Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nerātnis
nerātnis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds
nerātne dsk. ģen. -ņu lietvārds
1.Tas, kas ir nerātns (parasti par bērnu); draiskulis.
PiemēriMeita – mazā nerātne.
2.Cilvēks, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
PiemēriLielais nerātnis iemīlējās līdz ausīm un pat apprecējās.