tēvadēls joma: folklora
tēvadēls [tȩ̃vadȩ̂ls] lietvārds; vīriešu dzimte
Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
PiemēriJa tagad nāktu kāds tēvadēls cīnīties, ikviena dzīvnieku aizsardzības biedrība sāktu protestēt un aizstāvētu pūķi..
- Ja tagad nāktu kāds tēvadēls cīnīties, ikviena dzīvnieku aizsardzības biedrība sāktu protestēt un aizstāvētu pūķi..
- Mums, lasītājiem, gan karaļdēliem, prinčiem, gan gudrajiem tēvadēliem, gan muļķītim kopš skolas sola ir skaidrs, ka te darīšana ar skaistu metaforu.
Stabili vārdu savienojumiTrešais tēvadēls.
- Trešais tēvadēls — latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.