identificēt
identificēt -ēju, ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
identificējums vīriešu dzimte, lietvārds
2.Noteikt, pazīt; konstatēt (pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
PiemēriIdentificēt jaunu vīrusu.
Cilme:No viduslaiku latīņu identificare ‘uzskatīt par vienādiem’.