nobrūnēt
nobrūnēt 3. pers. -brūnē, pag. -brūnēja intransitīvs, darbības vārds
nobrūnējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Kļūt brūnam.
PiemēriLapas pamazām nobrūnē.
1.1.Kļūt tumšam, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
PiemēriNobrūnējis koka sols.
1.2.Kļūt brūnganam, brūnam saules, vēja iedarbībā (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriSaulē nobrūnējuši vīri.