nobrūnēt
nobrūnēt 3. pers. -brūnē, pag. -brūnēja darbības vārds; intransitīvs
nobrūnējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kļūt brūnam.
PiemēriLapas pamazām nobrūnē.
- Lapas pamazām nobrūnē.
- Nobrūnējuši ziedi.
1.1.Kļūt tumšam, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
PiemēriNobrūnējis koka sols.
- Nobrūnējis koka sols.
- Nobrūnējušas tapetes.
1.2.Kļūt brūnganam, brūnam saules, vēja iedarbībā (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriSaulē nobrūnējuši vīri.
- Saulē nobrūnējuši vīri.
- Viegli nobrūnējusi seja.
- Nobrūnējušas rokas.