nobrūnēt
nobrūnēt 3. pers. -brūnē, pag. -brūnēja darbības vārds; intransitīvs
nobrūnējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kļūt brūnam.
PiemēriLapas pamazām nobrūnē.
1.1.Kļūt tumšam, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
PiemēriNobrūnējis koka sols.
1.2.Kļūt brūnganam, brūnam saules, vēja iedarbībā (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriSaulē nobrūnējuši vīri.