bērzs
bērzs [bȩ̃rzs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Koks ar baltu mizu, lokaniem zariem un sīki robotām, nelielām lapām.
PiemēriSlaids bērzs.
- Slaids bērzs.
- Āra bērzs.
- Bērza tāss.
- Bērzu birzs.
- Bērzu sulas.
- Bērza piepe.
Stabili vārdu savienojumiBērzu beka. Sēru bērzs.
- Bērzu beka — ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti un tievu kātiņu.
- Sēru bērzs — bērzs ar nokareniem zariem.
1.1.Šī koka koksne.
PiemēriBērza malka.
- Bērza malka.
- Karēlijas bērza mēbeles.
- Lāpstas kāts izgatavots no bērza.
Stabili vārdu savienojumiBērzu dzimta.
- Bērzu dzimta taksons [Betulaceae] — kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., bērzi, alkšņi, lazdas, skābarži.