brunči
brunči vīriešu dzimte, lietvārds; formā: daudzskaitlis
1.Kupli, krokās krītoši sieviešu svārki.
PiemēriTautastērpa brunči.
1.1.sarunvaloda Sieviešu svārki.
PiemēriJaunie brunči ir par šauriem.
Stabili vārdu savienojumiBrunču mednieks. Turēties pie brunčiem. Zaldāts brunčos.