skatītājs
skatītājs lietvārds
skatītāja lietvārds
1.Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
PiemēriSkatītāju pārpildīta teātra zāle.
- Skatītāju pārpildīta teātra zāle.
1.1.Cilvēks, kas skatās (kādu darbību, notikumu).
PiemēriAvārijas vietā skatītāju netrūka.
- Avārijas vietā skatītāju netrūka.