Paplašinātā meklēšana
Meklējam brukt.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (43):
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
- grūt Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
- krist Gāzties, brukt, grūt.
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- izlūzt Lūstot (kam), izvirzīties, izbrukt cauri.
- ielūzt Lūstot ievirzīties (uz iekšu); lūstot iebrukt.
- krist Mesties, brukt (kādam virsū).
- uzmākties Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
- pārsteigt Negaidīti, pēkšņi uzbrukt (kādam).
- salūzt Neizturēt, padoties; psiholoģiski sabrukt.
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (1, 2, 4).
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
- sagrūt Sabrukt, izjukt.
- korodēt Sabrukt, sairt ķīmisko vai fizikālo procesu ietekmē.
- sagrūt Sagāzties, pārvērsties drupās, gruvešos; sabrukt (1).
- uzglūnēt Slepus (piemēram, no slēptuves) skatīties (uz kādu), piemēram, lai uzbruktu (par cilvēku).
- glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
- niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
- iegāzties Strauji iebrukt (piem., par griestiem, jumtu).
- sabrukt virsū strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
- mesties Strauji, pēkšņi uzbrukt; strauji, pēkšņi uzbrūkot, skart, aiztikt (ko).
- triecienuzbrukums Straujš uzbrukums, kura mērķis ir pēkšņi, negaidīti iznīcināt (ko), uzbrukt (kam), vērsties (pret ko).
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt cilvēkam.
- gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt); arī brukt, jukt (par ko lielu, smagu).
- nikns Tāds, kas ir viegli uzbudināms un kam ir tieksme, gatavība uzbrukt (par dzīvniekiem).
- kauslīgs Tāds, kas mēdz uzbrukt, plūkties ar citiem (par dzīvniekiem).
- agresīvs Tāds, kas mēdz uzbrukt; naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nikns Tāds, kurā izpaužas spēcīgs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
- sturmēt Uzbrukt (kādam objektam), parasti, bruņotā cīņā.
- nākt uzbrukumā uzbrukt (par pretinieku).
- uzbrukt no stūra uzbrukt slepeni, no slēptuves.
- šaut no stūra uzbrukt slepeni, no slēptuves.
- klupt virsū uzbrukt, arī pārmest, rāt.
- mesties krāgā uzbrukt, fiziski ietekmēt.
- mesties pie rīkles uzbrukt, gribēt kādu nogalināt.
- ķert pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, nonāvētu.
- klupt krāgā uzbrukt; arī pārmest.
- uzklupt Uzbrukt; strauji mesties, klupt virsū (kādam).
- iet uzbrukumā uzbrukt.
Atrasts piemēros (30):
- virsū brukt virsū pretimnācējam.
- iebrukt Draud iebrukt izskalotais ceļš.
- iebrukt Iebrukt plānajā ledū.
- sabrukt Izturēt visu un nesabrukt!
- uzbrukt Nepamatoti uzbrukt.
- nodevīgs Nodevīgi uzbrukt no mugurpuses.
- uzbrukt Rakstā uzbrukt saviem idejiskajiem pretiniekiem.
- bezsamaņa Sabrukt bezsamaņā.
- sabrukt Sabrukt ekstrēmā situācijā.
- sabrukt Sabrukt uz ceļiem.
- sabrukt Sabrukt uz dīvāna.
- brukt Tuvu krasta nokarei iet nevajadzētu, krasts var brukt.
- uzbrukt Uzbrukt ar nazi un sakropļot.
- uzbrukt Uzbrukt ar taisniem kāju sitieniem.
- uzbrukt Uzbrukt bez kara pieteikuma.
- kamikadze Uzbrukt karakuģiem, izmantojot kamikadzes.
- uzbrukt Uzbrukt karaļa spārnam.
- uzbrukt Uzbrukt laidnim.
- laupījums Uzbrukt laupījumam.
- uzbrukt Uzbrukt nocietinājumiem.
- uzbrukt Uzbrukt plašā frontē.
- uzbrukt Uzbrukt pretinieka flangiem.
- sānisks Uzbrukt pretiniekam ar sānisko spērienu.
- uzbrukt Uzbrukt serverim.
- stundinieks Uzbrukt stundiniekam.
- uzbrukt Uzbrukt un atņemt naudu.
- uzbrukt Uzbrukt vājākam.
- sabrukt Valsts ekonomika var sabrukt.
- uzbrukt Var uzbrukt kāda nelaime.
- sabrukt Zaudēt samaņu un sabrukt uz grīdas.
brukt citās vārdnīcās:
LLVV