mudžeklis
mudžeklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums.
PiemēriDziju, diegu mudžeklis.
- Dziju, diegu mudžeklis.
- Vadu mudžeklis.
1.1.Dažādos virzienos vērsts, arī savijies (augu, to daļu) kopums.
PiemēriSakņu mudžeklis.
- Sakņu mudžeklis.
- Krūmi saauguši mudžeklī.
2.Neorganizēts, kustīgs (dzīvu būtņu) kopums; jūklis.
PiemēriIzspraukties cauri ļaužu mudžeklim.
- Izspraukties cauri ļaužu mudžeklim.
- Vasarā no dīķiem cēlās odu mudžekļi.
2.1.Liels, haotisks (kā) kopums.
PiemēriCeļu mudžeklis.
- Ceļu mudžeklis.
- Skaņu mudžeklis.
2.2.Sarežģīts (dažādu psiholoģisku norišu) kopums.
PiemēriAtmiņu mudžeklis.
- Atmiņu mudžeklis.
- Savstarpējo attiecību mudžeklis.
- Pretrunīgu jūtu mudžeklis.