iešpricēt
iešpricēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Iešļircināt.
PiemēriIešpricēt zāles.
- Iešpricēt zāles.
1.1.intransitīvs Iešļircināt medikamentu.
PiemēriPalūgt, lai iešpricē.
- Palūgt, lai iešpricē.
- Iešpricēt pret sāpēm.