pērkons
pērkons [pȩ̄̀rkuôns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skaņas parādība, kas negaisa laikā pavada elektrisko izlādi (zibeni).
PiemēriSkaļš pērkons.
- Skaļš pērkons.
- Pērkona grāvieni.
- Pamalē rūc pērkons.
- Nograndis šogad pirmais pērkons.
Stabili vārdu savienojumiDusmu pērkons. Kā pērkons.
- Dusmu pērkons — ļoti spēcīga dusmu izpausme.
- Kā pērkons — ļoti skaļš (skaņu, par balsi).
1.1.Laika apstākļi, kam raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības; negaiss.
PiemēriCeļā uznāca pērkons, izliju cauri slapjš.
- Ceļā uznāca pērkons, izliju cauri slapjš.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm. (Kā) pērkons no skaidrām debesīm.
- (Kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm idioma — saka par ko negaidītu.
- (Kā) pērkons no skaidrām debesīm idioma — saka par ko negaidītu.
- Ka tevi pērkons nospertu idioma — Izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
- Ka tevi pērkons saspertu idioma — izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
- Kā pērkona spēriens idioma — saka par ko negaidītu.
- Lai pērkons mani nosper idioma — izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
- Lai pērkons mani sasper idioma — izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.