tukšinieks
tukšinieks lietvārds; vīriešu dzimte
tukšiniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Nabadzīgs, trūcīgs cilvēks.
PiemēriKļūt no turīga saimnieka par tukšinieku.
- Kļūt no turīga saimnieka par tukšinieku.
- Prīdis kabatā taustīja naudu; viņš nu nebija nekāds tukšinieks.