zeltīt
zeltīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
zeltījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pārklāt ar zelta kārtu.
PiemēriRestauratori zeltī gaili un lodi baznīcas torņa galā.
- Restauratori zeltī gaili un lodi baznīcas torņa galā.
- pārnestā nozīmē Mīlestība zeltī dvēseli ar laimi.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zeltains, iegūst zeltam raksturīgo krāsu, arī mirdzumu.
PiemēriSaule zeltī koku galus.
- Saule zeltī koku galus.
- Rudens sāk zeltīt kļavu un bērzu lapas.