Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
bruģēt
bruģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
bruģējums lietvārds; vīriešu dzimte
Pārklāt, noklāt (piem., ceļu, laukumu) ar speciāliem akmeņiem.
PiemēriBruģēt ielu.
Stabili vārdu savienojumiBruģēt ceļu (kādam).