Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
turēt
turēt turu, turi, tur, pag. turēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piem., rokās, klēpī, uz muguras).
PiemēriTurēt rokā glāzi.
  • Turēt rokā glāzi.
  • Turēt rokās ziedus.
  • Turēt pirkstos adatu.
  • Turēt klēpī bērnu.
  • Turēt uz ceļiem somu.
  • Turēt uz muguras kartupeļu maisu.
  • Turēt uz pleca fotokameru.
  • Kaķis tur zobos noķerto peli.
1.1.Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
PiemēriTurēt pie rokas bērnu.
  • Turēt pie rokas bērnu.
  • Turēt zirgu aiz pavadas.
  • Turēt suni pie ķēdes.
  • Turēt trušus būrī.
  • Turēt aitas aplokā.
  • Turēt savvaļas dzīvnieku nebrīvē.
1.2.Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
PiemēriTurēt aizturēto personu policijas izolatorā.
  • Turēt aizturēto personu policijas izolatorā.
  • Turēt notiesāto mājas arestā.
  • Slimnieku vēl turēja stacionārā.
1.3.Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
PiemēriTiltu pāri upītei turēja pāļi un vantis.
  • Tiltu pāri upītei turēja pāļi un vantis.
  • Ābolu pilnos zarus tur kārtis.
  • Mašīnas piekabe var turēt smago baļķu kravu.
  • Somas rokturi nespēj turēt lielo svaru.
2.Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
PiemēriTurēt rokas gar sāniem, kabatās.
  • Turēt rokas gar sāniem, kabatās.
  • Turēt muguru taisni.
  • Turēt acis ciet, vaļā.
  • Turēt plaukstu mutei priekšā.
  • Mazulis jau tur galviņu.
  • Kaķis tur asti stāvus gaisā.
Stabili vārdu savienojumiTurēt ausis ciet.
  • Turēt ausis ciet — ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
3.Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
PiemēriTurēt durvis aizvērtas, vārtus atvērtus.
  • Turēt durvis aizvērtas, vārtus atvērtus.
  • Turēt logus vaļā.
  • Turēt automašīnu braukšanas kārtībā.
  • Turēt produktus saldētavā.
  • Turēt zāles vēsā, tumšā vietā.
  • Ierocis tika turēts gatavībā.
Stabili vārdu savienojumiTurēt pie rokas.
3.1.Glabāt (atmiņā, apziņā).
PiemēriTurēt atmiņā senus notikumus.
  • Turēt atmiņā senus notikumus.
  • Turēt prātā visus norādījumus.
  • Nevajag apziņā turēt pāridarījumus.
4.Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
PiemēriTurēt lauku mājas.
  • Turēt lauku mājas.
  • Turēt vairākas viesnīcas.
  • Turēt lielus mežu īpašumus.
  • Turēt akcijas, ķīlu.
4.1.Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
PiemēriTurēt lielu govju ganāmpulku.
  • Turēt lielu govju ganāmpulku.
  • Turēt aitas, kazas.
  • Tagad daudzi tur suņus.
4.2.Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
PiemēriTurēt aukli.
  • Turēt aukli.
  • Saimniecībā tika turēti un atalgoti vairāki strādnieki.
  • Kā tik pieklājīgā viesnīcā var turēt tik paviršu apkopēju?
5.Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); vadīt (ko) noteiktā virzienā.
PiemēriTurēt kursu uz rietumiem.
  • Turēt kursu uz rietumiem.
  • ..mums bija labs zirgs, kurš turēja vagu.
6.Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
PiemēriViņa turēja vīru un nelaida projām.
  • Viņa turēja vīru un nelaida projām.
  • Vai tevi kāds šai vietā vēl tur?
  • Kristaps gribēja apprecēties. Nekas taču neturēja – abi brīvi cilvēki..
6.1.Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
PiemēriTurēt pieaugušo dēlu nepārtrauktā kontrolē.
  • Turēt pieaugušo dēlu nepārtrauktā kontrolē.
  • Turēt sabiedrību sasprindzinājumā un bailēs.
  • pārnestā nozīmē Viņa skatiens turēja sievieti savā varā.
6.2.Saistīt (piem., cilvēkus, parādības, citu ar citu).
PiemēriPieradums viņus turēja vienu pie otra.
  • Pieradums viņus turēja vienu pie otra.
  • Viņu pie Latvijas turēja mīlestība pret dzimto zemi.
  • Mūs vairs kopā nekas netur.
7.Spēt veikt (piem., noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piem., ko nelabvēlīgu).
PiemēriTurēt smagos lauku darbus.
  • Turēt smagos lauku darbus.
  • Ne katrs spēj turēt ilgstošu stresu.
  • Viņam gan ir ko turēt!
  • intransitīvs Varētu vēl strādāt, bet sirds vairs netur.
Stabili vārdu savienojumiTurēt līdzi.
  • Turēt līdzi — veikt tādu pašu (piem., darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi.
7.1.Nelaist sev cauri (parasti mitrumu).
PiemēriApavi neturēja mitrumu.
  • Apavi neturēja mitrumu.
7.2.Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
PiemēriKrāsns ilgi turēja siltumu.
  • Krāsns ilgi turēja siltumu.
8.Uzskatīt, atzīt (par ko).
PiemēriTurēt kādu par savu draugu.
  • Turēt kādu par savu draugu.
  • Turēt šo grāmatu par lielu vērtību.
  • Turēt par pienākumu palīdzēt vecākiem.
8.1.Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
PiemēriTurēt ģimenes un tautas tradīcijas kā nezūdošas vērtības.
  • Turēt ģimenes un tautas tradīcijas kā nezūdošas vērtības.
  • Turēt svētu Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu.
Stabili vārdu savienojumiTurēt godā.
9.sarunvaloda Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
PiemēriTurēt sevī sāpes un rūgtumu par notikušo.
  • Turēt sevī sāpes un rūgtumu par notikušo.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)turēt naidu. Nervi netur.
9.1.Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
PiemēriViņš tik tikko turēja smieklus.
  • Viņš tik tikko turēja smieklus.
  • Viņa nenoturēja asaras.
10.Rīkot, veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
PiemēriTurēt dievkalpojumu.
  • Turēt dievkalpojumu.
Stabili vārdu savienojumiTurēt runu.
Stabili vārdu savienojumiRokas klēpī turēt. Smejas, vēderu (rokām) turēdams. Turēt (ko) (savās) rokās. Turēt abām rokām.