balansēt
balansēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
1.intransitīvs Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
PiemēriBalansēt uz baļķa, laipas, virves.
- Balansēt uz baļķa, laipas, virves.
- Balansēt ar rokām.
- Vingrotājs balansē uz vienas kājas.
- pārnestā nozīmē Slimnieks balansēja uz dzīvības un nāves robežas.
2.transitīvs Līdzsvarot.
PiemēriBalansēt automašīnas riteņus.
- Balansēt automašīnas riteņus.
- Balansēt kuģa sānsveri.
Cilme:No franču balancer.