kruķīt sarunvaloda, neliterārs
kruķīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Griezt, grozīt.
PiemēriKruķīt radioaparātu.
- Kruķīt radioaparātu.
2.Atskaņot, demonstrēt (audio vai videoierakstus).
PiemēriKruķīt vecos ierakstus.
- Kruķīt vecos ierakstus.
- Visu dienu kruķīt vienu un to pašu kaseti.
Cilme:No krievu крутить.