Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
melngalvis
melngalvis [mȩlngalvis] -vja, dsk. ģen. -vju vīriešu dzimte, lietvārds
melngalve dsk. ģen. -vju sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
PiemēriMelngalvis zēns.
1.1.Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
PiemēriLietuvas melngalves aitu šķirne.
2.formā: daudzskaitlis Neprecētu ārzemju tirgotāju brālība.
PiemēriRīgas melngalvji.