bruģēt
bruģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
bruģējums lietvārds; vīriešu dzimte
Pārklāt, noklāt (piem., ceļu, laukumu) ar speciāliem akmeņiem.
PiemēriBruģēt ielu.
- Bruģēt ielu.
- Bruģēts pagalms.
Stabili vārdu savienojumiBruģēt ceļu (kādam).
- Bruģēt ceļu (kādam) idioma — palīdzēt (kādam) ko sasniegt, īstenot; veicināt.