pērkons
pērkons [pȩ̄̀rkuôns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skaņas parādība, kas negaisa laikā pavada elektrisko izlādi (zibeni).
PiemēriSkaļš pērkons.
Stabili vārdu savienojumiDusmu pērkons. Kā pērkons.
1.1.Laika apstākļi, kam raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības; negaiss.
PiemēriCeļā uznāca pērkons, izliju cauri slapjš.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm. (Kā) pērkons no skaidrām debesīm.