Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ieceļotājs
ieceļotājs [ìeceļuôtãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
ieceļotāja [ìeceļuôtãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
PiemēriPirmo ieceļotāju skarbie dzīves apstākļi.
  • Pirmo ieceļotāju skarbie dzīves apstākļi.
  • Ieceļotāji no citām valstīm.
2.Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
PiemēriRets ieceļotājs.
  • Rets ieceļotājs.
  • Augs ir ieceļotājs no Amerikas.