Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pārturēt
pārturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju transitīvs, darbības vārds
1.Turēt (ko) pārāk ilgi.
PiemēriTēju nedrīkst pārturēt, jo tad tā kļūst rūgta.
1.1.Turēt (bumbu) ilgāk par pieļaujamo laiku (piem., basketbolā).
PiemēriSportists pārtur bumbu un laikus neatdod piespēli.