cekuls
cekuls [cȩkùls] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pagarinātu pakauša spalvu veidojums putnam.
PiemēriVista ar kuplu cekulu.
- Vista ar kuplu cekulu.
2.Uz augšu sacēlies (matu) kušķis (cilvēkam); kupli, izspūruši mati.
PiemēriKuplu matu cekuls.
- Kuplu matu cekuls.
2.1.pārnestā nozīmē Augšējā daļa (augam, priekšmetam).
PiemēriPriedes šūpo savus skuju cekulus.
- Priedes šūpo savus skuju cekulus.
- Jūrā redzami balti putu cekuli.