Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iecerēt
iecerēt -ceru [-cȩru], -ceri, -cer [-cȩ̀r], pag. -cerēju darbības vārds; transitīvs
Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
PiemēriRakstniekam iecerēts jauns romāns.
  • Rakstniekam iecerēts jauns romāns.
  • Iecerēts, ka tiks stādīti jauni kociņi.
  • Ēkas projektu katrs arhitekts iecerējis savādāk.