Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
bruģēt
bruģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
bruģējums vīriešu dzimte, lietvārds
Pārklāt, noklāt (piem., ceļu, laukumu) ar speciāliem akmeņiem.
PiemēriBruģēt ielu.
Stabili vārdu savienojumiBruģēt ceļu (kādam).