Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kraukāt
kraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju intransitīvs, darbības vārds
Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; atklepot; kraukāties.
PiemēriSlimnieks kraukā.