, stadiju, stāvokli u. tml.).
diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
ceturksnis Laika posma ceturtdaļa.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
finanšu gads laika posms gada garumā, ko izmanto kā atskaites punktu finanšu norēķinos.
darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
darbalaiks Laika posms, kurā cilvēks strādā algotu darbu.
laikarats Laika ritums, plūsma; laika rats.
laika upe laika ritums, plūsma.
mēnesis Laika skaitīšanas vienība – aptuveni viena divpadsmitā daļa gada (28–31 diena); šāds laika posms (skaitot no jebkuras dienas).
laika posms laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana; laikposms.
laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
siltums Laikapstākļi, kam raksturīga samērā augsta gaisa temperatūra.
sutoņa Laikapstākļi, kuriem raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
konkista Laikmets (15. gs. beigās un 16. gs.), kad spāņi un portugāļi iekaroja plašas teritorijas Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
viduslaiki Laikmets Eiropas vēsturē (6.–17. gs.) starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgi īpaši organizēti pasākumi.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piem., darbā, mācību iestādē).
pusgads Laikposms, kas ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts darbību cikls.
vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
loterija Laimestu (mantu vai naudas) izloze pēc numurētām biļetēm.
laipnība Laipna runa, izturēšanās, rīcība.
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
izlaizīt Laizot izēst (ēdienu); laizot iztukšot (trauku).
pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu vietu).
pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot.
asinszāle Lakstaugs ar dzelteniem ziediem, kurus saspiežot, atdalās tumši sarkana sula.
dievkrēsliņš Lakstaugs ar dzeltenzaļiem, dzeltenīgiem vai oranžiem ziediem un kas satur piensulu.
latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
nātre Lakstaugs ar sīkiem dzeļošiem matiņiem uz lapām un stublāja.
rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
panātre Lakstaugs ar stāvu stublāju un baltiem vai sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retāk baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
neaizmirstule Lakstaugs ar stāvu, zarotu stublāju un sīkiem, parasti ziliem ziediem.
salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
tītenis Lakstaugs ar vijīgu, garu stublāju un baltiem vai rožainiem ziediem lapu žāklēs.
petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un dažādu krāsu (piem., baltiem, rozā, violetiem) piltuvveida ziediem.
jupiters Lampa, kas izstaro spožu, spilgtu gaismu; prožektors.
abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, novirza, atstaro gaismu.
priekšlapa Lapa (grāmatā) starp vāku un titullapu.
blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
papīrs Lapa ar rakstītu vai iespiestu tekstu; dokuments.
karte Lapa vai vairākas lapas speciālu ziņu, datu ierakstīšanai.
olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
kāts Lapas daļa, kas to savieno ar zaru vai stumbru; atzarojums, uz kura atrodas zieds; stublājs, tievs stumbrs.
pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
aplāpīt Lāpot uzturēt kārtībā (kāda drēbes).
sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
liekšķere Lāpstiņa, plātne u. tml. ar uzliektām sānu malām un rokturi; lāpsta ar šādām malām.
liepa Lapu koks ar mīkstu, viegli apstrādājamu koksni un gaišdzelteniem, smaržīgiem ziediem.
sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
lektīra Lasāmviela (parasti viegla satura).
pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
ielasīt Lasīt grāmatu un veikt šī lasījuma ierakstu (piem., studijā).
referēt Lasīt referātu, ziņojumu.
lasīt priekšā lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
lasīt balsī lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
lasīt korektūras lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
lasīt korektūru lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu); arī norunāt, nodeklamēt.
diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
ielasīties Lasot (piem., grāmatu) iedziļināties, sākt pilnībā uztvert lasīto.
salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), iegūt informāciju.
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
lai mēle nokalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
latīņamerikāņi Latīņamerikas valstu iedzīvotāji.
fraktūra Latīņu burtu paveids – gotiskie burti.
gotiskie burti latīņu burtu paveids – smaili burti ar stūrainu, lauztu formu.
antīkva Latīņu burtu tips ar noapaļotām kontūrām.
veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
bluķa vakars latviešu gadskārtu svētki (īsi pirms ziemas saulgriežiem), kad vilka apkārt bluķi, ko pēc tam sadedzināja.
vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
LĀB Latvijas Ārstu biedrība.
augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotāji pretstatā latgaliešiem.
čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotājs pretstatā latgalietim.
sēļi Latvijas kultūrvēsturiskās teritorijas – Sēlijas iedzīvotāji.
leišmale Latvijas novads gar Lietuvas robežu.
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
RIGIBOR Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss.
laukmala Lauka (1) tuvākā apkārtne, tā malējā daļa.
vadakmens Laukakmens, kam var zināt tā veidošanās vietu, un pēc tā noteikt ledāja plūsmas virzienu.
vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai, kā arī lai norādītu ar datiem veicamās operācijas.
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
cūka Lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu, sariem klātu ķermeni, īsām kājām un šņukuru (audzē gaļas ieguvei).
kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi un piena produktu ražošanu.
lopkopība Lauksaimniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu pārtikas produktu un arī dažu rūpniecības izejvielu ieguvei.
fermeris Lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks.
ferma Lauku saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmums.
rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
desetīna Laukuma mērvienība senajā krievu mērvienību sistēmā, kas pastāvēja līdz 20. gs. sākumam – aptuveni 1,09 hektāri.
rakstlaukums Laukums datora ekrānā, kurā raksta tekstu, veido zīmējumu.
civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
izlaupīt Laupot iztukšot (ko); nolaupīt (daudz vai visu).
uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
lāzera rādāmkoks lāzera ierīce, kas paredzēta kādu objektu norādīšanai uz ekrāna vai tāfeles.
piezemēties Lecot ar izpletni vai krītot, sasniegt zemi, pamatu.
aizlēkt Lecot sasniegt noteiktu attālumu.
pielēkt Lecot, ar lēcieniem vai lieliem, straujiem soļiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
aunapiere Ledāja nogludināts cietu iežu izcilnis.
auna piere ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai klints gabals.
izliet Lejot iztukšot (parasti trauku).
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
lejā Lejup; virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
kinolektorijs Lekciju cikls ar kinofilmu vai to fragmentu demonstrējumiem.
lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piem., citā augstskolā).
spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties, pietuvoties (kam tuvāk).
slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt (4).
slīkt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt; slīgt.
izurbties Lēnām, rūpīgi izlasīt, izpētīt; arī izstudēt.
braucīt Lēni berzēt, glaudīt (ar plaukstu ķermeņa daļu).
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
hostelis Lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca.
vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, gatavojot ēdienu strauji lielā karstumā.
lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
balons Lidaparāts bez dzinēja – milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem.
aviokonstruktors Lidaparātu konstruktors.
aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
uzņemt augstumu lidojot pacelties noteiktā augstumā.
pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
šimpanze Līdz 1,7 m garš, augsti attīstīts cilvēkveidīgais pērtiķis ar tumšu apmatojumu, kas dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropu mežos [Chimpansee troglodytes].
strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
sāgo palma līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, piem., ādas, matu, nagu kopšanai.
dotācija Līdzekļi, ko valsts piešķir uzņēmumam, ražošanas nozarei u. tml. kā pabalstu (parasti zaudējumu segšanai).
izolācija Līdzekļi, pasākumi, ar kuriem panāk, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes.
kanāls Līdzekļu, paņēmienu veids, kas saistīts, piem., ar iedibinātu sadarbību, sazināšanos.
meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
svelpenis Līdzskanis (piem., s, z), kam raksturīga augsta frekvence.
berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
glaust ausis liecot ausis atpakaļ, tuvināt tās galvai (piem., par suni).
izliekt Liecot izveidot (piem., priekšmetu, tā daļu) lokveidā.
pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
noliekties Liecoties tuvināt ķermeņa augšdaļu (kam tādam, kas atrodas zemāk, pie zemes).
pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt (pie kā, kam klāt).
uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
farizejisms Liekulība, svētulība.
glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
farizejs Liekulis, svētulis.
raja Liela (jūras) zivs ar rombveida vai ieapaļu saplacinātu ķermeni, tievu, smailu asti un (vairākām sugām) indīgu dzeloni astes daļā.
vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā; mutulis.
pamatīgs Liela apjoma, arī izturīgs, stiprs.
datu banka liela automatizēta (datorizēta) datu krātuve par noteiktu tēmu.
lasis Liela caurceļotāja jūras zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem un dzeltenīgi sārtu gaļu.
lufars Liela jūras zivs ar garu, sānos saplacinātu ķermeni [Pomotomus saltatrix].
traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
strauspaparde Liela paparde ar resnu sakneni un masīvām lapām raksturīgā piltuvveida rozetē.
masīvs Liela platība ar raksturīgu vienveidīgu teritoriālu pazīmi.
paltuss Liela plekstu dzimtas jūras zivs.
kontinentālā sala liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piem., Grenlande).
sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu [Acipenser stellatus].
melnā tumsā lielā tumsā.
bagātība Liela turība, pārticība.
žņaudzējčūska Liela vai vidēji liela čūska ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kura medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
kaudze Liela, samērā augsta (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa; (priekšmetu, materiālu) krāvums.
ūdensmīlis Liela, tumša ūdensvabole ar ovālu, virspusē stipri izliektu ķermeni.
Āzija Lielākā pasaules daļa, kas kopā ar Eiropu veido Eirāzijas kontinentu.
ēra Lielākā Zemes ģeoloģiskās vēstures vienība.
vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
rīzenšnaucers Lielākais šnauceru grupas suns ar izstieptu purnu, stāvām ausīm, asu, rupju spalvu melnā vai pelēkā krāsā; attiecīgā suņu šķirne.
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
diriģents Lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu, muzikāli dramatisku sacerējumu iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
imperators Lielas monarhijas valdnieks; šā valdnieka tituls; ķeizars.
GBP Lielbritānijas naudas vienības – britu mārciņas – starptautiski pieņemts apzīmējums.
Velsas princis Lielbritānijas troņmantinieks; Lielbritānijas troņmantinieka tituls.
monumentālā māksla lielformāta tēlotājas mākslas (parasti tēlniecības vai glezniecības) darbi ar sabiedriski nozīmīgu saturu.
zemes kluči lieli sakaltuši augsnes gabali.
lielība Lielīšanās; bieža lielīšanās kā rakstura īpašība.
lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
masīvs Liels (kā, parasti vienveidīgu elementu) daudzums.
lauza Liels (kā, piem., izmētātu, izsvaidītu priekšmetu) kopums.
pulks Liels (kā, piem., priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
okeanārijs Liels akvārijs, baseins, kurā apskatei, pētīšanai vai novērošanai tur jūras dzīvniekus.
pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
orķestris Liels instrumentāls ansamblis kopīgai muzicēšanai, kas sastāv no dažādu instrumentu grupām.
langusts Liels jūras vēzis ar cietu čaulu, bez spīlēm.
buls Liels karstums, tveice.
lavīna Liels kopums, masa, kas strauji un neatturami virzās uz leju vai uz priekšu.
zirgs Liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, cilvēku, priekšmetu pārvadāšanai vai sportā.
eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
lauza Liels nolauztu koku, zaru kopums.
kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
zivjērglis Liels putns ar gariem, slaidiem spārniem, nelielu galvu, tumšbrūnu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
marabu Liels stārķu dzimtas putns ar sarkanīgu, kailu galvu un kaklu un paplatu, spēcīgu knābi.
akvārijs Liels stikla trauks ar ūdeni, kurā tur, audzē un demonstrē ūdens dzīvniekus un augus.
kollijs Liels suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, brūni baltu vai melnbaltu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitusuns.
korpuss Liels tekstu kopums elektroniskā formā, kas izmantojams, piem., valodnieciskiem pētījumiem.
pīle Liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
jaks Liels vēršu ģints dzīvnieks (Āzijā) ar lieliem ragiem un biezu, garu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām [Bos mutus].
masīvs Liels vienveidīgu objektu kopums.
ellīgs Liels, briesmīgs, neizturams; arī grūts.
tītars Liels, brūnganmelns mājputns ar īsiem spārniem, kārpainu ādu klātu galvu un daļu kakla un kārpainu izaugumu virs knābja.
kroņlukturis Liels, grezns vairākžuburu svečturis vai liela, grezna, vairākžuburu lustra.
monumentāls Liels, iespaidīgs, ar nozīmīgu saturu un lielu māksliniecisku vispārinājumu.
tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
leduslācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
polārlācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē; leduslācis.
pilons Liels, masīvs stabs, ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
zilonis Liels, masīvs tropu zālēdājs zīdītājdzīvnieks ar tumšpelēku, kailu ādu, lielām, platām ausīm un garu snuķi.
pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko neatšķiras.
baļļa Liels, pazems, apaļš vai iegarens koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīvo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
sanbernārs Liels, spēcīgs suns ar labu ožu, kam daļa apmatojuma ir balta, daļa ruda un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai.
tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
kā zvērs Liels, spēcīgs; izturīgs.
kandelabrs Liels, žuburains svečturis vai grezns lukturis.
senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
berzes koeficients lielums, ar kuru kvantitatīvi raksturo berzi.
vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
invariants Lielums, kas nemainās, ja pārveido kādus ar to saistītus lielumus.
moments Lielums, kas raksturo kādu kustībā esoša ķermeņa īpašību.
kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
paātrinājums Lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
kapacitāte Lielums, kas raksturo strāvas vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
hidrodinamiskais spiediens lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā.
apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
raksturlielums Lielums, parametri, kas raksturo (piem., kādu iekārtu, ierīci).
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
laistīties Liet sev virsū; arī vienam uz otru, citam uz citu.
mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
saturīgs Lietderīgs, vērtīgs, tāds, kas dod vēlamo rezultātu (par darbību, rīcību).
metālapstrāde Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare – sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
metālapstrādāšana Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare māksliniecisku metāla priekšmetu izgatavošana.
oficiāls Lietišķs; vēsi pieklājīgs, atturīgs.
urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, draudzību.
vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
kurš Lieto, jautājot par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) kārtu, secību, daļu.
kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību; klau.
vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
klau Lieto, lai aicinātu kādu klausīties, pievērst (kam) uzmanību.
palīgā Lieto, lai aicinātu palīdzēt.
klāt Lieto, lai aizstātu darbības vārdu, kas izsaka virzību.
iekšā Lieto, lai aizstātu virzības darbības vārdu.
virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības darbības vārdu.
priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
jā Lieto, lai apstiprinātu izteikto domu.
protams Lieto, lai apstiprinātu izteikuma saturu; bez šaubām.
kā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, pastiprinātu apgalvojumu.
jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
nudien Lieto, lai apstiprinātu kādu faktu, apgalvojumu u. tml.; patiešām.
bez šaubām lieto, lai apstiprinātu noliegumu; protams; katrā ziņā; nešaubīgi.
kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
tpr Lieto, lai apturētu zirgu.
tā dēvētais lieto, lai apzīmētu ar neoficiālu vai mazpazīstamu, arī ar īsti neatbilstošu nosaukumu.
eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
sevišķs Lieto, lai ar nosaukumu izceltu attiecīgo produktu citu vidū.
vai nu ne lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši.
tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu (parasti mazu bērnu) soļu troksni.
paf Lieto, lai atdarinātu (piem., šautenes) šāvienu troksni.
čiks Lieto, lai atdarinātu asu, īsu troksni.
žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, vēzienu.
žvīks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, vēzienu.
žvikt Lieto, lai atdarinātu ātru kustību.
žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu kritiena troksni.
pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
ruk Lieto, lai atdarinātu cūkas rukšķēšanu.
bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (piem., aitas, kazas) balss skaņas.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena, kritiena u. tml. troksni.
kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
krū Lieto, lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanu (sarunājoties ar bērnu).
kikerigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
mū Lieto, lai atdarinātu govs balss skaņas.
švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu troksni, kas rodas, piem., ja kas strauji deg.
plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, aprautas putnu balss skaņas.
zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kāds rodas, piem., no sitiena, kritiena, šāviena.
brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena troksni.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kam plaisājot, arī kam sīkam beržoties gar ko.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kokam, ledum lūstot vai plaisājot.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., darbojoties motoram, mehānismam.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piem., ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
murr Lieto, lai atdarinātu kaķa murrāšanu.
mjau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
ņau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
ņurr Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
he Lieto, lai atdarinātu klusus smieklus.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
čiku Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru troksni.
čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, paskarbas putnu balss skaņas.
ko Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, pazemas putnu balss skaņas.
plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu.
švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
brākš Lieto, lai atdarinātu sau, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (koka) priekšmetiem.
klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
klang Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu (piem., zvana skaņas).
kling Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu vai lai atdarinātu zvana skaņas.
tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
blaukš Lieto, lai atdarinātu smaga kritiena, arī sitiena troksni.
hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni, kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas (kam) lūstot, plaisājot vai gāžoties.
tpu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu, spļaušanas skaņu.
pfu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu.
tfu Lieto, lai atdarinātu spļāvienu.
vau Lieto, lai atdarinātu suņa riešanu.
pif Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
šņik Lieto, lai atdarinātu šķēru, naža grieziena troksni.
tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., klauvējot.
dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, skrienot zirgam, kumeļam u. tml.
pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
krā Lieto, lai atdarinātu vārnu, kovārņu, kraukļu u. tml. balss skaņas.
tiš Lieto, lai atgaiņātu, dzītu prom dzīvniekus (visbiežāk putnus).
Vai tam! lieto, lai brīdinātu, ka (kādam) notiks kas nevēlams.
lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai, vienīgi.
tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
kas ir, tas ir lieto, lai izteiktu apgalvojumu vai apstiprinājumu.
ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
nuja Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
fū Lieto, lai izteiktu atvieglojumu, arī nogurumu.
nu Lieto, lai izteiktu dažāda veida emocionāli intelektuālu attieksmi (draudus, šaubas, neticību u. tml.).
johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
vai Lieto, lai izteiktu dažādas izjūtas (piem., prieku, bailes, sāpes).
ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
eh Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (piem., nevērību, nopēlumu).
vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu, arī apstiprinājumu.
(nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Mīļā debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
Mīļā stundiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
apžēliņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu.
phē Lieto, lai izteiktu izsmieklu, nicinājumu, riebumu.
tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
ni un ni lieto, lai izteiktu ļoti kategorisku noliegumu.
nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
Kur nu! lieto, lai izteiktu neiespējamību, noliegumu.
fu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī izbailes.
tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
fui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu.
tpu Lieto, lai izteiktu nepatiku.
diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
e Lieto, lai izteiktu pamudinājumu (kādam ko teikt, pievērst kam uzmanību u. tml.).
palūk Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
kas nav, tas nav lieto, lai izteiktu pārliecinošu noliegumu.
Vai tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Ak tu debess! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Debesu tētīt! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Debesu tētiņ! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
Debess augstā! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
mī Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
bāc Lieto, lai izteiktu pārsteigumu.
arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
okei Lieto, lai izteiktu piekrišanu.
ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
ai Lieto, lai izteiktu prieku, izbailes, pārsteigumu u. tml.
urrā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urā.
urā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urrā.
miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt.
Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
būt Lieto, lai izteiktu to, kam jānotiek.
nebūt Lieto, lai izteiktu to, kam nav jānotiek.
iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt.
ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
pats Lieto, lai izteiktu vispārākās pakāpes nozīmi.
kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
hm Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu, šaubas.
ei Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu.
kur tad lieto, lai izteikumā pastiprinātu šaubu, neiespējamības nokrāsu.
ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusēšanu.
cst Lieto, lai noklusinātu troksni vai panāktu pilnīgu klusumu.
nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
ne Lieto, lai noliegtu kādu vārdu teikumā.
otrs Lieto, lai norādītu savstarpēju saistību, sakaru.
otrs Lieto, lai norādītu secību, saistību.
tiešām Lieto, lai norādītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām, patiesi.
sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
pateicoties Lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.
dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulības uzvārdu.
tik un tik lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitļus konkrēti nenosaucot.
citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
ar vienu vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
ar vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
īsi sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
vienvārdsakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
tā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, nenoteiktību.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu.
vai Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību; arī gandrīz.
vēl Lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām.
patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi.
šajā sakarā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
šajā sakarībā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
tur un tur lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
oi Lieto, lai norādītu uz ko ļoti lielu, milzīgu.
tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu, saīsinājums t. s.
viena lieta – otra lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
viena lieta – cita lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
attieksmē pret (ko) lieto, lai norādītu uz sakaru, saistību.
proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
kā Lieto, lai norādītu uz šķietamību, aptuvenu līdzību (ar ko).
attiecībā (uz ko) lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība vērsta.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
pāri par lieto, lai norādītu, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
ik Lieto, lai norādītu, ka darbība vai process notiek regulāri, atkārtoti – reizi nosauktajā laika posmā vai attālumā.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka ir atcerējies, sapratis (ko).
basta Lieto, lai norādītu, ka ir diezgan; pietiek.
laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, iespējams; varbūt.
varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, būtni.
gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
pieraudāt Lieto, lai norādītu, ka nav jēgas raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
piesēdēt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
vai Lieto, lai norādītu, ka no divām minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; tas ir, proti.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārds vai vārdu savienojums jāsaprot pārnestā nozīmē.
Ej tu! lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Tempā, tempā! lieto, lai pamudinātu (kādu) darīt (ko) ātrāk.
opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) paņemt uz rokām, klēpī.
āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz; lūk; re.
kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
še Lieto, lai pamudinātu kādu ko ņemt.
ehei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk.
paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; palūk.
skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk; klau.
ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
lūk Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (piem., kam redzamam).
mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
jo Lieto, lai pastiprinātu (parasti īpašības vai apstākļa) vārda nozīmi.
tā vien lieto, lai pastiprinātu (parasti verba), nozīmi.
o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu, izteiktu piekrišanu.
gatavs Lieto, lai pastiprinātu ar lietvārdu izteikto nojēgumu; īsts.
gan Lieto, lai pastiprinātu atsevišķa vārda vai visa izteikuma nozīmi.
Ak vai! lieto, lai pastiprinātu izsaukumu.
jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
ārprāts Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
nebūt Lieto, lai pastiprinātu noliegumu.
nu Lieto, lai pastiprinātu pieļāvuma, ierobežojuma vai nosacījuma nozīmes niansi.
nu Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējamā vārda nozīmi; itin.
Ak jā! Lieto, lai pastiprinātu vārda "jā" nozīmi.
ak nē Lieto, lai pastiprinātu vārda “nē” nozīmi.
lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikuma domu, arī emocionālu stāvokli.
tāpat Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi; arī [1] (1).
viens Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; pat; lai [2] (3).
tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (2).
nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
reiz Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
nu Lieto, lai pastiprinātu vēlējuma nozīmes niansi.
kur nu (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
ā Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
a Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., nevērību).
oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., pārsteigumu, izbailes, ciešanas).
e Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, apmierinājumu).
au Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, sajūsmu, atzinību).
ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
ak Lieto, lai paustu dažādas sajūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes).
oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piem., aukstuma, baiļu, riebuma) sajūtas.
he Lieto, lai paustu nevērību, arī izsmieklu, nicinājumu.
Va vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
Vo vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
opā Lieto, lai paustu pārsteigumu.
nolāpīts Lieto, lai paustu savas dusmas, neapmierinātību, sašutumu.
ah Lieto, lai paustu, piem., prieku, sajūsmu.
uhū Lieto, lai paustu, piemēram, apmierinājumu, prieku.
uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, pārsteigumu.
ūja Lieto, lai paustu, piemēram, izbrīnu, neticību, pārmetumu.
uh Lieto, lai paustu, piemēram, prieku, izbrīnu.
ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma, sevišķuma nokrāsu.
vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, piekrišanas nozīmi.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
it Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei īpašu uzsvērumu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
kaut Lieto, lai piešķirtu vārdam vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
reku Lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību kam redzamam.
klausies! lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību.
saprasties Lieto, lai pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
ei Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību (piem., uzrunājot).
edz Lieto, lai pievērstu kam uzmanību.
pavei Lieto, lai pievērstu uzmanību (parasti kam redzamam); skat, paskat.
paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam.
paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; palūk.
paskatīties Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; paskat.
redz Lieto, lai pievērstu uzmanību kaut kam redzamam.
eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, ierosinātu kādu darbību, izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, dusmas.
hei Lieto, lai pievērstu uzmanību, sasauktu kādu.
re Lieto, lai pievērstu uzmanību.
nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu.
spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (piem., putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
cip Lieto, lai sauktu cāļus, vistas.
u Lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
tib Lieto, lai sauktu vistas.
jel Lieto, lai teikumā pastiprinātu vārda nozīmi.
prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu.
brālis Lieto, lai uzrunā paustu tuvu, sirsnīgu attieksmi (pret kādu).
ē Lieto, lai uzrunātu (kādu), pievērstu uzmanību.
patiesi Lieto, lai uzsvērtu kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām.
patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
taisnību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
atklāti sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
nešus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
rāpus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
kā Lieto, norādot uz darbības tiešu saistību ar kādu laika momentu.
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
hopā Lieto, pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
nav nieka lieta lieto, runājot par ko grūtu, sarežģītu, nopietnu.
nav nieks lieto, runājot par ko grūtu, sarežģītu, nopietnu.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piem., braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
aizmidzināt Lietojot medikamentus, iemidzināt.
savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
pārlūkprogramma Lietojuma programma, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus.
noma Lietošana uz laiku par noteiktu samaksu; īre.
smēķēt Lietot (cigareti, papirosu u. tml.), lai ieelpotu šādus dūmus.
izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piem., kā gatavošanai, ražošanai); izlietot.
īrēt Lietot (telpas, mantu) par maksu (uz kādu laiku).
nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
izlietot Lietot, izmantot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā izgatavošanai); izmantot (ko kādam nolūkam).
antikvariāts Lietotu grāmatu un periodisku izdevumu veikals.
antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku (2) lietu tirgotājs un pazinējs.
utenis Lietotu mantu sīkumtirgus.
ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
tūce Lietus mākonis.
skābais lietus lietus, kas piesārņots ar lielu daudzumu sēra oksīda un slāpekļa oksīda.
plašķis Lietusmētelis; putekļmētelis.
saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
širmis Lietussargs; arī saulessargs.
LT Lietuva (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
lielkunigaitis Lietuvas valdnieks.
lietuvji Lietuvieši (parasti runājot par Lietuvas senatni).
leiši Lietuvieši.
cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens – iegarena pildīta kartupeļu kotlete.
lietuvisks Lietuviešu valodā.
lietuvji Lietuvietis.
angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
koncesija Līgums par valstij piederošu saimniecisku objektu nodošanu apsaimniekošanai juridiskai personai.
patapinājuma līgums līgums, ar kuru nodod (ko, piem., zemi, automašīnu) bezmaksas lietošanā, nosakot atdot to pašu lietu atpakaļ.
separāts miera līgums līgums, ko viena karojošā valsts ar pretinieku noslēdz atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
nolikt Likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai).
nozvērināt Likt (kādam) nodot zvērestu.
zvērināt Likt (kādam) zvērēt; pieņemt zvērestu.
noturēt Likt (kam) atrasties (kādā vietā noteiktu laiku).
slogot Likt (kam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; slodzīt (1).
izmantot Likt (ko) par pamatu; ietvert, iekļaut (kur).
atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanas palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
aiztrenkt Likt aiziet (prom, uz citurieni); padzīt.
vilkt pie kāķa likt atbildēt (par ko izdarītu), sodīt.
iztrenkt Likt atstāt (kādu vietu); izraidīt, izdzīt (no kurienes).
iztriekt Likt atstāt (kādu vietu); izraidīt, izdzīt (no kurienes).
pārvietot Likt doties vai pārvest (kādu, ko) uz citu vietu.
uzkraut kaklā Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
uzkraut uz kakla Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
saukt tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, lai tiktu tiesāts.
nākt tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
stāties tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
pārsēdināt Likt kādam pārvietoties ar citu transporta līdzekli.
pielikt Likt klāt (piem., maksājumam noteiktu naudas summu); šādā veidā palielināt (piem., algu).
izmantot Likt lietā, lai realizētu savus nodomus, vērst sev par labu (piem., apstākļus, situāciju).
kraut Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
apturēt Likt pārtraukt; neļaut veikt, turpināt (darbību, procesu).
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
tupināt Likt, arī aicināt tupēt (kur, uz kā u. tml.).
slēpt Likt, glabāt (ko) tā, lai citi to nevarētu ieraudzīt, atrast.
segt Likt, klāt (ar kādu materiāla kārtu).
segt Likt, klāt (ko) uz ķermeņa daļas, valkāt (uz ķermeņa daļas), piem., lakatu.
atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
krustot Likt, novietot (ko) krustām pāri (vienu otram, citu citam).
klāt Likt, novietot (ko), veidojot slāni, kārtu.
ridāt Likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
jozt Likt, siet (jostu, siksnu) ap vidukli; apjozt (ko) ar jostu.
norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
dzēst Likvidēt (audio, video ierakstu).
kapračvabole Līķvaboļu dzimtas vabole, kas barojas ar sīkiem kritušiem dzīvniekiem un ierok tos augsnē.
ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar stāvu stublāju un lieliem zvanveida oranži sarkaniem ziediem [Fritillaria imperialis].
sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
galdnieku līme līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai.
salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
lekāls Lineāls vai šablons liektu līniju zīmēšanai.
ugunslīnija Līnija (parasti šautuvē), uz kuras izvietojas šāvēji mērķī.
punktlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
vārtu līnija līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
izoterma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru noteiktā laika momentā vai laika posmā.
izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
sgrafito Līniju un laukumu iegriezums sienas apmetuma virsējā kārtā, atsedzot apakšējā slāņa krāsu toni.
cirpējēde Lipīga ādas sēnīšu slimība, kam raksturīga apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā.
ķept Lipt (par ko mīkstu, lipīgu).
serenāde Liriska rakstura vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma; džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
liriķis Lirisku daiļdarbu autors; komponists vai mākslinieks, kura darbiem raksturīgs lirisms.
teika Liroepisks sacerējums ar fantastisku sižetu vai vēsturiska notikuma fantastisku izklāstu.
balāde Liroepisks sacerējums par neparastu vai traģisku notikumu, kam raksturīgs dramatisks vēstījums, noslēpumainība un misticisms.
lodāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
ložņāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
pielīt Līstot (lietum), izveidoties, piepildīties ar šķidrumu.
pielīt Līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
izlīt Līstot lietum, samazināties, izzust (par mākoņiem).
nolīt Līstot lietum, samirkt, kļūt slapjam.
salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) – par lietu, straumi u. tml.
pilināt Līt ar retām lāsēm (par lietu).
rasot Līt sīkām lāsēm (par lietu); rasināt.
smidzināt Līt sīkām lāsēm (par lietu).
rasināt Līt sīkām, smalkām lāsēm (par lietu).
nolīt Līt un pārstāt līt (par lietu); līstot nonākt lejā (par kādu lietus daudzumu).
oriģinālliteratūra Literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
dekadentisms Literatūras un mākslas virziens Eiropā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs simbolisms, pievēršanās mistiskajam.
detektīvžanrs Literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīgs spraigs, intriģējošs sižets (parasti) par kādu nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu.
literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks.
literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
lituānists Lituānistikas speciālists.
gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
landtāgs Livonijā valdošo kārtu kopīga pārstāvības institūcija.
nolīst Līžot (mežu) izveidot (izcirtumu).
ablatīvs Locījums (latīņu valodā), kas apzīmē darbības izejpunktu, līdzekli, instrumentu un kam latviešu valodā daļēji atbilst instrumentālis un ģenitīvs.
izlodāt Lodājot izstaigāt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu); lodējot izlabot (metāla priekšmetu).
sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
streptokoki Lodveidīgas baktērijas, kas daloties veido raksturīgus grupējumus – ķēdītes.
jūrasezis Lodveidīgs vai ieapaļš jūras dzīvnieks ar cietu čaulu un kustīgām adatām.
loģiskais aplis loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
šūpuļa kārts lokana kārts, pie kura piekar šūpuli, lai to varētu šūpot.
plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām); tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
sīkloki Loki ar sīkiem, smalkiem stublājiem.
manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem (piem., lai sastādītu vilcienus).
salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
atlocīt Lokot atvērt (ko salocītu); lokot iztaisnot.
izlakt Lokot izēst (barību); lokot iztukšot (trauku).
izlocīt Lokot izveidot (piem., priekšmetu).
spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstu, sienas; arī velve.
raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots (filmas, lugas u. tml.) personāža raksturs.
gaučo Lopu gani Argentīnā (galvenokārt spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācēji).
laimes aka loterija, kurā laimestus izvelk no butaforiskas akas.
tirāža Loterijas laimestu noteikšana izlozē.
izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
traģikomēdija Luga ar komēdijas un traģēdijas elementiem; šādas lugas iestudējums.
komēdija Luga, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs.
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
aizlūgums Lūgšana (dievkalpojumā), kurā lūdz Dievu par konkrētu cilvēku vai cilvēku grupu.
pātari Lūgšanas un reliģisku tekstu lasījumi mājās, ko vada kāds no ģimenes locekļiem.
rožukronis Lūgšanu krelles (parasti katoļiem) ar noteiktu zīļu skaitu, kas palīdz kontrolēt lūgšanu secību un skaitu.
lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt.
konsultēties Lūgt speciālista padomu kādā jautājumā; par kādu neskaidru jautājumu aprunāties ar speciālistu.
dienas gaismas spuldze luminiscentā spuldze, kura izstaro baltu, dienas gaismai līdzīgu gaismu.
pēcspīdēšana Luminiscentu vielu spīdēšana, kas novērojama pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs.
permanentais grims lūpu, uzacu un acu līniju iezīmēšana ar noturīgām krāsvielām.
permanentā kosmētika lūpu, uzacu un acu līniju iezīmēšana ar noturīgām krāsvielām.
karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
nolūzt Lūstot atdalīties nost (par priekšmetu, tā daļu, detaļu, gabalu u. tml.).
leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
izsmiekls Ļauni ironiska, nicīga attieksme, vērtējums; vārdi, izturēšanās, kurā izpaužas šāda attieksme, vērtējums.
kodiens Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme; apvainojoši, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties, pietuvoties.
ņemt Ļaut (kādam) uzturēties, apmesties (kur).
špricēties Ļaut injicēt sev medikamentus.
izguldināt Ļaut pārgulēt, ierādot guļasvietu.
sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
nodot asinis ļaut, lai noņem noteiktu daudzumu asiņu.
atstāt Ļaut, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi siltuma iedarbībai.
degošs Ļoti aktuāls, steidzami kārtojams.
šaudīt Ļoti ātri virzīt šurpu turpu (priekšmetu).
askētisms Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīvesveids.
līdz jostas vietai ļoti augstu; pamatīgi.
mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
tiks Ļoti blīvs, sevišķi izturīgs linu vai kokvilnas audums, ko lieto matraču pārvilkšanai, spilvenu maisiem.
sargāt kā no uguns ļoti censties atturēt (kādu no kā).
sargāties kā no uguns ļoti censties atturēties (no kā).
turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
kaut vai uz galvas stāvēt ļoti censties, darīt visu iespējamo, lai ko panāktu.
kā siļķes mucā ļoti cieši, tuvu cits pie cita (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
kā (no) dzelzs Ļoti ciets, izturīgs, spēcīgs, stiprs.
tēraudciets Ļoti ciets, izturīgs.
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piem., par mākslas darbu, tekstu).
velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
mini Ļoti īss (par svārkiem, kleitu u. tml.).
antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
mēnesszivs Ļoti liela silto jūru zivs ar augstu, apaļu ķermeni un īsu asti.
jūra Ļoti liela ūdenstilpe (liels ezers, arī mākslīga ūdenskrātuve).
pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar platu saplacinātu ķermeni, mazu galvu, garu kaklu un peldēšanai pielāgotām pleznveida ekstremitātēm.
dižkoks Ļoti liels un vecs koks, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai estētiska nozīme.
bads Ļoti liels, arī pilnīgs (parasti ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
sīkslieka Ļoti mazs, 10–25 mm garš tārps ar bālganu, posmotu ķermeni.
mīksts kā plūme ļoti mīksts, arī tukls.
pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
nomocīt Ļoti nogurdināt, izraisīt psihisku diskomfortu.
kā nopērts ļoti nokaunējies, izjūtot bailes, respektu.
nepieejams Ļoti noslēgts, atturīgs.
kost pirkstos ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
ribosoma Ļoti sīka daļiņa, kurā notiek olbaltumvielu sintēze.
preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piem., faktus, apstākļus).
tripsis Ļoti sīks, tumšs kukainis ar dūrējtipa mutes orgānu, kas parasti dzīvo uz augiem un sūc augu sulas vai pārtiek no citiem sīkiem medījumiem.
dārdēt Ļoti skaļi skanēt (piem., par cilvēka balsi, mūzikas instrumentu).
verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
gāziens Ļoti spēcīga lietus gāze.
skarbs Ļoti spēcīgs, auksts; tāds, kas var nodarīt postu.
trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
tveice Ļoti stiprs (parasti saules) izstarots siltums.
versme Ļoti stiprs karstums.
gāze Ļoti stiprs lietus.
stulbs kā zābaks ļoti stulbs.
stulbs kā ēzelis ļoti stulbs.
stulbs kā auns ļoti stulbs.
svētsvinīgs Ļoti svinīgs, saistīts (parasti) ar ko svētu.
saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
dūkanbērs Ļoti tumši brūns, gandrīz melns (zirgs) ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm.
melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti); necaurredzams (par tumsu).
akls Ļoti tumšs, necaurredzams; bez gaismas.
necaurredzams Ļoti tumšs.
sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
kā brālis ļoti tuvs, izpalīdzīgs, atsaucīgs (cilvēks).
par matu ļoti tuvu (kam).
par mata tiesu ļoti tuvu (kam).
gar degungalu ļoti tuvu garām.
gar degunu ļoti tuvu garām.
piebāzt degunu ļoti tuvu pievirzīt galvu.
teju Ļoti tuvu; tepat.
ar roku aizsniedzams ļoti tuvu.
tiešā tuvumā ļoti tuvu.
pie deguna ļoti tuvu.
ar roku sasniedzams ļoti tuvu.
var ar roku aizsniegt ļoti tuvu.
deguna galā ļoti tuvu.
degungalā Ļoti tuvu.
satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties.
Kaukāza plūme ļoti zarains un ērkšķains, samērā augsts koks vai krūms ar maziem ieapaļiem vai ovāliem augļiem no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai krāsai.
optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu defektu ārstēšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
daktiloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām.
teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apguvei.
lasāmā grāmata mācību grāmata lasītprasmes attīstīšanai, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātnisku, publicistisku rakstu fragmenti.
trenažieris Mācību ierīce noteiktu iemaņu apgūšanai.
palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības speciālistus.
tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā – rokdarbi, mājturība, praktiskie darbi.
mūzikas literatūra Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
rokdarbi Mācību priekšmets, kurā māca dažādu ar rokām darināmu priekšmetu (piem., adījumu, tamborējumu u. c.) izgatavošanu.
atklātā stunda mācību stunda skolā, kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
studija Mācību vieta, iestāde, kurā apgūst (parasti dažādu radošu prasmju) meistarības pamatus.
brīvlaiks Mācību, arī citu nodarbību pārtraukuma laiks (mācību iestādēs).
mācīt (kādu) amatā mācīt (kādam) amatu.
pasniegt Mācīt (kādu mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstskolā.
pasniegt stundas Mācīt (mācību priekšmetu) mācību iestādē.
viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
pārmācīties Mācīties (ko) vēlreiz; mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
apgūt Mācīties un paturēt atmiņā.
magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
feromagnētisms Magnētisma veids, feromagnētiķiem raksturīgo magnētisko īpašību kopums.
šamanisms Maģisku darbību un rituālu kopums, ko praktizē, lai stātos sakaros ar garu pasauli, dziedinātu u. tml.
vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
revidēt Mainīt (piem., attieksmi, uzskatu).
griezt Mainīt kā stāvokli, virzienu; likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī doties kādā virzienā.
mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām vai lielākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
vērst valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
vērst valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
vērst sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
griezt sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
pārsviesties Mainīt savu atrašanās vietu; tikt pārsviestam (pāri kam, pār ko).
pārvietoties Mainīt savu dzīves, uzturēšanās vietu.
piemēroties Mainīt savu izturēšanos, uzvedību atbilstoši (kam); kļūt tādam, kas iederas, atbilst (kam).
nomainīt Mainot aizstāt ar citu (tāda paša veida priekšmetu).
bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
nomainīt Mainot iegūt ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties uz citu pusi.
nomainīt Mainot ieviest, sākt lietot ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, kļūt labākam nekā iepriekš.
pārsēsties Mainot sēdvietu, apsēsties (citā vietā).
pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
turboģenerators Maiņstrāvas vai līdzstrāvas ģenerators, ko darbina turbīna.
maiznīca Maizes ceptuve; maizes ceptuve kopā ar veikalu; maizes veikals.
konsekrācija Maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
gailis Mājas vistu tēviņš.
zīme Mājiens, norādījums (parasti izteikts ar žestu, mīmiku).
lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
kabatas portfelis maks ar vairākiem nodalījumiem papīrnaudas, dokumentu u. tml. ievietošanai.
vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa.
muita Maksājums valstij par preču importu vai eksportu.
paputēt Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt konstruktīvs elements.
reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
formālisms Mākslas darba formas akcentēšana, mazāku vērību pievēršot tā saturam.
žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piem., kinofilmas) radīšanai.
opermāksla Mākslas nozare, kurā ar vokāli instrumentāliem un dramaturģiskiem līdzekļiem tiek veidoti mākslas darbi – operu izrādes.
baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
neoromantisms Mākslas stils (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie izteiksmes līdzekļi; jūgendstils.
neogotika Mākslas stils (19. gs.), kam raksturīgs gotikas un citu viduslaikiem raksturīgo formu atdarinājums.
manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
tipāžs Mākslas tēls ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
izpildītājmāksla Mākslas veids, kas pastāv izpildījuma, priekšnesuma formā (dziedāšana, dejošana, skatuves māksla u. tml.).
pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
substrāts Mākslīgā augsne siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai.
ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
imitēt Mākslīgi radīt, piem., situāciju, notikumu pēc kāda parauga; tēlot.
šinjons Mākslīgs matu veidojums, ko iestiprina dabiskajos matos.
aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību, plūsmu).
parūka Mākslīgu vai dabisku svešu matu veidojums, ko uzliek galvā (piem., plikpaurības slēpšanai).
alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu u. tml. attēlošana ar cilvēka īpašībām un spējām.
pastkarte Mākslinieciski noformēta kartīte, kas paredzēta nosūtīšanai pa pastu.
epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
ateljē Mākslinieka darbnīca vai studija.
virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
naivists Mākslinieks (parasti neprofesionāls), kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
raksturotājs Mākslinieks (piem., rakstnieks, gleznotājs, aktieris), kas spilgti, uztverami atsedz tēla raksturu.
brīvmākslinieks Mākslinieks, kam nav noslēgts pastāvīgs darba līgums ar konkrētu darba devēju un kurš nesaņem regulāru atalgojumu.
keramiķis Mākslinieks, kas darina priekšmetus no māla vai mālu saturošas masas.
plakātists Mākslinieks, kas specializējies plakātu mākslā.
portretists Mākslinieks, kas strādā portretu žanrā; portretu gleznotājs.
zaļvārnietis Mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā vārna" (dibināta 1925. g.) biedrs.
mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
ūda Makšķerēšanas rīks – aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu auklas rezervi.
amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
demagoģija Maldināšana, melošana, faktu sagrozīšana u. tml., cenšoties realizēt kādus (parasti savtīgus) nodomus.
dezorientēt Maldināt, radīt nepareizu priekšstatu par atrašanās vietu.
maskēties Maldinoši rīkojoties, izturoties, runājot, slēpt savus īstos nolūkus, domas u. tml.
maskēt Maldinoši rīkojoties, izturoties, slēpt (ko).
uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
keramika Māls vai mālu saturoša masa; izstrādājumi no šādas masas.
kāršroze Malvu dzimtas krāšņumaugs ar stāvu, garu stublāju un ziediem vārpai līdzīgā ziedkopā; rožu alteja jeb kokroze [Althaea rosea].
samalt Maļot (ierīcē, iekārtā) iegūt (piem., produktu).
sausais manikīrs manikīra veids, kurā pirkstu galus un nagus apstrādā bez mērcēšanas.
franču manikīrs manikīrs, kurā nagus nolako neuzkrītošā, dabiskā tonī, naga maliņu iekrāsojot baltu.
krāpt Mānīt, maldināt (kādu), lai iegūtu sev materiālu labumu.
izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. gadam.
marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
minorāts Mantošanas kārtība, kurā nesadalītu nekustamo īpašumu manto jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks.
mantnīca Mantu, dārgumu glabātava.
šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
mārciņa Masas mērvienība – aptuveni 0,4 vai 0,5 kilogrami.
puds Masas, svara mērvienība – aptuveni 16,4 kg (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
kamuflāža Maskēšanās, izmantojot apvidus krāsu fonam pieskaņotu plankumainu krāsojumu; šāds krāsojuma veids (priekšmetam, apģērbam).
mastino Mastifs ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs.
lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
bakterioloģiskie ieroči masveida iznīcināšanas ieroči – baktērijas vai to izstrādāti toksīni, ko lieto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
greiders Mašīna ar priekšā uzkarinātu lielu plāksni jeb lāpstu (ceļu līdzināšanai, sniega tīrīšanai u. tml.).
dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
statne Mašīnas korpusa nekustīga galvenā sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, mehānismus, mezglus u. c. mašīnas daļas.
kvadrātkods Mašīnlasāms simbols, kas ietver informāciju par tam pievienoto objektu.
ķīlis Mašīnu elements ar nedaudz slīpu darbvirsmu detaļu savienošanai ar vārpstu.
sajūgs Mašīnu elements cauruļvadu, kabeļu, vārpstu savienošanai.
montāža Mašīnu, iekārtu, konstrukciju, būvju u. tml. salikšana no gatavām detaļām ekspluatācijas (darbības) vietā.
kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
matrica Matemātisks objekts – taisnstūrveida tabulā sakārtotu skaitļu kopums.
siltumvadītspēja Materiāla īpašība nodrošināt siltuma pārnesi no vietām, kur temperatūra ir augstāka uz vietām, kur temperatūra ir zemāka.
siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
materiālists Materiālisma filozofijas, uzskatu piekritējs.
inventārs Materiālo vērtību (priekšmetu, rīku, lopu u. tml.) kopums, kas ir nepieciešams kādas darbības veikšanai.
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
alimenti Materiāls nodrošinājums, uzturlīdzekļi ģimenes loceklim.
kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma noplūdi; materiāls (kā) sildīšanai.
kurināmais Materiāls, viela, ko sadedzina, lai iegūtu siltuma enerģiju.
telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
kustība Matērijas pastāvēšanas veids – materiālu objektu pārmaiņa, to mijiedarbība.
čuprs Matu cekuls.
šķirtne Matu celiņš.
sasons Matu griezums (populārs 20. gs. 70.–80. gados).
ondulācija Matu ieveidošana, ar pirkstiem vai lokšķērēm ieveidojot matu viļņus; šādi saveidoti mati.
depilācija Matu iznīcināšana, izraušana no sejas vai ķermeņa virsmas.
kondicionētājs Matu kopšanas līdzeklis, ko parasti lieto pēc matu mazgāšanas; matu balzams.
apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
cope Matu mezgls.
bize Matu pīne.
zirgaste Matu sakārtojums – pakausī cieši sasieti, nesavīti, samērā gari mati.
aste Matu sakārtojums – pakausī sasieti, nesavīti mati.
frizūra Matu sakārtojums.
matu mezgls matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
sproga Matu šķipsna, parasti vijīga, viļņota; cirta.
celiņš Matu šķirtne.
rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
breolīns Matu ziede, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara.
lēkšķe Matu, spalvu u. tml. neliels kopums, šķipsna (parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra).
samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
maurlociņi Maurloka gludie, cilindriskie stublāji (loki), ko izmanto pārtikā.
reģistrs Maza apjoma atmiņa, kas paredzēta datu īslaicīgai glabāšanai.
asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
statuete Maza statuja.
baits Mazākā adresējamā informācijas vienība, kas aptver 8 bitus.
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
kumkvats Mazam apelsīnam līdzīgs ovāls citrusauglis ar saldu mizu un skābenu mīkstumu [Citrus japonica].
trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
konfeti Mazas, dažādu krāsu ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot, piem., sūkli ķermenim un ar spēku virzot to šurp turp).
bilžu grāmata maziem bērniem paredzēta grāmata ar ilustrācijām un nelielu tekstu vai bez teksta.
pavēdināt galvu mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
pavēdināt smadzenes mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
pakust Mazliet izkust (siltuma, kādas vielas iedarbībā).
grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
pieliekties Mazliet noliekties, liecoties pietuvināt ķermeņa augšdaļu zemei.
pakustināt Mazliet pavirzīt, pārvietot (priekšmetu).
apsildīties Mazliet sasildīties, atgūt siltumu; pasildīties.
skumīgs Mazliet skumjš (2) – par laiku, vietu, notikumu.
pašķirt Mazliet šķirt (lapas); atšķirt vaļā (piem., grāmatu).
durvju sprauga mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
durvju šķirba mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
ieburzīt Mazliet, arī vietumis saburzīt.
iegumzīt Mazliet, arī vietumis sagumzīt.
ieņurcīt Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
ierūsēt Mazliet, arī vietumis sarūsēt.
iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
patīt Mazliet, nedaudz attīt (ko iesaiņotu, satītu).
piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
paturpināt Mazliet, nedaudz turpināt.
piekrāsot Mazliet, vietumis krāsojot panākt, ka (kas) ir vienādā krāsā, nav redzami bojājumi.
pielocīt Mazliet, vietumis lokot, pielāgot.
piepūderēt Mazliet, vietumis nopūderēt.
pieslīpēt Mazliet, vietumis noslīpēt.
pielāpīt Mazliet, vietumis pielabot, novērst, likvidēt nelielus defektus.
ieknābāt Mazliet, vietumis saknābāt.
paceplītis Mazs dziedātājputns ar brūnganu, šķērssvītrotu mugurpusi un gaišāku pavēderi.
pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
trausls Mazs, arī tievs (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); fiziski, garīgi neizturīgs, vārgs.
blakts Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko agrāk dāmas piestiprināja pie sejas, lai izceltu ādas gaišumu.
būcenis Mazs, neērts miteklis; neliela telpa (piem., priekšmetu glabāšanai).
ūķis Mazs, neglīts, arī vecs miteklis; neliela, parasti tumša telpa.
pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
mikrokosmoss Mazu lielumu, sīku matērijas struktūras elementu (atomu u. tml.) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
lēts Mazvērtīgs, bez dziļāka satura; arī bezgaumīgs, banāls.
subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
bufete Mēbele ar plauktiem trauku un dažu pārtikas produktu novietošanai.
plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
medību karabīne medību ierocis ar vītņotu stobru.
kokerspaniels Medību suns ar mīkstu, zīdainu apmatojumu (parasti brūnā vai melnā krāsā) un garām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
internatūra Medicīnas augstskolu absolventu (ārstu) pēcdiploma stažēšanās, specializācijas un kvalifikācijas forma.
šļirce Medicīnas instruments – stikla vai plastmasas cilindrs ar virzuli un adatu šķidru vielu ievadīšanai vai nosūkšanai.
farmācija Medicīnas nozare par ārstniecības preparātu iegūšanu, izgatavošanu, to uzglabāšanu, izsniegšanu u. tml.
ftiziatrija Medicīnas nozare, kurā pēta plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanas iespējas.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
magnētiskā rezonanse medicīniskās izmeklēšanas metode, kurā tiek izmantota magnētiskā lauka ietekme uz ūdeni saturošiem audiem, iegūstot cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēlus.
auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot plaušas, sirdi un citus iekšējus orgānus; izklausīt.
izmeklēt Medicīniski pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
piesaldēt Medicīniskos nolūkos apstrādāt ar aukstumu (ko).
refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
nitroglicerīns Medikaments – asinsvadu paplašinātājs, ko lieto akūtu stenokardijas lēkmju pārtraukšanai.
aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
konkurēt Mēģināt pārspēt, būt pārākam par ko citu.
uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
būvmehānika Mehānikas nozare par būvkonstrukciju noturību.
metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu skaņdarba atskaņošanas tempa norādīšanai.
masturbēt Mehāniski (piem., ar roku) kairināt savus vai partnera dzimumorgānus, lai gūtu seksuālu baudu.
onanēt Mehāniski kairināt savus dzimumorgānus, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu.
agregāts Mehāniski savienots mašīnu, aparātu vai iekārtu kopums noteikta darba veikšanai.
vibrēt Mehāniski, viegli svārstīties, trīcēt (1) – par priekšmetu, konstrukciju u. tml.
konglomerācija Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums; konglomerāts.
konglomerāts Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums.
brīvgaita Mehānisma darbība bez slodzes; tukšgaita.
ķēdes pārvads mehānisma elements griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām ar ķēžu ratiem un noslēgtu ķēdi (piem., velosipēdos).
slēdzene Mehānisms (durvju, vārtu u. tml.) vērtnes fiksēšanai aizvērtā stāvoklī un (to) aizslēgšanai.
domkrats Mehānisms, pārvietojama ierīce smagu priekšmetu pacelšanai nelielā augstumā.
automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski.
māsība Meiteņu un sieviešu loks, kas darbojas saliedēti, vienotā kopienā vai ar vienotu mērķi.
pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
sameklēt Meklējot (piem., vietu, celtni), nokļūt (pie tās).
uzmeklēt Meklējot (vietu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), rast iespēju (to) izmantot.
izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
sameklēt Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu, arī ko piemērotu) kādam nolūkam.
uzmeklēt Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (parasti noteikta veida, grupas priekšmetu) kopumu.
vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
šņakarēt Meklēt, izvēlēties (piem., ko ēdamu); ēst (ko šādā veidā sameklētu).
enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens – krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi.
burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
prūsis Melnais vai virtuves prusaks.
zilimelns Melns vai ļoti tumšs ar zilganu nokrāsu.
zilmelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
magnetīts Melns, dzelzi saturošs minerāls ar magnētiskām īpašībām; magnētiskā dzelsrūda.
karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
meloss Melodiskais elements mūzikā; kādai tautai raksturīgo, tradicionālo melodiju kopums.
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
melodramatisms Melodrāmai (1) raksturīgs dramatisms; sakāpināta emocionalitāte.
izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai puse vai aptuvena puse no apgaismotā diska.
miekšķēt Mērcējot, turot ilgāku laiku ūdenī, darīt mīkstu.
liedēt Mērcēt, slapināt (par lietu); pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
nulles meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
Griničas meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
sākuma meridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākummeridiāns.
makaks Mērkaķu dzimtas neliels dzīvnieks ar pelēkbrūnu apmatojumu un sarkanīgiem sēžas mīkstumiem.
kurss Mērķtiecīga virzīšanās uz noteiktu politisku, sabiedrisku u. tml. mērķi.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
tievēt Mērķtiecīgi (piem., ar diētu, sporta nodarbībām) samazināt ķermeņa masu.
salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piem., alkoholu, narkotikas), lai apreibtu.
lietot Mērķtiecīgi izmantot (piem., medikamentu, kosmētisku līdzekli).
mērķēt Mērķtiecīgi vērst, virzīt savu darbību (uz kādu noteiktu sabiedrības grupu).
pielietot Mērķtiecīgi, ar noteiktu nolūku lietot, izmantot.
uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
nomērīt Mērot iegūt datus par (kā) garumu, platumu u. tml.
karāts Mērs zelta satura raksturošanai.
pakāpe Mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību.
krūšaugstums Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai – 1,3 metri no zemes.
kilovats Mērvienība jaudas mērīšanai – 1000 vatu [kW].
komposts Mēslojums, kas gatavots no satrūdējušām organiskām vielām (piem., augu atliekām, virtuves atkritumiem).
mikromēslojums Mēslojums, kas satur mikroelementus.
bombardēt Mest (uz kādu objektu) aviobumbas; apšaudīt (kādu objektu) ar raķetēm.
pārmesties Mesties darīt (ko citu).
metafiziķis Metafizikas pārstāvis; cilvēks, kam raksturīgs metafizisks domāšanas veids.
kamertonis Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni (izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedāšanai).
toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās cīņās aizsargātu.
metālliešana Metāla izstrādājumu iegūšana, lejot izkausētu metālu veidnēs.
enkurs Metāla konstrukcija ēkas elementu sastiprināšanai.
metālgriešana Metāla objekta, detaļas u. tml. apstrāde vai sadalīšana ar griezējinstrumentu.
dzelzs aizkars metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
dzelzs priekškars Metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
kulise Metāla pūšaminstrumenta izbīdāmā daļa, ar ko maina skaņas augstumu.
eifonijs Metāla pūšaminstruments – tenora tuba.
trombons Metāla pūšaminstruments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
tenors Metāla pūšaminstruments ar samērā augstu diapazonu.
bazūne Metāla pūšaminstruments ar U veidā izliektu kulisi; trombons.
stīpdzelzs Metāla sloksne, no kā izgatavo stīpas vai citus priekšmetus.
kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
aizmest Metot (šķēpu, disku u. tml.) aizvirzīt noteiktā attālumā, sasniedzot kādu rezultātu.
jura Mezozoja ēras otrais periods, kam raksturīga bagātīga veģetācija un dažādu lielu rāpuļu (piem., dinozauru) daudzveidība.
mežkopība Meža audzēšana un kopšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
mežaudze Meža kokaugu kopums; meža gabals ar noteiktu koku, krūmu un zemsegas augu kombināciju.
cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzi.
skrajcirte Meža kopšanas cirte, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
skrejuguns Meža zemsegas un pameža degšana ar atklātu liesmu.
meža tundra mežatundra.
dabas pamatne meži, pļavas, purvi, ūdenstilpes ar krastu aizsargjoslu, kā arī pilsētu parki, skvēri, meži.
mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
svētmežs Mežs, kas izmantots par pagāniska kulta vietu.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
zaļā zona mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
nomīdīt Mīdot saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
tanīns Miecviela, ko satur dažādi augi (piem., ozoli, tējasaugi) un ko lieto medicīnā, arī ādu miecēšanā u. tml.
atmiekšķēt Miekšķējot padarīt (ko) mīkstāku, mīkstu.
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt viscaur mīkstu.
lēns Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
līdzsvarots Mierīgs, nesatraukts (piemēram, par cilvēku, tā raksturu).
stoicisms Miers, izturība, pašsavaldība, ko neietekmē ārējie apstākļi.
vaba Miets, kārts tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai.
ieceļot Migrējot ierasties no citurienes (par dzīvniekiem); ieviesties no citurienes (par augiem).
saite Mijiedarbība, kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
helikobaktērija Mikroorganisms, kas spēj izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisku savienojumu (galvenokārt olbaltumvielu) noārdīšanās process.
aglutinācija Mikroorganismu, eritrocītu u. c. šūnu salipšana.
infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas rada pelēcīgu, arī iezilganu kārtu (uz kā).
elektronmikroskops Mikroskops, kurā daudzkārt palielinātu priekšmeta attēlu veido elektronu kūlis.
kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
maskarpone Mīksts krēmveida siers ar ļoti augstu tauku saturu, ko gatavo no trekna saldā krējuma.
pūkojums Mīkstu, smalku matiņu kopums (augiem, to daļām).
pūkojums Mīkstu, smalku matu kopums (cilvēkam).
pūkojums Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
tuvākmīlestība Mīlestība pret savu tuvāko, arī pret jebkuru cilvēku attieksmē pret sevi.
čabulītis Mīlinājuma vārds, ar kuru uzrunā ļoti tuvu, mīļu cilvēku.
komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
aizsargs Militāra rakstura organizācijas biedrs.
trencis Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
frencis Militāra tipa žakete vai blūze ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām; formas tērpa svārki.
valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
uniforma Militārs formas tērps; formas tērps (civilo profesiju dienestu pārstāvjiem).
radziņš Miltu izstrādājums neliela raga vai pusmēness formā.
konditoreja Miltu un cukurotie izstrādājumi ar lielu uzturvērtību un patīkamu garšu.
sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
kompleksie mēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kas satur slāpekli.
superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
mīnijs Minerāls, no kā iegūst krāsu pigmentus.
ahāts Minerāls, pusdārgakmens, kam raksturīgas plānas, dažādas krāsas kārtas.
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids – plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
sēravots Minerālūdens avots, kurš satur sērūdeņradi.
kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds vajadzīgs ķermenim, lai tas spētu lidot kosmosā.
vezīrs Ministru un augstāku ierēdņu tituls daudzās musulmaņu valstīs.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
nomīņāt Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
aizmirgot Mirgojot attālināties, aizvirzīties (par ko spožu, spilgtu).
letalitāte Mirstība; mirstība no kādas slimības attiecībā pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību ir slimojuši.
mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
stallis Mītne zirgu turēšanai un kopšanai; zirgu kūts.
patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
sfinksa Mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu; šādas būtnes skulpturāls atveidojums.
dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
mesidžs Mobilā telefona īsziņa; īsa vēstule, ziņa (elektroniskajā pastā).
reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
šaustīt sevi mocīties pašpārmetumos.
midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
minimode Mode, kurai ir raksturīgi ļoti īsi apģērbi.
mini mode mode, kurai raksturīgi ļoti īsi tērpi.
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
reps Modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā.
unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
makromolekula Molekula ar ļoti lielu ķīmiski saistītu atomu skaitu; polimēra molekula.
augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
šahs Monarha tituls (Persijā, Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
karaliene Monarhijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
karalis Monarhijas valdnieks; šāda valdnieka tituls.
sultāns Monarhs dažās musulmaņu zemēs; šī monarha tituls.
žetons Monētai līdzīgs veidojums ar noteiktu vērtību.
sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piem., atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
netikums Morāles normām neatbilstošs, peļams, nosodāms izturēšanās, rīcības veids; nevēlams, slikts paradums.
Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
motorollers Motociklam līdzīgs transportlīdzeklis ar mazākiem riteņiem, slēgtu motora pārsegu un īpašu kāju atbalsta platformu.
motorstunda Motora darbināšanas ilguma mērvienība (stundās).
virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
motokross Motosporta veids – ātrumsacensības braukšanā ar motocikliem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi.
kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
rāpulis Mugurkaulnieku klases dzīvnieks, kam raksturīga nepastāvīga ķermeņa temperatūra un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klāts ķermenis.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
brīvkungs Muižnieka tituls (Vācijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
baronets Muižnieka tituls Anglijā; cilvēks, kam ir šāds tituls.
grāfs Muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
rustika Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
ķelle Mūrnieka, apmetēja darbarīks – neliela lāpstiņa ar izliektu kātu un rokturi.
neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
muskatkoks Muskatu dzimtas tropu koks, no kura sēklām (muskatriekstiem) iegūst garšvielas, eļļu; muskats (2).
sausās brokastis muslis vai cita veida graudaugu izstrādājums, ko ēd ar pienu, jogurtu vai tml.
zvaigznīte Musturs.
Gregora kalendārs mūsu laika skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā, tuvinot laika skaitīšanu Saules gadam.
ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
nikābs Musulmaņu sieviešu apģērbs ar lakatu, kas nosedz galvu un ķermeņa augšdaļu, atstājot atsegtas tikai acis.
ajatolla Musulmaņu šiītu augstākais garīdznieks.
imāms Musulmaņu vadoņu (īpaši šiītu) tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
kaulmuša Muša ar saplacinātu, stingru ķermeni, kas sūc zīdītāju un putnu asinis.
raibspārnmuša Muša, kam raksturīgi raibi spārni un kuras kāpuri ir augļu kaitēkļi [Myoleja lucida].
sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
slapjā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai ūdenī grimtu, atgādinot samirkušu kukaini.
daglā čakstīte mušķērāju dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīgs kvēpu melns ar baltu vēders un gaiša galvas virsa.
sinhronisks (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
sinhronais (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties.
izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par dūmiem.
uzvirst Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; arī uzvirmot (2).
uzvirt Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; uzvirst (2).
virst Mutuļot, mutuļojot plūst augšup.
virt Mutuļot, mutuļojot plūst augšup.
muzeja kolekcija muzeja eksponātu, depozītu kopums.
memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
kolāža Mūzikā – dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, skaņdarbu fragmentu savirknējums.
minimālisms Mūzikā – kompozīcijas veids, kam raksturīga ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piem., samērā sarežģīta forma.
mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
diskants Muzikāla partija šādai balsij vai mūzikas instrumentam ar augstu skanējumu.
koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) iestudējums koncerta veidā.
opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
sarsuela Muzikāli skatuviska darba (operas) nacionālais paveids Spānijā.
operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
EMI Mūzikas ierakstu kompānijas nosaukums.
intonācija Mūzikas instrumenta vai cilvēka balss skaņu augstuma precizitāte skaņdarba izpildījumā.
manuālis Mūzikas instrumentu klaviatūra, uz kuras spēlē ar rokām (atšķirībā no pedāļa klaviatūras).
tenors Mūzikas instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
skaņotājs Mūzikas instrumentu skaņošanas speciālists.
klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kura sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
saksofons Mūzikas pūšaminstruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
folkmūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums.
perkusionists Mūziķis, kas (ar pirkstiem, plaukstām) spēlē sitaminstrumentus.
multiinstrumentālists Mūziķis, kas prot spēlēt vairākus instrumentus.
koncertants Mūziķis, kas sniedz koncertu, koncertē.
altists Mūziķis, kas spēlē altu (2).
basists Mūziķis, kas spēlē basa instrumentu.
fagotists Mūziķis, kas spēlē fagotu.
flautists Mūziķis, kas spēlē flautu.
lautists Mūziķis, kas spēlē lautu.
instrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas instrumentu.
sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus.
stīdzinieks Mūziķis, kas spēlē stīgu instrumentu.
taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri vai kādu citu metāla pūšamo instrumentu.
taustiņinstrumentālists Mūziķis, kas spēlē taustiņinstrumentu.
tubists Mūziķis, kas spēlē tubu.
virši Mūžzaļi krūmi vai puskrūmi ar zarainu stumbru, vienkāršām, sīkām lapām un violetiem ziediem.
paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
buksis Mūžzaļš krūms vai koks ar spīdīgām lapām un ļoti cietu koksni.
efeja Mūžzaļš ložņājošs vai kāpelējošs augs ar tumšzaļām, piecstūrainām lapām.
brūklene Mūžzaļš puskrūms ar tumšzaļām lapām un ķekaros augošām sarkanām, rūgteni skābām ogām [Rhodococcum vitis-idea].
priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
sekvoja Mūžzaļš vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā), kas izceļas ar stumbra augstumu, ilgmūžību un augstvērtīgu koksni.
vaivariņš Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms (30–120 cm augsts) ar šaurām lapām, baltiem ziediem un raksturīgu asu smaržu.
sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu baltu, ļoti smaržīgu ziedu.
korķozols Mūžzaļu ozolu suga, ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem [Quercus suber].
ubags Nabadzīgs cilvēks (piemēram, salīdzinājumā ar turīgākiem cilvēkiem).
OPEC Naftas eksportētāju valstu organizācija.
uzmākties Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
rītdiena Nākotne (parasti samērā tuva).
fizālis Nakteņu dzimtas augs, kam raksturīgs uzpūsts kausiņš, kurā attīstās uzturā lietojams auglis (oga).
kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
tomāts Nakteņu dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju, dzelteniem ziediņiem un sulīgiem augļiem.
tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām, kas satur nikotīnu.
bebrukārkliņš Nakteņu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai kāpelējošu zarainu stumbru, violetiem ziediem un sarkanām ogām [Solanum dulcamara].
pūcīšu dzimta naktstauriņu dzimta, kurā ietilpst, piem., kļavu pūcīte, pelēkā lapukoku pūcīte, priežu pūcīte, kāpostu pūcīte.
karavāna Nastu nesēju dzīvnieku rinda kopā ar pavadoņiem, ceļotājiem u. tml. (parasti tuksnešos, stepēs).
mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
naturālists Naturālisma (1) pārstāvis literatūrā, mākslā; rakstnieks, mākslinieks, kura darbos izpaužas naturālistiskas tendences.
NP Naturalizācijas pārvalde.
pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
uztura līdzekļi nauda, kas paredzēta uztura iegādei, iztikai.
zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
pabalsts Naudas līdzekļi, ko izsniedz (kādai personai) regulāri vai reizumis, lai materiāli palīdzētu.
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
stipendija Naudas pabalsts, ko saņem, piem., studenti.
lits Naudas pamatvienība Lietuvā (1922–1940, 1993–2015); attiecīgā monēta.
starta kapitāls naudas summa, kas nepieciešama, lai uzsāktu kādu biznesu, uzņēmējdarbību u. tml.
uzturnauda Naudas summa, ko dod, maksā (kādam) par uzturu.
rokasnauda Naudas summa, ko viena puse iemaksā otrai pusei pirms kāda darījuma, lai nodrošinātu tā realizēšanu.
depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
bada nāve nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
tukšs Neaizņemts, brīvs (piem., par sēdekli, guļvietu).
leicīns Neaizstājama aminoskābe, kas ietilpst augu un dzīvnieku olbaltumvielā.
laist Neaizturēt, neaizkavēt (kā) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
cauri Neaizturēt.
inerts Neaktīvs, kūtrs; tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums.
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
aunapiere Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks; stulbenis.
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
konfederācija Neatkarīga valstu savienība.
NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
spiediens Neatlaidīga, mērķtiecīga rīcība, darbība, lai panāktu (uzbrucēja, pretinieka) atkāpšanos.
lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību.
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā; centies būt kopā, nodibināt attiecības.
tiepties Neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos.
censties Neatlaidīgi darīt (ko), lai sasniegtu iecerēto, nodomāto.
sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās vietu.
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
mākties Neatlaidīgi tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi apgrūtināt kādu (ar lūgumiem, jautājumiem, vēstulēm u. tml.); nelikt kādam mieru.
iesaldēt Neatļaut palielināt; nelaist apgrozībā, atstāt neizlietotus (līdzekļus).
zādzība Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks; stulbenis.
atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
justies slikti nebūt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
trūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) – par priekšmetu.
iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti, lai novērtētu (tā) garšu.
polo krekls nedaudz atdarāms krekls ar mīkstu, atliektu apkaklīti.
vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
patāls Nedaudz tālāk, attālāk; arī atstatu.
pabērt Nedaudz, arī vietumis uzbērt; nedaudz nobērt.
piecirpt Nedaudz, vietumis apcirpt.
palauzt Nedaudz, vietumis ielauzt.
palauzt Nedaudz, vietumis nolauzt.
ceturtdiena Nedēļas ceturtā diena.
trešdiena Nedēļas diena starp otrdienu un ceturtdienu.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
kautrība Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta; arī biklums.
puspietupiens Nedziļš pietupiens.
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
ķeza Negadījums, nepatīkama situācija, nelaime.
nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
kaite Negatīva parādība, īpašība; ļaunums, sliktums.
vājība Negatīva, nevēlama (personas, rakstura) īpašība.
trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; stāvoklis, kad (kādam) trūkst nepieciešamo īpašību.
bēdas Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
bailes Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
nesmukums Neglītums.
nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība.
nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
ufoloģija Neidentificēto lidojošo objektu pētniecība.
intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem.
neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
strups Neiejūtīgs, nevērīgs (par izturēšanos, rīcību u. tml.).
izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
nomaļus Neiesaistoties, nepiedaloties (kur); atturoties no aktīvas rīcības.
nospļauties Neievērot, izturēties vienaldzīgi, ignorēt.
uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
pamaisīties Neilgu laiku maisīties (starp citiem, citu vidū).
papilināt Neilgu laiku nedaudz līt (par lietu).
pakost Neilgu laiku radīt mazliet dedzinošu sajūtu.
papūst Neilgu laiku spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
paķemmēt Neilgu laiku staigāt (pa kurieni), lai ko atrastu, nopirktu.
patupēt Neilgu laiku tupēt (kur).
pabūt Neilgu laiku uzturēties (kur, kādos apstākļos).
paviesoties Neilgu laiku uzturēties (kur); uz neilgu laiku ierasties (kur, pie kā).
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (piemēram, mūzikas instrumentu).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, uzadītu u. tml.).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ko ap asi griežamu, rotējošu), lai darbinātu ierīci.
pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu).
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (par lietu).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (ko), lasīt, iepazīties (ar ko).
patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
pieturēt Neilgu laiku, mazliet turēt pie sevis.
uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, vidē).
zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu, brūnpelēku vai melnu muguru un dzelteniem plankumiem (austiņām) galvas sānos.
disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
liekuļots Neīsts, mākslots (piem., par jūtu, emociju izpausmi).
butaforija Neīstums.
klusēt Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
pa nullēm Neizšķirti (par sporta spēles rezultātu).
salūzt Neizturēt, padoties; psiholoģiski sabrukt.
trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
atpogāties Nejauši atdarīties (par ko aizpogātu).
gadīties pa rokai nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
gadīties pie rokas nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
(gadīties) pa ķērienam nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
pagadīties pie rokas nejauši būt, atrasties tuvumā.
pagadīties pa rokai nejauši būt, atrasties tuvumā.
ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
sajaukt Nejauši samainīt, aizstāt (ko) ar citu.
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
okazionāls Nejaušs; tāds, kam ir gadījuma raksturs.
nekustināt ne pirksta nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
nekustināt ne pirkstu nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
grēda Nekārtīgi saliktu, samestu priekšmetu kopums, kaudze.
samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot, glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
jūklis Nekārtīgs (daudzu priekšmetu) sajaukums; juceklis.
varza Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums; mudžeklis (1).
mudžeklis Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums.
bāzt (savu) degunu nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.
kā lops Nekulturāls, nepieklājīgs.
desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
pamflets Neliela apjoma satīrisks sacerējums par aktuālu tematu, konkrētu parādību vai personu.
dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs ar dzejas tekstu; attiecīgais mūzikas žanrs.
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kur var saņemt medicīnisko palīdzību vai izsaukt ārstu uz māju.
netālu Nelielā attālumā, samērā tuvu.
skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
telefonbūdiņa Neliela celtne ar telefonaparātu.
dīķis Neliela dabiska vai mākslīgi izveidota ūdenskrātuve.
tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
glāzīte Neliela glāze, no kuras dzer stipros alkoholiskos dzērienus; šāda glāze ar tās saturu.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
nesesers Neliela kastīte vai soma noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai.
flīze Neliela keramikas plāksnīte sienu vai citu virsmu apdarei.
spradzis Neliela melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu dzimtas vabole, kas veikli un augstu lec.
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu.
lapiņa Neliela papīra lapa, parasti ar nelegāli izplatītu politisku tekstu; proklamācija.
maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
asaris Neliela saldūdens zivs ar tumšām šķērssvītrām, zaļganiem sāniem un sarkanām apakšējām spurām.
vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru, sudrabaini baltiem sāniem un vēderu [Alburnus alburnus].
rokassomiņa Neliela soma (parasti sievietēm), piem., naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai.
kloķis Neliela svira, rokturis, arī slēdzis.
pieliekamais Neliela telpa vai norobežota vieta (parasti) pārtikas produktu glabāšanai.
puduris Neliela tuvu augošu augu grupa.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
lapene Neliela, atpūtai paredzēta nojume (piem., dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās, degot purva gāzēm), kas naktī spīd nelielā augstumā virs zemes.
šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
moiva Neliela, slaida jūras zivs ar ļoti sīkām zvīņām [Mallotus villosus].
sviedrene Nelieli izsitumi, kas rodas uz ādas, parasti ilgstošas, svīšanas rezultātā.
bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
skribināt Nelieliem kumosiem ēst (ko cietu); arī atdalot no (kā) cieta.
kule Neliels (auduma, papīra u. tml.) maiss; šāds maiss kopā ar tā saturu.
kameransamblis Neliels (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku.
eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
aerosols Neliels baloniņš, kurā iepildīta izsmidzināma viela kopā ar saspiestu gāzi.
pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar sīkām, apaļām lapām un sarkanbrūniem zariem [Betula nana].
tomahauks Neliels cirvītis ar rokturi, ko Amerikas indiāņi lietoja kā darbarīku vai ieroci.
cūkdelfīns Neliels delfīns ar strupu, noapaļotu purnu; jūrascūka.
garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
čakstīte Neliels dziedātājputns ar īsu, samērā platu knābi un brūngani raibu apspalvojumu.
sniedze Neliels dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu [Plectrophenax nivalis].
somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
paipala Neliels fazānu dzimtas pļavu putns ar brūngani raibu muguru un gaišu garenu svītrojumu uz sāniem [Coturnix coturnix].
dūmaka Neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī.
vinjete Neliels grafisks rotājums grāmatā (piem., uz vāka, titullapā, tekstā).
šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu un skaistu sudrabaini pelēku apmatojumu.
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
limfmezgls Neliels ieapaļš veidojums, kas producē limfocītus, antivielas un filtrē limfu.
prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem).
dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
pistācija Neliels koks vai krūms, kas satur sveķus un ēteriskās eļļas un kam ir riekstiem līdzīgi augļi.
kuteris Neliels kuģis ar daļēji vai pilnīgi slēgtu korpusu.
lietutiņš Neliels lietus.
stance Neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu.
ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
lauku kapela Neliels muzikantu ansamblis (kas spēlē svinībās, sarīkojumos).
staipeknis Neliels mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
dobums Neliels padziļinājums (kādā virsmā); tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
kapucīns Neliels pērtiķis ar platu degunu, īsu purnu un galvas apmatojumu, kas atgādina kapuci.
slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
svilpe Neliels rīks, arī akustiska signālierīce, kurā skaņu (parasti vienā augstumā) rada gaisa strūkla.
humoreska Neliels sacerējums prozā vai dzejā, kurā autors labsirdīgi pazobojas par sabiedrības dzīves parādībām vai cilvēka rakstura īpašībām.
meteoroīds Neliels Saules sistēmas kosmiskais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
arabeska Neliels skaņdarbs ar smalku, rotaļīgu raksturu.
starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
intermēdija Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu).
mājas apogs neliels šīs dzimtas putns, kas apmetas apdzīvotu vietu tuvumā.
saksauls Neliels tuksnešu un pustuksnešu koks vai krūms ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām [Haloxylon ammodendron].
laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar atklātu virsu.
rumba Neliels ūdenskritums; krāce ar strauju ūdenslīmeņa kritumu.
zīriņš Neliels ūdensputns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti un īsām kājām.
laputs Neliels vai sīks kukainis ar mīkstu ķermeni, kas dzīvo uz augu lapām un sūc to sulu.
špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
tārtiņš Neliels vai vidēja lieluma putns, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā.
šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
raibspārnis Neliels vai vidēji liels tauriņš, kam ir raksturīgi melni spārni ar sarkaniem raibumiem.
rokzāģis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokas zāģis.
vienrocis Neliels zāģis ar vienu rokturi; rokzāģis.
garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar tumšiem, smailiem spārniem, gaišu pakrūti un dziļi šķeltu asti.
kurmis Neliels, augsnē dzīvojošs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks ar samtainu, tumšu apmatojumu, smailu purnu un lāpstas veida priekškāju pēdām.
grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas [Crex crex].
lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
noktirne Neliels, liriska rakstura skaņdarbs (parasti klavierēm).
kancona Neliels, liriska rakstura vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
spira Neliels, lodveida formas ekskrementu gabaliņš (dažiem dzīvniekiem).
sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
plācenītis Neliels, parasti apaļš (piem., biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, ko cep uz pannas.
smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
strupaste Neliels, pelei līdzīgs grauzējs ar īsu, apmatotu asti.
lakstīgala Neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kura dziedāšana ir skaļa un ar raksturīgu melodiskumu [Luscinia luscinia].
sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
šķipsna Neliels, saujā saņemams matu kopums.
glāze Neliels, stāvs stikla trauks bez osas dzeršanai; šāds trauks kopā ar tā saturu.
ratiņi Neliels, stumjams transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai.
pušķis Neliels, vienā galā cieši vienkopus augošu matu, spalvu kopums (dzīvniekiem).
nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
bloķēt Neļaut izmantot; aizturēt.
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
vaukšķēt Nemitīgi runāt, izteikt savu vai citu viedokli.
mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
nekrist Nenonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
sadisms Nenormāla tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanos par citu ciešanām.
ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza darbība.
jebkāds Nenoteikts (kādā priekšmetu, parādību grupā); vienalga kāds.
hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
gaistošs Nenoturīgs, īslaicīgs, ātri zūdošs.
labils Nenoturīgs, nestabils.
lidināties pa mākoņiem Nenovērtēt reālo situāciju.
skaitīt kumosus nenovīdīgi vērot, uzmanīt, cik daudz kāds apēd; žēlot uzturu kādam.
tukšs kā izšauta plinte Nenozīmīgs, bezsaturīgs.
subjektīvisms Neobjektīva, personisko ieskatu un interešu nosacīta attieksme.
kuluāri Neoficiālas situācijas vai apstākļi, arī neoficiālas tikšanās.
pamest pusceļā nepabeigt (ko iesāktu).
pamest pusratā nepabeigt (ko iesāktu).
atstāt pusceļā nepabeigt (ko iesāktu).
kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; untums.
iegriba Nepamatota, untumaina (parasti pēkšņa) vēlēšanās.
izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
izgājiens Neparasta, negaidīta rīcība, izturēšanās.
burvība Neparasts skaistums.
noslēpumains Neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar savu neparastumu, savādumu.
eksotika Neparastu, svešu, tālām zemēm raksturīgu īpatnību kopums.
trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgi, piem., iztecējumi no nāsīm.
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties (piem., par kukaiņiem).
kontinuitāte Nepārtrauktība, pēctecība, turpināšanās.
cirsmojums Nepārtrauktu cirsmu rinda, kas stiepjas noteiktā virzienā.
tirāde Nepārtrauktu vārdu, teikumu virkne.
samelot Nepatiesi atspoguļot (piem., par tekstu).
pierakstījums Nepatiesu (skaitliski lielāku) datu uzrādījums.
rusofobija Nepatika pret krieviem, krievu tautu; šīs nepatikas paušana.
kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
šļura Nepatīkama jezga, negatīvi vērtējama situācija.
slikti Nepatīkami, neērti (būt kādos apstākļos, kādā situācijā).
šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
žāvāties Nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
no ielas nepazīstams cilvēks, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
kvorums Nepieciešamais (piem., sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
nosargāt Nepieļaut pretiniekam (sporta spēlēs) gūt vārtus, punktus u. tml.
turēt zināmā attālumā nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
turēt pienācīgā attālumā nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
atraidīt Nepieņemt (piem., ko piedāvātu).
truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
nokrēsla Nepilnīga krēsla; vāja, patumša gaisma.
samocīt Neprasmīgi, nemākulīgi rīkojoties (ar priekšmetu), iebojāt, sabojāt (to).
dullums Neprātīgam, nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
melngalvis Neprecētu ārzemju tirgotāju brālība.
mis Neprecētu sieviešu skaistumkonkursā – uzvarētājas titula sastāvdaļa.
jaukt Neprecīzi zinot, uztverot, atceroties, samainīt (ko) ar citu.
amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu).
sklandu rausis neraudzētas mīklas izstrādājums ar sasmalcinātu burkānu un kartupeļu pildījumu.
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
ērču encefalīts nervu sistēmas infekcija, kuru izraisa ērču encefalītu vīruss, kuru pārnēsā ērces.
miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
horeja Nervu slimība, kurai raksturīga patvaļīga muskuļu savilkšanās, raustīšanās.
aizmirst Nesaglabāt atmiņā (datus, faktus u. tml.).
ritmiskā proza nesaistītā valodā rakstīti darbi ar noteiktu ritmu, ko veido frāzes un teikumi.
dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
burvja nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
raganas nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ.
vārsmojums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
atkailināt Nesaudzīgi padarīt citiem atklātu, neslēptu.
ārdīties Nesavaldīgi, skaļi paust sašutumu, teikt pārmetumus, kliegt.
klusēt Nesazināties, neatbildēt (piem., ar vēstuli).
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme; ķeburs.
jaust Neskaidri, aptuveni apzināties (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
nojaust Neskaidri, aptuveni apzināties, sajust (ko gaidāmu, arī esošu).
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
galvu neglaudīs (par ko) neslavēs, izteiks pārmetumus, rājienu.
nekaunība Nesmalkjūtīga, aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
nerādīt Nesniegt iespēju redzēt; nedemonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
pārnest Nesot nogādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
tuvredzība Nespēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist.
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz vājuma, pārdzīvojuma u. tml.) nokrist, saļimt.
aizcietēt Nespēt iztukšoties (par vēderu, zarnām).
sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem, dzīvniekiem); saļimt.
ļimt Nespēt noturēties stāvus un krist; kļūt ļenganam.
slīkt Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.
nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
blāvot Nespodri, bālgani spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
šķobīgs Nestabils, nenoturīgs, nedrošs.
diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ar kuru apliek preču piegādi, importu, pakalpojumu sniegšanu un pašpatēriņu.
kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
kloāka Netīra, piemēslota vieta, kur sakrājušies daudz atkritumu.
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas).
nokrist Neturoties stingri klāt, virsū u. tml., noslīdēt nost virzienā uz leju.
ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
pārtraukt Neturpināt, izbeigt (piem., kādu stāvokli).
jukt Neturpināties, beigt pastāvēt, zust, nerealizēties.
neķert muļķus neuzskatīt citus par muļķiem.
neķert muļķi neuzskatīt citus par muļķiem.
nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam.
vaina Nevēlama (piem., rakstura, personības) īpašība.
mēstule Nevēlama elektroniskā pasta vēstule; spams.
dirsa Nevēlamā situācijā.
lamatas Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (kādu) šādā situācijā.
slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
nelaiks Nevēlami laikapstākļi (piem., lietus, putenis).
epilācija Nevēlamo matu likvidēšana.
niķis Nevēlams (dzīvnieka) paradums, izturēšanās veids.
sprukas Nevēlams, sarežģīts, parasti pēkšņi radies, stāvoklis, situācija, no kura grūti izkļūt.
izmētāt Nevērīgi, nekārtīgi nomest (vairākus priekšmetus), nenolikt vietā.
pārskatīties Nevērīgi, neuzmanīgi skatoties, saredzēt ko citu, nepareizi.
apvazāt Nevērīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt mazliet netīru, apbružātu u. tml.
riekstiņš Neveronis ar vienu sēklu un plēvveida vai mazliet pacietu augļa apvalku.
sintēze Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
elsas Nevienmērīga, aizturēta elpošana (piem., raudot).
nekaunēties ne no kāda darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
nekaunēties ne no viena darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
sadedzināties Neviļus savainot sevi (ar ko karstu).
krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu).
skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts, nemākulīgs (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
sirmene Nezāle – pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem matiņiem un sīkie, baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
vējauza Nezāle – viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar palielām vārpiņām skarā [Avena fatua].
tīrumu usne nezāle ar attīstītu, stipri zarotu sakņu sistēmu.
kaut kāds Nezināms, nenoteikts, arī vēl neminēts (piem., par priekšmetu, parādību).
plēst ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
noraut ādu pār acīm Nežēlīgi izturēties, izkalpināt.
bendēt Nežēlīgi, necilvēcīgi izturēties (pret kādu); nogalināt.
nievas Nicinošas, pazemojošas attieksmes izpausme (izturēšanās veidā, runā).
spļaut virsū (kādam, uz ko) nicinoši, aizvainojoši izturēties, attiekties (pret kādu, ko).
vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
kniest Niezēt, kņudēt, sūrstēt, arī izraisīt niezēšanas, kņudēšanas sajūtu.
pikts Nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
kalst Nīkt garlaicībā, ilgstoši kur uzturoties.
brinza No aitu piena gatavots siers.
reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piem., plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto aukstu dzērienu dzeršanai.
knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
papīrs No celulozes gatavots materiāls rakstīšanai, tekstu un attēlu iespiešanai, iesaiņošanai u. tml.; šāda materiāla loksne, lapa.
vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
būris No dēļiem izgatavots savvaļas putnu miteklis, ko (parasti) piestiprina pie koka stumbra.
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis – veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
baltvīns No gaišām vai tumšām (noņemot miziņu) vīnogām gatavots gaišs vīns.
krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
minerālvate No izkausētiem iežiem iegūts siltumizolācijas materiāls.
apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
izlase No kāda kopuma izraudzītu darbu sakopojums.
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
no putna lidojuma no ļoti liela augstuma.
kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
sklandrausis No rudzu vai rupju kviešu miltiem gatavots rausis ar burkānu un vārītu kartupeļu pildījumu.
gabro No sacietējušas magmas veidojies tumšs, rupjgraudains iezis.
sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
mežģīnes No smalkiem diegiem austs audums ar sīki caurumotu rakstu.
meteorīts No starpplanētu telpas uz Zemes nokritis akmens vai dzelzs gabals.
trose No stieplēm vai izturīgām šķiedrām vīta virve.
rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
tīkliņš No tīkla (1) darināts, nelielam maisam līdzīgs izstrādājums (produktu, pirkumu ievietošanai).
sarkanvīns No tumšo vīnogu šķirnēm gatavots tumši sarkans vīns.
apmest kūleni no tupus stāvokļa pārmesties pār galvu.
mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
brusa No vairākām pusēm apzāģēts kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
izpletnis No viegla, izturīga auduma darināta kupolveidīga ierīce krišanas ātruma, arī lidmašīnas, sporta automobiļa u. tml. bremzēšanas ceļa samazināšanai.
cauri No viena gala uz otru, no vienas puses uz otru (šķērsojot kādu vietu u. tml.).
ēna No vienas puses apgaismota, piem., priekšmeta, cilvēka tumšs atveids.
apkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
visapkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils; pils ārējais pagalms.
atbērt Nobērt (kādu daļu) citur; atlikt (kādam nolūkam).
sabučoties Nobučot vienam otru, citam citu.
cietoksnis Nocietināta, militāra būve (parasti pilsētu) aizsardzībai.
noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
apcirknis Nodalījums (klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai.
sektors Nodaļa (iestādē, organizācijā u. tml.) ar noteiktu specializāciju.
ekspedīcija Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kas pieņem vai nosūta dokumentus, periodiskos izdevumus, preces u. tml.
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ziņo par jaunākajiem, aktuālākajiem notikumiem.
sviestnīca Nodaļa, telpa (piem., pienotavā), kurā ražo sviestu.
mēģinājums Nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u. tml.).
kārtot Nodarboties (piem., ar kādu jautājumu), lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
sportot Nodarboties ar sportu.
sapīties Nodibināt tuvas, intīmas (parasti ārpuslaulības) attiecības.
realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
denacionalizēt Nodot (nacionalizētu vai valsts īpašumu) privātīpašumā.
virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
deponēt Nodot glabāšanā kā depozītu; iemaksāt, noguldīt.
nozvērēt Nodot zvērestu, ar zvērestu apliecināt.
drošība Nodrošinājums (piem., pret pārpratumu).
aprīkot Nodrošināt, apgādāt (ko) ar aprīkojumu; šādā veidā iekārtot (piem., vietu, telpu).
izdziedāt Nodziedāt (noteiktā augstumā, skaļumā).
uzdot Nodziedāt, atskaņot (parasti korim) vajadzīgajā augstumā izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu (skaņas).
pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
izmest enkuru noenkurot (kuģi, jahtu); noenkuroties (par kuģi, jahtu).
stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
noformēties Noformēt savus dokumentus.
pārfotografēt Nofotografēt (piem., attēlu, tekstu), lai iegūtu (kā) fotogrāfiju, fotokopiju.
sūtīt Nogādāt (ziņu, vēstuli u. tml.) ar elektroniskas ierīces (piem., mobilā telefona, datora) starpniecību.
nags Nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja šķērszāģējums nav visā koka diametrā, ir augstāk par aizzāģējumu.
piefrizēt Nogludināt, mīkstināt (kādu tekstu).
nokrimst Nograuzt (ko cietu); noskrubināt.
veidule Nogrieznis, kas savieno konusa virsotni ar konusa pamata riņķa līnijas kādu punktu.
mediāna Nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējas malas viduspunktu.
nocirpt Nogriezt (matus, bārdu).
nogriezt matus uz nullīti nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
nodzīt matus uz nullīti nogriezt (nodzīt) matus līdz ādai.
izcirpt Nogriezt (zaru galus, krūmu galotnes u. tml.), piešķirot noteiktu formu.
katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
nostiepties Nogulties vai nogāzties zemē ar izstieptu ķermeni.
jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
fosforīti Nogulumieži, kura galvenā sastāvdaļa ir apatītu grupas minerāli.
nokātot Noiet, nosoļot (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
novākt Nojaukt, izjaukt un novietot (kur citur).
saost Nojaust, samanīt (ko slēptu, draudošu, arī ko sev izdevīgu).
sestais prāts nojauta, intuīcija.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums.
notvīkt Nokarst, noslāpt (piem., karstumā, tveicē).
paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
balsināt Noklāt (piem., sienu, griestus) ar baltu (krīta, kaļķu) maisījumu.
izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
nosēsties Noklāties, nogulsnēties, veidojot kārtu (par putekļiem, nogulsnēm, arī sniegu u. tml.).
uzkosties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
uzkosties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
iekopēt Nokopēt (datorā tekstu, attēlu) un ievietot tekstā.
nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
noskenēt Nolasīt informāciju, tekstu, tuvinot to skenerim.
lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
nedoties Nolieguma darb. --> doties; nepārvietoties, arī nesākt pārvietoties (kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt.
noglabāt Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
nokravāt Nolikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (ko izliktu, izvietotu); novākt.
nomirdzināt Nolīt (par lietu).
karātavu humors nomācošā, bezizejas situācijā izteikts joks, ironisks teiciens.
rotēt Nomainīt (kādu), piem., norīkojot šajā amatā kādu citu.
rotēt Nomainīties, tikt nomainītam ar kādu citu.
paģiras Nomāktība, pašpārmetumi, ko izraisa apziņa par nepareizu rīcību.
lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
datīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda uz adresātu un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kam".
iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
tikt Nonākt (kādā, piem., sadzīviskā situācijā, stāvoklī).
krist (kāda) rokās nonākt (kāda) varā; tikt ieņemtam (piem., par pilsētu).
krist Nonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
iestigt Nonākt (nevēlamos apstākļos); pamazām nonākt (piem., nevēlamu uzskatu) ietekmē.
aizplūst Nonākt citur, citu rīcībā (par naudu, vērtībām).
pazust Nonākt galējā bezizejas situācijā; pilnīgi pagrimt, degradēties.
(būt) vīrā nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos.
uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
iegāzties Nonākt nepatīkamā situācijā, nelabvēlīgā, bīstamā stāvoklī; iekrist.
mesties pa karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
samesties par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
iekļūt slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekļūt lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekrist slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekrist lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
uzkrist Nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2).
sastapties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; satikties (2).
satuvoties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu); satuvināties (2).
satuvināties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu).
būt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
tikt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
novākt Noņemt nost un novietot (kur citur).
nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu).
nopērties Nopērt sevi (pirtī ar pirtsslotu).
tukšvārdība Nopietna, dziļāka satura trūkums tam, ko runā, raksta.
iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), cenšoties izprast (tā) saturu, būtību u. tml.
pārpirkt Nopirkt (ko) vēlreiz; nopirkt (ko), lai tālāk realizētu par augstāku cenu.
sēks Nopļautu augu (piem., zāles, āboliņa) kopums, ko tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
zaļā masa nopļautu, nocirstu u. tml. augu, to daļu kopums.
uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
uz Norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu.
-grāfs Norāda instrumentu, kas raksta, pieraksta, grafiski attēlo.
uz Norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu.
uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par balstu vai kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
iekš Norāda objektu, uz ko vērsta psihiska vai intelektuāla norise.
uz Norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris.
uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
uz Norāda skatiena, uzmanības virzienu, objektu.
cits Norāda uz (cilvēku, priekšmetu, parādību) savstarpēju sakaru, secību.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (4).
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu; tik reižu.
pirmais Norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
rupj- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu vai pazīmes, īpašības spilgtu izpausmi.
ar Norāda uz (kā) saturu vai piedevu.
par Norāda uz (kā) saturu, nosaukumu.
viss Norāda uz (kā) vienotu veselumu, nedalītu kopumu.
par Norāda uz (kāda) ieņemto, iegūstamo u. tml. amatu, profesiju, stāvokli.
no Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves vietu, arī piederību (kam).
tāds Norāda uz (ko) zināmu vai iepriekš minētu ar nenoteiktām, īpašībām, pazīmēm.
tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
ap Norāda uz (vietas, laika, daudzuma) aptuvenību.
bez Norāda uz aptuvenu laiku (pirms minētā laika apzīmējuma); pirms.
tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad kas notiek, norisinās, eksistē.
katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem vai abiem minētajiem).
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem).
stāvus Norāda uz augstu darbības intensitātes pakāpi; ļoti strauji.
tā Norāda uz darbības intensitātes augstu pakāpi.
pa- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī uz īslaicīgu pabeigtu darbību.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
pie- Norāda uz darbības vājinātu intensitāti.
ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
no- Norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam).
pie- Norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk.
aiz- Norāda uz darbības virzību prom, attālināšanos; norāda uz darbības virzību uz noteiktu galapunktu, mērķi.
pār- Norāda uz darbības virzību uz citu vietu.
pār- Norāda uz darbības virzību uz izejas punktu.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
pēc Norāda uz darbību, norišu secību saistībā ar citu iepriekšēju darbību, arī darbības rezultātu.
par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas ir saistīts ar kādu darbību.
par Norāda uz domu, runas, interešu u. tml. priekšmetu, tematu, objektu; norāda uz parādību, kas ir psihiska, emocionāla stāvokļa cēlonis.
ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas piederīgs pie kādas kopas, grupas.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
ar Norāda uz dzīvu būtņu slimības raksturu, veidu, arī uz slimo orgānu.
vairāk Norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
tik Norāda uz īpašības, pazīmes, parasti augstu, pakāpi.
aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
tikpat Norāda uz kā aptuvenību, pavājinājumu, nepilnīgumu.
šis (un) tas norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu.
kaut kas norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu.
šāds Norāda uz konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi u. tml. ar noteiktām īpašībām vai pazīmēm.
tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
nulle Norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms [3] (1).
pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu vai nenoteiktu vietu.
daudz Norāda uz nenoteiktu, (samērā) lielu skaitu, daudzumu.
mazliet Norāda uz nenoteiktu, nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
maz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
nedaudz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
cik Norāda uz nezināmu matemātiskās darbības rezultātu.
cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
cik Norāda uz nezināmu skaitu, daudzumu.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā.
nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā.
no- Norāda uz nomaļu, arī nodalītu vietu.
tāls Norāda uz noteiktu attālumu.
tālums Norāda uz noteiktu attālumu.
šis Norāda uz noteiktu dzīvu būtni; viņš, viņa.
viss Norāda uz noteiktu laiku no sākuma līdz beigām.
šis Norāda uz noteiktu priekšmetu, parādību; tas, tā.
tikos Norāda uz noteiktu pulksteņa laika momentu.
reize Norāda uz noteiktu secību, skaitu.
attālums Norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
tas Norāda uz noteiktu vai iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
tur Norāda uz noteiktu vietu, kur kas atrodas, notiek.
tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
šis Norāda uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi citu vidū.
iekš Norāda uz objektu kur iekšā, kā iekšpusē.
zem Norāda uz objektu, kam apakšā (kas) virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots.
pie Norāda uz objektu, ko skar kāda darbība.
priekš Norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas.
pa Norāda uz objektu, uz kuru vērsta darbība (parasti sitiens).
visai Norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti.
ļoti Norāda uz palielinātu vai ievērojami samazinātu daudzuma pakāpi.
ar Norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība.
pārāk Norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu.
veids Norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
tas Norāda uz pilnīgu atbilstību, līdzīgumu, vienādumu, arī uz ko parastu, zināmu.
kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
no Norāda uz sabiedriska stāvokļa, tiesību u. tml. zaudēšanu, neturpināšanos.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radīto sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
daudz Norāda uz samērā ilgu, atkārtotu, intensīvu darbību.
padaudz Norāda uz samērā lielu (kā) skaitu, daudzumu.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties tiek sasniegts (piem., ceļamērķis), kad piekļūst (kam) ļoti tuvu.
vēss Norāda uz tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura augstāk kas atrodas, norisinās.
turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu vietu.
pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
aiz Norāda uz to, ko satver, tur.
kas Norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu.
pretī Norāda uz tuvošanos kādam laikposmam.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
zem Norāda uz vietu, apakš kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, arī pret ko (kas) kustībā atduras.
pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, izkļūst, notiek.
aiz- Norāda uz vietu, kas atrodas aiz tā vai otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
no- Norāda uz vietu, kas plešas lejup vai atrodas kā lejas daļā, zem kā.
pār- Norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
zem Norāda uz vietu, lejpus kuras (kas) atrodas, noris.
no Norāda uz vietu, objektu, kas neatrodas (kā) tuvumā.
no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas attālināšanās, izplatīšanās.
no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt vai kam tuvāk (kas) virzās, tiek virzīts.
pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt, blakus vai tuvumā (kas) atrodas, ir novietots vai novietojas.
pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī vai tuvu (kas) atrodas, noris, arī kam pretī (kas) vēršas, virzās.
pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris; zem.
līdz Norāda uz virzības vai atrašanās vietas tālāko punktu, izplatīšanās robežu.
visvairāk Norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
tu Norāda uz vispārinātu personu.
tā Norāda uz zināmu, noteiktu (arī iepriekš minētu, paredzētu) darbību, norisi, stāvokli, pazīmi u. tml.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts, novietots.
uz Norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu.
tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, stāvoklis) turpinās, tiek turpināts.
klāt Norāda, ka (kas) atrodas vai norisinās, notiek līdzās, ļoti tuvu.
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu.
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
šaipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek šajā pusē, salīdzinot ar ko citu.
vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
tikko Norāda, ka (kas) ir noticis, veikts tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
sub- Norāda, ka (kas) ir otršķirīgs, zemāks (par ko citu tai pašā parādībā, grupā).
sub- Norāda, ka (kas) ir tuvs (kam citam).
lejpus Norāda, ka (kas) ir uz leju (no kā), zemāk par ko (citu).
virsū Norāda, ka (kas) ir vērsts tieši uz ko (piem., kādu objektu), ietverot to redzeslokā.
priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk par (ko citu).
priekšā Norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.; norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, rādītāju, daudzumu, skaitu).
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, augstumu, lielumu u. tml.).
virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piem., rādītāju, daudzumu, skaitu).
pretī Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās, arī tuvojas no pretējās puses uz kā pusi.
pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2).
tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
klāt Norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas ļoti tuvu (kam).
priekša Norāda, ka (laikposms) turpinās.
vairāk Norāda, ka attiecīgā īpašība kam piemīt lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
tikiem Norāda, ka darba, pieņemšanas, darbības u. tml. laiks ir noteikts, pulksteņa laika momentu ierobežots.
no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) attālumu.
no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) laikposmu.
pār- Norāda, ka darbība aptver visu darbības objektu.
iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
pār- Norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu objektu.
sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
at- Norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz sākumpunktu vai uz aizmuguri).
pa Norāda, ka darbības norisei ir raksturīga minētā īpašība.
vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iztukšots.
iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iztukšots, atbrīvots (no kā).
pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas iegūst citu veidu, kvalitāti, kļūst par ko citu.
vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
māja Norāda, ka dzīvnieks uzturas māju tuvumā vai mājoklī.
samērā Norāda, ka īpašība, pazīme salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu tuvojas vidējai pakāpei, bet nesasniedz to.
visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; tagad.
vairs Norāda, ka kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties.
vairs Norāda, ka kāda darbība, process turpmāk neturpināsies, nenotiks.
virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
pietikt Norāda, ka kādas darbības, stāvokļa sākšanās tūlīt izraisa citu darbību, stāvokli.
pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā minētajam laikam atlikusi pusstunda – 30 minūtes.
visvairāk Norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
kāds Norāda, ka minētais (piem., laika posms, attālums, skaits) ir aptuvens.
pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
arhe- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
arhi- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
fero- Norāda, ka saliktenī nosauktais satur dzelzi vai ir saistīts ar dzelzi, tā īpašībām.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir puse vai aptuveni puse no kā.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā viela, materiāls izmantots daļēji, kopā ar citu vielu, materiālu.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam tuvu klāt, ir pats tuvākais.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams, arī saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša autora radīts, nav tulkots.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) remontu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
krio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar aukstumu, ledu, ļoti zemu temperatūru.
kripto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko slepenu, apslēptu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (2).
kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī parastu normu.
velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
pa- Norāda, ka telpā ierobežota darbība vērsta uz kādu vietu, notiek kādā virzienā.
uz Norāda, vērtējot iegūto (kā) aptuveno vērtību.
atsauce Norāde tekstā (piem., uz citu darbu, autoru).
brīdinājums Norādījums ar aizlieguma raksturu.
parādīt Norādīt (ko, uz ko) ar žestu, signālu u. tml.
ierādīt Norādīt, noteikt (vietu) kādam.
pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
apraut Noraukt (par adījumu, valdziņu skaitu).
notēmēt Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
debetkarte Norēķinu karte, kas dod tiesības no attiecīgā bankas konta izņemt tur iemaksāto naudu.
piekomandēt Norīkot (kādu) noteiktu pienākumu pildīšanai.
komandēt Norīkot; sūtīt dienesta uzdevumā (uz kādu vietu).
pusstunda Norise, kuras ilgums ir 30 minūtes vai aptuveni 30 minūtes (piem., radio raidījums).
bilance Norises, darbības rezultātu izvērtējums, kopsavilkums noteiktā laikaposmā.
beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
pavadīt Norisināties vienlaikus ar ko citu.
ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
ilgt Noritēt, pastāvēt noteiktu vai aptuveni noteiktu laika posmu.
noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
tikumība Normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
iežogot Norobežot (kādu vietu, teritoriju, piem., ar žogu).
dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieka organismā).
telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
noskaitīt Norunāt (tekstu) no galvas.
noturēt Norunāt (tekstu).
noskaitīt kā no grāmatas norunāt tekstu, sakāmo no galvas bez kļūdām, nepārsakoties.
parametrs Nosacījumi; dotumi.
signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus).
aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
nominēt Nosaukt, izvirzīt par kandidātu (amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.).
pavārds Nosaukums (parasti neoficiāls), kādā dēvē kādu vietu, priekšmetu u. tml.
dziļums Nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu no kā virsmas.
piezemēt Nosēdināt zemē (lidaparātu).
izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita; nosēsties dažādās vietās.
izpētīt Noskaidrot (piem., faktus, apstākļus, cēloņus).
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (piem., darba gaitu, paveikto).
erodēt Noskalot, aiznest prom augsnes virskārtu (par vēju, ūdeņiem u. tml.).
pārskaņoties Noskaņot sevi (uz ko citu).
pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (mūzikas instrumentu).
saskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu.
sareģistrēties Noslēgt laulību (parasti dzimtsarakstu nodaļā).
pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
rāmis Noslēgta līnija, arī kontūras, kas norobežo (ko, piem., tekstu, attēlu); ielogojums (2).
zvērnīca Noslēgta vieta, telpa, kur tur zvērus.
nomaskēt Noslēpt (defektus, bojājumus u. tml.).
nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
ievirze Nosliece, iezīme (kādā) darbībā, (kā) saturā, formā u. tml.
pārmest Nosodīt, vainot par ko (piem., par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
zīmogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu (attēls, teksts).
spiedogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu.
likt pie sienas nostādīt, lai nošautu.
ielenkt Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
atbalstīt Nostiprināt ar balstu.
bultēt Nostiprināt, aizvērt vai atvērt (ko, piem., durvis, vārtus) ar bultu (2); bīdīt bultu (2).
iegaumēt Nostiprināt, saglabāt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piem., faktu, padomu).
nobraukt Nostrādāt (kādu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
pārsūtīt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk (kam citam, uz citu adresi).
pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk uz citu adresi, citu numuru, citam.
ierakstīt vēstuli nosūtīt vēstuli, to pastā reģistrējot.
iesvērt Nosvērt (noteiktu daudzumu) un ievietot (iesaiņojumā, traukā).
disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
nojāņot Nosvinēt Jāņus vai citus svētkus.
atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu).
apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) – par lietu.
līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
skaitīt Noteikt (kā) daudzumu, skaitu ar ierīci, iekārtu u. tml.
mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
pārcenot Noteikt (kam) citu cenu.
limitēt Noteikt (kam) limitu; ierobežot.
testēt Noteikt (ko) ar testu (1) vai testiem.
testēt Noteikt (ko) ar testu (2) vai testiem.
uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās.
skaitīt Noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu, daudzumu, pakāpeniski to palielinot.
uzlikt muitu noteikt muitu.
nospraust dzīves ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
nospraust ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu.
raksturot Noteikt, aprakstīt un vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
nodefinēt Noteikt, noformulēt; definēt, īsi raksturot.
identificēt Noteikt, pazīt; konstatēt (pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
tonis Noteikta augstuma mūzikas skaņa.
vienots veselums noteikta cieši savstarpēji sasaistītu sastāvdaļu, elementu sistēma, kopa, grupa.
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
naudas zīme noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību.
mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
kriminālkodekss Noteiktā kārtībā sakopotu krimināltiesību normu krājums.
baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
kursa darbs noteikta kursa ietvaros izstrādājams studenta patstāvīgs darbs savā specialitātē.
traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
produkcija Noteiktā laikposmā saražotais produktu kopums; saražotās preces.
sprosts Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
virtene Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
kombinācija Noteiktā secībā sakārtots (ciparu, burtu) kopums.
rožukronis Noteiktā secībā sakārtotu lūgšanu kopums.
piebrauciens Noteikta veida darbība, paņēmiens, lai iegūtu kāda labvēlību.
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piem., faktus, norises dabā u. tml.).
piederums Noteikta veida priekšmetu kopuma atsevišķs elements, atsevišķs priekšmets.
ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne; vienveidīgu priekšmetu virkne.
klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
matadata Noteiktā veidā salocīta stieplīte matu saspraušanai vai rotāšanai.
plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
salaist Noteiktā veidā savienot (detaļas, elementus u. tml.).
šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
siltumprasība Noteiktai augu grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; noteikta lieluma un stila rakstu zīmju komplekts; fonts.
servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu komplekts.
komplekts Noteiktam uzdevumam, noteiktai vajadzībai paredzēto priekšmetu, piederumu u. tml. pilnīgs kopums.
termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piem., telpā, ierīcē).
veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
konsekvence Noteiktība, noteiktu principu ievērošana; loģiska pamatotība, likumsakarība.
uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums; arī struktūra.
konkrēts Noteikts atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids.
noskaņa Noteikts emocionāls stāvoklis, ko izraisa situācija, apstākļi, pārdzīvojums u. tml.
stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
sasuka Noteikts matu sakārtojums, veidojums.
sasukājums Noteikts matu sakārtojums.
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām, arī dzīvniekiem); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
noskaņa Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
oreols Noteiktu īpašību kopums; īpaša attieksme (saistībā ar kādu, ko).
konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
figūra Noteiktu kustību vai dejas soļu kombinācija.
siltumnīcas efekts noteiktu ķīmisku savienojumu izraisīta temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā.
rutīna Noteiktu nemainīgu darbību, notikumu virkne; vienveidīgs, monotons (dzīves) ritums.
selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
pasaules uzskats noteiktu principu, uzskatu sistēma par pasauli un tās likumsakarībām.
rupors Noteiktu uzskatu, viedokļa paudējs, izplatītājs.
aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
bezprincipialitāte Noteiktu, stingru principu trūkums.
noēst Notērēt ēšanai, uztura iegādei.
sekmēties Notikt, norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu; veikties; izdoties.
zibēt Notikt, noritēt ātri, nomainot vienam otru, citam citu.
pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
jezga Notikums, situācija, kas saistīta ar ilgstošu rosīšanos, darbošanos, daudziem cilvēkiem u. tml.
vēstures rats notikumu vēsturiskā attīstība, vēsturiskās attīstības process.
vēstures ritenis notikumu vēsturiskā attīstība, vēsturiskās attīstības process.
sagadīšanās Notikumu, apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga norise, pastāvēšana.
darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
nogāzt Notriekt (lidaparātu).
ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots ceturtdaļai.
notuntulēt Notuntuļot (1).
aiztupties Notupties (aiz kā, kam priekšā).
notupt Notupties.
aizlūgt Noturēt aizlūgumu; lūgt Dievu (par kādu, par ko).
noturēties Noturēt savu ķermeni līdzsvarā un nenokrist; palikt (noteiktā stāvoklī).
nobalansēt Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.
saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
balansēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
saturs Noturība, stingrība.
rāmis Noturīga stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu.
dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
stiprs Noturīgs, nemainīgs (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
stiprs Noturīgs, stabils (par cilvēku grupu).
nesatricināms Noturīgs, stabils, ko grūti vai neiespējami vājināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
izturēts Noturīgs.
dzīvesveids Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē.
piekrāsot Notušēt negatīvo, izskaistināt.
pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
pārtvert Notvert (uz kādu mērķi raidītu priekšmetu), pirms (tas) sasniedz mērķi.
noķert Notvert vai atklāt, atmaskot (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
nokult Novācot ar kombainu, iegūt (noteiktu graudu daudzumu).
nojaukt Novākt (ko uzslietu).
rakt kartupeļus novākt kartupeļus.
zirnāju salmi novāktie zirņu stublāji.
ceļamaize Novēlējums, pamācība u. tml. turpmākajai dzīvei.
izmesties kreklā novelkot citus apģērba gabalus (piem., žaketi, džemperi), palikt tikai kreklā.
ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu ugunsgrēka izcelšanos mežā.
ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
uzraudzīt Novērot, regulēt (piemēram, procesu, kā stāvokli), lai nepieļautu (tā) neatbilstību kādām prasībām.
izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumus (piem., aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
saglābt Novērst, izlabot (piem., nevēlamu stāvokli, situāciju); panākt, ka neizjūk.
izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; novērst (bojājumu, defektu, trūkumus u. tml.).
nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot.
pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu, pārāk pozitīvi.
degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
raksturot Novērtēt un aprakstīt (kāda cilvēka) darbību, rakstura, personības īpašības.
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izplesties Novietojoties, atrodoties (kur), aizņemt visu telpu, lielu vietu.
sablīvēt Novietot (ko) blīvi citu pie cita.
slodzīt Novietot (ko) zem sloga; novietot (kam) virsū slogu; turēt zem sloga.
paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piem., lai kāds saņemtu).
pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas.
kārt Novietot (priekšmetu) tā, lai karājas.
uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas.
saguldīt Novietot guļus (vairākus, daudzus priekšmetus).
pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus); izkārtot.
sastutēt Novietot tā, ka turas stateniski, nekrīt.
notupināt Novietot tupus, likt tupēt; apsēdināt.
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
uzstādīt Novietot, izkārtot (piemēram, priekšmetus) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
rādīt Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
noklāt Novietot, uzklāt (kam) virsū (kāda materiāla kārtu).
noslēpties Novietoties (kur) tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt; paslēpties.
iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā); iekāpt, ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
sēsties Novietoties sēdus stāvoklī (lai darītu ko).
slēpties Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
aptupties Novietoties tupus (par cilvēkiem); notupties.
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties.
pietupties Novietoties tupus stāvoklī.
tupties Novietoties tupus stāvoklī.
attupties Novietoties tupus; atsēsties.
noklāt Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) – par (kā) kārtu, slāni.
atbalstīties Novietoties vai novietot ķermeņa daļu tā, lai kas balstītu.
ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur); aizņemt (vietu, telpu).
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
nomaukt stabuli novilkt (zaram) mizu, lai izgatavotu stabuli.
sentimentālisms Novirziens Eiropas literatūrā un mākslā 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, kam raksturīga pastiprināta pievēršanās cilvēka jūtu pasaules tēlojumam.
akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās klasiskiem paraugiem, tradicionālām formām, augsts profesionālisms.
ekskurss Novirzīšanās no temata, lai iztirzātu kādu blakus jautājumu.
nobīdīt Novirzīt (kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
pārvirzīt Novirzīt (uz ko citu).
nolaist Nozāģēt, nocirst (koku); nogāzt (aizzāģētu, aizcirstu koku).
baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots koka stumbrs.
medniecība Nozare, kas aptver savvaļas dzīvnieku ieguvi un to optimāla skaita uzturēšanu.
bandītisms Noziedzīga darbība (laupīšana, slepkavošana u. tml.), ko veic bandītu grupa.
kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
jēga Nozīme, saturs.
metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
tiesekspertīze Nozīmīgu apstākļu un objektu izpēte krimināllietās un civillietās, kuru izdara speciālisti saskaņā ar likumu.
uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
auseklītis Nozīmīte ar šādu ornamentu.
nokūpināt Nožāvēt dūmos (zivis, gaļas produktus).
numismāts Numismātikas speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
noņemt Ņemot (ar roku vai rokām), novirzīt nost (ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
vidējs Ņemot par normu lielumu, ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu; caurmērā.
ieļaunoties Ņemt (kādam) ko ļaunā; sākt turēt ļaunu prātu (uz kādu).
lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
pacilāt Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
vākt Ņemt un novietot (izkliedētus priekšmetus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
vākt Ņemt un virzīt (piemēram, priekšmetu), lai (to) pārvietotu kur citur.
rēķināties Ņemt vērā (kāda) gribu, vajadzības, uzskatus u. tml.
ieskaitīt Ņemt vērā, reģistrēt (sportista sasniegto rezultātu).
ņudzeklīgs Ņudzeklim raksturīgs; haotisks, juceklīgs.
rakurss Objekta filmēšana no dažādiem skatu punktiem.
bezgalība Objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai (piem., fotografējot).
radiolokācija Objektu atrašanās vietas, attāluma un virziena noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanos no tiem.
simbolizācija Objektu attēlošana, izmantojot noteiktus simbolus.
universs Objektu kopa, kas aptverta kādā klasifikācijā.
redzes loks Objektu kopums, kam pievērsta (kāda) uzmanība; (kāda) interešu, zināšanu kopums.
taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
licence Oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu.
prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.).
audits Oficiāla grāmatvedības dokumentu un kontu pārbaude pēc pašas iestādes vai uzņēmuma iniciatīvas.
pakete Oficiāla satura vēstule īpašā iesaiņojumā.
paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko).
rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
piešķirt Oficiāli dot (kādas tiesības), nodrošināt (noteiktu statusu, stāvokli).
prezentēt Oficiāli iepazīstināt sabiedrību ar ko jaunu (grāmatu, filmu, uzņēmumu u. tml.).
iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml.).
autorizēt Oficiāli piekrist, atļaut izdot, tulkot u. tml. (savu darbu); atzīt (sava darba tulkojumu) par atbilstošu oriģinālam.
iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
raksts Oficiāls dokuments ar tekstu, kurā apstiprināts kāds fakts vai fakti.
dzimšanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
matrikula Oficiāls noteiktu personu saraksts, reģistrs.
galvojums Oficiāls solījums atbildēt par kādas personas noteiktu saistību, prasību izpildi (piem., parāda atmaksu).
komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
laktoze Ogļhidrāts, kas veidojas zīdītāju organismā un ko satur piens; piencukurs.
fruktoze Ogļhidrāts, ko satur augļi, medus.
glikolīze Ogļhidrātu (galvenokārt glikozes) noārdīšanās process šūnās.
minerāleļļa Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pārstrādājot naftu.
aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
okerkrāsa Okeram raksturīgā dzeltenīgā vai sarkanīgi brūnā krāsa.
padēklis Ola, kas atstāta mājputna ligzdā, lai tas tur dētu vienmēr.
cieta ola ola, kurai vārot sarecējis gan baltums, gan dzeltenums.
olbaltums Olas baltums.
keratīns Olbaltumviela – matu, nagu, ragu, spalvu galvenā sastāvdaļa.
antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
ragviela Olbaltumviela, kas veidojas ādas šūnās un ko satur mati, spalvas, ragi, nagi un zvīņas.
interferons Olbaltumviela, ko šūnas izstrādā pēc saskares ar vīrusiem un kas kavē vīrusu vairošanos.
olbaltums Olbaltumviela.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
globulīni Olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos un veido olbaltumu galveno masu asinīs un limfā.
želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām, skrimšļiem un ko izmanto, piem., pārtikas rūpniecībā.
osis Olīvu dzimtas koks ar gludu, zaļganpelēku mizu un cietu koksni.
oriģinālopera Opera, ko sacerējis savas tautas komponists, pretstatā cittautu operām.
komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
polarizators Optiska ierīce, ar ko iegūst lineāri polarizētu gaismu.
halo Optiska parādība, loks ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni.
videodisks Optiskais disks, kas paredzēts ierakstīto datu nolasīšanai, uzglabāšanai un reproducēšanai.
objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
binoklis Optisks instruments ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem, kas dod iespēju ar abām acīm aplūkot tālus priekšmetus.
tālskatis Optisks instruments tālu priekšmetu skatīšanai.
mikroskops Optisks instruments, ar kuru var redzēt ļoti sīkus objektus milzīgā palielinājumā.
kongregācija Ordenim līdzīga reliģiska organizācija, kuras locekļi dod mazāk stingru zvērestu.
korintiskais orderis orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
aminoskābe Organiska skābe – olbaltumvielu uzbūves pamatelements.
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā.
pienskābe Organiska skābe, kas rodas ogļhidrātu rūgšanā dažu baktēriju klātbūtnē.
retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
organiskā skābe organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgās īpašības.
ekstraktvielas Organiskas vielas, kuras satur augi vai dzīvnieku audi un kuras var ekstrahēt.
aldehīdi Organiski savienojumi – skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piem., polimēru ražošanā).
kofermenti Organiski savienojumi, kas ietilpst salikto fermentu sastāvā, bet paši nav olbaltumvielas.
rūgšana Organisko vielu noārdīšanās process mikroorganismu (baktēriju, raugu) iedarbībā; ogļhidrātu pārvēršanās par citiem savienojumiem, kas norisinās mikroorganismu darbības rezultātā.
kumarīns Organisks savienojums – aromātiska viela, ko satur daži augi (piem., tabakas zāle, dažas orhideju sugas, dateles).
teobromīns Organisks savienojums, alkaloīds, ko satur kakao augļi, kolas rieksti, tējas auga lapas.
krezols Organisks savienojums, ko izdala no akmeņogļu darvas un ko izmanto par izejvielu daudzu ķīmisku produktu ražošanai.
orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un funkcijām.
siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
tolerance Organisma izturība pret nevēlamu vielu.
gaisa pelde organisma norūdīšanas procedūra, kurā atkailinātu ķermeni pakļauj gaisa iedarbībai.
rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
panesamība Organisma spēja panest medikamentu, indīgu vielu u. tml. iedarbību.
tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
saulesdūriens Organisma stāvoklis, ko izraisa ilgstoša atrašanās saules staru iedarbībā un kam raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
vecumgrupa Organismu grupa ar noteiktu vecumu.
iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
zaļais punkts organizācija, kas organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi.
kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (1); tas, kam (kāds) ir parādā.
sponsors Organizācija, uzņēmums, privātpersona u. tml., kas sniedz finansiālu atbalstu (piem., projektam, pasākumam).
izvadīt Organizēt (piem., skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml.).
streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
gājiens Organizēta daudzu cilvēku iešana ar noteiktu mērķi; šādu cilvēku kopums.
revolūcija Organizēta sacelšanās, lai piespiedu kārtā nomainītu valdību, valsts vai sabiedrisko iekārtu.
streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
pasākums Organizēti veikts darbību kopums ar noteiktu raksturu un mērķi.
pārgājiens Organizēts (cilvēku grupas) gājiens pa kādu maršrutu.
pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieka organismā) izstrādā un izdala īpašas, specifiskas vielas – sekrētus.
žultsvads Orgāns, pa kuru žults no žultspūšļa nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
koncertmeistars Orķestra pirmais vijolnieks (solists); orķestrantu grupas vadošais mūziķis (piem., pirmais čellists, pirmais altists).
simfoniskais orķestris orķestris, kas sastāv no stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu grupām.
pūtēju orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos mūzikas instrumentus.
ornamentika Ornamentu vai to raksturīgāko īpašību kopums.
korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu (kā smaržu, smaku).
pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot nolietotus audumus, austuvju un vērptuvju atkritumus.
pielikt soli paātrināt gaitu.
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
podests Paaugstinājums (piem., uz skatuves).
vaga Paaugstinājums starp šādiem blakus padziļinājumiem, arī šaura, garena dobe, iesētu, iestādītu augu rinda.
postaments Paaugstināta pamatne (piem., kolonnai, statujai).
rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
apvelties Paaugties un pieņemties svarā; uzbaroties, kļūt tuklam.
apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus).
izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
izlaist Pabeigt (kā) apmācību, piešķirot kvalifikāciju un izsniedzot attiecīgu dokumentu.
izstudēt Pabeigt studijas (augstskolā).
pacelt glāzi (par kādu, par ko) paceļot glāzi ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
panest Paciest, izturēt.
atsacīties Paciest, samierināties (ar kā trūkumu), atturēties (no kā).
ciesties Paciest; izturēt.
apraut Padarīt (ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku.
aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu.
atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
paspilgtināt Padarīt (ko, piem., pēc satura, īpašībām) izteiksmīgāku, iedarbīgāku u. tml.
pārveidot Padarīt (ko) citādu; pārmainīt (ārējo izskatu).
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu (ar gaismas avotu).
greznot Padarīt (ko) greznu, krāšņu, arī svinīgu; būt par rotājuma elementu.
izķēmot Padarīt (ko) neglītu, ķēmīgu; izkropļot.
apēnot Padarīt (ko) nepatīkamu, drūmu; aptumšot.
pārkaitēt Padarīt (ko) pārāk karstu.
piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu.
sārtot Padarīt (ko) sārtu.
pietuvināt Padarīt (ko) tuvu, ļoti līdzīgu (kam).
sablīvēt Padarīt (parasti pilnīgi, viscaur) blīvu, arī cietu, stingru.
liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
salāgot Padarīt (piem., detaļu, elementu) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
nostiprināt Padarīt (piem., zināšanas) noturīgas, stabilas.
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtu.
aizdarīt Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
denaturēt Padarīt (spirtu) nederīgu dzeršanai.
sildīt Padarīt (telpu, vidi u. tml.) siltu vai siltāku.
piesārņot Padarīt (vidi) netīru ar sārņiem, atkritumiem, kaitīgām vielām u. tml.
noplicināt Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
saasināt Padarīt aktuālu, spilgtu, spraigu.
saasināt Padarīt akūtu.
izmērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
izmērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
izmērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
notušēt Padarīt blāvāku, mazāk spilgtu, uzkrītošu.
sabiezināt Padarīt blīvāku, novietojot (kā) elementus tuvāk citu pie cita; panākt, ka (kas) atrodas, novietojas tuvu cits pie cita.
noblīvēt Padarīt blīvu, arī cietu, stingru.
atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
pagarināt Padarīt garāku (piem., pievienojot attiecīga materiāla gabalu, attiecīgu elementu).
hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
cilvēciskot Padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam.
nomatēt Padarīt matētu (ko).
iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu, mazliet tumšāku.
apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
izbojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot.
saduļķot Padarīt nenoteiktu, neskaidru, sliktu.
apmiglot Padarīt neskaidru, neasu (prātu, apziņu).
pieķēpāt Padarīt netīru (ar ko mīkstu, ķepīgu).
piemēslot Padarīt netīru ar atkritumiem, mēsliem.
noķēpāties Padarīt netīru sevi, savas drēbes; notraipīties (parasti ar ko mīkstu, lipīgu).
apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
aktualizēt Padarīt par aktualitāti.
kanonizēt Padarīt par obligātu likumu, noteikumu, kanonu [1] (1).
pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
rūgtināt Padarīt rūgtu.
samezglot Padarīt sarežģītu, grūti atrisināmu, grūti nokārtojamu.
samezglot Padarīt sarežģītu, konfliktiem bagātu (piem., daiļdarbu).
sasārtināt Padarīt sārtu.
saskaņot Padarīt savstarpēji atbilstīgu, piemērotu.
apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt iekšēju mieru (cilvēkā).
apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
izbojāt Padarīt sliktu (piem., garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
sabojāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
samaitāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
sabojāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu.
sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krāsu, tās toni).
atspirdzināt Padarīt spirgtu, možu.
sastīvināt Padarīt stingru, noturīgu (ar kādu vielu).
apstulbot Padarīt stulbu.
aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku.
notumšot Padarīt tumšu vai tumšāku.
aizēnot Padarīt tumšu, drūmu; aptumšot.
tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
gulags Padomju Savienības cietumu, ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (Sibīrijā, Kazahijā, ziemeļu apgabalos).
politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
orķestris Padziļinājums vai norobežojums skatuves priekšā, kur novietojas šāds ansamblis.
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums putnam.
mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
leduspagrabs Pagrabs ar ledu pārtikas produktu uzglabāšanai; ledus pagrabs.
robežsituācija Pagrieziena punkts (cilvēka dzīvē); situācija, kurā notiek būtisks pavērsiens, nozīmīga izšķiršanās.
sagriezt Pagriezt, pagriežot satuvināt (ķermeņa daļas).
atbrīvot ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
pagriezt ceļu paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
griezt ceļu paiet, pabraukt sāņus, lai palaistu kādu garām.
spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
līmenis Pakāpe, kas raksturo (kā) kvalitāti, kvantitāti.
līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes vai kvantitātes viedokļa.
instance Pakāpe, posms cita citai pakļautu iestāžu sistēmā.
hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
dzist Pakāpeniski beigt degt; beigt izstarot gaismu, arī izplatīt siltumu.
izzust Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
zust Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
sēsties Pakāpeniski grimt (par celtni); pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, tās elementu).
pāriet Pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu.
biezēt Pakāpeniski iestāties (par krēslu, tumsu).
mesties Pakāpeniski iestāties, parādīties (piem., par krēslu, tumsu).
virsū Pakāpeniski iestāties, tuvoties, rasties u. tml. (piem., par notikumiem, parādībām, norisēm).
iestrādāties Pakāpeniski kļūt darbināmam ar pilnu slodzi, ātrumu (piem., par jaunu vai izremontētu ierīci).
tumst Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piem., par vidi, telpu); iestāties tumsai.
pāraugt Pakāpeniski mainoties, sasniegt citu pakāpi, kļūt par ko citu.
slīdēt Pakāpeniski pasliktināties (par apstākļiem, situāciju); nonākt arvien sliktākā (materiālā, sociālā u. tml.) stāvoklī.
virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
raust Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
izkārt Pakārt (ko) izplestā veidā, arī izklaidus; žūšanai pakārt (kur vairākus priekšmetus).
pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
rātns Paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
nosaldēt Pakļaujot (ķermeņa daļas) aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (tajā) rodas audu bojājumi.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu.
sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piem., ēdiens), kļūst siltāks, silts vai karsts.
uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
karsēt Pakļaut (ko) karstuma iedarbībai.
apsaldēt Pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai.
saaukstēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
devalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) devalvācijai.
saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
savaldīt Pakļaut (piem., roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
revalvēt Pakļaut (valūtu) revalvācijai.
analizēt Pakļaut analīzei (1); sīki, pamatīgi pētīt, raksturot.
izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas); izsildīt.
savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
nospiest Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
pakļauties Pakļaut sevi (kam); pakārtot savas vēlmes, rīcību u. tml. saskaņā ar ko citu.
saldēties Pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
sutināties Pakļaut sevi karstuma iedarbībai (biezā apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
sildīt Pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
pākstenītis Pākstenis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
stirāji Pākšaugu, arī dažu labību stublāji, salmi.
pavēdināt Pakustināt šurp turp.
paluncināt Pakustināt šurpu turpu (asti).
stiķi un niķi palaidnības, nerātnības, arī uzvedības, izturēšanās īpatnības.
katapultēt Palaist, izmest ar katapultu (piem., cilvēku no lidmašīnas).
apakšpalāta Palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pēta izmirušus pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus.
paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kurā pēta seno ģeoloģisko laikmetu augus.
devons Paleozoja ēras ceturtais periods (pirms 409–363 milj. gadu); nogulumi, kas radušies šajā periodā.
balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
aiz matiem izvilkt palīdzēt (kādam) izkļūt no sarežģītas situācijas, sasniegt (ko).
izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
afiša Paliela formāta lapa ar paziņojumu par izrādi, koncertu u. tml.
gaļasmuša Paliela muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, kritušos dzīvniekos, mēslos.
simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
pieaudzēt Palielināt (valdziņu skaitu) adījumā.
savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piem., kādā karadarbības rajonā).
trieciendeva Palielināta (parasti medikamentu) deva.
pavairoties Palielināties (piem., par kā skaitu, daudzumu).
uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām); arī uztūkt.
attīstīties Palielināties, sasniegt (piem., noteiktu līmeni).
leikocitoze Palielināts leikocītu daudzums asinīs.
ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
klucis Paliels koka stumbra gabals; bluķis.
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku; šāds trauks kopā ar tā saturu.
aglomerācija Palielu rūdas gabalu (aglomerātu) iegūšana, saķepinot rūdas smalkumus ar kurināmo (piem., koksu, antracītu).
konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
pastatne Palīgkonstrukcija, ko izmanto būvdarbiem un remontdarbiem samērā nelielā augstumā.
lukturītis Palīglukturis (transportlīdzekļiem) ar nespožu gaismu.
ligatūra Palīgsakausējums leģējošo elementu ievadīšanai izkausētā metālā.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
pazaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.).
zaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.).
pakārt zobus vadzī palikt bez pārtikas, uztura; badoties.
izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
kokospalma Palma ar garu, tievu stumbru, lielām lapām galotnē un lieliem augļiem, kam ir biezs, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
dateļpalma Palmu dzimtas augs ar garām lapām stumbra galotnē un ēdamiem saldiem augļiem – datelēm.
rotangpalma Palmu dzimtas liāna, ar tievu, garu stumbru, no kura pin mēbeles, grozus u. tml. priekšmetus [Calamus rotang].
nopaļāt Paļājot izpaust negatīvu atieksmi (pret kādu), atzīt (ko) par sliktu; nopelt.
uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā).
uztaustīt Pamanīt, atrast (piemēram, ar skatienu, arī noteiktu metodi).
atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
pierādīt Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
dibens Pamats (piem., ūdenskrātuvēm).
režģogs Pamatu konstrukcija, kas apvieno pāļu augšgalus un kalpo par balsta veidojumu ēkām vai inženierbūvēm.
pālis Pamatu konstrukcijas elements – gruntī pilnīgi vai daļēji iedziļināts stabs (no koka, betona u. tml.).
grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstu zīmju sistēmā (piem., burts).
krēslot Pamazām kļūt tumšākam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai.
aizvilkties Pamazām pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.).
parakties Pameklēt (kur, piem., pārcilājot tur atrodošos priekšmetus).
paokšķerēt Pameklēt, censties atrast, piem., lai ko uzzinātu.
pīt Pamīšus krustojot (ko), saistīt kopā; šādā veidā darināt (priekšmetu).
pīt Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
piecelt Pamodināt, likt atstāt guļasvietu.
piecelties Pamosties un atstāt guļasvietu; uzcelties.
celties Pamosties un atstāt guļasvietu.
pavedināt Panākt (ar vārdiem, rīcību, izturēšanos u. tml.), ka (kādam) rodas vēlēšanās darīt ko nevēlamu.
sūtīt Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
izēst Panākt (parasti ar intrigām vai atklātu naidīgu rīcību), ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
mest laukā (kādu) panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
mest ārā (kādu) Panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
uzrādīt Panākt ar savām spējām, darbu u. tml. (kādas darbības rezultātu).
likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
sadziedāties Panākt labu saprašanos (parasti saistītu ar kādu savstarpēju izdevīgumu, kopējām interesēm).
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
ieplūdināt Panākt, arī pieļaut, ka ieplūst (ūdenskrātuvē).
pārdzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., dzīvnieki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) izmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, griba, raksturs u. tml.) kļūst stingrs, noteikts.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
apstulbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstulbst.
nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) cieš mokas, zaudē spēkus, izjūt fizisku diskomfortu.
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., rakstura īpašības, uzskati).
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (parasti ļoti) sasaistīts, nebrīvs (izturēšanās, rīcības veidā).
(ie)dzīt strupceļā panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī, situācijā.
ieļaunot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk turēt ļaunu prātu.
satupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek apcietināts; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst cietumā.
sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., cilvēka organisms, cilvēka ķermenis, tā daļas) kļūst stiprāks, izturīgāks.
sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., domas, uzskati, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) būtiski pārmainās, iegūst citu veidu.
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu spožumu, arī krāsas spilgtumu.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst par ko citu.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabilāks, noturīgāks.
patukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšāks.
tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1), tukšāks vai (kā) kļūst mazāk.
tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (3) vai tukšāks.
satumsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs vai tumšāks.
zeltīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zeltains, iegūst zeltam raksturīgo krāsu, arī mirdzumu.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nezūd, turpina eksistēt, netiek iznīcināts.
novest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kādā stāvoklī, situācijā).
sekmēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris vēlamā veidā un rada vēlamo rezultātu; veicināt.
sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūnē, parasti karstuma iedarbībā.
samutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk mutuļot.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē izpausmes intensitāti, spilgtumu.
noturēt Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa) saglabā noteiktu stāvokli.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, ietekme.
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti cilvēks, tā ķermenis) iegūst fizisko izturību, spēju pretoties slimībām.
laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāda darbība, process) izbeidzas, neturpinās.
pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāds stāvoklis) izbeidzas, neturpinās.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., psihiskam stāvoklim) zūd stabilitāte, noturība.
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) saglabājas, turpinās.
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, vidē) saglabājas, turpinās.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu, kvalitāti.
izmācīt Panākt, būt par cēloni, ka iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības, cerības u. tml.).
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst pilnīgāks, saturīgāks; būt par cēloni, ka kļūst izteiktāks.
salauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piem., cilvēku, valstu attiecībās).
saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., noteikta attieksme, situācija).
veidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (psihes, rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piem., uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
novaldīt Panākt, ka (cilvēks) paklausa, izturas disciplinēti; savaldīt.
izolēt Panākt, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes; ierīkot izolāciju.
nodot Panākt, ka (kāds, kas) nonāk (noteiktu amatpersonu, iestāžu pārziņā); pakļaut (kādai rīcībai, darbībai).
izkustināt Panākt, ka (kāds) maina atrašanās vietu, dodas (kurp).
notupināt Panākt, ka (kāds) nonāk (piem., cietumā); ietupināt.
noņemt Panākt, ka (kāds) pārtrauc iepriekšējās attiecības, lai (viņu) iegūtu sev.
nogrūst (kādu) no ceļa panākt, ka (kāds) vairs nespēj turpināt iesākto.
turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
noturēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktu laiku kādos apstākļos).
pavērst Panākt, ka (kas) iegūst citu virzību.
iztukšot Panākt, ka (kas) kļūst pilnīgi tukšs.
precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piem., datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
siltināt Panākt, ka (kas) kļūst siltāks, ka (no kā) neaizplūst siltums.
melnināt Panākt, ka (kas) kļūst tumšs vai melns.
tumšināt Panākt, ka (kas) kļūst tumšs vai tumšāks.
nodot Panākt, ka (kas) oficiāli tiek atzīts par pabeigtu, derīgu izmantošanai, lietošanai.
novērst Panākt, ka (kas) pievēršas (kam citam), novirzīt (uz ko citu).
saputot Panākt, ka (kas) rada daudz putu.
pārvirzīt Panākt, ka (kas) virzās (pa citu vietu, uz citu vietu).
izvest Panākt, ka (mazuļi) sasniedz noteiktu attīstības pakāpi un atstāj ligzdu – par putniem.
atrīt Panākt, ka (norītais) nokļūst atpakaļ mutē (piem., lai sagremotu, barotu mazuļus u. tml.).
pāraudzināt Panākt, ka (parasti mājdzīvnieks) atturas no nevēlamiem paradumiem.
ievirzīt Panākt, ka (piem., darbība, norise) iegūst noteiktu virzību.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, kāda dienesta darbinieks) ierodas (pie kāda), lai pārbaudītu, sauktu pie atbildības u. tml.
izkustināt Panākt, ka (priekšmets) maina atrašanās vietu, izkustas.
piegriezt Panākt, ka (transportlīdzeklis) pagriežas un piebrauc (kur, pie kā, kam tuvāk).
uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda šādi izveidotu ūdenskrātuvi.
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
apstādināt Panākt, ka apstājas, nevirzās tālāk; apturēt.
bērt Panākt, ka birst (no sīkām daļām sastāvoša viela vai sīku priekšmetu kopums), parasti no kurienes, kur.
uzvelt uz (kāda) pleciem panākt, ka kāds uzņemas ko grūtu, nepatīkamu.
uzsist temperatūru panākt, ka ķermeņa temperatūras mērījums rāda paaugstinātu temperatūru.
šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
apstādināt Panākt, ka neturpinās (norise, process).
uztupināt Panākt, ka novietojas tupus vai sēdus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
aizturēt Panākt, ka paliek (kādu laiku) uz vietas, neturpina iesākto darbību, kustību.
nodot Panākt, ka pārņem, apgūst, turpina (ko).
sapludināt Panākt, ka savienojas, veidojot ko citu, citādu.
apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
noklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (kāda darbība, norise).
iegrūst Panākt, veicināt ar savu izturēšanos, rīcību, ka (kāds) pēkšņi nonāk nevēlamā, smagā stāvoklī.
pūķgalve Panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
melisa Panātru dzimtas lakstaugs ar olveida lapām, gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
grebene Pankiem raksturīga frizūra – matu veidojums, kas atgādina seksti.
rubajs Panta forma austrumtautu lirikā – četrrinde ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
daktils Pantmērs, kurā ir trīszilbju pēda ar uzsvērtu vai garu pirmo zilbi.
brīvais pants pants ar dažādu pēdu skaitu dzejas vārsmās.
gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika) atdotu.
pievākt Paņemt (parasti bez atļaujas) un paturēt pie sevis.
atņemt Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
sadabūt Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
pacelt Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
pieskarties Paņemt, skart ēdienu, lai to ēstu.
sievpaparde Paparde ar īsu, resnu sakneni un plūksnaini dalītām lapām, kas veido piltuvveida cerus.
ozolpaparde Paparžaugs ar spēcīgu, tumšu sakneni, pušķī vai piltuvveida rozetē sakārtotām lapām.
indekss Papildapzīmējums, lai atšķirtu viendabīgus objektus citu no cita.
postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
P. S. Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
pēcstundas Papildu mācības (skolā) pēc kārtējām mācību stundām.
konsultācija Papildu nodarbība, kurā skolēniem, studentiem vai kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
koda Papildu rinda noteiktu dzejas formu, piem., sonetu, nobeigumā.
kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas dod informāciju par darba saturu.
diakritisks Papildu zīme vienādu rakstu zīmju sīkākai diferencēšanai.
transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
banknote Papīra naudas zīme; vekselis par noteiktu naudas summu.
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes); bedre krāsns priekšā.
ietiekties Paplašināt (piem., darbību, ietekmi), skarot kādu citu sfēru, jomu.
papildināt Paplašināt (tekstu), pievienojot (tam) citu tekstu, papildu informāciju, attēlu u. tml.
reaklimatizēties Par dzīvniekiem – no jauna ieviesties teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
(par) galvas tiesu Par galvas augstumu (lielāks, mazāks augumā).
ciets Par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
mazā panda par mājas kaķi nedaudz lielāks dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un raksturīgām baltām zīmēm uz galvas (vaigiem, uzacīm, zoda un purna).
žigolo Par maksu nolīgts dejotājs, kas izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
čiksts Pār purvainu vietu no žagariem, nelielu koku stumbriem izveidots ceļš.
kost Par salu, aukstumu.
beigties Par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu.
pilns Par tekstu.
slavens Par uzņēmumu, iestādi, arī cilvēka darbības rezultātu.
krākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi; arī par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
slavens Par vietu, ainavu u. tml.
sauss Par vietu, teritoriju.
skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
bezdarbs Parādība, kad daļa strādātspējīgo neatrod sev pastāvīgu algotu darbu.
inducēta radioaktivitāte parādība, kad radioaktīvi neaktīva viela, atrazdamās radioaktīvas vielas tuvumā, iegūst aktivitāti.
svešierosme Parādība, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma; neatkarīgā ierosme.
pazīme Parādība, raksturīga īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, paredzēt (ko).
atbilstība Parādība, stāvoklis, kad kas saskan ar ko citu, der kam citam.
diahronija Parādību secība to vēsturiskajā attīstībā.
statistika Parādību, faktu u. tml. skaitliska uzskaite, arī interpretācija.
atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, novērtēts u. tml.
uguņot Parādīt (parasti atkārtoti) augstvērtīgu, pārsteidzošu sniegumu (par sportistu, sporta komandu).
izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
uzrādīt klasi parādīt augstu meistarību.
pabāzt zem deguna parādīt ļoti tuvu.
izvērsties Parādīt savas spējas; atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
piesacīt Parādīt, atklāt (savas spējas, talantu u. tml.).
izpaust Parādīt, atklāt savas spējas, talantu, personību u. tml.
izskaistināt Parādīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši skaistu, labu.
aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni).
uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem); kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai.
iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piem., izvirzoties no tumsas, kāda priekšmeta aizsega).
individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnicīgu, banālu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
pārcensties Pārāk centīgi ko darot, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
pārsaldēt Pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai.
pārsaldēties Pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
vairāk Pārākā pakāpe --> daudz; lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
ikdienējs Parastai darba dienai raksturīgs; parasts, ikdienišķs.
saharoze Parastais cukurs – ļoti salda kristāliska viela, ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres.
snīpis Parasti cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
pusliels Parasti savienojumā "līdz puslielam vai puslieliem": aptuveni līdz liela jeb apakšstilba vidusdaļai.
plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
reče Parasti savienojumā "reče nu": lieto, lai pievērstu uzmanību (kam).
metāls Parasti savienojumā "smagais metāls": rokmūzikas žanrs, kam raksturīgi agresīvi ritmi un spēcīga ģitārspēle.
tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
vienpiedzimušais Parasti savienojumā "vienpiedzimušais Dēls": kristietībā – Jēzus Kristus.
randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
nēsāt Parasti savienojumā ar "līdzi": ņemt sev līdzi (piem., dokumentus, kādu priekšmetu).
krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
beigties Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
vienaira Parasti savienojumos "vienairu divnieks", "vienairu četrinieks", "vienairu astoņnieks": sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
paraža Parasts (kāda cilvēka) rīcības, izturēšanās veids; paradums (1).
apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
kurtēt Pāraugot (arī ilgi glabājoties) kļūt šķiedrainam, sausam, ar tukšu vidu (par sakņaugiem).
sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
pārmākt Pāraugot, aizēnojot, aizņemot platību, nomākt (citus augus).
priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam).
tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
veidne Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu; šablons.
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras rezultātā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku, irdenu kārtu.
parazitoze Parazītu izraisīta slimība (piem., augu miltrasa, ērču encefalīts).
apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu vietu, teritoriju.
eseja Pārbaudes darbs – sacerējums ar noteiktu struktūru un tematiskā izklāsta veidu.
referāts Pārbaudes darbs par noteiktu (kāda mācību priekšmeta) tēmu.
kolokvijs Pārbaudes forma – mācībspēka pārrunas ar studentiem, lai noskaidrotu viņu zināšanas.
kontroldarbs Pārbaudes rakstu darbs (kādā mācību priekšmetā).
pārklaušināt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
cenzēt Pārbaudīt (iespieddarbu, filmu u. tml.), lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
revidēt Pārbaudīt (piem., grāmatvedības dokumentu) pareizību.
apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, attēlu, skaņdarbu).
pārceļot Pārbraukt, pārcelties (uz citu dzīves vietu).
rekonstrukcija Pārbūvēšana, pārbūve, lai ko izveidotu no jauna, modernizētu.
jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīves vietu); pāriešana uz citām (darba, mācību) telpām.
jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
aizmest Pārcelt, pārvietot (uz citu vietu).
pāriet Pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
izciest Pārciest (slimību, ar sāpēm, ciešanām saistītu ārstēšanu).
pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
parakāt Pārcilāt (vairākus priekšmetus), meklējot ko (starp tiem).
poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
risks Pārdroša rīcība, darbība (cerībā uz vēlamu rezultātu).
trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa (negaidīta) citu cilvēku pozitīvā attieksme, sirsnība, līdzjūtība.
aizvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, runa, nepatiesi pārmetumi.
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa šādi vārdi, rīcība, izturēšanās.
kauss Pārdzīvojumu, izjūtu kopums; (dzīvē) piedzīvotais.
just līdzi (kam) pārdzīvot par kādu citu.
iziet caur uguni un ūdeni pārdzīvot un izturēt lielas grūtības.
turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
saprast Pareizi uztvert, izprast (kā) nozīmi, saturu.
iniciācija Pāreja jaunā statusā; iesvētīšana, ievadīšana.
pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu toņiem (starp gaišāku un tumšāku, spilgtāku un blāvāku u. tml.).
resgalis Paresninātais (koka stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.); pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus dalīt (šuvuma vietu).
krist galējībās pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
pārcelties Pāriet (uz citu uzturēšanās, atrašanās vai darba vietu).
aiziet Pāriet (uz citu vietu, citā darbā u. tml.).
pārvākties Pāriet ar visu iedzīvi uz citu dzīvesvietu; pārcelties.
mesties no vienas galējības otrā pāriet no viena viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
pārslēgties Pāriet uz citu darbību; mainīt savu psihisko vai emocionālo stāvokli.
pārvietot Pārkārtojot (piem., tekstu), ievietot (rindkopu, teikumu, tabulu u. tml.) citā vietā.
noķept Pārklājoties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram, traipainam; noķepēt.
aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu, aizsērēt, aizsprostoties.
apjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot (jumtu).
pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot jumtveida pārsegumu.
oksidēt Pārklāt (metāla izstrādājuma virsmu) ar oksīda kārtu.
apsudrabot Pārklāt (no virspuses) ar sudraba kārtu.
noalvot Pārklāt ar alvas kārtu.
apmest Pārklāt ar apmetumu.
nodarvot Pārklāt ar darvas kārtu.
hromēt Pārklāt ar hroma kārtu.
apkaļķot Pārklāt ar kaļķu kārtu.
niķelēt Pārklāt ar niķeļa kārtu.
sudrabot Pārklāt ar sudraba kārtu.
apzeltīt Pārklāt ar zelta kārtu.
zeltīt Pārklāt ar zelta kārtu.
galvanizēt Pārklāt metāla virsmu ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
pāraugt Pārklāties (ar augošiem augiem); augot pārklāt (vietu, kā virsmu) – par augiem.
pārvilkties Pārklāties (ar kā kārtu).
noķepēt Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept.
pieķept Pārklāties (no iekšpuses, iekšpusē), ar ko mīkstu, ķepīgu.
piedegt Pārklāties (no iekšpuses) ar piedeguma, daļēji pārogļojušās vielas kārtu.
apsūbēt Pārklāties (no virspuses) ar oksidēšanās produktu kārtu.
nomesties Pārklāties (piem., ar izsitumiem).
pārkaļķoties Pārklāties ar kaļķa nosēdumu kārtu; apkaļķoties.
nosūbēt Pārklāties ar netīrumu kārtu un kļūt tumšākam.
uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam).
pieputēt Pārklāties ar putekļu kārtu.
piesarmot Pārklāties ar sarmu (par kokiem, kokiem apaugušu vietu).
apsalt Pārklāties ar sarmu vai plānu ledus kārtu.
nosūbēt Pārklāties ar sūbējuma kārtu un kļūt nespodram.
tulznot Pārklāties ar tulznām (par ķermeņa daļām).
aizsūbēt Pārklāties ar, piem., netīrumu kārtu; aizsērēt.
norūsēt Pārklāties daudzviet vai viscaur ar rūsas kārtu.
oksidēties Pārklāties, tikt pārklātam ar oksīda kārtu.
refinansēt Pārkreditēt (piem., saņemto kredītu uz citu kredītiestādi).
ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
seims Parlaments (Lietuvā, Polijā).
pārgriezt Pārlieku griežot (ko), pārsniegt izturības robežu un (to) sabojāt.
purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
pāriet Pārmainīt, ieviest (ko citu).
laikagrieži Pārmaiņu pagrieziena posmi laika ritumā.
revīzija Pārmeklēšana, sakārtošana, lai (ko) izšķirotu, likvidētu u. tml.
revidēt Pārmeklēt (ko), lai ko atrastu, izšķirotu u. tml.
parakņāt Pārmeklēt (ko), pārcilājot (tā) saturu.
parevidēt Pārmeklēt, pārskatīt, lai (ko) nedaudz sakārtotu, izšķirotu u. tml.
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
mantaskāre Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību; mantkāre.
mantkāre Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību; mantkārība.
mantkārība Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību.
mantrausība Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu; mantkārība.
apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
noēsties Pārmērīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
rigorozs Pārmērīgi stingrs, pedantisks (piem., kādu principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
sīkstuļoties Pārmērīgi taupīt, krāt mantu, naudu, nevēloties dalīties ar citiem; skopuļoties.
korpulence Pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī; tuklums, resnums.
mest kūleni Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
pārmest kūleni Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
rejas Pārmetumi.
pašpārmetums Pārmetums sev pašam.
patvāris Pārnēsājama tējas vārāmā ierīce – metāla trauks ar ogļu kurtuvi vai elektrisko sildītāju zem tā.
lukturis Pārnēsājama vai stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
lejupielādēt Pārnest (ko) no galvenā datora uz atsevišķu datoru vai citu digitālu ierīci.
pēctecis Pārņēmējs, (kā) turpinātājs.
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības, arī, piem., amatu, profesiju).
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piem., rakstura, personības īpašības).
norakstīt Pārrakstīt (no cita darba), lai uzrādītu (to) par savu.
šifrēt Pārrakstīt izlasāmā formā (piem., audioierakstu).
norakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (uzrakstītu tekstu) noteiktam nolūkam.
pārspriest Pārrunāt, apspriest (kādu jautājumu, notikumu, faktu u. tml.).
pārskaņoties Pārslēgties uz citu funkciju veikšanu (par organismu, tā norisēm).
pārspēt Pārsniegt (piem., citu, agrāku rezultātu).
dominēt Pārsniegt citu (piem., apkārtējo, līdzīgo) ar nozīmību, izmēriem u. tml.
izkonkurēt Pārspējot (piem., kvalitātē), aizstāt (ko), ieņemt galveno vietu.
izkonkurēt Pārspēt (kādu) konkurencē, ieņemot tā vietu.
uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), sasniegt labāko rezultātu.
izpūst Pārspīlēt, nepamatoti palielināt (piem., nenozīmīgu faktu, notikumu).
klīrīgs Pārspīlēti vai māksloti smalks; kaprīzs; untumains.
piķēt Pārstādīt (dīgstus) lielākos attālumos.
pārpiķēt Pārstādīt (izdīgušos, jaunos dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpurus), lai mainītu (šī auga) īpašības.
likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
pārgremot Pārstāstīt vēlreiz (ko zināmu, citu teikto u. tml.); atgremot.
nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
atbirt Pārstāt iekļauties (kādā cilvēku grupā, neturpinot mācības, studijas u. tml.).
nodzist Pārstāt izstarot gaismu, kļūt tumšam.
padoties Pārstāt pretoties, atzīt sevi par uzvarētu.
nodzist Pārstāt spīdēt, satumst.
laist Pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; atbrīvot.
atlaist Pārstāt turēt; atņemt rokas (no kā).
laisties Pārstāt turēties (pie kā).
pārtraukt Pārstāt, neturpināt (darbību, procesu).
sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
aizkūkot Pārsteigt (kādu neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc tautas ticējuma vēstī sliktu (par dzeguzi).
izlēkt Pārsteigt, izcelties ar ko negaidītu, neparastu (piem., nekaunīgu rīcību).
kompostēt Pārstrādāt kompostā; gatavot (kompostu).
reģenerēt Pārstrādāt ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietotos produktus tā, ka (tie) kļūst derīgi atkārtotai izmantošanai.
pārlapot Pāršķirstīt (grāmatu, žurnālu u. tml.).
centrs Partija, partiju grupējums, kas parlamentā ieņem vietu starp labējām un kreisajām partijām.
desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
biezpiens Pārtikas produkts, ko iegūst, saraudzētu pienu paaugstinātā temperatūrā sarecinot un atdalot no sūkalām.
pasterizācija Pārtikas produktu karsēšana noteiktā temperatūrā (līdz 100ºC), lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
ledus pagrabs pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
pretspēlētājs Partneris skatuves mākslā.
nolikt Pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību, pārstāt turēt rokās (ko).
uzdot Pārtraukt (ko) veikt, nespējot (to) turpināt.
kupēt Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi pārtraukt tirdzniecību.
nolikt ieročus pārtraukt bruņotu cīņu, pretdarbību; arī padoties.
atņemt Pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
uzdot Pārtraukt ko veikt, nespējot turpināt iesākto.
apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
apstādināt Pārtraukt, apturēt (mašīnas, mehānisma) darbību.
pašķirties Pārtraukt, neturpināt laulību, kopdzīvi, draudzību; izšķirties.
beigt Pārtraukt, neturpināt.
novērsties Pārtraukt, vairs neturpināt attiecības (ar kādu); pārtraukt saikni, kontaktus (ar ko).
pamest Pārtraukt, vairs neturpināt nodarboties; atstāt.
brīvstunda Pārtraukums starp mācību stundām (skolā); starpbrīdis (parasti akadēmiskās stundas garumā).
iztulkot Pārtulkot.
pārcelt Pārtulkot.
sublimēt Pārtvaicēt cietu vielu, to neizkausējot.
pārķert Pārtvert, iegūt (ko citam sūtītu, paredzētu).
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
variators Pārvads (mašīnā, aparātā u. tml.) vārpstu griešanās ātruma laidenai regulēšanai.
reduktors Pārvads, kas samazina apgriezienu skaitu un palielina griezes momentu.
pārtapt Pārveides procesā kļūt par ko citu; radošā procesā tapt par ko citu.
pielāgot Pārveidojot padarīt (ko) piemērotu, atbilstošu (kādam nolūkam, kādām vajadzībām u. tml.).
labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (tekstu); panākt, ka nav (tekstā) kļūdu.
modifikācija Pārveidošana vai pārveidošanās, nepārtopot par ko citu; jaunu pazīmju, īpašību radīšana vai rašanās.
dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves.
kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
kļūt Pārveidoties, iegūt citu kvalitāti (par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
pārtapt Pārveidoties, mainoties iegūt citu veidu, kvalitāti.
jaranga Pārvietojama mītne ar konusveida jumtu (Sibīrijas nomadu tautām, piem., čukčiem).
savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (ko, piem., dzīvnieku, dabas objektu, priekšmetu), arī piekļūt (tam).
satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piem., dzīvnieku, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); nonākt, ierasties (kur).
sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
nest Pārvietojoties turēt (ķermeni, ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī, valkāt (ko) noteiktā veidā.
šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
nonākt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
pārvarēt Pārvietojoties veikt (ko grūtu, smagu), tikt pāri (kam grūtam, sarežģītam).
jaukties Pārvietojoties virzīties starp citiem, citu vidū.
maisīties Pārvietojoties virzīties, kustēties starp citiem, citu vidū; atkārtoti būt, parādīties (kur).
pārdislokācija Pārvietošana uz citu vietu.
pārdislocēt Pārvietot (bruņotos spēkus) uz citu vietu.
pārdzīt Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
virzīt Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
pārvirzīt Pārvietot, pārcelt (uz citu vietu).
pārcelties Pārvietoties (kur, uz kādu vietu).
migrēt Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) – par dzīvniekiem.
sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
klejot Pārvietoties, mainot atrašanās, uzturēšanās vietu.
migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
pārcelties Pārvietoties, pārvākties (uz citu dzīvesvietu).
pāriet Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu atrašanās vietu).
kūļāties Pārvietoties, virzīties, kustinot šurp turp, no vienas puses uz otru kājas.
pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu ar roku, priekšmetu u. tml.).
literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli (ne pārdabiskas būtnes).
aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi.
aseptika Pasākumi, kas novērš mikrobu iekļūšanu operācijas brūcē (piem., pārsienamā materiāla, instrumentu sterilizācija, roku mazgāšana, cimdu lietošana).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, uzturētu un stiprinātu veselību.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
elektrifikācija Pasākumi, kurus veic, lai plaši ieviestu elektriskās enerģijas ražošanu un tās izmantošanu.
sacīkstes Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensības.
sacensība Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
muzeju nakts pasākums, kas tiek organizēts reizi gadā, kad vēlās vakara stundās var apmeklēt muzejus.
pikets Pasākums, kurā cilvēks vai cilvēku grupa, atrodoties kādā vietā, pauž savu protestu, negatīvo attieksmi (pret ko).
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas u. tml. darbībai.
sociālā rehabilitācija pasākumu kopums, lai atgrieztu cilvēku sabiedriskajā un darba dzīvē.
zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
valsts drošība pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem.
Eiropa Pasaules daļa ziemeļu puslodē, kas kopā ar Āziju veido Eirāzijas kontinentu.
Lielais astotnieks pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forums.
romantika Pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta.
pesimisms Pasaules uztvere, kam raksturīga nomāktība, bezcerība; uzskats, ka ļaunais ir pārsvarā pār labo; tieksme jebkurā situācijā gaidīt sliktāko iznākumu.
sekularizācija Pasaulīgo, materiālistisko uzskatu nostiprināšanās; sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
ātrvilciens Pasažieru vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
diplomātiskā pase pase, ko izsniedz ārlietu ministrija oficiāliem attiecīgās valsts pārstāvjiem ārvalstīs.
statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks (kādā situācijā, pasākumā u. tml.).
ilustrēt Paskaidrot, papildināt (tematu, domu u. tml.) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
padot Pasniegt (ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu.
padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (piem., ēdienu, dzērienu).
zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
būt Pastāvēt, arī parādīties (noteiktu laika posmu).
būt Pastāvēt, iestāties (piem., par noteiktu diennakts posmu, gadalaiku).
klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
rezidence Pastāvīga uzturēšanās (kādā vietā).
mist Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
rezidēt Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
klaiņot Pastāvīgi mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
attiecība Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem), savstarpēja izturēšanās.
sēdēt mājās pastāvīgi uzturēties mājās.
apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
pasniegties Pastiept savu roku, pavirzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, satvertu.
vai Pastiprina apstākļa vārda aptuvenības nozīmi.
tas Pastiprina, uzsver sekojoša vārda nozīmi, norādot uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību u. tml.
raudas Pastiprināta asaru izdalīšana (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ), ko parasti pavada elsas un šņuksti; raudāšana.
matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur parasti aug tikai pūkveida mati; matainums.
uzbaroties Pastiprināti (arī nepareizi) ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam.
uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resnāks, tuklāks, pilnīgāks.
filatēlija Pastmarku un citu pasta dokumentu kolekcionēšana.
pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
autoreferāts Paša autora uzrakstīts īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums (tagad – promocijas darba kopsavilkums).
altruisms Pašaizliedzīga, nesavtīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pretstats: egoisms.
mērce Pašķidra vai tumīga ēdiena piedeva, kas samitrina ēdienu un papildina tā garšu.
izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest.
izmest Pateikt (parasti īsi, starp citu).
lietot Patērēt (piem., uzturā).
izmantot Patērēt (uzturam).
izlietot Patērēt, izmantot (visu vai noteiktu kā daudzumu).
kā pie tiesas patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
aromāts Patīkama (kam raksturīga) smarža.
ēde Patoloģisks ādas bojājums, kam raksturīgs apsārtums, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās u. tml.; arī ekzēma.
kaverna Patoloģisks dobums (parasti plaušās), kas izveidojas, sabrūkot audiem (piem., tuberkulozes procesā).
miastēnija Patoloģisks muskuļu vājums; hroniska autoimūnslimība, kurai raksturīgs muskuļu vājums.
mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
unitārā patrona patrona, ko šaujamieročos izmanto mūsdienās (ar jau čaulā ievalcētu kapseli).
ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
ritma vokālis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
pašnoteikšanās Patstāvīga, brīva (tautas, nācijas) lemšana par savu tiesisko iekārtu.
mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, kas skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika.
mājas darbs patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājasdarbs.
apaļīgs Patukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
mollīgs Patukls, apaļīgs (par cilvēkiem).
kupls Patukls, apaļīgs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
paapaļš Patukls.
iesālīt Paturēt sev (ko kāda atraidītu, nepieņemtu).
apglabāt Paturēt sevī, neizpaužot citiem.
saglabāt Paturēt, nezaudēt.
tirānija Patvaļīga, nežēlīga izturēšanās, varmācīga, despotiska rīcība (attiecībā pret citiem cilvēkiem).
bastot Patvaļīgi aiziet (piem., no mācību iestādes); neattaisnoti kavēt (stundas, lekcijas u. tml.).
nobastot Patvaļīgi neierasties (parasti skolā uz mācībām); patvaļīgi neapmeklēt (piem., mācību stundu).
špaga Paukošanas ierocis ar šauru asmeni, rokturi un apaļu pirkstu aizsargvairogu.
zobens Paukošanas ierocis ar trapecveida tērauda asmeni un rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, parasti satrauktā, asā sarunā.
runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
lauzt šķēpus paust krasi atšķirīgus uzskatus.
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
atmest ar roku Paust noraidošu, neticīgu attieksmi, pastiprinot to ar žestu.
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
teikt savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
pūst vienā stabulē paust tādus pašus (parasti sev izdevīgus) uzskatus, kādus pauž kāds cits.
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
rosināt Paust, izteikt (piem., kādu priekšlikumu); veikt sākotnējās darbības, lai (to) īstenotu.
apieties Paust, parādīt savu attieksmi, arī izturēties (pret cilvēku, arī dzīvnieku).
lādēties Paust, teikt lāstus.
iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
eskortēt Pavadīt ar eskortu.
plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
rūgt Pavasara atkusnī palielināties apjomā, kļūt mīkstam, bezsaturīgam (par zemi, zemes ceļu).
vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpašības.
vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpšības; vecīgs (2).
ievest kārdināšanā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
ievest grēkā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
uztaisīt Paveicot attiecīgu darbību, radīt (piemēram, noteiktu rezultātu).
iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, nododot attiecīgu dokumentu.
sarīkot Paveikt visu nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
izdarīt Paveikt, izpildīt, realizēt, iegūstot noteiktus rezultātus.
pabeigt Paveikt, izveidot (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
iestudējums Paveikta darbība --> iestudēt; izpildītājmākslas darbs (piem., izrāde, skaņdarba atskaņojums).
izpirkums Paveikta darbība --> izpirkt (2); nepieciešamā naudas summa vai manta, lai varētu (ko) izpirkt.
klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet; izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt(1); mutvārdu vai rakstu formā izpausts (kā) vērtējums, noteikta atzīme, balle u. tml.
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņemt, aplikt, lai, piem., siltinātu.
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt; tas, ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1); kādu objektu (piem., celtņu, telpu) noteikts izkārtojums.
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1); tas, kas savieno (divus vai vairākus) priekšmetus.
salaidums Paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3); ciešs (detaļu, elementu) savienojums.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1); uzzīmētu vai ieveidotu švīku kopums.
tulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> tulkot (1); attiecīgais teksts.
tuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt.
uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
pašķirties Paveikties, sekmēties (par darbu, darbību); rasties labvēlīgiem apstākļiem, situācijai.
pasekot Pavērot, painteresēties, lai ko uzzinātu, izprastu.
novērst Pavērst, pagriezt prom, uz citu pusi (piem., skatienu, acis).
kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
mandrils Paviānu ģints mērkaķis ar iegarenu purnu, spilgti krāsainiem sēžas mīkstumiem un īsu asti [Mandrillus sphinx].
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pakāpties Pavirzīties uz augšu (piem., sporta spēļu turnīra rezultātu vērtējumā).
pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa staignu pamatu).
nozaudēt Pazaudēt (ko, parasti priekšmetu).
izplūst Pazaudēt koncentrētību, satura vai formas skaidrību.
nobalēt Pazaudēt krāsas spilgtumu, kļūt gaišam; pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam.
apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
sadugt Pazaudēt staltu, stingru stāju; salīkt.
kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma (ar virszemes ēku kompleksu) derīgo izrakteņu iegūšanai.
termālie (pazemes) ūdeņi pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
mīt ar kājām dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
mīt ar kāju dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
zīme Pazīme (lai noteiktu ko).
priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos.
taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
pasludināt Paziņot publiski (kādu ziņu, faktu).
atteikties Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); neatzīt par savu, noliegt.
novērot Pēc ārējām pazīmēm konstatēt, gūt pārliecību (par kādu faktu, kā sastopamību, izplatību u. tml.).
šķira Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, dubļainam.
katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
klase Pēc noteiktām pazīmēm sistematizēta (priekšmetu, parādību) grupa.
šķira Pēc noteiktām pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentu).
peldmētelis Pēc peldēšanās vai mazgāšanās velkams apģērba gabals ar jostu (parasti bez aizdares).
izziņa Pēc pieprasījuma saņemamie dati, informācija (piem., par vilciena atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
pa savai modei pēc sava prāta, sev raksturīgā veidā.
izlasīt sejā pēc sejas vaibstu izteiksmes noteikt otra cilvēka emocijas, izjūtas.
dīdīt pādi pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
velis Pēc seniem ticējumiem – nomiruša cilvēka gars, kas apciemo dzīvos tuviniekus.
gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes un meža kopšanas cirtes pāri palikusī (piem., zaru, galotņu) koksne.
vēlāk Pēc tam, turpmāk; pēc kāda laikposma.
apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver jautājumus par mācību saturu un mācīšanas metodēm.
atgriezeniskā saite pedagoģiskās sistēmas darbības rezultātu ietekme uz to pašu sistēmu.
plakanā pēda pēdas deformācija, kurai raksturīga pēdas velves izliekuma samazināšanās.
beigas Pēdējā daļa (piem., grāmatā, rakstā); šādas daļas saturs.
pekanrieksts Pekankoka auglis – ovāls, valriekstam līdzīgs rieksts, ko lieto uzturā.
mutācija Pēkšņa iedzimtības faktoru pārmaiņa, kas reproducējas nākamajās paaudzēs un izraisa atbilstoši pārmainītu organisma pazīmju attīstību.
uzklupt Pēkšņi (kādu) apstāt, uzmākties (kādam, piemēram, lai izjautātu).
atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
iekrist Pēkšņi iejaukties, pārtraucot citu runātāju.
pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
iesvilt Pēkšņi kļūt spēcīgu jūtu, emociju pārņemtam; iedegties.
pārlēkt Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi nokļūt grūtā, sarežģītā situācijā.
uzrauties Pēkšņi nokļūt nepatīkamā, bīstamā situācijā; tikt pārsteigtam.
apsviest Pēkšņi novirzīt (runu, sarunu) uz ko citu.
izlauzties Pēkšņi parādīties (par to, ko cenšas aizturēt).
pārmesties Pēkšņi pāriet (uz ko citu).
izjoņot caur smadzenēm pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām).
pārcirst Pēkšņi uzliesmot (tumsā) – par zibeni.
ielēkt Pēkšņi, negaidīti tēlot, spēlēt (lomu), parasti aizvietojot citu aktieri.
izsaukums Pēkšņs emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsauciens.
sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kam raksturīga samaņas zaudēšana un paralīze.
snorkelēt Peldēt zem ūdens ūdenstilpē, izmantojot niršanas masku, elpošanas trubiņu, pleznas, lai vērotu zemūdens dzīvi dabiskā vidē.
pontons Peldoša konstrukcija, ko izmanto par balstu, piem., peldošiem tiltiem, dokiem, piestātnēm.
boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūrā, jūras līcī u. tml., kas norāda kuģošanai bīstamas vietas u. c. objektus.
stūrēt Peldot, lidojot u. tml., ieturēt vai mainīt virzienu ar kādu ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
pelnukrāsa Pelēka, pelniem raksturīga krāsa.
sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
glūda Pelēks vai zilganpelēks māls; zeme, augsne ar ļoti lielu tīrā māla saturu.
nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nederīgu; nokritizēt.
klaidoņpele Peļu dzimtas neliels grauzējs, kas maina barošanās un dzīves vietu.
izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
menstruācija Periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
prese Periodisko iespieddarbu (piem., laikrakstu, žurnālu) kopums.
prese Periodisko iespieddarbu izdevēju vai žurnālistu kopums.
laikraksts Periodisks izdevums (uz lielām lapām) ar aktuālu saturu.
avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
radiožurnāls Periodisks radioraidījums par noteiktu tēmu.
klīniskā nāve periods no sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
izpirkt Pērkot (daudz vai visu), iztukšot.
iepirkties Pērkot iegādāties produktus, preces u. tml.
izpirkt Pērkot iegūt īpašumā (maksājot pa daļām, ņemot kredītu u. tml.).
nopērt Perot (pirtī ar pirtsslotu), veikt ķermeņa masāžu.
augstums Perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums.
nektarīns Persiku šķirne; šīs šķirnes auglis ar gludu miziņu un stingru, saldu un sulīgu mīkstumu.
praktikants Persona (piem., skolas audzēknis, augstskolas students), kas ko apgūst praksē (2).
konkurents Persona, kas (kādā jomā) cenšas pārspēt citu personu; sāncensis.
oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
plaģiators Persona, kas izdarījusi plaģiātu.
kara noziedznieks persona, kas kara laikā izdarījusi starptautiski atzītu kara likumu pārkāpumu.
studists Persona, kas mācās studijā (1).
grūpija Persona, kas meklē emocionālu un seksuālu intimitāti ar mūziķi vai citu slavenību.
spermas donors persona, kas nodod savu spermu, lai to varētu izmantot ģimenes gadījumos, kad kāda iemesla dēļ vīrieša sēkliniekos neveidojas sperma.
impresārijs Persona, kas organizē un bieži arī finansē koncertus, izrādes u. tml.
reflektants Persona, kas pretendē (parasti būt par studentu mācību iestādē).
koordinators Persona, kas saskaņo kādas kopdarbības atsevišķo darbu norisi, savstarpēji saistītu iestāžu, darba grupu u. tml. darbību.
maģistrants Persona, kas studē maģistrantūrā.
emisārs Persona, kas sūtīta (parasti uz citu zemi) ar kādu sevišķu uzdevumu.
manipulators Persona, kas tendenciozi izmanto viltīgus paņēmienus, sagroza faktus u. tml.
Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude (piem., 1945. gadā pēc vācu armijas kapitulācijas).
eksmatrikulācija Personas izslēgšana no universitātes studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
pašbilde Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašfoto.
pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets.
fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
vēsturiska personība personība, kura tiek augstu vērtēta par nopelniem sabiedrības labā arī nākamajās paaudzēs.
godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda, slavas, atzinības.
PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
privātvēstule Personiska vēstule, kas nav saistīta ar darba pienākumu pildīšanu.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
konsekrācija Personu vai lietu iesvētīšana.
paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
deskriptīvā metode pētīšanas metode, kuras pamatā ir lietu, parādību procesu empīriska vērošana un reģistrēšana, neizdarot secinājumus.
salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu kopsakarā.
diplomdarbs Pētnieciska rakstura darbs, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
vadošais pētnieks pētnieks, kas vada zinātniskās pētniecības struktūrvienību, projektu, pētījumu, pētījumu tēmu u. tml.
koncertmeistars Pianists, kas palīdz solistam (vokālistam vai instrumentālistam) iestudēt partijas un koncertos atskaņo pavadījumu.
sabikstīties Piebikstīt vienam otru, citam citu.
piekuģot Piebraukt (ar kuģi vai citu ūdens transportlīdzekli).
pusgadsimts Piecdesmit gadu vai aptuveni piecdesmit gadu ilgs laika posms.
sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu sonetu pirmo rindu apvienojums.
piecinieks Piecu (cilvēku, valstu u. tml.) kopa.
piecnieks Piecu (cilvēku, valstu u. tml.) kopa.
pieclatnieki Piecu latu naudas zīme vai monēta.
piečuks Piecu latu, arī eiro naudaszīme.
startēt Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
pornogrāfija Piedauzīgs, vulgāri naturāls cilvēka ķermeņa, dzimumakta attēlojums (piem., kinofilmās) ar nolūku seksuāli uzbudināt; darbs ar šādu attēlojumu.
tenderis Piedāvājumu konkurss – izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
piedāvāties Piedāvāt sevi (kādam amatam, profesijai) noteiktu pienākumu pildīšanai u. tml.
piedāvāties Piedāvāt sevi (seksuāla rakstura pakalpojumiem).
prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs.
aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
pietuvoties Pieiet, pienākt tuvāk, pievirzīties (kam) tuvu klāt.
odorizēt Piejaukt (kam) odorantu.
milords Pieklājības forma (Lielbritānijā), ko lieto, uzrunājot lordu vai augstu amatpersonu.
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
pane Pieklājības forma, ko lieto, piem., Polijā, Čehijā, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu.
sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
kundze Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot (parasti precētu) sievieti.
kungs Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot konkrētu vīrieti.
pusčukstus Pieklusināti, gandrīz čukstus.
dzīvot Piekopt kādu noteiktu dzīvesveidu, darbību u. tml.
Lielā piektdiena piektdiena pirms Lieldienām, Jēzus Kristus krustā sišanas un nāves piemiņas diena.
karāties Pieķeroties (kur, pie kā) turēties bez atbalsta.
svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
iebāzt Pielikt ļoti tuvu, ievirzīt (kur iekšā).
piejozt Pielikt, piestiprināt ar jostu.
pieķept Pielipt (par ko mīkstu, ķepīgu).
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
piededzināt Pieļaut, ka ēdiena gatavošanas procesā (kas) pārklājas ar piedegušas vielas kārtu.
nosaldēt Pieļaut, ka izraisās aukstuma sajūta (ķermenī, tā daļās).
zaudēt vārtus pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē).
adaptācija Piemērošanās, pielāgošanās (videi, apstākļiem, situācijai u. tml.).
piedienīgs Piemērots, atbilstošs (situācijai, apstākļiem u. tml.); pieklājīgs.
piedrazot Piemētājot drazas, atkritumus, padarīt (ko) netīru, nekārtīgu.
piegružot Piemētājot, atstājot aiz sevis gružus un atkritumus, padarīt netīru, nekārtīgu (ko).
pielūžņot Piemētājot, nenovācot nevajadzīgus priekšmetus, padarīt nekārtīgu, netīru (kādu vietu, apkārtni).
suvenīrs Piemiņas lieta (parasti neliels priekšmets, kas īpaši raksturīgs kādai vietai).
iemājot Piemist, būt raksturīgam (kādam).
krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
klausība Pienākums veikt noteiktus darbus.
rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
atgriezties Pieņemt kristīga cilvēka uzskatus, dzīvesveidu u. tml.
pārņemt Pieņemt, pārmantot (piem., paradumus, tradīcijas, uzskatus).
pieliet Piepildīt (ar gaismu, siltumu).
piestrāvot Piepildīt ar (piem., gaismas, siltuma) plūsmu, strāvām.
aizņemt Piepildīt ar savu apjomu (telpu, vietu).
pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti pārdodot).
uzrēķināt Pieprasot samaksu, aprēķināt lielāku summu par sākotnēji paredzēto (piemēram, kā soda naudu par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
peldveste Piepūšama, arī no korķa vai putuplasta izgatavota veste, kas paredzēta cilvēka noturēšanai virs ūdens.
pretpierādījums Pierādījums, ar ko atspēko kādu citu pierādījumu.
pamatot Pierādīt, argumentēt (piem., kā patiesumu, nepieciešamību), minot konkrētus faktus.
transkripcija Pieraksta sistēma, ko lieto, lai precīzi attēlotu valodas vienības.
reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
ierast Pierast, ieradināties (ko darīt, kā izturēties).
aģitācija Pierunāšana, pārliecināšana (par kādu noteiktu jautājumu).
vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
paņemt tauvā piesaistīt ar virvi (transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķī.
dzintarskābe Piesātināta organiska skābe, ko nelielā daudzumā satur, piem., dzintars, negatavi augļi.
marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita (parasti pirms alkoholiska dzēriena dzeršanas).
saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita; viegli piesist savu glāzi, kausu u. tml. pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.
pieklauvēt Piesist, lai signalizētu.
piešķindināt Piesitot (vienu priekšmetu pie otra), šķindināt.
sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piem., izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
pielāgoties Pieskaņot savu rīcību, izturēšanos atbilstoši otra cilvēka nosacījumiem, vajadzībām u. tml.
iedzelt Pieskaroties ādai, radīt dedzinošu sajūtu; ar dzeloņiem, asiem izaugumiem radīt sāpes (par dažiem augiem).
kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
iededzināt Pieskaroties ar ko sakarsētu (vai īpašu instrumentu), ieveidot (rakstu, ornamentu u. tml.).
sadzelt Pieskaroties izraisīt dedzinošu sajūtu, sāpes, apsārtumu.
aiztikt Pieskarties, paņemt, lai lietotu.
sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā.
drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piem., etnisku vai sociālu grupu, tautu.
izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
padzīt Piespiest, likt atstāt (piem., kādu vietu, darbu).
apjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
piehalturēt Piestrādāt (lai gūtu papildu peļņu).
impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
apveltīt Piešķirt (kādam) izcilas spējas, dotības, talantu u. tml.; būt ar šādām īpašībām.
niansēt Piešķirt (kam) nianses; darīt (ko) niansēm bagātu.
orientēt Piešķirt (kam) noteiktu virzību, mērķi.
politizēt Piešķirt (kam) politisku raksturu; saistīt (ko) ar politiku.
akreditēt Piešķirt (studiju programmai, mācību iestādei u. tml.) valsts atzītu pilnvarojumu.
apgarot Piešķirt cildenumu, īpašu skaistumu; izraisīt cēlas jūtas, iedvesmot, sajūsmināt.
pārsaukt Piešķirt citu nosaukumu, nosaukt citā vārdā; pārdēvēt.
pārdēvēt Piešķirt citu nosaukumu, nosaukt citā vārdā; pārsaukt.
formatēt Piešķirt dokumentam noteiktu ārējo veidolu (malu un atkāpju lielumu, burtu veidu u. tml.).
iecelt Piešķirt kādu statusu.
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
autorizēt Piešķirt pilnvaras (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
sadalīt Piešķirt, izsniegt u. tml. katram noteiktu daļu (no kopuma).
piediegt Piešūt (šujot ar adatu un diegu).
pasūtīt Pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem u. tml.).
matot Pieteikt matu (šaha spēlē).
atraut sev miegu pietiekami negulēt, lai atlicinātu (kam) laiku.
atbalstīt Pieturēt (kādu), palīdzot pārvietoties.
apturēt Pieturēt (par transportlīdzekli).
kavēties Pieturēt, stāvēt (kādu laiku) – par transportlīdzekļiem.
daudzpunkte Pieturzīme – trīs punkti, ko lieto, lai parādītu izlaidumu vai stilistiskos nolūkos.
domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
kols Pieturzīme (:).
divpunkte Pieturzīme (..), ko lieto, lai tekstā parādītu izlaidumu.
punkts Pieturzīme (.); arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.
interpunkcija Pieturzīmju kopums (kādā valodā); šo pieturzīmju lietošana.
piebīdīt Pietuvināt (kādu kam klāt).
pieglaust ausis pietuvināt ausis galvai (parasti par suni).
pievilkt Pietuvināt.
pieiet Pietuvoties (kādam) un rast kontaktu.
pieplakt Pietuvoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pieplakt Pietuvoties, piekļauties (kā) virsmai.
savircot Pievienojot (kam) virces, padarīt (ko) pikantu, ar asu garšu.
papildināt Pievienot (kam) atšķirīgu komponentu.
sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piem., mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
leģēt Pievienot (piem., metālam vai metālu sakausējumam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
piedzejot Pievienot (tekstam) ko izdomātu vai nepatiesu.
paplašināt Pievienot kādu elementu (piem., vārdam vai teikumam).
piefantazēt Pievienot ko izdomātu, fantāzijā radītu.
piemaksāt Pievienot maksājumam (noteiktu naudas summu).
pāriet Pievienoties (kam citam); pieņemt (citu ticību, uzvārdu).
pieslēgties Pievienoties (piem., kādai tehniskai sistēmai), nodrošinot noteiktus pakalpojumus.
iebarot Pievilināt (zivis), iekaisot, nogremdējot ēsmu kādā ūdenskrātuves vietā; šādi sagatavot (kādu ūdenskrātuves vietu) makšķerēšanai.
piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu, ka skaras (kam) klāt.
pieskarties Pievirzīties tik tuvu, ka skaras (kam) klāt – par priekšmetiem.
ieruna Piezīme, kas papildina (piem., rakstītu tekstu) ar kādu nosacījumu; iebildums.
lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā pieraksta studenti; klade, burtnīca u. tml. ar šādiem pierakstiem.
kunkulis Pika (piem., no kā sakaltuša).
turēt solījumu pildīt solījumu (zvērestu).
turēt zvērestu pildīt solījumu (zvērestu).
platknābis Pīle ar lielu, galā paplatinātu knābi [Anas clypeata].
izpilināt Pilinot šķidrumu, iztukšot (trauku).
pievārēt Pilnībā apēst vai izdzert; iztukšot (trauku).
parādīt sevi pilnībā atklāt (piem., savas rakstura īpašības, spējas).
genocīds Pilnīga vai daļēja atsevišķu iedzīvotāju grupu vai veselu tautu iznīcināšana rasisku, nacionālu vai reliģisku iemeslu dēļ.
socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
izkratīt Pilnīgi pārmeklēt (personu, vietu).
izlīst no savas ādas pilnīgi pārvērsties, pilnīgi mainīt savu raksturu, dabu.
trāpīt desmitniekā pilnīgi sasniegt vajadzīgo rezultātu.
kā (ar slotu) izslaucīts pilnīgi tukšs.
amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot no soda izciešanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītu.
arhitektūras piemineklis pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
no galvas (ko) (mācīties, zināt) pilnīgi visu atceroties, paturot atmiņā.
buršs Pilntiesīgs studentu korporācijas biedrs; vecāko kursu students.
piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
pilnvarošana Pilnvaru piešķiršana (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā; autorizācija.
mazpilsēta Pilsēta ar samērā nelielu iedzīvotāju skaitu.
pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas (parasti) izbūvēts pazemes tuneļos; metro.
metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas parasti izbūvēts (pazemes tuneļos); metropolitēns.
ārpilsēta Pilsētas tuvākā apkaime.
urbanizācija Pilsētas, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju radīšana (vidē ārpus pilsētām).
pilsētbūvniecība Pilsētu plānošana un apbūve.
gaura Pīļu dzimtas nirējputns, kam atšķirībā no pīles ir raksturīgs šaurs, garš knābis un dažām sugām arī cekuls uz galvas.
gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi [Anas crecca].
siets Pinums, ko iestrādā kādā materiālā un kas nodrošina šī materiāla vienmērīgu izklāšanos un noturību.
mentols Piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa – bezkrāsaina, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu.
ūdenspīpe Pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdens pīpe.
ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdenspīpe.
uzpirkstenis Pirkstam uzmaucams priekšmets (piemēram, roku un kāju pirkstu aizsargāšanai).
vidējais pirksts pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
viduspirksts Pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
aplikatūra Pirkstu izkārtojums mūzikas instrumenta spēlē, šāda pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
grifs Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) – plāksne, pie kuras piespiež stīgas.
pirkststarpa Pirkstu starpa.
pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu karaflotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bisīte Pirmā pavasara sēne (nosacīti ēdama) ar tumši brūnu krokainu cepurīti.
debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, kinofilmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piem., sporta sacensībās).
pirmiestudējums Pirmais (kā) iestudējums.
pirmraksts Pirmais (kā) teksts, uzmetums, manuskripta variants.
pirmgājiens Pirmais gājiens pa kādu maršrutu (piem., alpīnismā).
pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmāko dokumentu izstrādei.
pirmmets Pirmais, sākotnējais (kā) mets; skice, uzmetums.
pirmuzmetums Pirmais, sākotnējais (kā) uzmetums.
pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piem., rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcteči Latīņamerikā.
pieteikt sevi pirmo reizi atklāt sabiedrībai savu personību, apliecināt savas spējas, talantu.
pēriens Pirts rituāls – vairākkārtēja sišana ar pirtsslotu; pēršanās.
infrasarkano staru pirts pirts, kurā siltums radīts ar infrasarkanajiem stariem.
zeltplekste Plakana jūras zivs ar sarkaniem vai oranžiem plankumiem izraibinātu ķermeņa vienu, bet baltu – otru pusi [Platessa platessa].
lize Plakana koka lāpsta ar garu kātu mīklas klaipa ievirzīšanai krāsnī un izņemšanai no tās.
maizes tītenis plakana, neraudzēta maize ar tajā ietītu pildījumu.
strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gs.).
lozungs Plakāts ar šādu tekstu.
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; šāds skatījums uz kādu objektu.
spirāle Plaknes līkne, kas tinas ap kādu punktu, tam tuvodamās vai no tā attālinādamās.
trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
dalenis Plāksnīte (ar attiecīgu uzrakstu), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu daļu no otras.
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
luba Plāna kokmateriāla plāksnīte (piem., jumtu apjumšanai); jumta skaida.
folija Plāna metāla loksne, ko lieto, piem., produktu iesaiņošanai.
planšete Plāna virsma, pie kuras piestiprina papīru (piem., datu) atzīmēšanai; digitāla virsma zīmējumu skicēšanai.
filma Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu virskārtu.
diskete Plāna, kvadrātveida plastmasas plāksnīte ar magnētisko disku datu ierakstei, pārnēsāšanai, glabāšanai u. tml.
bītlene Plāns trikotāžas svīteris ar augstu, kaklam pieguļošu apkakli; polo džemperis.
žilete Plāns, divpusējs asmens sejas (bārdas), arī citu ķermeņa daļu apmatojuma skūšanai; šāds asmens kopā ar turekli.
lignīns Plāns, higroskopisks papīrs ar sīki krokotu virsmu, ko lieto kompresēm, tamponiem u. tml.
pergamīns Plāns, izturīgs ietinamais papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas.
spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piem., uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
vafele Plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu.
viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
māneklis Plastmasas tureklī iestiprināts zīžamais pupiņš bez cauruma; knupis.
ķimizācija Plaša ķīmisko vielu un produktu ieviešana tautas saimniecības nozarēs (Padomju Savienībā 20. gs. 60. gados).
reģions Plaša, ar kopīgām ģeogrāfiskām, ekonomiskām u. tml. pazīmēm raksturīga teritorija (novads, apgabals, valsts, valstu grupa).
dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
dzīres Plašas, bagātas svinības ar mielastu.
nekropole Plašas, mākslinieciski izveidotas kapenes, kapulauks (seno kultūras centru tuvumā).
izlīt Plaši izplatīties (piem., par gaismu, siltumu).
plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
izvērst Plaši, daudzpusīgi attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot.
ciklons Plašs gaisa masu virpulis ar pazeminātu gaisa spiedienu centrā.
subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piem., Grenlande).
apjoms Plašums (saturam).
kāpurķēde Plata, kustīgi savienotu plātņu vienlaidus ķēde (piem., traktoru, tanku ritošajās daļās).
lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
sinerāma Platekrāna (panorāmas) kino sistēma ar stipri izliektu ekrānu.
atplest muti līdz ausīm plati atvērt muti (parasti žāvājoties un neaizsedzot to ar plaukstu).
pārgriezt Plati izplest acis un vērst skatienu sāņus, atsedzot acu baltumus.
atplest Plati izstiept, izplest (piem., ko piekļautu, sakļautu).
trekns Plats, tumšs, spilgts (par līnijām, svītrām, arī par burtiem, zīmēm, tekstu).
noplaucēt Plaucējot apstrādāt (ko ar ļoti karstu vai verdošu šķidrumu).
rādītājpirksts Plaukstas otrais pirksts starp īkšķi un vidējo pirkstu.
aplausi Plaukstu sišana, paužot atzinību, sajūsmu, uzmundrinājumu u. tml.
grāmatplaukts Plaukts grāmatu novietošanai.
stelāža Plauktu rinda vairākos stāvos.
silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
dilonis Plaušu tuberkuloze.
kaķu dzimta plēsēju dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, lokanu ķermeni, noapaļotu galvu ar īsu purnu, asiem, ievelkamiem nagiem (piem., lauva, tīģeris, puma, meža kaķis, mājas kaķis).
vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
stavrida Plēsīga jūras zivs ar slaidu, iegarenu ķermeni, lielu, samērā masīvu galvu un pelēkzilu muguru, sudrabainiem sāniem un baltu vēderu.
līdaka Plēsīga saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
pūce Plēsīgs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu).
noplukt Plūkot pazaudēt krāsas spilgtumu un kļūt gaišam vai gaišākam.
olplūme Plūmju šķirne, kurai raksturīgi lieli, dzelteni augļi.
jaukties Plūst kopā, apvienoties (ar ko), izpaužoties citam caur citu.
velties Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni).
dvesmot Plūst, izplatīties (piem., par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); izplatīt (piem., siltumu, smaržu).
dvest Plūst, izplatīties (piem., par gaisa strāvu, siltumu, smaržu); izplatīt (piem., siltumu, smaržu).
dvašot Plūst, izplatīties (piem., par siltumu, smaržu); izplatīt, piem., siltumu, smaržu.
pulsēt Plūst, izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
izpļaut Pļaujot attīrīt, atbrīvot (kādu vietu), piem., no nezālēm.
gaisa pistole pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
gaisa šautene Pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
riepas protektors pneimatiskas riepas ārējā, izturīgākā kārta ar īpašu rievojumu, kas saskaras ar ceļa segumu.
podestūra Podestu kopums, sistēma (parasti uz skatuves, estrādes).
podiņš Podveida trauks ar tajā pagatavotu ēdienu (piem., gaļas, dārzeņu sautējumu).
signālpoga Poga, ar ko iedarbina signālierīci, signāliekārtu u. tml.
navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, ko izmanto, lai veidotu saites ar tīmekļa vietnes tēmām.
baltās naktis polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
kordons Policijas, karaspēka u. tml. līnijveidīgs novietojums, lai (ko) apsargātu, norobežotu.
augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
rotators Poligrāfijas ierīce ar rotējošu cilindru, ko agrāk lietoja operatīvai tekstu pavairošanai.
reprodukciju mape poligrāfisks izdevums – neiesietu reprodukciju krājums.
polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
omega 3 taukskābes polinepiesātinātās taukskābes, ko satur zivju eļļa un kas ir vitāli nepieciešamas organisma funkcionēšanai.
glikogēns Polisaharīds, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā (galvenokārt aknās).
koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
oportūnists Politiķis, kam raksturīgs oportūnisms.
labējs Politiķis, kas aizstāv konservatīvas idejas, uzskatus.
Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
eseri Politiska partija Krievijā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, kuras programmā bija sociālistiskas idejas.
sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
frakcija Politiskas partijas vai apvienības deputātu grupa parlamentā.
autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
pilsētvalsts Politiski suverēna pilsēta, kurai ir valsts statuss.
neofašisms Politisks strāvojums (pēc 2. pasaules kara), kam raksturīga fašisma ideju atjaunošana un pielāgošana mūsdienu apstākļiem.
rojālisms Politisks virziens, kas atbalsta karaļa varas institūtu.
kartelis Politisku partiju apvienība vai vienošanās par saskaņotu darbību.
klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
krakovjaks Poļu deja divu ceturtdaļu taktsmērā ar sinkopētu ritmu; šīs dejas mūzika.
lokomotīve Populāra persona, ko partija iekļauj savā sarakstā, lai gūtu labākus rezultātus vēlēšanās; līderis.
šūnakmens Porains kaļķakmens ar daudziem tukšumiem.
travertīns Porains kaļķakmens, kas izgulsnējies no ogļskābu avotu ūdeņiem.
pornofilma Pornogrāfiska rakstura filma.
kabatdators Portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatas dators.
kabatas dators portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatdators.
P Portugāle (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
upesvēzis Posmkāju tipa vēžu klases dzīvnieks ar čaulas klātu ķermeni un garenu posmotu vēderu, kas dzīvo lēni tekošās upēs, ezeros.
vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
superfināls Posms (sporta sacensībās, konkursā u. tml.) pēc finālsacensībām, kurā piedalās (čempionāta, konkursa u. tml.) pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
baltais saraksts pozitīvi vērtējamu faktu, notikumu u. tml. apkopojums.
prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
pateicība Pozitīvs novērtējums, atzinība (tam, kas izdarījis ko labu); šo jūtu, atzinības izpaudums.
skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
smalkmehānika Praktiskās mehānikas nozare, kas nodarbojas ar precīzo aparātu un instrumentu būvi un remontu.
iemaņas Praktiskas vai intelektuālas darbības paņēmienu kopums, ko iegūst, piem., vingrinoties, mācoties.
civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
pieprasīt Prasīt (kam) noteiktu sodu.
rakstītmāka Prasme izteikties labā rakstu valodā.
veiksme Prasme, veiklība (darbībā, darbā), kas rada pozitīvu rezultātu.
konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
norakstīt vārds vārdā precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
norakstīt vārdu pa vārdam precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
vārdu pa vārdam precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
vārds vārdā precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs, arī piemērots, pareizi izraudzīts (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
sīkamatniecība Preču izgatavošana nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
izpārdošana Preču pārdošana par pazeminātām cenām, ko veic noteiktā laika posmā; preču mantu pārdošana, likvidējot, piem., veikalu, uzņēmumu.
pirktspēja Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegādāties par noteiktu naudas vienību.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana, lai pelnītu uz kursa, cenu svārstību.
bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu).
hormonāls preparāts preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
bulvāru prese prese, kas cenšas lasītājus saistīt ar sensacionāla satura materiāliem; dzeltenā prese.
dzeltenā prese prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
bulvārprese Prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
zemē Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
leja Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
lejā Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
konflikts Pretēju interešu, uzskatu sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
sašķelties Pretēju uzskatu, interešu dēļ sadalīties atsevišķos grupējumos.
kastings Pretendentu noskatīšanās, izvēloties piemērotāko (piem., aktieri, modeli).
zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
mežabrālis Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
polarizācija Pretstatu, krasu atšķirību veidošanās, radīšana.
prettanku grāvis prettanku šķērslis līdzenā apvidū, plats aptuveni 1 metru dziļš izrakums ar stāvām malām.
brandmūris Pretuguns mūris.
dis- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē sadalīšanu, nošķiršanu vai norāda uz pretstatu.
studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam); mets, uzmetums, skice.
pēctecība Priekšgājēju darba, tradīciju, uzskatu u. tml. turpināšana.
apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
rokturis Priekšmeta detaļa, kas paredzēta satveršanai, lai ar roku veiktu kādu darbību vai (priekšmetu) pārvietotu.
kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiktība, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
kāts Priekšmeta, darbarīka daļa – garens, gluds, noapaļots stienis vai garena detaļa, ko satver, priekšmetu lietojot.
pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
kāsis Priekšmets (piem., stienis) ar āķveida saliektu galu (kā uzkāršanai, iekabināšanai).
spogulis Priekšmets ar īpaši apstrādātu virsmu, kas labi atstaro gaismu un rāda attēlu.
izšuvums Priekšmets ar izšūtu rotājumu.
saspraude Priekšmets matu saspraušanai.
stienītis Priekšmets, kam ir (aptuvena) stieņa forma, veids.
svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā un tur palicis.
greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu; arī rotaslieta.
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
nasta Priekšmets, priekšmetu kopums (savākts vienkopus, sastiprināts u. tml.), kas nesot jāpārvieto.
metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kam).
sviežamais Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2).
balsts Priekšmets, veidojums, kas notur uz tā novietotās konstrukcijas svaru.
pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu (parasti zem kā).
balsts Priekšmets, veidojums, ko lieto (kā) atbalstīšanai, noturēšanai vēlamā stāvoklī.
uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, piemēram, būvelementu, dzelzceļa sliežu salaiduma sasaistīšanai.
starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
fetišisms Priekšmetu (fetišu) reliģiska pielūgšana un godināšana; viena no pirmatnējām reliģijas formām.
inkrustācija Priekšmetu izrotāšana ar dažāda materiāla plāksnītēm, kuras iestrādā pamatmateriāla virsmā vienādā līmenī ar to.
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
parametrs Priekšmetu vai parādību raksturojošs skaitliski izteikts lielums.
izkārtojums Priekšmetu, atsevišķu elementu, sastāvdaļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties (piem., pēc apjoma, skaita) attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros.
uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
gabarīts Priekšmetu, iekārtu u. tml. ārējā apveida izmēri; apmēri, lielumi.
dizains Priekšmetu, iekārtu u. tml. mākslinieciska projektēšana un konstruēšana.
natūra Priekšmetu, lietu, produktu u. tml. veidā (kārtot maksājumus, saistības).
rangs Priekšmetu, parādību grupējums pēc to nozīmīguma.
sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana.
klēpis Priekšmetu, vielas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām, piespiežot pie krūtīm u. tml.; siena, salmu u. tml. daudzums, ko var paņemt dakšām.
sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, sasniegtu; pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam).
handikaps Priekšrocība, ko sporta sacensībās piešķir vājākiem dalībniekiem, lai līdzsvarotu spēku samērus.
vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
krīvs Priesteris, zintnieks (seno baltu tautām).
puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piem., lemuri); šīs apakškārtas dzīvnieki [Prosimiae].
patriarhālā saimniecība primitīva saimniecība, kurā saimniekoja patriarhālā ģimene un ražoja sev produktus tiešam patēriņam.
rāvējslēdzēja princips princips automašīnu kustībā, kad vienā joslā kustību turpina secīgi viena automašīna no labās, otra – no kreisās puses.
utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
antreprenieris Privātuzņēmējs, kas organizē teātra izrādes, koncertus.
komersants Privātuzņēmējs.
augļu augļi procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu procentus.
procentu barjera procentos izteikts nobalsojušo skaits, kāds nepieciešams, lai partija iekļūtu parlamentā.
procentlikme Procentu apmērs.
programmvadība Procesa vadība (piem., ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmēta vadība.
iesaldēšana Process --> iesaldēt (2); apturēšana, moratorijs.
aizplūde Process --> nonākšana citur, citu rīcībā.
aizsargreakcija Process, kas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piem., inficēšanās, saslimšanas).
tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
absorbcija Process, kurā kāda viela (absorbents) ar savu tilpumu uzsūc kādu citu vielu.
superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
elektrība Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
pusfabrikāts Produkts, kam nepieciešama beigu apstrāde, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
uzturprodukts Produkts, kas ir izmantojams cilvēka uzturā.
sausā uzturdeva produktu komplekts karavīriem (piem., konservi, koncentrāti, galetes), kas piemērots uzglabāšanai un lietošanai lauka apstākļos.
iepirkšanās Produktu, preču u. tml. iegāde.
pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko atnes un nodod (piem., ieslodzījumā esošam cilvēkam).
meistardziedonis Profesionāls viduslaiku pilsētu dzejnieks, dziesminieks.
viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piem., lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
emeritēts profesors profesors, kas ir pensionēts, bet saglabā titulu, akadēmisko nosaukumu u. tml.
mērķprogramma Programma noteikta, konkrēta mērķa sasniegšanai, noteiktu, konkrētu uzdevumu īstenošanai.
draiveris Programma, kas apkalpo noteiktu perifērijas ierīci (piem., printeri, monitoru).
nesaistes pārlūkprogramma programma, kas veic interneta lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai tās būtu skatāmas bez pievienošanās internetam.
lietotne Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietojumprogrammatūra.
lietojumprogrammatūra Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietotne.
lietojumprogramma Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogrammatūra; lietotne.
simulators Programmatūra, kas imitē reālās dzīves situācijas.
ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
ļaunatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra.
uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai, piemēram, izlabotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju.
bloks Programmēšanā – algoritma daļa, kurā notiek funkcionāli vienota darbība ar noteiktu uzdevumu.
operētājsistēma Programmu kopums, kas tiek instalēts datorā, lai vadītu un kontrolētu tā darbu.
pakete Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.
tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kuram raksturīga sakāpināta interese par pagātni.
kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
adventisti Protestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
amiši Protestantu menonītu kustības atzars ASV; šim atzaram piederīgie.
menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
romāns Prozas daiļdarbs, kam raksturīga izvērsta tēlu sistēma, sarežģīta kompozīcija, detalizēts vēstījums.
apraksts Prozas žanrs, kam raksturīga dokumentalitāte, konkrētu faktu un personu attēlojums; šī žanra sacerējums.
psiholoģija Psihe; rakstura, domāšanas un izturēšanās īpatnības.
sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
nervs Psihiska izturība, pacietība.
maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kam raksturīgi murgi, redzes halucinācijas.
uzmanība Psihiskās darbības koncentrētība un virzība uz noteiktu objektu, šīs darbības izpausme (pret kādu, ko).
iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
psihopāts Psihiski slims cilvēks, kam raksturīga personības disharmonija, kura traucē saskarsmi ar citiem cilvēkiem.
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka izturēšanās veidu, attieksmi pret apkārtni; raksturs.
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
nospiestība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, grūtsirdība.
nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, drūmums, dzīvesprieka trūkums.
grūtsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda uzticību un mīlestību.
labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
vienaldzība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgs gribas, darbības, interešu trūkums.
griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
izklaidība Psihisks stāvoklis, arī rakstura īpašība, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga apmierinātība, labsajūta un labs garastāvoklis.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
mulsums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (daļējs) zudums.
depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs dzīvesprieka zudums, enerģijas trūkums, vājas koncentrēšanās spējas u. tml.
iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs emocionāls pacēlums, saviļņojums, aizrautība.
apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, uzbudināmība.
transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, bažas.
apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
uztraukums Psihisks stāvoklis, ko izraisa spēcīga emocionālā spriedze un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
jūsma Psihisks stāvoklis; noskaņojums, kam raksturīga emocionāla pacilātība, saviļņojums.
ilgas Psihoemocionāls stāvoklis, kam raksturīga ilgstoša tieksme, vēlēšanās (pēc kā).
psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens (radies Vācijā, 1912. gadā), kurā psihiskie procesi tiek pētīti pēc veseluma (geštaltu) principa.
autisms Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga noslēgšanās sevī, ierobežota komunikācija ar ārpasauli.
psihopātija Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga personības disharmonija, kas traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
geštaltterapija Psihoterapijas metode, kurā tiek izmantoti geštaltpsiholoģijas principi (piem., indivīda būtība kā veselums, viņa jūtu un domu nozīmīgums), kā arī psihoanalīze.
tautas komisārs PSRS valdības loceklis, kas vadīja tautas komisariātu (no 1917.–1946. gadam).
historiogrāfija Publicētie vēstures pētījumi.
mītiņš Publiska masu sapulce par aktuāliem (parasti politiskiem) jautājumiem.
improvizācija Publiska runa bez iepriekšējas sagatavošanās un uzmetumiem.
pārskats Publisks (piem., mākslinieka, mākslinieku kolektīva) darbības rezultātu demonstrējums.
urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
trauks Pudele ar alkoholisku dzērienu; šādas pudeles saturs.
modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
stundenis Pulkstenis (parasti tāds, kas sit ik pēc stundas).
kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca kristāla plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra datumi – divpadsmit naktī, arī divdesmit četri, arī nulle, nulle.
sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem, četri pēcpusdienā.
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts; četras stundas pēc divpadsmitiem; sešpadsmit.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai četras stundas pirms pusnakts; divdesmit.
divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā.
četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem, divi pēc pusdienas.
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts; divas stundas pēc divpadsmitiem; četrpadsmit.
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem; divas stundas pirms pusnakts.
septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem, pieci pēcpusdienā.
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts vai piecas stundas pēc divpadsmitiem.
deviņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pirms pusnakts.
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts vai septiņas stundas pēc divpadsmitiem.
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts vai sešas stundas pēc divpadsmitiem.
astoņpadsmit Pulksteņa laika moments: sešas stundas pirms pusnakts.
piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem.
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts; trīs stundas pēc divpadsmitiem; piecpadsmit.
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem; trīs stundas pirms pusnakts (divpadsmitiem).
trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; viens pēcpusdienā.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts; viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit.
vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
termīts Pulverveidīgs alumīnija un dzelzs oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma.
pundurgailis Pundurvistu tēviņš.
plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
figūra Punktu vai līniju kopa plaknē (piem., leņķis, četrstūris); punktu, līniju vai virsmu kopa telpā (piem., konuss, lode).
māzers Punveida izaugums uz koka stumbra, retāk zara.
purvmala Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa.
augstais purvs purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
sūnu purvs purvs ar paaugstinātu centrālo daļu, kuru veido galvenokārt baltās sūnas.
zemais purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
biznesa pusdienas pusdienas, ko ietur kopīgi ar darījumu partneriem; speciāls ēdienu piedāvājums (restorānos).
pusducis Puse no duča; kopa, kurā ir sešas vai aptuveni sešas vienības.
pusmēnesis Puse no mēneša (aptuveni 15 dienas vai divas nedēļas).
pusstunda Puse stundas – 30 minūtes.
pusaplis Puse vai aptuvena puse no apļa.
pusceļš Puse vai aptuvena puse no attāluma starp diviem objektiem.
pusauss Puse vai aptuvena puse no auss.
pusdzīve Puse vai aptuvena puse no cilvēka mūža, nodzīvotā laika.
puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
pusglāze Puse vai aptuvena puse no glāzes tilpuma.
pusstāvs Puse vai aptuvena puse no kādā stāvā izvietotajām telpām.
puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa.
puskukulis Puse vai aptuvena puse no kukuļa.
pusloks Puse vai aptuvena puse no loka; pusaplis.
pusmuca Puse vai aptuvena puse no mucas tilpuma.
pusapgrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna apgrieziena.
puspagrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna pagrieziena.
puspudele Puse vai aptuvena puse no pudeles tilpuma.
pussprīdis Puse vai aptuvena puse no sprīža.
pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts.
pusceļš Puse vai aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
pusceļš Puse vai aptuvena puse no veicamā darba, darbības.
pustik Puse vai aptuvena puse.
pusdarbs Puse vai aptuveni puse darba; iesākts, bet līdz galam vēl nepaveikts darbs.
pusacs Puse vai aptuveni puse no acs.
puskoks Puse vai aptuveni puse no koka stumbra.
pusmasts Puse vai aptuveni puse no masta garuma.
pus Puse; viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām daļām.
noraidījums Puses darbība, tai iebilstot pret noteiktu jautājumu vai tiesvedības procesa norisi.
midi Pusgarš (par kleitu, svārkiem, mēteli).
vilkt Pūst, plūst (par vēsu, aukstu gaisu); pakāpeniski veidoties, mainīties (par laika apstākļiem).
mežrags Pūšamais mūzikas instruments, kas izveidojies no mednieku raga – spirālveida taure ar platu atveri.
piemutnis Pūšaminstrumenta gals, ko mūziķis liek pie lūpām, lai ar gaisa plūsmu radītu skaņu.
iemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu daļa, ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu; izdzisināt (par telpu caurvējā).
dzeltenums Putna olas sastāvdaļa dzeltenā krāsā, kuru apņem olbaltums un ar kuru barojas dīglis.
klejotāji putni putni, kas neaizceļo uz pārziemošanas vietām, bet barības meklējumos uzturas dažādās vietās.
melnsvārcis Putns ar melnu vai ļoti tumšu apspalvojumu.
kukaiņdzenis Putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
mednis Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
gājputns Putns, kas ik gadu migrē no ligzdošanas vietas uz ziemošanas vietu un atpakaļ.
mājputns Putns, ko audzē, lai izmantotu galvenokārt saimnieciskiem mērķiem.
ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni.
vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
pointers Putnu suns, kas ir augumā slaids, ar kalsnu ķermeņa uzbūvi, elastīgu gaitu, smailām, nokarenām ausīm, taisnu asti un gludu, īsu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
šampūns Putojošs šķidrums matu, arī dzīvnieku apspalvojuma mazgāšanai.
kult Putot (piem., krējumu, olu baltumu).
mēmā putra putra, kuru gatavojot nedrīkst runāt, lai sapnī redzētu nākamo precinieku.
putojamā slotiņa putu slotiņa.
putu krējums putukrējums.
fotoradars Radars (2) ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
attāli radi radi, kas nav tuvā radniecības pakāpē.
radikālis Radikālisma, galēju uzskatu paudējs, galējas rīcības piekritējs.
radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
tuvi radi radinieki, kam ir tuvā radniecības pakāpe.
radiomehāniķis Radioaparātu mehāniķis.
translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
radioteātris Radioraidījumu veids – aktieru izpildījumā iestudētas raidlugas, radiouzvedumi; darbinieku kolektīvs, kas sagatavo šādus iestudējumus.
radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
radiovadība Radiosignālu izmantošana attālinātu objektu vadībai.
radiolokators Radiotehniska ierīce dažādu objektu atklāšanai un novērošanai, izmantojot radiosignālus; radars.
radiosistēma Radiotehnisko iekārtu komplekss.
šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); vadīt (ko) noteiktā virzienā.
portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
iedzīt stūrī radīt (kādam) bezizejas situāciju.
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
dot Radīt (kādu rezultātu, materiālas vai garīgas vērtības).
šķist Radīt (kādu) priekšstatu, iespaidu; likties, izskatīties.
ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, apstākļus, situāciju.
polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
svilpot Radīt augstas, stieptas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
trillināt Radīt augstu, dzidru mainīga augstuma balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot.
stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piem., par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem).; atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu.
džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., putniem).
žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piem., par priekšmetiem kustībā); atskanēt šādam troksnim.
pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu skaņu (piem., par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
svelpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu.
svilpt Radīt augstu, stieptu balss skaņu (parasti par putniem).
svilpt Radīt augstu, stieptu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
savilkt cilpu ap kaklu radīt bezizejas situāciju (kādam).
blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
mēdīties Rādīt dažādas grimases; mēdīt kādu vai citam citu.
trizuļot Radīt dzidras mainīga augstuma skaņas.
lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
uguņot Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
garot Radīt garaiņus (par siltu gaisa plūsmu aukstumā).
žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko).
plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piem., par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
baurot Radīt ilgstošas, skaļas (liellopiem raksturīgas) skaņas; maurot.
žūžināt Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
žūžot Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
blakšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
šņakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem priekšmetiem, to daļām.
spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (piem., par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piem., par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
klaudzēt Radīt īslaicīgus, samērā skaļus, citu citam sekojošus piesitiena, atsitiena u. tml. trokšņus (piem., braucot, ejot); atskanēt šādam troksnim.
skrabēt Radīt īsu, citu citam sekojošu troksni, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržoties (gar ko), piem., par asiem, cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
uz kara takas (nostāties, iziet u. tml.) radīt konfliktu, sākt cīņu (ar kādu).
vīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
parkšķināt Radīt mainīga augstuma, skarbas pazemas skaņas vai skarbu, pazemu troksni.
parkšķēt Radīt mainīga augstuma, skarbas, pazemas skaņas (piem., par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
nobiedēt Radīt nedrošības sajūtu, rūpes, bažas (par ko).
duļķot ūdeni radīt nesaskaņas, jucekli, lai slēptu patiesību.
dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
bubināt Radīt paklusas, raksturīgas skaņas (par zirgu).
čakstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
sanēt Radīt paklusu, samēra augstu dūcošu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
dot iemeslu radīt pamatojumu; būt par pamatu (darbībai, norisei).
kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piem., par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
sapīt Radīt pēkšņu aizturi (piem., rīcībā, kustībās) – par psihisku stāvokli, pārdzīvojumu.
likties Radīt priekšstatu, sajūtu (arī maldīgu), ka piemīt (kāda īpašība), atrodas (kādā stāvoklī), līdzinās (kam) u. tml.
čakstināt Radīt raksturīgas aprautas, paskarbas balss skaņas (par dažiem putniem).
spiegt Radīt raksturīgas augstas, griezīgas skaņas (par dzīvniekiem, arī mehānismiem).
smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
zizināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem).
kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par žagatu).
rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
ņurkstēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par kaķi vai suni).
griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (par griezi).
ņaudēt Radīt raksturīgas gari stieptas balss skaņas (par kaķi).
gāgināt Radīt raksturīgas gari stieptas, skaļas balss skaņas, vairākkārt gāgāt.
buldurēt Radīt raksturīgas guldzošas rīkles skaņas (par tītaru).
dūdot Radīt raksturīgas guldzošas skaņas (par baložiem).
mekšķināt Radīt raksturīgas īsas, spalgas balss skaņas (parasti par āzi, kazu).
guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas, piem., kam plūstot, līstot.
ņurrāt Radīt raksturīgas paklusas, ritmiskas, vibrējošas balss skaņas; murrāt.
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
klaigāt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (par dažiem putniem).
maut Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par govīm).
kladzināt Radīt raksturīgas skaļas balss skaņas (parasti par vistām).
rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
šmiukstināt Radīt raksturīgas skaņas (piem., par vāverēm); šmaukstināt.
šmaukstināt Radīt raksturīgas skaņas (piem., par vāverēm); šmiukstināt.
kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāt.
kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāties.
zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
pēkšķēt Radīt raksturīgas skaņas, kas parasti tiek atdarinātas ar "pēk, pēk" vai "pēkš, pēkš" (par pīlēm).
kviekt Radīt raksturīgas spalgas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas.
urināt Radīt raksturīgas zemas, vibrējošas un ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni).
mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
ņurkstēt Radīt raksturīgas, īpatnējas skaņas, paužot dažādas emocijas.
riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
klakšķināt Radīt raksturīgas, klakšķiem līdzīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
klukstēt Radīt raksturīgas, paklusas balss skaņas (parasti par vistām).
klakšķināt ar mēli radīt raksturīgas, paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
ņerkstēt Radīt raksturīgas, paskarbas balss skaņas (par dzīvniekiem).
šmakstēt Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piem., par ko slapju, kas tiek virzīts); atskanēt šādam troksnim.
vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
čurkstēt Radīt raksturīgu troksni (piem., šķidrumam tekot, plūstot tievā strūkliņā).
gurkstēt Radīt raksturīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ejot pa sniegu; atskanēt šādam troksnim.
šņākt Radīt raksturīgu, vienmērīgu troksni (par dabas objektiem, dabas parādībām, ierīcēm u. tml.).
saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par putniem).
kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
tirkšķēt Radīt ritmiskas, citu citai sekojošas skaņas.
trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, smalku skaņu; atskanēt šādai skaņai.
žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (parasti par žagatu).
kost Radīt sāpju sajūtu (acīs); žilbināt.
smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
iekārtoties Radīt sev (piemērotus, arī vēlamus dzīves vai darba apstākļus).
uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, uzskatu, pārliecību.
sagatavoties Radīt sevī (gaidāmajam notikumam, situācijai) atbilstošu attieksmi, noskaņojumu.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
saukt Radīt skaļas balss skaņas tā, lai būtu pietiekami tālu dzirdams; skaļi izrunāt (ko).
kvarkšķēt Radīt skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (par dažiem putniem, arī vardēm).
žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piem., par izšautu lodi, iedarbinātu ierīci); atskanēt šādam troksnim.
īdēt Radīt smalku, stieptu skaņu.
šmiukstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmīkstēt.
šmīkstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmiukstēt.
zibeņot Radīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
čīkstēt Radīt stieptu griezīgu troksni (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piem., par dūmiem).
izkost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
apsvilināt Radīt svilinošu sajūtu, padarīt sāpīgu.
šņakstēt Radīt šādu troksni ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
aizsprostot Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
šmakstināt Radīt šmakstus (piem., ēdot).
tvaikot Radīt tvaiku (piem., par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
izdot Radīt un publiskot (juridiska satura dokumentu).
noskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
uzskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
degt Radīt, izstarot siltumu, gaismu.
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu.
irāņu valodas radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kurā ietilpst persiešu, kurdu, osetīnu, puštu u. c. valodas.
vēsturiski salīdzināmā valodniecība radniecīgu valodu un dialektu vēstures pētniecība.
izveidot Radošā domāšanas procesā radīt (piem., kādu tekstu, projektu, metodi); izstrādāt.
pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
parafrāzēt Radoši izmantot (zināmu tēmu, motīvu, stilu u. tml.) jaunā veidā (piem., daiļdarbā, skatuves mākslā).
interpretēt Radoši, atklāt (mākslas darba saturu, ideju).
sacerējums Radošs rakstudarbs (skolā) – skolēna veidots teksts par kādu tematu; domraksts.
norādīt Rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju.
sarādīties Rādot (piem., zīmes, žestus), sazināties.
vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
raidījumu bloks raidījumi (radio, televīzijā) ar vienotu tematiku.
dīdžejs Raidījumu vai programmas vadītājs un ierakstu komentētājs (radio); diskotēkas vadītājs.
servēt Raidīt bumbu (bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piem., volejbolā, tenisā).
šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
piņķēties Raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist vaļā (ko piesietu, sasaistītu).
atsiet Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, aizsietu); atraisot (piem., saiti), atbrīvot (ko piesietu).
atraisīt Raisot dabūt vaļā (piem., ko sasietu); raisot atvērt (piem., ko aizsietu).
bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
izrāt Rājot izteikt (kādam), pārmetumu, nosodījumu.
rakstāmspalva Rakstāmrīks (kopā ar šādu priekšmetu).
čeks Rakstisks rīkojums bankai izmaksāt vai pārskaitīt noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja norēķinu konta.
rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
pārrakstīt Rakstīt (piem., mūzikas ierakstu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna.
pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
blogot Rakstīt dienasgrāmatu tīmekļa lietotnē.
spamot Rakstīt nesaturīgus, bezjēdzīgus komentārus (internetā).
pārrakstīt Rakstīt tīrrakstu.
tvītot Rakstīt tvītus.
uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (piemēram, burtu, ciparu, tekstu).
korespondēt Rakstīt vēstules, sūtīt ziņojumus.
šifrēt Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
kursivēt Rakstīt, salikt (vārdu, teksta daļu) kursīvā (vai rokrakstā norādīt uz šādu rakstību, salikumu ar īpašu zīmi – viļņotu pasvītrojumu).
spalva Rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība; tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml.
satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem raksturīga satīra (1).
izrakstīt Rakstot izveidot (dokumentu).
aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm; aprakstīt.
gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piem., tekstu, runu); rīkot (piem., kādu pasākumu).
dokuments Raksts, kas juridiski apliecina kādu faktu (piem., personas dzimšanu, iegūto izglītību, darbiniekiem izmaksāto algu).
spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu.
zirnītis Raksts, ornaments – mazi, aptuveni zirņa lieluma, aplīši.
atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā jāatstāsta kāda teksta saturs.
slīpsvītra Rakstu zīme (/) ar vairākām lietojuma funkcijām.
burts Rakstu zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē veselu jēdzienu; teksts, kas veidots ar šādām rakstu zīmēm.
rakstuzīme Rakstu zīme.
iedaba Rakstura, personības īpašību kopums; arī raksturs.
vilciens Raksturīga (piem., cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
raksturiezīme Raksturīga iezīme; galvenā pazīme.
īpatnība Raksturīga īpašība, iezīme, kas atšķir (ko) no citiem; savdabība.
iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
raksturlīkne Raksturīga lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piem., diagrammā, grafikā).
piesitiens Raksturīga nianse, akcents.
zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (kas radusies kāda notikuma, procesa u. tml. rezultātā).
raksturzīme Raksturīgā pazīme, iezīme.
raksturs Raksturīga pazīme, īpašība.
elpa Raksturīga pazīme, kas izjūtama, sajūtama.
smaids Raksturīga sejas izteiksme, grimase, kas rodas, piem., aiz prieka, laimes, labsajūtas.
vaids Raksturīga stiepta (putna) balss skaņa.
motīvs Raksturīga tēma vai sižeta elements (literāram darbam).
vilciens Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
šķautne Raksturīga, spilgti izteikta īpašība, iezīme.
daba Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums.
vaibsti Raksturīgas iezīmes, izpausmes (piem., vietā, sabiedriskā parādībā).
vaimanas Raksturīgas stieptas (piem., pūces) balss skaņas.
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību apraksts un vērtējums.
seja Raksturīgo, individuālo (piem., parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
siluets Raksturīgs (celtnes, celtņu grupas) apveids, kontūra.
raksturlielums Raksturīgs (kā) fizikālais lielums.
profils Raksturīgs (kā) galveno pazīmju kopums.
piesitiens Raksturīgs (klavieru) taustiņu spēlēšanas veids.
šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
analfabētisks Raksturīgs analfabētam; kļūdains.
anarhisks Raksturīgs anarhijai, anarhismam, saistīts ar to.
anarhistisks Raksturīgs anarhismam, saistīts ar to.
anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
anglisks Raksturīgs angļiem, angļu valodai.
antagonisks Raksturīgs antagonismam; nesamierināmi pretišķīgs.
arābisks Raksturīgs arābiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem.
askētisks Raksturīgs askētam, saistīts ar askētismu; ļoti atturīgs, vienkāršs.
atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
augstmanīgs Raksturīgs augstmanim; augstprātīgs.
austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm un to iedzīvotājiem.
čigānisks Raksturīgs čigāniem.
deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai; tāds, kam ir deģenerācijas pazīmes.
dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
džentlmenisks Raksturīgs džentlmenim.
motīvs Raksturīgs elements, specifiska iezīme; rotājums, raksts.
huligānisks Raksturīgs huligānam vai huligānismam.
idiotisks Raksturīgs idiotam; pilnīgi bezjēdzīgs, absolūti muļķīgs.
itālisks Raksturīgs itāliešiem, itāliešu valodai.
stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piem., mākslas darbā, autora daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
raksturs Raksturīgs izturēšanās veids (par dzīvniekiem).
jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
jezuītisks Raksturīgs jezuītiem, viņu mācībai.
kareivisks Raksturīgs karavīram, karadienestam.
kārkluvācietisks Raksturīgs kārkluvācietim.
krievisks Raksturīgs krieviem.
kristālisks Raksturīgs kristālam (2).
kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to; raksturīgs kuršiem.
ķēnišķīgs Raksturīgs ķēniņam, saistīts ar to.
latgalisks Raksturīgs latgaliešiem, viņu kultūrai un valodai.
latvisks Raksturīgs latviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
lietuvisks Raksturīgs lietuviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
melodramatisks Raksturīgs melodrāmai (1); sakāpināti emocionāls, sentimentāls, nevajadzīgi traģisks.
mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
intonācija Raksturīgs muzikālās izteiksmes veids.
nēģerisks Raksturīgs nēģeriem.
jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikaposmam; mūsdienu.
polisks Raksturīgs poļiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm, to iedzīvotājiem; pretstats: austrumniecisks.
sēlisks Raksturīgs sēļiem, sēļu kultūrai, valodai.
arhaisks Raksturīgs senatnei, saistīts ar to; sens.
slāvisks Raksturīgs slāvu valodām, saistīts ar tām; raksturīgs slāviem.
steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas; ātrs, straujš.
plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
ukrainisks Raksturīgs ukraiņiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
metālisks Raksturīgs vai līdzīgs metālam.
raksts Raksturīgs veidojums (kādā virsmā).
zemgalisks Raksturīgs zemgaļiem, to valodai.
zvērisks Raksturīgs zvēram (1); tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības.
laikmetīgs Raksturīgs, atbilstošs pašreizējam laikmetam; mūsdienīgs, moderns.
kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
darbs Raksturīgu darbību kopums, kas jāveic., piem., noteiktā gadalaikā, nozarē.
kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums.
figūra Raksturīgu skaņu vai ritmisku vienību kopa (skaņdarbā).
noraksturot Raksturot (kādu, ko).
izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt.
izsacīt Raksturot, apzīmēt (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt.

tu citās vārdnīcās:

Tēzaurs

tu¹

tu²

LLVV

MEV

tu^II