Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
turētājs
turētājs [turȩ̂tãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
turētāja [turȩ̂tãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → turēt.
PiemēriAkciju, ķīlas turētājs.
2.formā: vīriešu dzimte Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
PiemēriSalvešu turētājs.