parkšķēt
parkšķēt 3. pers. parkšķ, pag. parkšķēja darbības vārds; intransitīvs
parkšķiens lietvārds; vīriešu dzimte
parkšķoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Radīt mainīga augstuma, skarbas, pazemas skaņas (piem., par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
PiemēriStārķis parkšķ.
1.1.Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
PiemēriParkšķ motocikla motors.