ūdenskrātuve
ūdenskrātuve dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
PiemēriHidroelektrostacijas ūdenskrātuve.
- Hidroelektrostacijas ūdenskrātuve.
- Pļaviņu ūdenskrātuve Daugavā.
- Ūdenskrātuvju krastu nostiprināšana.
1.1.Mākslīgs vai dabisks ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
PiemēriParka ūdenskrātuve.
- Parka ūdenskrātuve.
- Ūdenskrātuve ar strūklaku.
- Aizliegts pārvietot zivis no vienas ūdenskrātuves otrā.