zilonis
zilonis [ziluônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Liels, masīvs tropu zālēdājs zīdītājdzīvnieks ar tumšpelēku, kailu ādu, lielām, platām ausīm un garu snuķi.
PiemēriZiloņu bars.
- Ziloņu bars.
- Ziloņi ir vislielākie un smagākie uz sauszemes dzīvojošie zīdītāji.
- Ziloņu dzimtā ietilpst mamuti, ziloņi.
Stabili vārdu savienojumiZiloņu dzimta.
- Ziloņu dzimta taksons [Elephantidae]
Stabili vārdu savienojumiIzpūst no mušas ziloni. Izpūst no oda ziloni. Iztaisīt no mušas ziloni. Iztaisīt no oda ziloni.
- Izpūst no mušas ziloni idioma — stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- Izpūst no oda ziloni idioma — stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- Iztaisīt no mušas ziloni idioma — stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- Iztaisīt no oda ziloni idioma — stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
- Kā zilonis trauku veikalā sarunvaloda — saka par neveiklu cilvēku.
- Ziloņa āda sarunvaloda — saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
Cilme:19. gs. darinājums pēc krievu слон parauga, ar ko aizstāja līdz tam lietoto vārdu elefants.