Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
tuncis
tuncis -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
PiemēriAtlantijas tuncis.
Stabili vārdu savienojumiTunču dzimta.
Cilme:No krievu тунец, kam pamatā latīņu thunnus.