turēt
turēt turu, turi, tur, pag. turēju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piem., rokās, klēpī, uz muguras).
PiemēriTurēt rokā glāzi.
1.1.Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
PiemēriTurēt pie rokas bērnu.
1.2.Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
PiemēriTurēt aizturēto personu policijas izolatorā.
1.3.Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
PiemēriTiltu pāri upītei turēja pāļi un vantis.
2.Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
PiemēriTurēt rokas gar sāniem, kabatās.
Stabili vārdu savienojumiTurēt ausis ciet.
3.Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
PiemēriTurēt durvis aizvērtas, vārtus atvērtus.
Stabili vārdu savienojumiTurēt pie rokas.
3.1.Glabāt (atmiņā, apziņā).
PiemēriTurēt atmiņā senus notikumus.
4.Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
PiemēriTurēt lauku mājas.
4.1.Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
PiemēriTurēt lielu govju ganāmpulku.
4.2.Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
PiemēriTurēt aukli.
5.Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); vadīt (ko) noteiktā virzienā.
PiemēriTurēt kursu uz rietumiem.
6.Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
PiemēriViņa turēja vīru un nelaida projām.
6.1.Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
PiemēriTurēt pieaugušo dēlu nepārtrauktā kontrolē.
6.2.Saistīt (piem., cilvēkus, parādības, citu ar citu).
PiemēriPieradums viņus turēja vienu pie otra.
7.Spēt veikt (piem., noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piem., ko nelabvēlīgu).
PiemēriTurēt smagos lauku darbus.
Stabili vārdu savienojumiTurēt līdzi.
7.1.Nelaist sev cauri (parasti mitrumu).
PiemēriApavi neturēja mitrumu.
7.2.Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
PiemēriKrāsns ilgi turēja siltumu.
8.Uzskatīt, atzīt (par ko).
PiemēriTurēt kādu par savu draugu.
8.1.Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
PiemēriTurēt ģimenes un tautas tradīcijas kā nezūdošas vērtības.
Stabili vārdu savienojumiTurēt godā.
9.sarunvaloda Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
PiemēriTurēt sevī sāpes un rūgtumu par notikušo.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)turēt naidu. Nervi netur.
9.1.Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
PiemēriViņš tik tikko turēja smieklus.
10.Rīkot, veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
PiemēriTurēt dievkalpojumu.
Stabili vārdu savienojumiTurēt runu.
Stabili vārdu savienojumiRokas klēpī turēt. Smejas, vēderu (rokām) turēdams. Turēt (ko) (savās) rokās. Turēt abām rokām.