kaitēt2
kaitēt [kaĩtêt] 3. pers. kaiš, arī kait, pag. kaitēja intransitīvs, darbības vārds
1.Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
PiemēriKas tev kājai kaiš?
Stabili vārdu savienojumiKas kait; kas kaiš.
1.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "kas nekait (nekaiš)" vai vārdu savienojums "kas kait (kaiš) (ko nedarīt)" Ir labi.
PiemēriKas nekaiš rīdziniekiem.