Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tukšinieks
tukšinieks lietvārds; vīriešu dzimte
tukšiniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Nabadzīgs, trūcīgs cilvēks.
PiemēriKļūt no turīga saimnieka par tukšinieku.
  • Kļūt no turīga saimnieka par tukšinieku.
  • Prīdis kabatā taustīja naudu; viņš nu nebija nekāds tukšinieks.