nolemt
nolemt -lemju, -lem, -lemj, pag. -lēmu darbības vārds; transitīvs
1.Pieņemt lēmumu (ko darīt).
PiemēriNolemt apciemot draugus.
1.1.Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
PiemēriTiesa nolēma atlikt lietas izskatīšanu.
2.parasti formā: saliktie laiki Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
PiemēriCilvēks realizē to, kam ir nolemts.
2.1.Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
PiemēriBez aprūpētāju palīdzības viņš ir nolemts bojā ejai.
Stabili vārdu savienojumiNāvei nolemts.