bruģis
bruģis -ģa lietvārds; vīriešu dzimte
Ielas, laukuma u. tml. segums ar bruģakmeņiem.
PiemēriKaltu akmeņu bruģis.
Stabili vārdu savienojumiBruģu tiesa.
Cilme:No viduslejasvācu, vidusholandiešu brugge ‘tilts, bruģis’.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi