sastrutojums
sastrutojums [sastrutuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
PiemēriMīksto audu sastrutojums.
- Mīksto audu sastrutojums.
- Zoba sastrutojums.
- Pneimonija ar sastrutojumu.
- Izoperēt sastrutojumu.
- Suņa koduma vietā izveidojies sastrutojums.