Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
cekulpīle
cekulpīle [cȩkùlpĩle] dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Ūdensputns (pīle) ar pagarinātu spalvu cekulu aiz galvas [Aythya fuligula].
PiemēriLiepājas ezerā manīti cekulpīļu bari.