tā1
tā apstākļa vārds
1.Norāda uz zināmu, noteiktu (arī iepriekš minētu, paredzētu) darbību, norisi, stāvokli, pazīmi u. tml.
PiemēriTā ir labi un pareizi rīkoties.
2.Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
PiemēriUz sanāksmi bija ieradušies tā ap cilvēkiem desmit.
3.Norāda uz darbības intensitātes augstu pakāpi.
PiemēriNav labi tā pārpūlēties.
4.Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, nolūku, sekām u. tml., ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
PiemēriRunāt tā, lai visi dzird.
Stabili vārdu savienojumiNe šā, ne tā. Tā kā tā. Tā nekas. Tā saucamais. Tā teikt.