brūklene
brūklene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Mūžzaļš puskrūms ar tumšzaļām lapām un ķekaros augošām sarkanām, rūgteni skābām ogām [Rhodococcum vitis-idea].
PiemēriSaplūkt brūkleņu zariņus.
- Saplūkt brūkleņu zariņus.
- Visa meža leja bija pilna ar brūklenēm.
1.1.Šī auga oga.
PiemēriNogatavojušās brūklenes.
- Nogatavojušās brūklenes.
- Pielasīt pilnu grozu ar brūklenēm.
- Brūkleņu ievārījums.