ierāvējs nievājoša ekspresīvā nokrāsa
ierāvējs lietvārds; vīriešu dzimte
ierāvēja lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
PiemēriIerāvēji, kas zog sabiedrības mantu.
- Ierāvēji, kas zog sabiedrības mantu.