nolemt
nolemt -lemju, -lem, -lemj, pag. -lēmu darbības vārds; transitīvs
1.Pieņemt lēmumu (ko darīt).
PiemēriNolemt apciemot draugus.
- Nolemt apciemot draugus.
- Nolemt pārcelties uz dzīvi ārzemēs.
- Meitene nolēma turpināt mācības augstskolā.
- Viņi nolēma salaulāties.
1.1.Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
PiemēriTiesa nolēma atlikt lietas izskatīšanu.
- Tiesa nolēma atlikt lietas izskatīšanu.
- Valde nolēma turpināt sadarbību ar ārzemju partneriem.
- Sapulce nolēmusi grozīt statūtus.
2.parasti formā: saliktie laiki Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
PiemēriCilvēks realizē to, kam ir nolemts.
- Cilvēks realizē to, kam ir nolemts.
- Viņa ir nolemta vientulībai.
- Projekts nolemts neveiksmei.
2.1.Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
PiemēriBez aprūpētāju palīdzības viņš ir nolemts bojā ejai.
- Bez aprūpētāju palīdzības viņš ir nolemts bojā ejai.
- Padomju laikos baznīca bija nolemta iznīcībai.
Stabili vārdu savienojumiNāvei nolemts.
- Nāvei nolemts — tāds, kam draud samērā drīza nāve.