zeltīt
zeltīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
zeltījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pārklāt ar zelta kārtu.
PiemēriRestauratori zeltī gaili un lodi baznīcas torņa galā.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zeltains, iegūst zeltam raksturīgo krāsu, arī mirdzumu.
PiemēriSaule zeltī koku galus.