parkšķināt
parkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt mainīga augstuma, skarbas pazemas skaņas vai skarbu, pazemu troksni.
PiemēriLigzdā parkšķina stārķis.
- Ligzdā parkšķina stārķis.
- Skaļi parkšķinādams, aizbrauca motocikls.
1.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) parkšķ.
PiemēriStrādnieki parkšķināja motoru.
- Strādnieki parkšķināja motoru.