brukt
brukt brūku, brūc, brūk, pag. bruku intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Gāzties un izjukt, pārvērsties drupās.
PiemēriSpēcīgajā sprādzienā ēkas brūk, nekas nepaliek pāri.
1.1.Pamazām iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī.
PiemēriPamestās mājas lēnām brūk kopā.
1.2.pārnestā nozīmē Nonākt līdz sabrukumam, iznīcībai.
PiemēriBrūk nekustamā īpašuma tirgus.
1.3.pārnestā nozīmē Zaudēt iespēju īstenoties.
PiemēriCerēju uz šo darbu, bet nekā, visi plāni brūk un jūk.
2.Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
PiemēriTuvu krasta nokarei iet nevajadzētu, krasts var brukt.
3.kopā ar: "virsū" Strauji doties uzbrukumā.
PiemēriPilsētas aizstāvju pulks brūk virsū ienaidniekam un kapā to bez žēlastības.
3.1.Asi pārmest, kritizēt.
PiemēriKo tu brūc man virsū, nokavēju tikai dažas minūtes!
3.2.Piepeši, neatvairāmi rasties vienam pēc otra (par bēdām, rūpēm u. tml.).
PiemēriSākusies kaut kāda melnā strīpa – visādas likstas brūk virsū viena pēc otras.