Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
stundinieks
stundinieks lietvārds; vīriešu dzimte
stundiniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: vīriešu dzimte Stundenis; pulkstenis.
PiemēriStundinieks rāda pusnakti.
2.Sargs, sardzes karavīrs.
PiemēriBruņots stundinieks.
3.sarunvaloda Cilvēks, kas strādā noteiktas stundas.
PiemēriAugstskolā ir divu tipu docētāji – vieni ir pastāvīgi strādājošie, otri – līgumpasniedzēji jeb tā dēvētie stundinieki.