bruģis
bruģis -ģa lietvārds; vīriešu dzimte
Ielas, laukuma u. tml. segums ar bruģakmeņiem.
PiemēriKaltu akmeņu bruģis.
- Kaltu akmeņu bruģis.
- Vecpilsētas ielu bruģis.
- Nelīdzens bruģis.
- Rati rīb uz bruģa.
Stabili vārdu savienojumiBruģu tiesa.
- Bruģu tiesa — vēsturisks tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
Cilme:No viduslejasvācu, vidusholandiešu brugge ‘tilts, bruģis’.