Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
hipijs
hipijs lietvārds; vīriešu dzimte
hipija lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
PiemēriIzbijis hipijs.
  • Izbijis hipijs.
  • Kļūt par hipiju.
  • Hipiju kustība.
  • Hipiju garie mati un puķainie krekli.
Cilme:No angļu hippie.